Pirms pieņēmu Jēzu kā savu Glābēju, mana galvenā problēma bija depresija. Tā sākās, kad izjuka mana ģimene. Pēc tam sāku veidot jaunas attiecības ar vīriešiem. Cerēju, ka pretējais dzimums vairos manu pašapziņu, liks justies vērtīgai un nozīmīgai, taču notika pretēji, – tā vietā jutos izmantota un nomākta. Depresija ietekmēja arī manas darba spējas. Strādāju reklāmas jomā, kur nepieciešams būt ļoti radošai un oriģinālai. Manas darba spējas ļoti pasliktinājās, jo nespēju atcerēties svarīgas lietas, kā arī koncentrēt domas un formulēt savu viedokli. Pa galvu jaucās dažādas domas, bailes un nemiers, kas ar mani notiks rīt. Vakaros nespēju aizmigt, jo domāju par visām savām problēmām darbā, parādiem un konfliktiem ar cilvēkiem. Mēģināju aizmirsties ar alkohola palīdzību, tomēr bieži vien nevarēju pagulēt ne iedzērusi, ne arī skaidrā prātā. Pamazām alkohols sāka izvērsties par lielu problēmu, jo kļuvu no tā pilnīgi atkarīga. Pēdējo pusgadu pati saviem spēkiem atturēties vairs nespēju un vienatnē dzēru gandrīz katru dienu. Mani mocīja vainas apziņa par visu to slikto, ko biju tīši vai netīši sastrādājusi, kā arī bezgalīga kauna sajūta par meliem, pieviltiem cilvēkiem, netiklu dzīvi, gribasspēka trūkumu un bezspēku to visu mainīt. Es svīdu un drebēju vienlaicīgi. Kad aizmigu, es murgoju pretīgus un ļaunus sapņus, bet no rīta cēlos nogurusi, vārga un izmisusi. Gribēju pazust no zemes virsas, paslēpties no visiem, jo šķita, ka manai dzīvei nav nekādas jēgas. Tomēr nomirt es negribēju.

No sākuma es griezos pēc palīdzības pie sava ģimenes ārsta, tad jau pie nopietnāka speciālista, taču rezultāta nebija. Dzīvotgriba bija vienīgais, kas man bija atlicis un es pēdējiem spēkiem sāku meklēt palīdzību pie Dieva. Kāds draugs aicināja mani uz draudzes “Kristus Pasaulei” dievkalpojumu, bet es nenācu, jo aizbildinājos, ka eju uz savas konfesijas dievnamu un man jau ir sava draudze. Taču sprediķi, ko es tur klausījos, mani neuzrunāja, dzīvē nekas nemainījās un palika arvien sliktāk.

Mana atgriešanās pie Dieva izvērtās visai raiba. Likās, kādam ļoti nepatīk, ka es meklēju Dievu un viņš dara visu iespējamo, lai es nonāktu šajā draudzē pēc iespējas vēlāk. Kad beidzot sadūšojos atnākt uz dievkalpojumu, pēkšņi izrādījās, ka aiz pārskatīšanās esmu paņēmusi mammas atslēgas un viņa netiek laukā no dzīvokļa. Nācās pamest dievkalpojumu jau pašā tā sākumā, lai dotos uz mājām un palaistu ārā mammu.

Draugs neatlaidīgi turpināja mani aicināt uz mājas grupiņu, kuru pats apmeklēja, un es galu galā piekritu, bet tikai ar noteikumu, ka viņš man atbrauks pakaļ un aizvedīs ar auto gan līdz grupai, gan arī mājās. Jau ienākot mājas grupiņā, mani pārsteidza labvēlīgā attieksme un ieinteresētība no pārējiem cilvēkiem. Tajā vakarā klātesošie daudz lūdza par mani un visām manām problēmām. Jutu, ka šeit ir cilvēki, kam neviltoti rūp mana dzīve. Pirms pasākuma jau biju saplānojusi, kā pašā vakarā noteikti aiziešu kaut ko iedzert, lai varētu labāk aizmigt. Bet pēc grupiņas man to vairs nevajadzēja. Tajā vakarā tā arī neiedzēru un kopš tā laika vairs neesmu lietojusi alkoholu vispār. Notika brīnums un Dievs mani atbrīvoja no šīs atkarības!

Pēc pāris dienām bija plānots pasākums kopā ar maniem jaunajiem draugiem. Taču es uz ielas noģību, pārsitu aci un lūpu, un izskatījos kā piekauta. Tāda es nevienam rādīties nevarēju, bet grupiņas vadītāja mani pierunāja pasākumu tomēr apmeklēt. Redzēju un jutu, ka esmu gaidīta un mīlēta par spīti tam, ka izskatījos šausmīgi.

Turpināju nākt uz dievkalpojumiem un grupiņas sapulcēm, vēlāk pieņēmu Jēzu par savu Glābēju. Drīz vien pati sāku lūgt Dievu un lasīt Bībeli. Manas lūgšanas tika uzklausītas un es sāku justies arvien labāk, aizgāja problēmas ar bezmiegu. Manī pamodās pašapziņa, es sāku atkal smaidīt un priecāties par dzīvi. Man vairs nav obligāti nepieciešams blakus vīrietis, lai justos nozīmīga. Nav jāmeklē piepildījums netiklā dzīvē, jo esmu Dievam vērtīga un Viņš ir ar mani ikdienas! Man vairs nav jāaizpilda tukšuma sajūta sevī ar gadījuma sakariem. Arī darba spējas ir atjaunojušās un manas domas atkal ir skaidras. Spēju atkal formulēt savu viedokli, skaidri izteikties un pārliecinoši runāt. Regulāri saņemu pozitīvas atsauksmes no saviem klientiem, jo mans darbs tiek novērtēts. Esmu pilnīgi brīva no depresijas.

Esot draudzē pavisam neilgu laiku, es sapratu, kā sliktās domas atkāpjas un tā vietā nāk Dieva domas. Esmu priecīga un manai dzīvei ir jēga. Viņš dod daudzas atziņas, konkrētus plānus un norādījumus manai dzīvei. Viens no tiem – liecināt citiem cilvēkiem par savām izmaiņām. Tā nu jūs tagad lasāt manu liecību. Slava un pateicība Dievam!

Tiem, kas ir depresijā un vēl nepazīst Dievu, es novēlētu pēc iespējas ātrāk Viņu iepazīt, meklēt un saukt uz Viņu. Dievs atbild, palīdz un izmaina dzīvi!

Ilze V.