Vai kāds ticētu, ka cilvēks, kurš 40 gadus ir bijis alkohola gūstā, var izmainīties? Es domāju, ka diez vai, taču Ilonas stāsts parāda, ka ar Dievu viss ir iespējams. Viņa lielāko daļu dzīves ir lietojusi alkoholu, bijusi bez darba un kaut kā izvilkusi līdz šim brīdim. Bet Dievs viņas dzīvi labā nozīmē aprieza kājām gaisā, tāpēc viņa vēlas pati par to sīkāk pastāstīt.

Kā sākās jūsu problēmas ar alkoholu?

Problēmas ar alkoholu man sākās jau agrā jaunībā. Tas, iespējams, tika pārmantots no manas ģimenes. Jau no bērnības redzēju, kā alkoholu lieto mans tēvs. Kad nomira vecmāmiņa, arī mamma no bēdām sāka regulāri dzert. Tā nu, atrodoties starp dzērājiem, es nemanot pieņēmu to par normu. Pusaudžu vecumā pati arī sāku pamazām lietot alkoholu. Tajā laikā jau apmeklēju pirmās diskotēkas, kur redzēju, kā citas meitenes dzerot atslābinās un kļūst “brīvas”. Arī es izlēmu pamēģināt. No tā laika sāku lietot alkoholu arvien biežāk.

Cik gadus jūs lietojāt alkoholu?

Kopā šīs problēmas man bija 40 gadus. Sākumā tas nebija regulāri, tikai reizi mēnesī vai divos, taču ar laiku sāku meklēt iemeslus, lai iedzertu biežāk. Vai tie būtu kādi svētki vai kāda bēda, es vienmēr atradu sev attaisnojumu, kāpēc dzeru. Atrados arī tādā sabiedrībā, kas lieto alkoholu. Nebija neviena, kas man censtos palīdzēt vai arī dot kādu mājienu, ka kaut kas ir jāmaina. Parasti, satiekot kādu paziņu, vienīgais jautājums bija, vai man ir darbs. Es nekad nevarēju noturēties nevienā darbā ilgu laiku. Pārmērīgās dzeršanas dēļ mani vienmēr atlaida. Bieži sanāca neierasties vai nokavēt un tas, protams, darba devējiem nebija pieņemams. Dzēru parasti tik ilgi, kamēr bija nauda. Citreiz tas ievilkās uz ļoti ilgi laiku. Pēc dzeršanām sākās paģiras, viss kratījās un trīcēja. Kad nebija naudas un vajadzēja “lāpīties’’, tad pārgāju uz visādiem lētajiem dzērieniem, biju sākusi dzert pat visādas “krutkas”. Arī vīrs ar mani regulāri iedzēra, tāpēc nebija vajadzība iet ārpus mājas.

Vai pārmērīgās dzeršanas dēļ tika sabojāta jūsu veselība?

Kad centos atturēties no alkohola, tad sākās nemiers, nervozitāte, arī aizmigt normāli nevarēju. Man vienmēr bija bailes un sajūta, ka esmu izdarījusi kaut ko sliktu. Lai arī nekas tāds nebija noticis, jutos kā pastrādājusi smagu noziegumu. Pats trakākais bija pagājušā gada rudenī, kad es, atrodoties savā mājā, sāku jukt prātā. Mirušā vīra dēls bija minējis, ka grasās pārdot māju, kurā dzīvoju. Es par to daudz domāju un arī uztraucos. Tajā dienā biju kārtējo reizi piedzērusies un man likās, ka kaimiņi ir atbraukuši ar ekskavatoru un ber manai mājai virsū smiltis. Murgi un halucinācijas bija tik spēcīgi un sajūtas bija tik reālas, ka es izsaucu policiju. Kad viņi atbrauca un redzēja, ka nekas nav noticis, tad piezvanīja ātrajai palīdzībai un es tiku nogādāta “trako namā”.

Vai jūs meklējāt palīdzību?

Kaut arī apzinājos, ka man ir pamatīgas problēmas, tomēr palīdzību es nemeklēju, sapratu arī, ka man nav tādas naudas, lai ietu ārstēties.

Kā jūs nonācāt draudzē “Kristus Pasaulei”?

Tā kā man nebija naudas, lai nopirktu malku, tad es gāju pie miskastēm un meklēju visādus materiālus, ar ko varētu iekurināt krāsni. Tur man klāt pienāca kāda sieviete un uzdāvināja ielūgumu uz Ziemassvētku dievkalpojumu. Sākumā es gribēju viņu “pasūtīt trīs mājas tālāk”, bet viņa man sāka stāstīt, kā Jēzus ir izmainījis viņas dzīvi. Tas mani uzrunāja, jo šo sievieti Dievs bija atbrīvojis no tām pašām problēmām, ar ko cīnījos es pati. Sākumā pat negribēju ticēt tam, ka cilvēks, kurš tik labi izskatās, agrāk ir bijis alkoholiķis. Šī sieviete mani uzaicināja pie sevis ciemos un piedāvāja ieaicināt Jēzu savā sirdī. Es piekritu un tajā brīdī Dievs man pieskārās tik ļoti, ka sāku gauži raudāt. No tās dienas es regulāri apmeklēju mājas grupiņas un dievkalpojumus.

 Kādas izmaiņas jau ir notikušas pa šiem mēnešiem?

Šajā neilgajā laika posmā ir notikušas tādas izmaiņas, kuras bez Dieva nebūtu nemaz iespējamas. Esmu brīva no alkoholisma! Beidzot man ir darbs, pie kura turos un veiksmīgi ar to tieku galā. Agrāk pēc pirmās algas aizgāju uz veikalu pēc kārtējās pudeles, nākamajā dienā turpināju dzert un uz darbu negāju. Šobrīd, saņemot algu, mierīgi varu paiet garām veikalam un veiksmīgi turpināt savu darbu arī pēc algas dienas. Lai arī bija kārdinājums pēc naudas saņemšanas nopirkt pudeli, tomēr Dievs man dod spēku turēties tam pretī. Tas ir kaut kas neticams, ko spēj tikai Dievs, jo pati ar to netiku galā visus šos gadus. Man ir mājas grupiņa, kas mani atbalsta un par mani lūdz Dievu. Šobrīd esmu priecīga un parādās atkal mērķi dzīvei. Lasu regulāri Bībeli un lūdzu Dievu. Esmu sākusi arī citiem cilvēkiem stāstīt par brīnumu, ko Jēzus ir darījis manā dzīvē, jo nespēju klusēt un to noturēt sevī.

Ko jūs novēlētu citiem?

Lūdziet Dievu un Viņš atbildēs!

 Ilonas Geraskinas liecību pierakstīja Edgars Paeglis

Rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija