Esmu atradis Bībeles kodu

Šodienas svētrunas nosaukums ir „Esmu atradis Bībeles kodu”. Jau vairākas nedēļas es mācu par Svēto Garu, vairāk pievēršu uzmanību, lai Viņu iepazītu. Šodien mēs esam nonākuši pie paša pamata, kas it kā nav nekas jauns, tomēr jauns. Pats pamats, Bībeles kods, pats svarīgākais Dieva vārdā, pats svarīgākais katram ticīgam cilvēkam. Pats svarīgākais katram cilvēkam, kas dzīvo virs zemes – būt Dieva klātbūtnē, lai iemantotu mūžīgo dzīvību, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi, lai dzīvotu un staigātu garā.

Šeit virsrakstā ir atklāsme, svarīgi galvenais. Viena Rakstu vieta, es pats priekš sevis esmu te pierakstījis, tas nebija domāts, tagad lai to teiktu tieši šādiem vārdiem, bet es gribu tev pateikt, cik man tas viss bija un ir svarīgi. Šis ir galvenais, ļoti iespējams, ka turpināšu mācīt par Svēto Garu arī nākamās reizes, bet mēs esam nonākuši līdz centram un viss ir mūsu pašu rokās, ko mēs ar to visu darīsim.

Un Viņš sacīja: “Tāpat ir ar Dieva valstību, kā kad kāds cilvēks sēklu iemet zemē un guļ un ceļas, nakti un dienu; un sēkla uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana. Zeme pati no sevis nes augļus, papriekš stiebru, tad vārpu, tad briedušus graudus vārpā.” (Marka evaņģēlijs 4:26-28)

Zeme pati no sevis nes augļus. Tu nevari piespiest augam augt, bet tu vari radīt vidi, kurā šis augs attīstās un aug. Līdzīgi ir arī mūsu sirds augsne – mūsu labā zeme jeb vārds, kurš ir kritis auglīgā augsnē sirdī. Tāda sirds, kas apzinās, ka pareizi kopts paradīzes dārzs jeb pareizi kopta sirds pati no sevis nes augļus, čiliņā.

Jēzus saka, ka bez Viņa mēs nenieka nespējam. Nav nepieciešams skatīties uz Kristu tādā veidā kā uz upuri, ka arī man ir jānes šausmīgi liels un smags upuris, lai es kaut ko mainītu savā dzīvē, lai kaut kādīgi būtu efektīgs savā kalpošanā. Man nav jārāpo, nav jādauza galva pret asfaltu. Man nav jābūt stigmātam – tie ir cilvēki, kas paši sevi sit krustā. Tā ir tāda izpratne par šo smago upuri, kas ir jāpienes, lai piepildītu, kā Pāvils saka, ciešanas, kas trūkst Kristus ciešanās. Mums tas nav jāizprot burtiski. Jēzus saka: kas grib Viņam sekot, lai ņem savu krustu un seko Viņam, bet tajā pašā laikā Viņš saka, ka Viņa nasta ir viegla un jūgs ir patīkams.

Bībeles kods ir pats svarīgākais Dieva vārdā, pats svarīgākais mācībā par Svēto Garu – ir tas, ka tava sirds augsne pati nes augļus. Tu nevari izvēlēties šodien, kādus augļus nes tava sirds. Tu pat nevari izvēlēties šodien, kādas darbības veiksi, ko tu redzēsi, kā sapratīsi, kāds būs tavs pasaules skatījums, pat tavs Dieva vārda skatījums, kā tu lasi Dieva vārdu. Tu to nevari šodien izvēlēties. Tu nevari visu šodien mainīt, bet tu vari mainīt virzienu, bet ne pamatā, kas atrodas tavā sirdī. Tu vari izvēlēties to vidi, kurā augs var augt, jo zeme pati no sevis nes augļus. Bībele skaidri salīdzina mūsu sirds augsni ar zemi, kurā ir sēts Dieva vārds. Šī zeme pati no sevis nes augļus. Tu nevari piespiest viņai nest augļus. Tu nevari piespiest augam augt. Tu vari ielikt viņu attiecīgā vidē. Tu vari izvēlēties.

Vakar es kā parasti kādus kilometrus nogāju ar kājām dabā, staigāju. Redzēju pīles, tos bija daudz. Gaujas senlejā šos putnu ir daudz – gan upē, gan dīķos. Tās lido, peld. Trīs pīles ļoti skaļi uzvedās, precīzāk sakot, divas no tām, jo, cik es spēju saskatīt, divi bija tēviņi, viena bija mātīte. Es nezinu visu pīļu bioloģiju, bet zinu, kāda ir dzīvnieku pasaule, kādā veidā dzīvnieki pārojas – viņi cīnās savā starpā, jo izdzīvo stiprākais. Precīzāk sakot, vājākais piekāpjas stiprākajam, un stiprākais turpina dzimtu. Tas nozīmē, ka dzīvnieku pasaulē viņi neizvēlas – viņiem ir dabiskā atlase. Tas ir dabiski, tas ir viņu iekšējais kods, tā Dievs ir radījis. Viņiem nav jādomā, viņiem nav jāplāno, jāsmadzeņo. Viņi neizvēlas vidi, kurā grib būt, viņi vienkārši ir tādi, kādi ir. Jebkuri dzīvnieki, vai tās būtu stirnas, lauvas vai vilki, pīles vai gulbji – tagad būs pavasaris, pārošanās laiks. Lai pārotos, notiek dabiskā atlase jeb cīņa dažādos veidos. Pie šīm divām pīlēm es pamanīju – tās ar spārniem tik skaļi sita ūdeni, ka tur laikam notiek šis process un tiks noskaidrots, kurš piekāpsies, kurš tiks izdzīts ārpus robežas. Kā sumo – tiks izstumts ārpus ringa, apļa. Kurš tiks izstumts, tas nepārosies, kurš paliks, tas pārosies ar konkrēto mātīti. Tādā veidā šī suga tiek saglabāta, un šajā sugā jeb barā tiek uzturēta veselīga pēctecība. Šī dzīvnieku suga spēj funkcionēt pilnvērtīgi – tā ir dabiskā atlase.

