2007. gadā, aptuveni pusgadu pēc pirmā bērniņa piedzimšanas, man parādījās stipras sāpes muguras lejasdaļā. Sākumā nepievērsu tām uzmanību, taču vēlāk nolēmu doties pie ginekologa, kurš ieteica dzert pretsāpju medikamentus un apgalvoja, ka šādas sāpes pēc dzemdībām nav nekas īpašs. Nepatīkamās sajūtas mugurā parādījās katru mēnesi aptuveni divas, trīs dienas pirms menstruācijām, un tās būtiski ietekmēja manu ikdienas dzīvi. Dažkārt tās bija tik spēcīgas, ka sajūtu ziņā līdzinājās tam, it kā muguru plēstu uz pusēm. Man bija grūti pieliekties, lai paceltu bērniņu vai paņemtu viņu uz rokām, darīju to ar „sakostiem zobiem”. Kad atgriezos darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, dienas, kurās man sāpēja mugura, bija mokošas – es nevarēju ne nostāvēt, ne nosēdēt. Tas būtiski ietekmēja manu garastāvokli, un, lai arī darīju savu sirdsdarbu, nespēju to veikt ar prieku, jo nemitīgi domāju par sāpēm. Šīs problēmas dēļ nereti nevarēju arī iemigt, jo, apguļoties gultā, diskomforts pastiprinājās, un man bija grūti atrast ērtāko gulēšanas pozu. Pat vienkārši apsēžoties, reizēm izjutu asas un durošas sāpes. Citreiz tās atstarojās arī vēdera lejasdaļā, radot spiedošu sajūtu. Nolēmu vēlreiz apmeklēt ārstu, taču, pastāstot par savu problēmu, saņēmu to pašu atbildi, ko iepriekš – lietojot pretsāpju medikamentus, sāpēm jāpāriet. Diemžēl šo metodi jau biju izmēģinājusi, zāles pret šīm sāpēm nelīdzēja, un tās nemazinājās. Turpmākos deviņus gadus es centos sadzīvot ar šo problēmu, piedzīvojot daudzus nepatīkamus mirkļus, līdz šī gada martā ienācu draudzē „Kristus Pasaulei”.

Sākot regulāri apmeklēt dievkalpojumus, iemācījos veidot personīgas attiecības ar Dievu, kā arī uzzināju, ka Dievs vēlas svētīt katru manu dzīves jomu, tostarp veselību. Sāku par to lūgt gan pati, gan kopā ar citiem mājas grupiņā, kā arī apliecināju, ka esmu pilnīgi vesela. Aprīlī draudzē norisinājās dziedināšanas dievkalpojums, un arī es devos uz aizlūgšanu par savu vispārējo veselības stāvokli, konkrēti nenosaucot savu problēmu. Aizlūgšanu laikā izjutu neparastas sajūtas – siltums mijās ar aukstumu, mani piepildīja prieks, un es zināju, ka Dievs pie manis darbojas. Aptuveni pēc diviem mēnešiem, dažas dienas pirms gaidāmajām menstruācijām, ievēroju, ka pirmo reizi deviņu gadu laikā neizjūtu ierastās sāpes. Es biju tik pārsteigta! Tagad ir pagājuši jau vairāki mēneši, un mokošās sāpes, kas tik ļoti apgrūtināja manu ikdienu, vairs ne reizi nav parādījušās. Es varu brīvi kustēties, sēdēt un gulēt bez jebkāda diskomforta, kā arī rūpēties par saviem bērniem, ņemot tos klēpī. Arī manas darba dienas ir kļuvušas daudz labākas, jo varu koncentrēties uz saviem pienākumiem un veiksmīgi izpildīt uzdoto, nevis darīt to ar grūtībām. Esmu patiesi laimīga, un esmu ļoti pateicīga Dievam par šo brīnumaino dziedināšanu!

Ja arī tev ir kādas veselības problēmas, tad zini, ka Jēzus patiešām ir ieinteresēts tajā, lai tevi dziedinātu. Nāc pie Dieva lūgšanā, lasi Bībeli, apliecini savu dziedināšanu un tici, ka esi vesels! Dievs rūpēsies par tevi!

Anastasijas Kuzminas liecību pierakstīja Monta Gulbe