Pirmo reizi Dievam tuvojos 1992. gada janvārī.
Sākumā piedzīvoju radikālas izmaiņas, tika paņemti projām daudzi grēki un nepareizas lietas. Sakārtojās attiecības ar vecākiem, dabūju labu darbu. Tomēr pamazām laicīgās lietas izvirzījās pirmajā plānā un vecie grēki atgriezās. Reizēm domāju – ja jau uzskatu sevi par kristieti, tad kāpēc man katru otro vakaru nepieciešams izdzert vismaz četras pudeles alus un kāpēc es netieku vaļā no krievu mātes vārdiem?

Pēc dažiem gadiem es saslimu ar limfmezglu audzēju. Biju nopietni slims vairākus gadus, dzīvoju pa slimnīcām, reizēm biju tuvu nāvei un beigās nevarēju pat staigāt. 2006. gada beigās sapratu, ka man jāatgriežas no grēkiem. Nolēmu atkal meklēt Dievu un sakārtot savu dzīvi. Ja man tajā laikā būtu jāaiziet no šīs dzīves, nebija ne mazākās pārliecības, ka nonāktu debesīs.

Kad Dievs sāk mainīt mūsu dzīves, tad tas ir pa īstam! 2007. gada beigās es pirmoreiz dzirdēju sludinām mācītāju Mārci Jencīti. Toreiz Dievs mani aizskāra tā, kā tas bija noticis tikai manas ticības dzīves pašā sākumā. Pēc šī dievkalpojuma aizmetu projām daudzus grēkus. Kad nākamajā gadā nodibinājās draudze „Kristus Pasaulei”, man nebija jautājumu, kurp doties. Dievs mani dziedināja pilnībā un ieveda šajā draudzē. Ko man ir devusi draudze „Kristus pasaulei”?

1. Regulāras un disciplinētas attiecības ar Dievu lūgšanu kambarī un lasot Bībeli.

2. Aizgājuši prom grēki, ar kuriem es cīnījos gadiem.

3. Esmu atradis sev īstus cīņu biedrus.

4. Vadu mājas grupu un veidoju ziņas draudzes mājas lapai. No cilvēka, kurš vērsts uz sevi, pamazām esmu kļuvis par dvēseļu zvejnieku un mācekļu veidotāju. Lēnām, bet noteikti Dievs dara mani par vadītāju, par cilvēku, kurš spēj veidot citus par Kristus mācekļiem un garīgi viņus celt.

5. Esmu piedzīvojis arī vairākas dziedināšanas. Spilgtākā bija pirms diviem gadiem, kad sāka sāpēt mugura. Bija tā, ka varēju gulēt tikai uz vēdera. Vispirms, protams, aizgāju pie ārsta. Man izdarīja rentgena uzņēmumu un pateica, ka mana mugurkaula skriemeļi ir nodiluši un ka medicīna tur neko vairs nevar palīdzēt. Atceros, par mani vairākas reizes lūdza dziedināšanas dievkalpojumos draudzē, kā arī inkaunterā. Par mani lūdza un svaidīja ar eļļu gan mācītājs pats, gan viņa sieva Ganna. Tad pienāca rudens un es kādu dienu pamanīju, ka man mugura vairs nesāp nemaz. Un tā – esmu vesels līdz šai dienai. Varu apmeklēt sporta zāli, cilāt svarus, dievkalpojumos lēkt un slavēt to Kungu!

6. Dievs sakārto un dziedina manu ģimeni. Viņš ir atjaunojis manu pašcieņu, devis iekšēju stāju un mugurkaulu. Arvien noteiktāk savā ģimenē ieņemu vīra un tēva vietu. Kļūstu savā namā par līderi un autoritāti.

Pirms dažiem gadiem, nododot sevi Dievam pa īstam, nekad nedomāju, ka Viņš var būt tik radikāls un izmainīt manu dzīvi līdz nepazīšanai!

Artūrs Danenbaums