Tagad ir jautājums, ar ko atšķiras cilvēks no dzīvnieka? Mūs ļoti bieži grib pielīdzināt dzīvniekiem – darvinisms un tā tālāk. Tā jau arī ir, jo arī starp cilvēkiem notiek dabiskā atlase, tā vienkārši ir. Šis princips notiek, ko Darvins un biologi, zinātne pierāda. Arī cilvēki dabiski tiek atlasīti, un tu tur esi bezspēcīgs – tu tiec atlasīts: vai nu tu esi augšā, vai esi apakšā. Stiprākais tevi paņem – stiprākie apstākļi, stiprākie cilvēki, stiprākās organizācijas, stiprākās sajūtas, jebkas stiprāks tevi paņem. Būtībā nevis tu vari būt dzīves noteicējs, bet šie dažādie apstākļi – tā ir dabiskā atlase. Tevi vienkārši atlasa un ieskaita kastā, neveiksminieku sugā. Vai tieši otrādi – tu esi veiksmīgs pāri visām šīm problēmām, bet tā nav nejauša atlase. Dzīvnieki no cilvēka atšķiras ar to, ka šo dabisko atlasi viņi neizvēlas.

Dzīvnieki neizvēlas, bet cilvēks izvēlas, cik stiprs viņš vēlas būt. Viņš izvēlas, kādā vidē viņš sevi ieliek. Viņš izvēlas, ar kādiem cilvēkiem viņš sastapsies. Viņš izvēlas, no kādiem cilvēkiem viņš mācīsies, un izvēlas, kādas grāmatas viņš lasīs, kādus pasākumus apmeklēs, ko viņš domās un kādas filmas skatīsies. Viņš izvēlas, vai svētdienas dienā viņš būs dievkalpojumā vai tomēr kaut kur citur. Cilvēks izvēlas šo vidi. Ja mēs runājam par Svētā Gara darbību cilvēkā, tad Dieva vārds saka, ka pats Dievs ar Savu spēku darbojas mūsos, kas ticat. Mēs paši izvēlamies vidi, kas var mainīt mūsu sirds saturu, kā rezultātā Svētais Gars var ar Savu spēku darboties mūsos. Mēs nevaram piespiest augt šai ticībai, šai enerģijai, svaidījumam, spēkam. Tas ir dabisks process, jo zeme pati no sevis nes augļus. Kad? Tad, kad tā tiek pareizi kopta. Tā vietā, lai noliktu sevi šajā vidē, kur tava sirds augsne pati no sevis nes augļus, tu izvēlies kaut ko citu, citas domas. Jēzus skaidri saka: ja kam slāpst, tas lai nāk pie Viņa un dzer. Tie, kam slāpst, tie, kas apzinās šo, ko es mācu, jo pēc augļiem tev būs pazīt. Pirmkārt – augļi. Vai mēs praktizējam pašu svarīgāko, vai mēs imitējam kalpošanu vai kādas darbības? Tu nevari tās imitēt – vai nu tu tāds esi, vai nu neesi. Vai nu Svētais Gars tevī darbojas, vai nu Viņš tevī nedarbojas.

