Aptuveni pirms diviem gadiem Anžela smagi savainoja muguru, neveiksmīgi lecot uz betona no liela augstuma.
Traumas rezultātā mugurkaulam bija izveidojušies vairāki defekti, kas līdzinājās skoliozei – mugurkaula skriemeļu izliekumam „S” burta formā, kas ievērojami apgrūtināja viņas ikdienu un dzīvi kopumā. Mediķu prognozes par Anželas turpmāko stāvokli bija negatīvas.

Anžela stāsta: „Kad ārsti konstatēja mugurkaula deformāciju, viņi brīdināja par iespēju, ka varu palikt „uz gultas”, vai ka būs jāveic operācija, jo izliekums var attīstīties vēl vairāk. Pirmos divus mēnešus pēc traumas gūšanas man tika nozīmēts pilnīgs gultas režīms – es drīkstēju tikai gulēt, lai tālāk netraumētu muguru. Tas bija ļoti smags un grūts periods dzīvē, jo man patīk aktīva atpūta un sportošana. Pēc tam bija jānēsā īpaša koriģējošā korsete, kas neļāva mugurkaulam izliekties vēl vairāk. Es nedrīkstēju ilgstoši sēdēt vai staigāt, tikai gulēt. Tā kā nevarēju apmeklēt skolu, man tika nozīmēta mājapmācība – es visu apguvu, guļot gultā un klausoties skolotāju. Daudz palīdzēja brālis, kurš pa dienu bieži vien varēja būt blakus un pienest nepieciešamās lietas, jo pašai piecelties no gultas bija grūti – to darīju ļoti lēnām un ar sāpēm. Es jutos arvien nomāktāka un nelaimīga, jo domāju, ka manai dzīvei nav nekādas jēgas, ja visu mūžu būs jāmokās ar muguras sāpēm un nekad nevarēšu dzīvot kā vesels cilvēks – sportot, ceļot un pilnībā parūpēties par sevi. Ārsti bija brīdinājuši, ja pārāk noslogošu muguru, ilgstoši ejot vai sēžot, mans stāvoklis var pasliktināties.”

Pagājušajā gadā kāda Anželas paziņa uzaicināja meiteni uz draudzes „Kristus Pasaulei” dievkalpojumu un mājas grupu. Lai arī meitene īsti neticēja Dievam, viņa nolēma aiziet. Tur piedzīvotais meitenei patika, un viņa sāka draudzi apmeklēt biežāk. Pagājušā gada beigās Anžela ieradās draudzes „Kristus Pasaulei” rīkotajā dziedināšanas dievkalpojumā un devās pie kādas no kalpotājām, lai saņemtu aizlūgšanu par muguras dziedināšanu. „Lūgšanas laikā sajutu tādu kā belzienu pa savu muguru. Visam ķermenim cauri izgāja siltuma vilnis. Pēc dievkalpojuma jutos labi un mugura nesāpēja. Lai būtu pilnīgi droša, ka esmu dziedināta no traumas, devos pie sava ģimenes ārsta un lūdzu nosūtījumu uz rentgenu. Kad ārsts to salīdzināja ar iepriekšējo uzņēmumu, viņš bija šokā, jo mana mugura bija taisna – kā veselam cilvēkam. Mediķis nespēja tam noticēt, tāpēc vairākas reizes pārbaudīja, vai tas tiešām ir mans, nevis kādas citas personas rentgena uzņēmums. Tagad es biju pārliecināta, ka Dievs mani ir dziedinājis. Arī ārsts apstiprināja, ka esmu vesela un man vairs nav jānēsā korsete vai jāuzmanās no muguras noslogošanas,” priecīgi saka Anžela.

„Es atkal varu dzīvot tā, kā vēlos – skrienot, dodoties ekskursijās, apmeklējot skolu un pavadot laiku aktīvā atpūtā. Man vairs nav dienām ilgi jāguļ gultā, uztraucoties par savu muguru. Es stāstu savai ģimenei un draugiem par to, kādu brīnumu Dievs ir izdarījis manā dzīvē, rādot abus rentgena uzņēmumus, kur redzams mans traumētais un veselais mugurkauls. Ja iepriekš mana ticība Jēzum Kristum bija vāja, tad tagad ik dienas vēlos pavadīt laiku, lasot Bībeli un lūdzot Dievu. Es vairs neesmu nomākta, domājot par savu nākotni, jo esmu vesela un spēka pilna!” tā smaidot stāsta Anžela.

Anželas Jeršovas liecību pierakstīja Laura Gruševa