Atšķirībā no mums daudziem Vēsma ir augusi ģimenē,  kur abi vecāki ir ticīgi un kalpo draudzē. Tāpēc arī meitene jau no bērnības nevienu vien reizi ir dzirdējusi par Dievu. Viņai vairs nerodas jautājums, vai Dievs eksistē, taču grūtības sagādāja dzīvot saskaņā ar Viņa prātu. Vēsmas klupšanas akmens bija tēva mīlestības un uzmanības trūkums, ko viņš neprata sniegt un arī nevarēja, jo daudz laika pavadīja darbā.

Tāpat Vēsma piedzīvoja atstumtību arī skolā. Ticības dēļ, viņa nebija pati populārākā meitene klasē, jo bieži vienaudžiem stāstīja par dzirdēto un redzēto dievkalpojumos, līdz ar to citiem šķita dīvaina. Vēsma atceras: “Bija kāda klasesbiedrene, kura visādos veidos centās mani aizvainot apsaukājot un vairākkārtīgi mēģinot izaicināt uz kautiņiem. Es ilgi centos nereaģēt uz šīm provokācijām, taču kādā brīdī vairs nespēju izturēt un pamatīgi sadevu atpakaļ. Pēc šī starpgadījuma klasesbiedrenes attieksme ļoti izmainījās. Iepriekšējās agresijas vietā parādījās draudzība, un, tā kā es vienmēr esmu vēlējusies saņemt vienaudžu uzmanību, labprāt to pieņēmu. Vēlāk kopā ar jauniegūto draudzeni iemācījāmies smēķēt, lai vieglāk būtu iepazīties ar puišiem.” Drīz sākās nebeidzams tusiņu laiks ar alkohola lietošanu un smēķēšanu. Jau 13 gadu vecumā meitene sāka veidot attiecības ar puišiem. Nebija ilgi jāgaida līdz brīdim, kad Vēsmai parādījās pirmā nopietnā draudzība ar puisi. “Attiecībās man patika, ka varu uzticēties un brīvi izstāstīt visu, neko neslēpjot, turklāt es ļoti novērtēju, kad draugs uzņēmās atbildību un palīdzēja risināt problēmas. Tas deva drošības sajūtu, ļāva justies mīlētai un pieņemtai.” Dažādu iemeslu dēļ attiecības izjuka un nesa līdzi vilšanos, taču vajadzība pēc mīlestības un uzmanības drīz lika meklēt atkal nākamo draugu. Biežākais šķiršanās iemesls attiecību pārtraukšanai bija mana vēlme puisi pārtaisīt pa savam prātam. Sapņoju, ka izvēlos “slikto” zēnu un ar laiku viņu spēju pārveidot par kārtīgu un ticīgu cilvēku, taču viss notika pretēji maniem centieniem. Turklāt sirds dziļumos es zināja, ka Dievam šāda veida ārpuslaulību attiecības nav pieņemamas, tāpēc brīžiem jutos ļoti slikti un vēlējos būt viena. Bija sajūta, ka dzīvoju divās pasaulēs, no vienas puses Dievs, no otras – attiecības ar puišiem. Lai arī ļoti vēlējos dzīvot pareizi pēc Dieva gribas, es nespēju pieņem lēmumus un tos realizēt, jo nebija personīgu attiecību ar Viņu. Es nelasīju regulāri Bībeli un maz laika pavadīju lūgšanās. Emocionāli tā dzīvot bija ļoti grūti, jo nemitīgi jutu diskomfortu.

Pārmaiņas manā dzīvē ienāca pēc iepazīšanās ar tagadējo mājas grupiņas vadītāju portālā draugiem.lv no draudzes “Kristus Pasaulei”. Viņa ik pa laikam mani aicināja uz dievkalpojumiem un sadraudzības pasākumiem. Lai arī sākumā atteicu, tomēr kādā brīdī izlēmu aiziet un paskatīties. Es nevaru teikt, ka man viss šķita uzreiz pieņemams, jo traucēja iepriekšējā pieredze un reliģiskie uzskati. Es klausījos dievkalpojumus un tos salīdzināju ar Dieva vārdā teikto, un pamazām sapratu, ka vēlos apmeklēt draudzi un mājas grupiņas regulāri.

Esmu atjaunojusi attiecības ar Jēzu Kristu un katru dienu pavadu laiku, lasot Bībeli un lūdzot. Pamazām sāku iesaistīties kalpošanā draudzē un arī mājas grupiņā. Beidzot varu teikt, ka dzīvoju tā, kā esmu vienmēr vēlējusies, – saskaņā ar Dieva prātu. Esmu pārtraukusi visas ārpuslaulību attiecības. Tas nenotika uzreiz un nebija viegli. Jo sākumā, kā ierasts, esošo draugu centos atvest sev līdzi uz dievkalpojumiem un pat cerēju, ka mēs varētu apprecēties. Taču pēc neilga laika izrādījās, ka puisis ir neuzticams, un nopietnie nodomi tika atcelti. Iespējams es būtu atkal sākusi meklēt jaunu draugu, ja vien neparādītos iespēja kalpot cilvēkiem, atverot savu mājas grupiņu. Tas palīdzēja man izdarīt pareizus lēmumus un no savām iegribām pievērsties Dieva gribai. Pateicoties personīgajām attiecībām ar Dievu, man ir spēks dzīvot pareizi. Manā dzīvē ir parādījušies patiesi mērķi, kas arī motivē pārskatīt savas vērtības un pieņemt pareizus lēmumus. Es vēlos cilvēkiem stāstīt par Dievu un palīdzēt mainīt viņu dzīves uz labo pusi, kas sniedz milzīgu gandarījumu. Kalpojot es ne tikai sniedzu mīlestību, bet arī pati to saņemu. Tas ir ilgi meklētais piepildījums, ko nespēju atrast attiecībās ar puišiem. Man vairs nav nepieciešama nepārtrauktā puišu uzmanība, mīlestības apliecinājumi un rūpes. Esmu sapratusi, ka nevienu cilvēku nevaru pārveidot pēc sava prāta. Pārmaiņas var notikt tikai tad, ja paši to vēlamies. Turklāt šeit esmu ieguvusi draugus, kuriem vienmēr varu uzticēties un zinu, ka tie mani nenodos.”

Daudzi cilvēki, kuri cieš no mīlestības trūkuma, cenšas to atrast attiecībās, taču ļoti bieži piedzīvo vilšanos. Patiesu mīlestību un piepildījumu cilvēkam spēj sniegt tikai Dievs, to nevar iedot otrs cilvēks.

Vēsmas Lazdiņas liecību pierakstīja Līga Paņina