Es turpinu ar šo pašu Rakstu vietu no Marka evaņģēlija. Šis sprediķis, ko es šodien sludinu, lasiet vēlreiz, klausieties daudzas reizes, klausieties tik ilgi, kamēr no šiem vārdiem, ko es runāju, sadzirdēsiet. Tāpēc jau Pāvils saka: dzirdiet, ko jums saka. Ir grūti sadzirdēt, tāpēc klausieties vēl, kamēr no šiem vārdiem patiešām izleks svaidījums un pārpludinās tevi. Zeme pati no sevis nes augļus. Tu dabiski nes Dievam patīkamus augļus tad, kad tu ļauj Svētajam Garam darboties. Neapslāpējiet Svēto Garu. Es saprotu, ka šo rakstvietu ticīgi cilvēki tulko, kā vien paši izdomā, bet vienīgais veids, kā apslāpēt Svēto Garu, ir negaidīt Viņu, nebūt tajā vietā, kur par to runā, nepavadīt laiku divvientulībā ar Viņu, nemācīties par Viņu. Ir ļoti elementāri skaidras lietas – Bībele, lūgšana, draudze. Tas ir vienīgais pamats, nav cita pamata. Es zinu, ka es to vienmēr esmu sludinājis, vienmēr esmu mācījis, bet esmu nonācis līdz pašam centram tādā līmenī, ka vispār neatliek nekā cita, kā rūpēties par savas sirds augsni – nav nekā cita vairs. Bībele skaidri saka, novelciet veco cilvēku un uzvelciet jauno cilvēku, topiet svēti, kā Viņš ir svēts. Kā tas ir iespējams? Bībeles kods ir sekojošs, ka tu nevis dari pareizas lietas tāpēc, ka tās ir jādara, bet tu nevari nedarīt pareizas lietas. Tā ir ļoti liela atšķirība. Man ir jākalpo, man ir jādara, man kaut kas ir jāuzņemas – šāda kalpošana, nav jau slikti kaut ko uzņemties, bet es varu garantēt, ka 99% gadījumu šī kalpošana būs nolaidīga, līdz galam neizdarīta, tas nebūs tā kā tavs. Tu nevari garīgā kalpošanā darīt pareizas lietas, tam jānāk no iekšpuses. Zeme pati no sevis nes augļus čiliņā. Pareizi kopta sirds, sadarbībā ar Svēto Garu, pati no sevis nes augļus. Kādā mērā tu radi šo vidi, cik daudz tu sevi pats ieliec šajā vidē jeb vārdā. Mēs dziedam dziesmu, ka iegremdēsimies Tavā vārdā. Cik daudz tu iegremdējies Viņā, tik daudz tevi Svētais Gars var lietot. Jo Svētais Gars ir tas, kas rada izmaiņas. Viņš ģenerē izmaiņas, prieku, mieru, laimi, mīlestību, pacietību, atturību. Pret tādām lietām nav bauslības. Bauslība nozīmē, ka man ir jādara, jo pretējā gadījumā būs sods. Svētā Gara bauslība ir pavisam kāda cita. Es nevaru citādi – mans Gars ģenerē; viņš vienkārši tāds ir. Viņš ģenerē man arī šīs emocijas – esmu laimīgākais cilvēks pasaulē. Tev nav jāpiespiežas. Vienīgā lieta, par ko ir jātur roka uz pulsa, lai tu vienmēr gribētu būt vietā, kur mainās dzīve, jeb vietā, kur Svētais Gars darbojas. Nav jākoncentrējas uz Kristus upuri. “Tik briesmīgs upuris bija jāpienes. Tik briesmīgi šķiet atteikties no kaut kādas lietas, kas būs manā dzīvē, ja es attiekšos. Ārprāts – ko no manis prasa? Kā es ko tādu varu paveikt?” Šāds jautājums neeksistē gara cilvēkiem. Neeksistē jautājums: kā es varu paveikt? Tu vienkārši paveic. Tu visu spēj tā spēkā, kas tevi dara stipru. Kristus ir pienesis upuri, lai tev šāds nebūtu jānes. Tev nav jāskatās tieši uz to, ka Jēzus gāja pie krusta lielās mokās. Viņš to izdarīja labprātīgi, un tas netiek prasīts no tevis.

No mums tiek prasīts – kopt savu sirds augsni. Ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu arī atmērīs. Kam ir, tam dos; kam nav, tam atņems to, kas nav. Ar Dieva valstību ir tā, ka kāds cilvēks iemeta sēklu zemē, guļ un ceļas – nakti un dienu – un šī sēkla uzdīgst un uzaug. Zini, kā? Tā, ka viņš to nepamana. Viņš nepamana, nepiespiedās, viņš centās Dievu iepazīt, centās būt katrā dievkalpojumā, centās runāt ar mācītāju, centās izprast Bībeli, centās būt inkaunteros, centās būt visās tajās vietās un kalpošanās, kur viņš var būt Svētā Gara klātbūtnē. Lasīja attiecīgās grāmatas, klausījās sprediķus vairākas reizes – viņš dara, viņš iegremdējas. Viņš pat nepamana, ka zeme pati no sevis nes augļus – vispirms stiebrs, pēc tam vārpa un pēc tam briedušas vārpas.

Tāpēc mēs arī pastāvīgi pateicamies Dievam, ka jūs, uzklausījuši mūsu sludinātos Dieva vārdus, tos esat uzņēmuši nevis kā cilvēku, bet kā Dieva vārdus, kas tie patiesībā ir; jo pats Dievs darbojas ar Savu spēku jūsos, kas ticat. (1. Tesaloniķiešiem vēstule 2:13)

Kad Svētais Gars darbojas tevī? Tad, kad tu šos vārdus, kurus Es sludinu, uzņem nevis kā vienkāršus mācītāja vārdus, bet kā Svētā Gara inspirētus vārdus, kā Dieva vārdu. Kad tu atver Bībeli, tu nedomā par vienu Rakstu vietu ārpus konteksta – tu gribi kontekstu, gribi studēt. Tu patiešām gribi iepazīt dzīvo Dieva vārdu. Tu pieņem šo dzīvo Dieva vārdu kā Dieva vārdu. Šajos cilvēkos Svētais Gars darbojas ar Savu spēku. Kas tic – kam? Nevis tu tici, ka spēj kalnus pārcelt, bet tu tici Dieva vārdam. Tu saproti atšķirību? Tu tici, ka spēj tikt vaļā no kāda grēka? Nē, tu tici Dieva vārdam, un tad zeme pati no sevis nesīs augļus. Tu esi aicināts brīvībai. Bauslību bieži vien nepareizi izprot – ir bauslība un ir Gara bauslība. Svētā Gara bauslībai ir tikai viens noteikums – rūpēties par savu sirds dārzu. Ar kādu mēru tu mēro, kādā mērā tu rūpējies par savu sirdi, tādā mērā Viņš darbojas tevī. Es ticu Svētajam Garam, Viņa darbībai manī un citos cilvēkos, un ticu, ka tur, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Dieva vārdā, tur Viņš ir klātesošs. Tu šodien esi izvēlējies būt dievkalpojumā klātienē vai izvēlējis skatīties šo sprediķi Youtube kanālā, un tas nozīmē, ka tu audz Viņa vārdā. Dieva vārdā ir gars un dzīvība.

Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. (Jāņa evaņģēlijs 1:1)

[..] vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība. (Jāņa evaņģēlijs 6:63)

Pats svarīgākais ir būt pie galda un kā Marijai – sēdēt pie Jēzus kājām. Vissvarīgākais notikums nedēļā ir dievkalpojums, slava, pielūgsme un Dieva vārds. Šis vārds ir vienīgais, kas spēj mūs mainīt. Svētais Gars darbojas tevī, un sirds pati no sevis nes augļus. Viņš ģenerē laimi, prieku, mieru, pacietību, atturību. Tava sirds ir Svētā Gara inkubators, ģenerators, tas ir Viņa darbs mūsos.

Mēs zinām izdevniecību “Viņa Vārds manī”. Šīs izdevniecības dibinātājs ļoti daudz runā un izdod grāmatas par Svēto Garu. Vārds nes augļus caur Svēto Garu. Tad, kad tas ir tevī iesakņojies, tad arī parādās augļi.

Un cita krita labā zemē un nesa augļus, kas uzdīga un augtin auga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi. Un Viņš sacīja: “Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.” Un, kad Viņš bija viens pats, tad tie, kas līdz ar tiem divpadsmit bija pie Viņa, Viņam vaicāja par līdzībām. Un Viņš uz tiem sacīja: “Jums ir dots Dieva valstības noslēpums; bet tiem, kas ārā, viss tas notiek līdzībās, ka tie redzēdami redz un nenomana un dzirdēdami dzird un nesaprot, ka tie neatgriežas un neiegūst piedošanu.” Un Viņš uz tiem saka: “Jūs šo līdzību nesaprotat, kā tad jūs sapratīsit visas citas līdzības? Sējējs sēj vārdu. Bet šie ir tie, kas ceļmalā, kur vārds top sēts, pie kuriem, kad tie to ir dzirdējuši, tūdaļ nāk sātans un noņem viņu sirdīs sēto vārdu. Un tāpat tie, kas uz akmenāju sēti, ir tie, kas, vārdu dzirdējuši, tūdaļ to uzņem ar prieku. Bet tiem nav saknes sevī, un tikai kādu laiku tie ir ticīgi. Kad bēdas un vajāšanas uziet vārda dēļ, tad viņi tūdaļ apgrēkojas. Un, kas starp ērkšķiem sēti, ir tie, kas vārdu dzird, un šīs pasaules rūpes un bagātības viltība un citas kārības iemetas un noslāpē vārdu, un tas kļūst neauglīgs. Un labā zemē sētie ir tie, kas vārdu dzird un pieņem un augļus nes, trīsdesmitkārtīgus, sešdesmitkārtīgus, simtkārtīgus.” (Marka evaņģēlijs 4:8-20)

Šeit nav runa par kaut kādu mazu auglīti. Kādam Dievam un kādam Svētajam Garam mēs ticam? Ļauj Svētajam Garam darboties tavā sirdī, izpausties tavā dzīvē un kalpošanā – neapslāpē Viņu. Runa ir par ļoti vienkāršām lietām, nevis kaut kādu mistiku. Viss atkarīgs no tā, kur tu sevi ieliec, ko klausies un domā. Labā augsnē ir tie, kas sakņojas Dieva vārdā. Mācība ir vienkārša – Gara darbība notiek tad, kad Dieva vārds vairs nav tikai prātā, saprašanā, bet gan sirdī – tad tev nav ar prātu jāpieņem grūti izpildāmi lēmumi, bet tu vienkārši esi tas, kurš nespēj pieņemt citādākus lēmumus. Svētais Gars tevī ģenerē vēlmi rīkoties Viņa vadībā, iet Viņa mācībā. Tev nav vajadzīgs īpašs uzaicinājums kalpot Dievam.

Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā. (Mateja evaņģēlijs 28:19)

Tev nav vajadzīgs īpašs atgādinājums, ka nevajag darīt nepareizas lietas – Svētais Gars uzrāda, un tu spēj tās aizvietot ar labām lietām. Labā zeme ir kā koks, kas pats no sevis nes augļus. Kopta sirds ļauj Svētam Garam darboties tādā mērā, ka tu pats nes augļus. Tu nevari piespiest savai sirdij darīt kādas lietas, bet tu vari ļaut Svētajam Garam mainīt savu sirdi.

Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. (Mateja evaņģēlijs 7:17)

Koks ir jāaplaista, jāsamēslo, jāapgriež zari – jāveic visas elementārās kopšanas lietas, bet tu nevari piespiest koku augt. Labs koks pats no sevis nes labus augļus. Nelabos augļus nest ir daudz vienkāršāk. Negatīvais izplatās daudz ātrāk. Man no rīta atsūtīja ziņu par šausmīgu avāriju. Es nelasīju un aizsūtīju atbildi: “Kāpēc tu man to sūtīji?” Tu pats izvēlies, kāda būs tava sirds.

