Tas Kungs mani dzīvē ir dziedinājis no daudzām un dažādām kaitēm, gan vieglām, gan ļoti nopietnām.
Ir bijuši pāris gadījumi, kad Dievs mani dziedināja pārdabiski un uzreiz, tomēr pārsvarā dziedināšanas ir nākušas pakāpeniski, ilgu lūgšanu un nopietnas meklēšanas rezultātā.

Šā gada jūnijā man sāka sāpēt mugura kreisā pleca rajonā. No sākuma tas bija neliels diskomforts, jo nevarēju gulēt uz sāniem. Pavisam drīz nevarēju gulēt ne tikai uz sāniem, bet arī uz muguras.

Aizgāju pie ārsta un man izdarīja rentgena uzņēmumu. Mani izmeklēja vairāki speciālisti un teica, ka mani muguras skriemeļi esot deformējušies tiktāl, ka ne uz kādu nopietnu uzlabojumu neesot vērts cerēt. Īsāk sakot, ar sāpēm mugurā būšot jāsamierinās visu atlikušo mūžu. Ģimenes ārsts man izrakstīja tabletes pret sāpēm, kuras neko daudz nelīdzēja.

Sapratu, ka šīs sāpes mugurā ir velna uzbrukums un kārtējais izaicinājums manai ticībai. Negribēju samierināties ar šo slimību, jo man taču ir liels un varens Dievs, kurš sūtīja Savu Dēlu Kristu, Viņš nomira pie krusta Golgātā ne tikai par maniem grēkiem, bet arī par manām slimībām. Mani ļoti iedvesmoja Luīzes liecība, kura pirms gada nepadevās savas slimības simptomiem, bet nolēma cīnīties un uzvarēja astmu.

Sāku katru rītu savā lūgšanu kambarī lūgt arī par dziedināšanu no sāpēm mugurā un apliecināt Dieva Vārdu, ka caur Jēzus brūcēm es esmu dziedināts. Par mani aizlūdza arī jūlija inkaunterā, kur es pirmo reizi piedalījos kā kalpotājs, un arī dziedināšanas dievkalpojumā septembrī.

Kādu laiku nepievērsu uzmanību savai mugurai un pat nedomāju, ka man vispār kaut kas sāp. Tad oktobra sākumā atcerējos – man taču sāpēja mugura! Veselus trīs mēnešus mani mocīja sāpes un es nespēju normāli gulēt. Sapratu, ka Dievs ir uzklausījis manas lūgšanas un dziedinājis mani no sāpēm mugurā. Nevaru pateikt, kurā brīdī konkrēti atnāca dziedināšana. Kādu laiku nogaidīju un par notikušo nevienam neteicu skaļi. Ir jau tā, ka kāda emocionāla pacēluma brīdī mēs arī fiziski jūtamies labāk, bet pēc kāda laika simptomi diemžēl atgriežas. Vēlējos saņemt augli no Dieva, kas nebūtu subjektīvs un īslaicīgs, bet kas paliek.

Tagad ir jau novembra otrā puse. Sāpes manā mugurā nejūtu arvien. Arī nekādus pretsāpju līdzekļus nelietoju jau vairākus mēnešus. Tas Kungs mani patiesi ir dziedinājis no sāpēm mugurā! Allelūja! Tur kur medicīna un cilvēku gudrība kārtējo reizi izrādījās bezspēcīga, Tas Kungs pagodinājās kā mans Ārsts un Glābējs!

Artūrs Danenbaums.