Sandra pirms septiņiem gadiem aizbrauca strādāt uz Īriju ar mērķi atdot kredītus, kas bija paņemti Latvijā, remontējot māju.
Kredītsaistības, kas bija noslēgtas uz 3 gadiem, ievilkās uz krietni ilgu laiku, līdz brīdim, kad Sandra iepazina Dievu.

„Pirms septiņiem gadiem nevarēju nemaz iedomāties, ka nonākšu tik traģiskā finansiālā situācijā,” atceras Sandra. „Ar savu vīru bijām iecerējuši iegādāties jaunu sadzīves tehniku un izremontēt māju. Mana alga, protams, nebija pietiekoši liela, lai visu kāroto varētu uzreiz iegādāties, tāpēc, lai nebūtu jāgaida ilgs laiks līdz remonta beigām, izlēmu procesu paātrināt, paņemot vairākus palielus aizņēmumus. Biju ieplānojusi aizbraukt uz ārzemēm, lai varētu pēc iespējas ātrāk nopelnīt naudu un nokārtot visas saistības.”

Esot prom Īrijā, Sandras dzīvē notika negaidīts pavērsiens, kas sašķobīja viņas mierīgo ikdienu. Dažādu nesaskaņu pēc viņa izšķīrās ar vīru un tas nozīmēja, ka nesen remontētā māja ar lielāko daļu iedzīves ir jāatstāj. Sandrai bija jāmeklē dzīvesvieta un jāgādā visas nepieciešamās mantas no jauna. Vienīgais, kas palika no iepriekšējām attiecībām ir regulāri kredītmaksājumi. Tēriņi palielinājās un no nopelnītās algas vairs nepietika, lai varētu visu atmaksāt.

Sandra stāsta: „Es biju pilnīgā izmisumā un cerība drīz atgriezties atpakaļ Latvijā pazuda. Lai kā pašai negribētos, man bija jāpaliek, jāturpina strādāt un jāmēģina tikt galā ar kredītiem. Taču pēc neilga laika sapratu, ka arī darbs svešatnē mani no neapskaužamās situācijas neglābs. Nopelnītā nauda bija lielāka, bet arī dzīvošanas izmaksas bija dārgākas. Dažreiz pat vajadzēja ņemt jaunu kredītu, lai atdotu iepriekšējo. Procenti parādiem auga, un atbrīvoties no tiem šķita aizvien neiespējamāk. Lai arī redzēju, kādu postu nes aizņēmumi, es bieži vien atkal izvēlējos ņemt kredītu, lai iegūtu kāroto lietu, nevis pagaidīt un sakrāt nepieciešamo summu. Tāda bija mana izpratne par pirkšanu.”

Pirms vairāk nekā trim gadiem, kad Sandra apmeklēja Latviju, viņa iepazinās ar cilvēkiem no draudzes „Kristus Pasaulei”, kuri viņai stāstīja par Dievu un aicināja mainīt dzīvi. Dzirdētais iedvesmoja Sandru pašai iepazīt Dievu, apmeklēt mājas grupiņu un arī draudzi Saldū. Savu brīvību viņa saņēma, aizbraucot uz trīs dienu lūgšanu sapulci jeb inkaunteru.

„Šajās dienās, klausoties Dieva vārdu, es sapratu, ka esmu atkarīga no kredītiem un nepārtraukti tiem vergoju. Gadiem ilgi dien dienā man bija jādomā un jāuztraucas, kā varēšu tikt galā ar maksājumiem. Es dzīvoju nepārtrauktā stresā. Man trūka mērķtiecības vajadzīgo naudu sakrāt un tikt vaļā no aizņēmumiem. Turklāt ik pa brītiņam es ņēmu jaunus parādus, lai iegādātos iekārotās mantas. Man pietrūka pacietības gaidīt līdz pati varēšu samaksāt par pirkumu.

Atgriežoties Īrijā, es biju apņēmusies kļūt pilnīgi brīva no visiem parādiem. Tas nebija viegli, un citreiz prasīja lielu izturību, jo vajadzēja taupīt uz vissīkākajām lietām, taču es biju ar mieru uz visu. Spēku cīnīties man deva Bībeles lasīšana un lūgšanas. Cīnoties ar parādiem, esmu piedzīvojusi Viņa palīdzību daudzās grūtās situācijās, piemēram, viena no tām, kad smagi saslimu un nevarēju strādāt, tomēr darba devējs izmaksāja man algu. Katru pirmdienu ar nepacietību gaidu draudzes „Kristus Pasaulei” dievkalpojumu ierakstus mājas lapā, kas palīdz man nepadoties un neatslābt.

Ir pagājis gads, kopš esmu tikusi brīva no savām kredītsaistībām. Arī sajūtas ir lieliskas! Man vairs nav jādzīvo nepārtrauktā stresā un nav ik minūti jādomā par naudu, kā arī nav jābaiļojas par darbu. Dievs deva man apziņu, ka varu dzīvot savādāk, bez kredītu ņemšanas un bez tēriņiem, kas lielāki par maniem ienākumiem. Es vairs neļaujos mirkļa emocijām un neiekāroju dārgas mantas, kas man nav pa kabatai. Nepieļauju pat domu, ka varētu atkal būt parādā kādai bankai. Turklāt bieži gadās, ka jau pēc pāris dienām esmu pārdomājusi un saprotu, ka manta, kas šķita tik ļoti iekārojama un nepieciešama ikdienai, patiesībā man nemaz nav vajadzīga. Pateicoties Dievam, regulārai lūgšanu dzīvei un Bībeles lasīšanai, mana domāšana ir izmainījusies. Esmu iemācījusies plānot savas finanses. Tagad cenšos tērēt ļoti apdomīgi un kritiski izvērtēju savas finansiālās iespējas. Esmu brīva no saviem parādiem, un noteikti nekad vairs negribētu nonākt līdzīgā situācijā. Es pateicos Dievam par šo brīvību, ko esmu ieguvusi.”

5. Mozus 28:12 ir teikts: „(..) un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies.” Dievs nav gribējis, lai mēs ņemtu kredītus un būtu no tiem atkarīgi. Viņš Savā vārdā apsola, ka ikviens, kurš Viņam sekos, būs finansiāli svētīts un dzīvos labklājībā.

Sandras Bušmanes liecību pierakstīja Līga Paņina