Labs cilvēks no savas labās sirds krājuma izdod labu, un ļauns cilvēks no savas ļaunās sirds krājumiem izdod ļaunu. Jo no sirds pārpilnības mute runā. (Lūkas evaņģēlijs 6:45)

Tas nozīmē, ka tev jārūpējas, lai tava sirds ir pilna ar Viņa vārdu, ar veselīgu Bībeles kontekstu. Nepieciešams piepildīt savas domas ar Viņa universāliem principiem. Kā darbojas Svētais Gars – to mēs neizprotam, tas mums ir mistiski. Bet tās lietas, kas mums jāsaprot un jāizdara, ir vienkāršas. Man pirmkārt ir jārūpējas, lai es sludinātu Dieva vārdu. Es, kalpodams kā evaņģēlists, ar laiku sapratu, ka nepieciešama draudze – vide, inkubators, kur cilvēki var augt, lai Svētais Gars var darboties viņos un caur viņiem. Kāpēc ir izveidots Izaugsmes klubs? Tā ir vide, kur, balstoties uz Bībeles principiem, cilvēks var ne tikai ticēt Dievam, bet gūt panākumus jebkurā sfērā un nest Viņa vārdu it visur.

Mana jaunā grāmata, kas drīz tiks izdota, sākas ar universāliem principiem. Kāpēc tieši tā? Tādēļ ka tie ir Dieva likumi, pēc kuriem Viņš iekārtojis šo pasauli, un pazīt un rīkoties saskaņā ar tiem ir pats svarīgākais. Kāpēc grāmatas sākumā daudz rakstu par zināšanām un vidi? Tādēļ ka tas ietekmē katru. Vide formē mazu bērnu, formē arī pieaugušos. To svarīgi saprast, lai mēs izvēlētos to vidi, kas mūs formēs par tādiem, kādi vēlamies būt. Nemēdz būt citādāk. Tu būsi tāds, kādā vidē sevi ieliec. Pat ieliekot sevi pareizā vidē, daudz noteiks tava attieksme – vai tu patiešām meklē Dievu, centies iepazīt Svēto Garu, Viņa darbību un izmaiņas sevī. Jāiegūst dziļāku izpratni, kā darbojas Svētais Gars, cik tālu Viņš var darboties caur mums. Mēs sevi ierobežojam mazā, šaurā kastītē. Koks vienkārši nes augļus tad, kad Dieva principi, likumi ir sirdī. Vecajā Derībā templī vissvētākajā vietā stāvēja šķirsts un šķirstā bija Dieva vārds. Jaunā Derība runā par sirdi kā templi, tu esi Svētā Gara templis. Kamēr sirds nav piesūcināta ar vārdu, tikmēr nav pilnvērtīgas Gara darbības. Tev pirmkārt nav jādomā, kā es ar to un šo tikšu galā, bet gan jāmeklē Svētais Gars. Tev nav tikai jālasa grāmatas par Svēto Garu, bet gan jāiedziļinās vārdā, jālūdz, jāapliecina, jābūt draudzē. Šodien tu esi pareizā vietā un pareizā laikā – svētdienā draudzē.

Atceros, kad biju Vācijā pirmo vai otro reizi. Vietā, kur bijām apmetušies, no rīta izgāju ārā lūgt Dievu. To vienmēr daru. Man bija pārsteigums, ka cilvēki, kurus tur ārā satiku, smaidīja un mani sveicināja. Šobrīd arī Latvijā tā ir — sveši cilvēki, kaut kur takās satiekoties, sveicinās. Bet tajā laikā tas bija neparasti. Kāpēc? Cilvēki aug attiecīgā vidē — viņiem tas bija normāli. Es nebiju bijis tādā vidē, man tas nešķita normāli. Kultūru sadursme. Tāpat ir ar Svēto Garu — ar Svētā Gara spēku tevī, ar pārmaiņām tevī. Tu nevari nest nelabus augļus, ja tevī ir Svētais Gars, jo zeme pati no sevis nes labus augļus. Tikai jautājums — kas ir stiprāks? Ko tu baro? Es esmu atklājis Bībeles kodu, bet to nevar izskaidrot cilvēcīgi.

Svētais Gars, noklāj šo vietu, noklāj katru, kurš klausās! Atver prātus, atver sirdis, pieskaries! Liec saprast, cik svarīgi ir būt šajā vidē un meklēt Tevi, pielūgt un pateikties ikdienā, domāt par Tevi un Tavu gribu! Cik svarīgi ir darīt Tavu gribu un nest Gara augļus!

Tas nav bauslības auglis, kas ir uzrakstīts, kādam tam jābūt. Gara auglis ir mīlestība, miers, prieks. Ja gribi justies laimīgs, ja gribi mieru, nepietiek tikai izdarīt pareizas lietas. Pirmkārt Gars rada. Tavs skatījums uz lietām rada šo mieru, izdala laimes hormonus. Caur pareizām domām un lēmumiem nāk miers, prieks, mīlestība un atturība. Atturība ir paškontrole. Staigājiet Garā — tad jūs miesas kārības savaldīsiet. Šeit ir Tā Kunga un Svētā Gara klātbūtne. Viņš darbojas. “Jo vārdi, ko Es jums runāju, ir Gars un dzīvība.” — tā man nav teorija, bet dzīves stils un sirds saturs.

Taisnais zaļo kā palma, aug kā Libanona ciedrs; dēstīti Tā Kunga namā, viņi zaļo mūsu Dieva pagalmos. (Psalms 92:13-14)

Tie zaļo, jo ir dēstīti dzīvā Dieva draudzē, dzīvā Svētā Gara inspirētā draudzē un personīgās attiecībās ar Svēto Garu caur Dieva vārda kontekstu. Svarīgākais, ka tu gaidi, kad mācītājs sāks runāt, kad varēsi sākt slavēt Dievu. Svarīgākais nav tava dzīve vai kā tu šobrīd rīkojies. Svarīgākas ir rūpēties par savas sirds saturu. Kā noziedznieks pie krusta teica: “Jēzu, piemini mani, kad Tu nāksi Savā valstībā!” (Lūkas evaņģēlijs 23:42) Un Jēzus noziedzniekam atbildēja, ka viņš vēl šodien būs ar Viņu paradīzē. Tas bija viss, kas cilvēkam pie krusta bija vajadzīgs — viņš neko vairs nevarēja ne labot, ne glābt. Noziedznieks atzina Jēzu kā dzīvo Dieva vārdu, kā Mesiju, kā Dievu. Viņš atzina, ka tas, ko Kristus māca, ir Dieva Vārdi. Svētais Gars ar Savu spēku darbojas tajos, kas tic, ka tie ir Dieva vārdi. Es ticu, ka tie ir Dieva vārdi, un tāpēc gāzīšu kalnus. Tu gāzīsi kalnus!

Man bija draugi — luterāņu evaņģēlisti –, kuri, reiz ciemojoties, teica, ka man būs labklājība. Es tolaik biju vidē, kur par to īpaši nerunāja, un, kalpojot Dievam, man bija pārliecība, ka labklājības mācība nav no Dieva. Es tam neticēju. Viņi teica, ka nav svarīgi, ka es neticu — viņi ticēja un teica, ka man būs labklājība. Un tā arī ir: ja tu meklē Svēto Garu, Dievs tev visas pārējās lietas pieliek. Burtiski pieliek. Bet dari arī pareizas lietas — plāno, rīkojies — un tev būs. Ne tāpēc, ka tu kaut ko gribi, bet tāpēc, ka Dievs dod visu.

Vēl vecumā viņi nes augļus, ir sulīgi un zaļi. (Psalms 92:15)

Opīši un omītes vēl vecumā nes augļus, ja ir dēstīti Tā Kunga namā – draudzē. Man bija mans pārdabiskais notikums, kad viss manā dzīvē pilnībā mainījās, kad piedzimu no augšienes. Eņģeļu pavadībā es lūdzu grēku nožēlas lūgšanu. Kad biju to pateicis, bija asaras, jaunpiedzimšana, eņģeļu gaviles un dialogs ar eņģeļiem. Eņģelis man teica: “Mārci, lasi Bībeli katru dienu. Lūdz katru dienu. Esi draudzē. Tu būsi mans kalps.”

Trīs lietas jādara: lasi Bībeli katru dienu, lūdz katru dienu, esi draudzē. Kalpošana ir dabiska lieta, kas nāk klāt — to katrs jaunpiedzimis cilvēks grib darīt. Ja nevēlies kalpot, iespējams, Svētā Gara darbība ir vāja — iespējams, tu pietiekami nebaro savu sirdi, lai šī vēlme būtu. Sirds nav jābaro, lai gribētu gāzt kalnus, Dievs vienkārši ir jāmeklē. Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš ir atrodams. Tie, kas meklē Dievu, neklīst pa koridoriem — viņi gaida, viņi grib. Tas parāda tendenci, kas viņiem ir svarīgāks. Kalpošanā neiet un neies, līdz nesapratīsi pašu svarīgāko – Dievs mīl, ka tu nāc pie Viņa. Tā mēs esam iekārtoti un radīti. Dievs tevi mīl. Viņam ir plāns tavai dzīvei – labs, ideāls plāns. Vai tu to atklāsi un tajā ieiesi? Gadiem un sociālajam statusam nav nozīmes. Ir tāds Niks Vujačičs – cilvēks bez rokām un kājām, bet viņš “spridzina”. Nav svarīgi, vai esi vesels vai slims. Svarīgi ir, vai meklē Dievu vai nemeklē, vai Svētais Gars darbojas vai nedarbojas.

Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā, bet kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību. Tāds ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes pareizā laikā un kam lapas nesavīst. Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas. (Psalms 1:1-3)

Tādam viss izdodas, jo viņš ir stādīts pie ūdens upēm. Viņa gars dzer. Viņa gars ir izslāpis. Būt izslāpušam – tas ir tavs lēmums. Nav jāgaida, kad būsi izlāpīs, lai ietu lūgt. Tā var dabūt “pendeli”. Vai gribi visu mūžu iet caur “pendelēm” vai Svētajā Garā ar prieku?

Kad ir labākais laiks šķirties? Pirms kāzām. Nākamais vīrs vai sieva būs tādi paši kā pirmie. Tu pats piesaisti un izvēlies šāda tipa cilvēkus. Kāds esi iekšienē, tādu piesaisti. Un esi lemts neveiksmei. Kā tikt ārā no tā visa? Tikai kopjot savas sirds dārzu — ļaujot Svētajam Garam ar spēku darboties tevī. Dzirdi šos Vārdus, ko es runāju, jo tie ir Gars un dzīvība prātā un sirdī. Es mīlu Bībeli. Bet vienkārši mīlēt Bībeli ir par maz. Mīli Dievu. Iepazīsti Viņu caur vārdu. Ļauj Viņam darboties. Esi vidē, kā koki ir pie ūdens. Mežā ir sauss, jo koki uzsūc ūdeni.

