Kamēr draudzes „Kristus pasaulei” mācītājs Mārcis Jencītis kalpo Vācijā, Manhaimas
G12 vīzijas draudzē, Rīgā 5. februāra dievkalpojumā ar svētrunu kalpo viena no Mārča komandas līderēm – Sandija Vēze.

Dievkalpojuma tēma – „Atgriešanās Ēdenē”. Sandija dievkalpojumā stāsta par to, ka tad, kad mēs atgriežamies pie Dieva, mēs atgriežamies Ēdenē – tuvu pie Dieva, attiecībās ar Viņu  (Augstā dziesma 3:2), un kā mēs varam padarīt pilnīgas savas attiecības ar Dievu, savu Ēdenes dārzu. Sandija savu svētrunu sāk ar nelielu aprakstu par 4 mīlestības veidiem un to nozīmi:

STORGE – simpātijas, dabiska pieķeršanās.

PHILEO – draudzība, kopīgas intereses, spēcīgas draudzības saites.  

EROS– kaislīga mīlestība, ar juteklisko vēlmi, romantika.

AGAPE – mīlestība, kas rūpējas par otru, neatkarīgi no apstākļiem, Jēzus mīlestība.

Agapes mīlestība ir vispilnīgākā mīlestība, augļiem bagātākā. Tā ir mīlestība ar kādu mūs mīl Dievs un ar kādu arī mums ir jāmīl Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Arī savu ienaidnieku.

1.Jņ.4:8 Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība. 

 

Sandija uzsver, ka ir jāizmainās raksturā, lai staigātu mīlestībā, bet izaugt līdz mīlestībai var caur dažādām pakāpēm, posmiem un pirmais no posmiem ir „zīdaiņa vecums, bērnība”, kad kristiešiem šajā posmā ir svarīgi paturēt bērna sirdi. Diemžēl bērniem ir raksturīga ignorance, neziņas trūkums, tāpēc, ja ignorējam Dieva Vārdu, draudzes mācību vai citas lietas, tad vēl neesam izkāpuši no šī bērna vecuma.

 

Ļoti svarīgi kristieša izaugsmei ir paklausība Dievam, draudzes mācībai un vadītājam. Draudzes mācībai jāpaklausa tāpēc, ka tas, ko māca draudzē, ir nācis tieši no Dieva. Mācītājs un līderi ir vajadzīgo Dieva Vārdu saņēmuši no Dieva, un mēs nevaram ignorēt kārtību un noteikumus kādā šī draudze pastāv un aug. (Kolosiešiem 2:6). Kā arī tikpat svarīgi ir paklausīt vadītājam, jo vadītājs ir indikators manām attiecībām ar Dievu. Tieši tāpat kā Jozua paklausīja, precīzi izpildīja Mozus pavēles, Elīsa paklausīja Ēlijam, tāpat tagad mums ir jāsadarbojas un jāpaklausa saviem vadītājiem. Klausot vadītājiem, tiek atraisīts spēks. Paklausot vadītājiem un mācoties no viņiem, mēs iegūstam spēju saklausīt arī no Dieva, ne tikai no vadītāja.

 

Dāvids gāja visur, kur vien Sauls viņu sūtīja. Viņš arī visu sapratīgi izpildīja, un Sauls viņu iecēla par virsnieku. 1. Samuēla18: 5

 

Un kad mēs paši kļūstam par vadītājiem, tad mēs jau ļoti labi paši spējam sadzirdēt Dieva balsi. (1. Laiku 14:9-17). Varbūt dažkārt mums var šķist, ka vadītājam nav taisnība, jo viņš varbūt ir jaunāks par mums un negribas ņemt vērā viņa viedokli. Bet vai nu tu paklausi vadītājam vai ne, no tā arī izriet, vai tu respektē Dievu vai nē.

Tālāk Sandija Vēze dalās ar to, kā mēs spējam pieņemt mīlestību no mūsu vadītājiem. Mēs citreiz sagaidām no Dieva savādāku atbildi, reakciju, nekā Viņš ir paredzējis dot. Tieši tāpat mums jāmācās saskatīt vadītāja personības īpašības, raksturu, tieši viņam Dieva doto mīlestības veidu pret mums.

 

Tikpat svarīgi mūsu garīgajai atgriešanai Ēdenē un spējai mīlēt Dievu un savu tuvāko ir aizkaitināmības, apvainošanās novēršana.

 

Bērns auga un tika atšķirts no krūts. 1. Mozus 21:8

Ābrahāms sarīkoja lielas dzīres tai dienā, kad Īzāku atšķīra no krūts. Bēbīši ir viegli aizkaitināmi, viegli sadusmojas, apvainojas. Mūsu draudzē ir viss nepieciešamais, lai katrs cilvēks dabūtu pietiekošu porciju mātes piena un lai viņš varētu augt. Tāpat ļoti svarīgi mūsu iekšējai dziedināšanai ir trenēt domas ar Dieva Vārdu. To darot, mums paliks vieglāk apstāties, savaldīt dvēseli, kad nāk dusmas vai gribas analizēt situāciju un kādā jomā neklausīt Dievam. Tad mums būs vieglāk arī lūgt un pasludināt. Sandija arī norāda, kā atpazīt grēku un ka gavēnis ir lielisks veids, kad novērot sevi un atpazīt savas dvēseles nelabās tieksmes, kas gavēņos bieži „izlien ārā”. Grēka atpazīšanai ir svarīgi redzēt, cik sakārtotas ir dzīves prioritātes, kādām lietām mūsu sirds patiesībā ir pieķērusies.

Lai varētu pieaugt un no „bēbīša posma” iekļūt „vīra gados jeb briedumā, vīrišķībā”, ir svarīgi uzskatīt zemes lietas par sekundārām, mazāk vērtīgām. Mēs nevaram vērtēt zemes lietas augstāk par Dieva lietām un tādā veidā pieaugt. Tāpēc ir jāievēro stingri draudzē mācītās 5 prioritātes: 1.DIEVS, 2.ES PATS, 3.ĢIMENE, 4.KALPOŠANA, 5.DARBS. Un ir arī svarīgi nomirt gan uzslavai, gan kritikai, nekļūt lepnam par uzslavu un pieņemt kritiku.

Savukārt paša Debesu Tēva mīlestību no ārienes var iepazīt, staigājot mīlestībā, darot mīlestību, kalpojot, bet tieši no iekšienes Tēva mīlestību var iepazīt, staigājot  mīlestībā uz Tēvu, iepazīstot pašam Tēva mīlestību. (1. Korintiešiem 13:4-11). Un iepazīt Tēva mīlestību no iekšienes var caur neko citu kā tikai caur personīgo lūgšanu laiku.

Lāsma Skudra.