„Īzāks Jēkabam, pirms sūta viņu sievas lūkoties, dod savu svētību”,
tā savu svētrunu 26. februāra dievkalpojumā sāk draudzes mācītājs Mārcis Jencītis. Viņš turpina ar Rakstu vietu, kurā ir šie svētības vārdi:

 

Visuvarenais Dievs lai svētī tevi, ka tu augļojies un vairojies, un lai dara tevi par lielu tautu kopu, un lai Viņš tev un taviem pēcnācējiem dod Ābrahāma svētību, ka tu iemanto to zemi, kurā tu mīti kā svešinieks un kuru Dievs ir devis Ābrahāmam.”1. Mozus 28:3–4.

 

„Tu tikko dzirdēji tādu terminu kā „Ābrahāma svētība”. Īzāks novēl savam dēlam Jēkabam „Ābrahāma svētību”. Kas tad ir šī „Ābrahāma svētība”? Tā ir perfektā Dieva griba tavā dzīvē” saka mācītājs. Ābrahāms bija svētīts visās jomās. Gan Ābrahāms, gan Īzāks, gan Jēkabs ar Ābrahāma svētību nodzīvoja līdz sirmam vecumam un nomira dabīgā nāvē. Viņi bija bagāti, viņi bija svētīti un viņi vairojās. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Dievs pacēla vienu cilvēku, kuru padarīja par ticīgu. Sākumā viņa vārds bija Ābrāms, vēlāk Dievs viņam deva jaunu vārdu – Ābrahāms, jeb daudzu tautu tēvs. Dievam bija plāns caur šo vienu cilvēku izglābt visu pasauli, izglābt katru cilvēku no elles. Un šis plāns vēl joprojām darbojas. Dievs vēlas caur vienu cilvēku Ābrahāmu svētīt katru cilvēku virs zemes:  

 

Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,” Viņš tam sacīja. Un Ābrāms uzticējās Tam Kungam, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību. 1. Mozus 15:5-6

 

Dievam ir plāns caur Ābrahāmu vairot Dieva cilvēkus, cilvēkus, kas pazīst Dievu personīgi. Dievam ir plāns caur Ābrahāmu celt Savu valstību zemes virsū un nogādāt cilvēkus debesīs.

 

Kāpēc tieši Ābrahāms tika svētīts? Tāpēc, ka viņš uzticējās Tam Kungam. Dievs teica: „Izej no kaldeju Ūras!” Ābrahāms izgāja, pat nezinādams, uz kurieni viņš iet. Viņš precīzi izpildīja Dieva norādījumus. Ābrahāma svētība ietver visus Dieva apsolījumus, kādus vien tu vari atrast Bībelē. Tā ir perfekta ticības dzīve. Lai tu iegūtu Ābrahāma svētību, arī tev ir precīzi jāizpilda Dieva norādījumi.

 

„Mums ir mājas grupiņas – šobrīd ap četrdesmit. Katrai mājas grupiņai ir savs vadītājs. Dažas mājas grupiņas aug un vairojas ātri. Dažas mājas grupiņas aug lēni, bet aug. Dažas neaug un pēc laika aizveras ciet. Kāpēc tā? Tāpēc, ka 99,9999% šīs grupas vadītājs nedara precīzi Dieva gribu!”, saka mācītājs.

 

Varbūt, ka tu esi bijis kādā draudzē, kura neaug. Garīgi varbūt jā, bet skaitliski neaug. Tad zini, ka šīs draudzes mācītājs 99,9999% nedara perfekti Dieva gribu. Viņam nav Ābrahāma svētības. Ābrahāma svētības draudzes, atmodas draudzes ir tās draudzes, kas dara precīzi Dieva gribu.

 

„Mums vajag praviešus, mēs skraidām pa draudzēm, meklējam kādu, kas mums kaut ko iečukstētu ausī, pateiktu mums svētības vārdus. Bet to elementāro Vārdu, kuru mēs redzam Bībelē, pašus pamatus mēs precīzi nepildām. Kamēr neesam sākuši darīt Dieva gribu, to, ko mēs jau zinām kas mums jādara jau šodien, pasargi, Dievs, mūs no šādiem praviešiem!” brīdina mācītājs.