Iepazīstot Dievu, es saprotu – ir daudz dažādu izdomājumu un mītu. Bet es esmu atklājis pašu svarīgāko Bībeles kodu. Viņš ceļ mani spārnos., ne cits cilvēks. Ir viens pastāvīgs avots, kurš var celt spārnos – Jēzus Kristus. Tēvs un Dēls ir klātesoši caur Svēto Garu — vienīgo Trīsvienības personu, kas šobrīd ir uz zemes. Un Svētais Gars burtiski ceļ mani spārnos. Ir dzirdēts stāsts, ka ērgļi 30–40 gadu vecumā lido uz nomaļu vietu, lai nomirtu vai izrautu spalvas, nagus vai atjaunotu knābi un sāktu jaunu dzīvi.

Bet kas paļaujas uz to Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi pārvietojas un nenogurst. (Jesajas grāmata 40:31)

Bet kāda cena mums jāsamaksā? Vai jāiet kā Jēzum pie krusta, lai “izrautu nagus un spalvas”? Stāsts par ērgli ir mīts, to kāds ir izdomājis citu cilvēku iedvesmošanai. Un arī tev nekas tāds nav jāizdara, bet vienkārši jānāk uz draudzi, vienkārši jāpaņem Bībele, vienkārši jāpavada laiks ar Viņu, vienkārši jāļauj Svētajam Garam darboties. Tad tu iesi un nepagursi.

Bioloģiskie procesi nav tādi, kā šajā mītā ir minēts. Limbažos, piemēram, ir Maizezers, būdami puikas, gājām tur peldēties, jo ezers bija diezgan sekls, kā arī ūdens bija siltāks. Teika vēsta, ka kāds zvejnieks, redzot, ka ezers lido, esot aizmirsis savu maizes kulīti pļavā, ezers nolaidās un ieguva nosaukumu Maizezers. Dievs saviem mīļajiem visu dod čiliņā. Šī vēsts, ko es mācu, ir brīnišķīga.

Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā! [..] Bet es saku: staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit. Jo miesas tieksmes ir pret Garu, bet Gara tieksmes ir pret miesu, jo šie divi viens otram stāv pretī, ka jūs nedarāt to, ko gribat. Bet, ja Gars jūs vada, tad jūs vairs neesat padoti bauslībai. (Galatiešiem vēstule 5:13; 16-18)

Mēs neesam padoti bauslībai tad, kad mūs vada gars, Viņš ģenerē vēlmi mūsos, lai darītu šīs lietas. Ja draudzē ir savstarpējas problēmas, nav augļu, tad tas nozīmē, ka nestaigā garā.

Jo miesas tieksmes ir pret Garu, bet Gara tieksmes ir pret miesu, jo šie divi viens otram stāv pretī, ka jūs nedarāt to, ko gribat. (Galatiešiem vēstule 5:17)

Minēšu vēl vienu mītu no indiāņu pasakas. Vecākais runāja ar savu mazdēlu un stāstīja, ka viņā notiek cīņa starp diviem vilkiem, viens ir labs, bet otrs – ļauns. Un viņš prātoja, kurš uzvarēs, atbilde bija skaidra: to, kuru vairāk baro. Tas pierāda Bībeles patiesību. Ar ko tu baro savu sirdi, tas arī kļūst stiprāks. Ja tev svarīgāks ir Dieva vārds un vide, tad pats Svētais Gars darbojas tevī un ģenerē visu labo.

Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības. (Galatiešiem vēstule 5:22-23)

Šis arī nozīmē – brīvs cilvēks, brīvībai aicināts – ne pienākuma pēc dara. Kalpot Dievam ir prieks, tā nevar būt nasta. Mūsu iekšējais sirds stāvoklis, ko mēs barojam.

Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā. (Romiešiem vēstule 14:17)

Miers un prieks, kas ir tevī, neatkarīgi no apstākļiem, jo tu meklē, dari, tad Svētais Gars ģenerē arī izjūtas caur pareizām darbībām. Aizejot vienreiz pasportot, mums izdalās endorfīni. Kā arī dopamīns, ja liekam mērķus, esam priecīgi un laimīgi. Vispirms ir garīgie vingrinājumi, un tad – sports.

Jo dzīvības Gara bauslība Kristū Jēzū tevi ir atsvabinājusi no grēka un nāves bauslības. (Romiešiem vēstule 8:2)

Mūs dara brīvus dzīvības gara bauslība. Bez garīguma šos vārdus nevar izprast. Dzīvības gara bauslība Jēzū Kristū, kurš miris un augšāmcēlies. Dzīvības gars ir manī, ar to spēku dara mani brīvu.

Jo, ko bauslība nespēja, nevarīga būdama mūsu miesas dēļ, to ir darījis Dievs: sūtīdams Savu paša Dēlu grēcīgās miesas veidā un grēka dēļ, Viņš grēku, kas bija miesā, pazudinājis uz nāvi. (Romiešiem vēstule 8:3)

Ar nāves sodiem draudot, jūdi nevarēja saglabāt savu ticību, virzību kopā ar Dievu. Ko miesa nespēj, to dara Dievs.

