Indra savā dzīvē ir daudz piedzīvojusi un izmēģinājusi, meklējot savu laimi.
Pienāca brīdis, kad viņa vēlējās nomirt, bija dažādas atkarības un depresija. Taču tagad Indra patiešām ir veiksmīga un laimīga sieviete. Par to, kas izmainīja viņas dzīvi, stāsta Indra:

„Mani vecāki izšķīrās, kad man bija 12 gadi. Es nolēmu dzīvot pie tēta. Mēs dzīvojām lielā lauku mājā, taču mans tētis strādāja Rīgā, es bieži biju viena. Es ļoti agri sāku pīpēt, lietot alkoholu, man ātri sāka interesēt puiši. 9. klasē nevarēju nolikt nevienu eksāmenu, jo biju iekavējusi visas mācības. Skolu pabeidzu ar ļoti vājām zināšanām. Kad es no laukiem pārnācu uz Rīgu, sāku lietot narkotikas, alkoholu un cigaretes. Es biju ļoti tieva, jo dzēru notievēšanas tabletes un ļoti maz ēdu. Piedalījos konkursā „Mis Latvija”, filmējos atpazīstamos mūziķu klipos, ar privātām lidmašīnām braucu uz konkursiem ārpus Latvijas. Svinējām dzimšanas dienas pilīs un dārgos klubos. Mani draugi bija sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Manā šķietami skaistajā dzīvē pienāca grūts brīdis, kad viens no maniem daudzajiem pielūdzējiem sāpīgi mani ievainoja, pārtraucot mūsu attiecības. Es vairs nevarēju uzturēties savu bagāto draugu kompānijā. Es biju tik ļoti pieķērusies naudai un šai sabiedrībai, ka bez tās nepratu dzīvot. Vīlusies nolēmu laimi meklēt ārpus Latvijas. Aizbraucu uz Londonu, pēc tam uz Skotiju, taču pārbraucot uz citu valsti, es nevarēju iegūt brīvību, jo visas neveiksmes vilkās man līdzi. Es biju nelaimīga Latvijā, un tāda pati biju arī ārzemēs. Atgriezos Latvijā salauzta, mana pašapziņa bija vēl zemāka nekā pirms tam. Biju depresijā, jo nemācēju dzīvot. Mana dzīve bija izpostīta un tukša. Sāku pavadīt laiku kopā ar cilvēkiem, kuri vairs nebija no „augstākās” sabiedrības, kuri nesvinēja dzimšanas dienas pilīs un dārgos klubos, bet pa mājām lietoja alkoholu un narkotikas. Kādu dienu pēc vienas no kārtējām ballītēm pamodos tik riebīgā vietā, ka nevēlējos vairs dzīvot. Man nebija nekā – ne darba, ne draugu. Es biju atkarīga no narkotikām un cigaretēm. Es biju izmisusi un nezināju, kā izmainīt savu nelaimīgo dzīvi.

Kādu dienu satiku kādu meiteni, kura man stāstīja, ka Dievs ir izmainījis viņas dzīvi. Es aizgāju uz draudzi, uz kuru viņa mani uzaicināja. Es uzreiz pamanīju, ka cilvēki tur bija citādāki nekā parasti, smaidīgi, dzīvespriecīgi, laimīgi. Šajā dievkalpojumā es ieaicināju Dievu savā dzīvē. Man par lielu brīnumu mana dzīve sāka mainīties, es kļuvu laimīgāka. Es lidoju no prieka, jo piedzīvoju, ka Dievs ir reāls. Ieguvu jaunus draugus, es vairs negāju uz klubiem, nelietoju alkoholu un narkotikas.

Vēlāk nonācu draudzē „Kristus Pasaulei”, kur pilnībā tiku vaļā no cigarešu atkarības. Jēzus atjaunoja un pārveidoja manu dzīvi, Viņš dziedināja manu ievainoto dvēseli un sirdi, esmu brīva no depresijas. Tagad es patiesi esmu ļoti laimīga. Dievs ir sakārtojis visu manu dzīvi un manu finanšu jomu. Man ir patstāvīgs darbs, kas sagādā prieku. Manī ir miers un liela pārliecība, ka Dievs man palīdzēs jebkurā situācijā. Es nebaidos ne no kā. Bez Dieva es nebiju nekas, bet tagad Viņa spēkā es varu visu. Man ir ļoti labi un uzticami draugi, un man ir draudze, kuru es ļoti mīlu. Šodien kalpoju citiem un zinu, ka mēs paši nekad nevaram tik galā ar savu dzīvi pilnībā. Mums ir vajadzīgs Jēzus, kurš var palīdzēt visās problēmās. Kad cilvēks pa īstam iepazīst Dievu, viņš iegūst brīvību. Beidzas ciešanas, vienalga, kādas tās būtu – bailes, vientulība, depresija, atkarības. Dievs grib un var palīdzēt katram cilvēkam! Es ļoti gribētu, lai katrs iepazīst Dievu un kļūst brīvs no visa, kas traucē būt laimīgam. Nekāda nauda, nekādi cilvēki nespēj darīt laimīgu, tikai Jēzus Kristus.”

Indras liecību pierakstīja Inga Lapsa