 

Mācītājs turpina skaidrot: „Dievam ir plāns. Dieva Vārds saka, ka Dievs:

 

..grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas.1.Timotejam 2:4

 

Dieva griba ir, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas. Viņš atdeva Savu Dēlu Jēzu Kristu, pats Sevi nežēlodams, kurš mira pie krusta par taviem un maniem grēkiem, lai izglābtu tevi, mani un katru cilvēku virs zemes:

 

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. Jāņa evaņģēlijs 3:16-17

 

Pirmkārt, Dievs nesāka savu glābšanas plānu ar Jēzu Kristu. Dieva plāns sākās jau stipri agrāk. Un viens no galvenajiem cilvēkiem Viņa plānā bija Ābrahāms, kuram Dievs saka:

 

Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, kā smiltis jūras malā. 1. Mozus 22:17

 

Otrkārt, Dievam ir plāns konkrētai draudzei konkrētā vietā. Un tu šodien esi draudzē „Kristus pasaulei”, un šīs draudzes mācītājs ir Mārcis Jencītis. „Ja tu domā, ka es gribu paaugstināties, tad klausies! Ābrahāmam dzima Īzāks, tam savukārt Jēkabs, bet viņam veseli divpadsmit. Un tie divpadsmit tā savairojās, ka ne gala, ne malas. Un arī Jēzus pacēla savus divpadsmit mācekļus – un šodien virs zemes kristiešu ir tik daudz, ka nav ne gala, ne malas. Ir vispārīgs Dieva plāns, un ir Dieva plāns katram cilvēkam, katrai draudzei, katram līderim. Un Dievs man ir atklājis vīziju – konkrētus soļus, konkrētu stratēģiju, kā celt draudzi”, viņš saka.

 

„Dzirdi, es šodien nerunāju par citām draudzēm Latvijā vai ārpus tās robežām. Es saku, ka konkrēti ar mani Dievs runāja pirms trim gadiem. Toreiz šeit nebija nekā – nulle. Visus šos trīs gadus es paklausīgi esmu darījis to, ko Dievs man ir atklājis. Esmu precīzi centies darīt Viņa gribu, un šodien mēs esam divi simti. Dzirdi! Precīzi, darot Viņa gribu!”

 

Tātad Dievam ir plāns konkrētam mācītājam, konkrētam līderim, konkrētam cilvēkam. Dievs arī atklāj konkrētam cilvēkam konkrētus soļus, stratēģiju, kā darīt konkrētā vietā, konkrētā teritorijā, konkrētā draudzē. „Un mans uzdevums ir nodot to saviem mācekļiem, kā to darīja Īzāks Jēkabam”, saka mācītājs.

 

Dievs vēlas svētīt katru cilvēku konkrētā draudzē. Bet, lai Dieva plāns īstenotos, lai šī Ābrahāma svētība – finansiāla svētība, pārticība, dzīve, kuru tu pats kontrolē, dzīve, kad tu ved cilvēkus pie Dieva un vairojies, var īstenoties, ir precīzi jādara Dieva griba. Ābrahāms vienmēr bija uzticīgs Tam Kungam.

 

Uzvar komanda, nevis personības. Tu vari staigāt šajā svētībā tikai tad, ja uzvar draudze. Bet draudze var uzvarēt tikai tad, ja tu ieņemsi savu vietu un izpildīsi savu uzdevumu, kas tev uzticēts – perfekti visu izdarīsi līdz galam. Un ja tā rīkosies katrs draudzē, tikai tad mēs visi varēsim uzvarēt. Tas ir kā hokeja komandā: ja visa komanda pūlas, katrs savā vietā dara, cik spēdams, bet vārtsargs sēž un pīpē, tāda komanda nevar uzvarēt. Komanda uzvar, ja katrs draudzē zina savu vietu un precīzi izpilda savu uzdevumu.

 

„Nu jau ir vairāk kā trīs gadi, kad Dievs man atklāja Vīziju G12 – Dieva vadība caur divpadsmit. Dievs man pakāpeniski ir atklājis katru soli, kā celt draudzi – kā celt šo draudzi”, saka mācītājs.

 

„Un, ja tavā grupiņā, tavā dzīvē neiet, kā tev gribētos – tu buksē un stāvi uz vietas, tad 99,9999% tu neizpildi Vīziju G12 savā dzīvē, savā kalpošanā. Es vēroju savu līderu grupu – vienam iet labāk, citam sliktāk, pēc tam atkal vien ar otru pārmainās vietām, un liekas, ka visi ir Vīzijas G12 nesēji un darītāji. Visi zina soļus, visi gudri runā, bet grupiņas neaug. Kas par vainu? Viņi gudri runā, bet nedara to, ko Dievs ir parādījis šajā draudzē caur Vīziju G12. Vīzija ir jāpilda no sirds un precīzi, tikai tad tu redzēsi augļus savā dzīvē un kalpošanā”, viņš saka.

 

Vīzijai G12 ir 4 etapi: aizsniegt, nostiprināt, apmācīt, izsūtīt un tad vēl virkne lietu, kuras mums jādara precīzi. Un arī, ja mēs to darām, ir kādi pretspēki un apstākļi, kas traucē virzīties uz priekšu un neiet, kā bijām iedomājušies. Un tad mēs sev jautājam: „Kāpēc ir tāda pretdarbība, kāpēc mani radinieki sāk mani par sektantu saukt, kāpēc tas un šis traucē? Laikam Dievs mani nesvētī. Laikam tā nav Dieva griba.” Kristiešiem ir izveidojies uzskats, ja viss iet gludi, tad tā ir Dieva griba, bet, ja ir pretestība, ja neiet viss „kā pa sviestu”, tad tā nav Dieva griba. Bet patiesība ir tikai viena: ja tas saskan ar draudzes mācību, tā ir Dieva griba, neskatoties ne uz kādu pretdarbību.

 

„Varbūt kādam liekas, ka mūsu draudzē ir kontrole – viss saplānots, Bībeles skolas, Līderu skolas, plānota darbība grupiņās, tā, ka pašiem neatliek vietas radošai Gara izpausmei”, saka mācītājs. „Mums reizi mēnesī ir neformālie pasākumi ar mērķi aizsniegt pazudušos cilvēkus. Lūk, tava radošā izdoma, kā pievest cilvēkus pie Kristus! Un tad ir grupiņas, kuras neko citu nevar izdomāt, kā tikai uzlikt paskatīties kādu kristīgu filmu. Kādreiz jau tā var arī darīt, bet, ja tā pārvēršas par sistēmu, tas vairs nav pieņemami. Draudzes mācība prasa aprūpēt cilvēkus, zvanīt viņiem. Lūdz Svētajam Garam zināšanas, kā dabūt šo cilvēku uz kājām, lai sakārtotos viņa dzīve. Lūk, tev ir vieta, kur tu brīvi, lūdzot Dievu, vari radoši darboties!”

 

„Dievam ir plāns mūsu draudzē. Un, ja tu esi šajā draudzē, tad Dievam ir plāns arī tavā dzīvē, saskaņā ar šīs draudzes vīziju. Un, kamēr tu to nesapratīsi un soli pa solim neizpildīsi tos punktus, ko tu vari izdarīt šodien, un nedarīsi to no sirds, neredzēt tev Ābrahāma svētības,” skaidro mācītājs.

 

„Es visu šo nedēļu domāju par Jēkabu un viņa sievām, un par Jēkaba mātes brāli Lābanu. Bībelē tas ir aprakstīts no 1. Mozus grāmatas 28. – 31.nodaļai,” – tā mācītājs iesāk stāstu par Ābrahāma svētību Jēkabam:

 

„Tātad Īzāks sūta savu dēlu Jēkabu sievu lūkoties pie sava sievas brāļa Lābana. Atcerēsimies, ka Jēkabam ir Ābrahāma svētība. Un tagad pavērosim, kā šī svētība darbojas Jēkaba dzīvē. Jēkabs iemīl Lābana meitu Rāheli. Tajā vietā, lai dotos mājās ar iemīļoto, Rāheles tēvs pieprasa Jēkabam 7 gadus kalpot, lai dabūtu Rāheli par sievu. Jēkabs piekrīt un strādā, kaut arī Lābans ir netaisnīgs – samazina Jēkabam algu un cenšas visādi viņu izmantot. Tā paiet septiņi gadi un pienāk kāzu diena, kad Jēkabam jāsaņem Rāhele par sievu, bet Lābans kāzu naktī abas māsas apmaina – Rāheles vietā tiek apguldīta Lea, Rāheles vecākā māsa.

 

Kā tad tā? Jēkabam taču bija Ābrahāma svētība? Bībelē teikts, ka Jēkabs darīja visu, ko Dievs viņam lika. Atbilde ir tikai viena – šī svētība prasa upuri un precīzu darbu.

 

Tas nenozīmē, ka vienā dienā tev uzlika rokas, nosvētīja, uzlēja eļļu vai pravietis kaut ko pateica, un tad tu nokriti zemē, mazliet pagulēji, cēlies augšā, un uzreiz kļuvi par citu cilvēku – tev ir pilnas kabatas ar naudu, grupiņa pilna ar cilvēkiem, tu esi labākais līderis, darbā un ģimenē viss ir uz to labāko. Dieva Vārds saka, ka tā nenotiek, ka tev nāksies saskarties ar pretdarbību: ar krāpšanu, ar lamām, ar apstākļiem, arī ar nabadzību un slimībām. Un tev nāksies ar to visu tikt galā. Bet galvenokārt tev nāksies tikt galā pašam ar sevi, ar savu raksturu, jo viena rakstura problēma var tevi pazudināt pilnībā – izjaukt tavu kalpošanu, izjaukt tavu laulību, jebko.

 

Tā mēs bieži vien ienākam draudzē G12 ar cerību, ka viss būs, viss notiks tūlīt un tagad. Tātad Jēkabam mīļotā sieviete Rāhele tika apmainīta pret nemīlamo Leu. Tulkojumā vārds Rāhele nozīmē aita, bet Lea – govs. Senās lopkopju ciltis bieži lika saviem bērniem šādus vārdus. Draugs, vispirms tev govs un tad vēl septiņi gadi par mīlamo aitu.

 

Mēs gribam šodien visu, bez pūlēm un bez cenas maksāšanas. Arī Jēkabs negribēja tās pūles, ko pieprasīja apstākļi, bet viņš bija neatlaidīgs un nostrādāja tādos pašos apstākļos vēl septiņus gadus par Rāheli. Bet iznākums ir tāds, ka nu Jēkabam ir divas sievas, kuras savā starpā sacenšas par vīra mīlestību. Rāhelei nav bērnu, bet Lea katru gadu dāvā Jēkabam pa bērnam, kuru vārdi liecina par uzvaru pār Rāheli. Starp abām sievietēm izceļas nežēlīga sāncensība, kurā tiek iesaistītas arī vēl abu sieviešu kalpones, kuras arī dzemdē Jēkabam bērnus. Jēkabam dzimst divpadsmit dēli un vēl arī meitas neveselīgā ģimenē, kur valda sāncensība, kur abas šīs sievietes vēl piekopj elku kalpību. Taču Jēkabam ir Ābrahāma svētība un viņam piedzimst divpadsmit dēli, no kuriem izveidojas divpadsmit ciltis un vēlāk arī mēs.

 

Jēkabs turpina vēl pie Lābana strādāt, un Dievs viņu tā svētī, ka viņš kļūst pārmērīgi bagāts. Pateicoties Jēkabam, tiek svētīta arī visa Lābana saimniecība. Jēkabs atgriežas mājās bagāts ar divpadsmit dēliem. Kāpēc tā? Neskatoties uz pretdarbību, neskatoties uz visiem murgiem, kuriem Jēkabam bija jāiet cauri, Ābrahāma svētība ir ar Jēkabu, jo viņš turpina darīt Dieva gribu”, saka mācītājs.

 

„Ja tu esi šajā draudzē, ja tu esi Vīzijā G12 un soli pa solim darīsi tos punktus, ko tu vari šodien, un darīsi to no visas sirds, Ābrahāma svētība būs ar tevi. Lai kādi cilvēki, lai kādi apstākļi, lai kādi velni stātos tavā ceļā, tu būsi bagāts. Tu vairosies, tu augļosies, tu tiksi svētīts, jo Ābrahāma svētība ir ar tevi.

 

Pārdomā savu kalpošanu, pārdomā pats savu dzīvi, pārdomā pats savu eksistenci draudzē, pārdomā, kas notiek tavā grupiņā. Ja tu esi līderis, tad pārdomā, kā tu vadi un kā tu ej pa punktiem, kā tu ievēro draudzes mācību. Skaties uz to visu un paanalizē, vai Ābrahāma svētība tev ir vai nav. Vai tu augļojies un vairojies, vai nē,” iesaka saviem draudzes cilvēkiem mācītājs.

 

Viņš noslēdz dievkalpojumu ar lūgšanu:

 

„Debesu Tēvs, es lūdzu par katru no mums, lai mēs redzam Tavu gribu, ka mēs redzam, kādā veidā tu svētī un kādā veidā Tu vairo mūs, un palīdzi mums soli pa solim darīt, iet mācībā, ka Tu vari mūs vairot un svētīt! Mēs gribam redzēt, Kungs, ka Tu dari Savus darbus, Tavu atmodu – nekādu īslaicīgu, bet mūžīgu atmodu. Piepildi, Kungs, ar Savu slavu šo zemi, cel līderus, palīdzi mums iet un izdarīt Tavu misiju, neskatoties ne uz kādu pretdarbību! Āmen!”

 

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Nora Lapiņa.