Jo miesas cilvēki tiecas pēc miesas lietām, bet Gara cilvēki pēc Gara lietām. Miesas tieksme ved nāvē, bet Gara tieksme – uz dzīvību un mieru. [..] Bet jūs neesat miesā, bet Garā, tik tiešām, ka Dieva Gars mīt jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam. (Romiešiem vēstule 8:5-6; 9)

Dieva Gars mīt mūsos.

Un, ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos. (Romiešiem vēstule 8:11)

Ar garu, kas ir mūsos, dara dzīvus. Tā ir dziedināšana dvēselei un miesai. Tās ir pareizas darbības un labklājība, labsajūta, pilnvērtīga dzīve, mūžīgā dzīvība. Tas viss notiek mūsu sirdīs tad, kad mēs sadarbojamies ar Svēto Garu, ar prātu izlemjot, kas atradīsies mūsu sirdī.

Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība. (Jāņa evaņģēlijs 10:10)

Kur ir tavas ambīcijas? Bieži vien to nav, jo neļaujam Svētajam Garam tās ģenerēt mūsos. Es ieliku internetā citātu, kurš man ļoti patika, un es vēlētos, lai katrs to izprot. “Izvairies no cilvēkiem, kuri vienmēr attaisnojas, jo tādi cilvēki mūsos ģenerē viduvējību.” Esi starp tādiem cilvēkiem, kuri domā, kā izdarīt, nevis attaisnojās. Tas viss ir atkarīgs no garastāvokļa, kāds cilvēks ir iekšēji.

ES ESMU durvis. Ja kāds caur Mani ieiet, tas tiks izglābts; viņš ieies un izies un atradīs ganības. (Jāņa evaņģēlijs 10:9)

Jēzus runā par ganībām tavā sirdī, ja tu Svētajam Garam ļausi darboties, ar Viņu tu redzi visu labāk.

Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut jel tu būtu auksts vai karsts. Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes. (Atklāsmes grāmata 3:15-16)

Vēstījums caur Jāni mācītājam un draudzei.

Tu saki: es esmu bagāts, un man ir pārpilnība, un man nevajag nenieka, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails. (Atklāsmes grāmata 3:17)

Ir dažādi standarti, kā mēs vērtējam veiksmi savā dzīvē. Nauda, izskats, dzīves kvalitāte – tā nav mēraukla.

Remdenam nevar palīdzēt, jo tāds uzskata, ka viss ir kārtībā.

Es tev došu padomu: pērc no Manis zeltu, uguns kvēlē kausētu, lai tu būtu bagāts, un baltas drēbes, lai tu apsegtos un tava kailuma kauns neatklātos, un acu zāles tavas acis svaidīt, lai tu kļūtu redzīgs. (Atklāsmes grāmata 3:18)

Maksā cenu par pašu svarīgāko, lai vari sadarboties ar Svēto Garu. Esiet gara vadīti un svaidīti. Es ticu, ka šis darbojas, un ir vienīgais ceļš. Kamēr tu nesāksi vissvarīgāko, nebūs rezultātu garīgajā kalpošanā un dzīvē, citādāk nav iespējams. Tev ir nepieciešama iekšēja pārpilnība, ne ārēja.

Neapslāpējiet Garu. (1. Tesaloniķiešiem vēstule 5:19)

Gara slāpēšanai ir maz sakara ar gara dāvanām. Garu mēs varam apslāpēt, ja ar Viņu nepavadām laiku un neļaujam Viņam darboties mūsos. Esot atbildīgākā postenī ar lielāku atbildību, Svētais Gars ir nepieciešams vēl vairāk. Ir nepieciešamas zināšanas, lai Svētais Gars varētu vadīt. Visur viss ir jāmācās, bet pats svarīgākais ir iepazīt Svēto Garu.

Ja dzīvojam Garā, tad arī staigāsim Garā. (Galatiešiem vēstule 5:25)

Visa svētruna bija par to, ka jāstaigā Svētajā Garā, viss jādara čiliņā, bet, ja tu dzīvo garā, tad Svētais Gars tev ražo vēlmi iet Viņa garā. Šajā gadījumā “staigāt garā” nozīmē plānot un disciplinēti strādāt ik dienas, nevis tu plāno un strādā, bet vispirms tu esi gara vadīts. Svarīga Viņa darbība tevī. Visam vajag disciplīnu un jāpiespiežas, bet tu zini, kāpēc tu to dari. Tu zini, ka tā ir no Dieva, un tam būs augļi. Pirmkārt tu nedzenies pēc augļiem, bet ej savu ceļu. Pats svarīgākais ir ceļš, nevis rezultāts. Ir pareizi apliecināt, un es vienmēr esmu gribējis no sevis izdarīt to labāko, lai Svētais Gars varētu darīt. Pats svarīgākais, ka mēs varam iepazīt Dievu un būt Viņa vadīti. Viņš ir dzīvības Kungs un avots.

Ja dzīvojam Garā, tad arī staigāsim Garā. Nedzīsimies pēc tukša goda, cits citu izaicinādami, cits citu apskauzdami. (Galatiešiem vēstule 5:25-26)

Ja tu dzīvo garā, tad staigā garā! Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Esmu atradis Bībeles kodu” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija