15. janvāra svētrunai draudzes „Kristus pasaulei” dievkalpojumā mācītājs Mārcis Jencītis devis brīdinošu nosaukumu: „Atkrišanas stāsts”.
„Reizēm daži no mums domā: „Vai tad tiešām mācītājam vairs nav nekā pozitīva, ko teikt? Visu laiku runā tikai par grēku, atkrišanu no Dieva un pazušanu ellē. Mums ir apnicis klausīties tavos draudos!” Bet tas ir tas, ko Dievs runā uz mums šodien!” – ar šādiem vārdiem mācītājs sāk savu svētrunu. 1. Mozus grāmatā 3. nodaļai ir dots nosaukums: „Atkrišanas stāsts”. Tas atklāj ne tikai pirmo cilvēku krišanas grēkā anatomiju, bet arī runā uz mums un rāda, ka ceļš projām no Dieva bieži vien ir sākotnēji pat nemanāms.

„Dievs ir klātesošs, Viņš ir šeit neatkarīgi no tā, vai mēs sajūtam svaidījuma „viļņus”, vai ne. Sajūtām nav nekādas nozīmes. Mēs redzam visapkārt pārmainītas dzīves. Es redzu pārmainītu sevi un cilvēkus sev apkārt. Tā ir Dieva godība un Viņa slava. Es redzu, kā Dievs lieto mūs katru individuāli”, saka draudzes mācītājs. „Dievs ir labs. Mēs baudām Dieva godību un piedzīvojam visekstrēmākās pārvērtības caur Jēzus asinīm. Mums ir laba draudze, mācība un līderi. Es ticu, ka šeit tiek celta atmoda. Mēs aizraujamies un domājam, ka viss notiek pats no sevis. Draugs, pats no sevis nekas nenotiek. Kad mēs sākām šo draudzi, Dievs uz mani runāja: „Tas nekad neapstāsies!” Es zinu, ka neapstāsies tāpēc, ka esmu pieķēries šim vārdam, nevis tikai tāpēc, ka Dievs to pateica! Pieķeries arī tu šim vārdam. Tavā dzīvē pārmaiņas nekad nebeigsies! Tajā dienā, kad pārmaiņas tavā dzīvē un prātā apstāsies, tu, diemžēl būsi miris!” mācītājs brīdina. „Bet es ticu, ka mūsu draudzē un mūsu mājas grupās pozitīvas pārmaiņas un Dieva godība nekad nemitēsies. Mūsu mājas grupas vienmēr vairosies, mūsu draudze nekad nepārstās augt. Arī mūsu finanses arvien vairosies!”

„Bet šodien es gribu jūs brīdināt un lūdzu, lai Dievs mums atklāj velna viltības. Mēs esam norāvuši viņam masku un mēs pazīstam savu ienaidnieku. Mums ir jāpazīst ne tikai Dievs, bet arī ienaidnieks. Velnam neizdosies mūs apmuļķot!” – saka mācītājs.

Bet čūska bija visviltīgākā no visiem lauku zvēriem, ko Dievs Tas Kungs bija radījis. Tā teica sievai: “Vai tad tiešām Dievs ir teicis: neēdiet ne no viena koka dārzā?” 1. Mozus 3:1

Šis ir stāsts par to, kā velns pavedināja divus pilnīgus cilvēkus – Ādamu un Ievu, kuri bez problēmām dzīvoja Ēdenes dārzā, zināja tikai to, kas ir labs, un kuriem Radītājs bija paredzējis dzīvot mūžīgi. „Vai tad tiešām Dievs ir teicis: „Neēdiet ne no viena koka dārzā?!”” – velns teica sievai. Tie bija balti meli. Dievs neteica, ka viņi nedrīkst ēst ne no viena koka, bet gan tikai no ļauna un laba atzīšanas koka. „Velns arī pie mums pienāk ar domām, ka nākot pie Dieva un uz draudzi, tiks aizliegts VISS”, saka mācītājs. „Tu vairs nevarēsi to un šito. Vīzija G12 ir totāla kontrole pār cilvēkiem. Tev personīgās dzīves vairs nebūs. Nebūs laika ne sev, ne ģimenei. Ja tu pa īstam atdosi savu dzīvi Kungam, tu vairs neko nevarēsi” – šādas domas daudziem no mums piespēlē sātans. Viņš lieto arī cilvēkus mums apkārt, mūsu tuviniekus un arī „ticīgos”, kuri iedomājas, ka ir pravieši. „Cilvēki reizēm iedomājas kristiešus kā mūkus, kurus palaiž ārā tikai pa svētdienām, lai viņi diedelētu sīknaudu tempļa celtniecībai”, mazliet ironiski saka mācītājs. „Velns cenšas iestāstīt, ka Dievs mums ir nodarījis pāri. Ka mēs, kristieši nabadziņi, neesam brīvi, jo viss ir aizliegts. Bet patiesībā mēs esam brīvi tikai un vienīgi dzīvojot absolūtajā Dieva gribā! Tikai tā, un ne citādi! Inkauntera beigās mums ir nodošanās lūgšana, kurā ir arī šādi vārdi: „Es nekad nesēdīšos pie pārrunu galda ar ienaidnieku”. Visas krišanas grēkā sākas ar pārrunām ar mūsu ienaidnieku – sātanu. Mums nav jāprāto, kas ir labs un kas ļauns, bet mums ir jādara Dieva griba. Mums nav jāpārdomā tas, ko mums piespēlē ienaidnieks. Mums ir jāpārdomā Dieva vārds. Jēzus saka: „Jūs atzīsiet patiesību un patiesība darīs jūs brīvus!””

Sieva teica čūskai: “Mēs ēdam no koku augļiem dārzā, bet par tā koka augļiem, kas ir dārza vidū, Dievs teicis: no tā jums nebūs ēst, nedz to aiztikt, citādi jūs mirsit.” Tad čūska teica sievai: “Jūs mirt nemirsit, bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.” 1. Mozus 3:2-5

„Tu nemirsi vis!” – velns saka. Bet patiesībā pat mazākā kļūda, mazākais kompromiss noved pie pazušanas. Velns grib iestāstīt kristiešiem, ka tad, ja viņi pieņems savā dzīvē lēmumus ārpus Dieva gribas robežām, viņi nemirs un nekas ļauns nenotiks. Bet Dievs saka: „Jūs mirdami mirsiet!” Savas svētrunas turpinājumā mācītājs min piemēru, kur kāda ticīga meitene draudzējas ar neticīgu puisi. Viņa mierina sevi, ka viņa taču šim cilvēkam sludina par Jēzu un pēc kāzām viņa izlūgs savu neticīgo vīru no elles, viņš piedzīvos glābšanu un tad viņi dzīvos laimīgi un dievbijīgi. Vai arī laulības starp dažādu konfesiju un draudžu piederīgajiem. It kā jau viņi arī ir ticīgie! „Čūska saka: „Diez vai būs tik ļauni, kā mācītājs nupat jūs brīdināja. Diez vai tava dzīve pārvērtīsies par elli. Gan jau nebūs sekas!” „Bet sekas būs jebkurā gadījumā!” – saka mācītājs. „Pat tad, ja Dievs piedos tavus grēkus un izglābs tevi no tās situācijas, kurā tu esi iekļuvis pats savas nepaklausības rezultātā, sekas vienmēr būs. Mēs nevaram dzīvot un samierināties ar grēkiem mūsu dzīvē. Grēkam vienmēr ir pamatīgas sekas. Bet es gribu nodzīvot savu dzīvi par godu un slavu Dievam!”

Dievs valda, ir debesis, un ir arī elle. „Ikviens, kas neatzīst Jēzu Kristu par savas dzīves Kungu un Glābēju un neizveido personīgas attiecības ar Viņu, nonāks ellē”, brīdina mācītājs. „Ir daudz labu cilvēku, kuri dara labus darbus. Viņi baro nabagus un ziedo invalīdiem. Bet daudzi no viņiem neatzīst Dievu un nav personīgās attiecībās ar Tēvu debesīs. Kāda sieviete liecināja, ka gadiem kalpojusi Dievam savā draudzē kā kalpone Kungam. Bet tikai pagājušajā inkaunterā iepazinusi Viņu kā savu Tēvu! Draugs! Ja tu personīgi nepazīsti savu Tēvu, bet esi tikai akls pavēļu izpildītājs, tu nonāksi ellē!”

Tad čūska teica sievai: “Jūs mirt nemirsit, bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.” 1. Mozus 3:4-5

Velns atkal meloja, acīs skatīdamies. Viņš piedāvāja pirmajiem cilvēkiem to, kas viņi jau bija. Patiesībā viņi – Ādams un Ieva jau bija kā Dievs, jo viņi bija radīti pēc sava Tēva līdzības! „Velns nudien ir nekauņa!” – saka mācītājs. „Es esmu Ķēniņa bērns, es esmu līdzīgs savam Radītājam!”

Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru. Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda. 1. Mozus 3:6

Kādu brīdi sieva tikai vēroja aizliegto augli un auklēja savā prātā domas, ko viņai piespēlēja velns. Viņa tik ļoti tīksminājās par neparasto ideju, ka nolēma pamēģināt. „Tajā brīdī, kad tu savā prātā pieņem domu no velna, sāc to pārdomāt un piemērot sev, tajā brīdī tu ielaid grēku sevī”, saka mācītājs. „Tas vēl nav grēks, ja tev galvā iešaujas nešķīsta doma. Velns nepārtraukti bombardē mūs ikvienu ar idejām no elles. Grēks sākas tad, ja tu paturi šo domu, sāc pārdomāt un pieņem sev. Ja tu pārdomāsi domas, kuras tev piespēlē velns, tu mirsi. Ņem savu ticības vairogu, Dieva Vārda zobenu un atvairi visu, kas nesaskan ar Dieva vārdu. Tas Kungs ir tavs patvērums un stiprā pils!”.

„Ja tev ir tikai pusstunda laiks ar Dievu lūgšanai un Bībeles lasīšanai, tad nestāsti man, ka tu esi vājprātīgi stiprs kristietis”, saka mācītājs. „Tavu prātu nepārtraukti bombardē velns un „caursit” to. Tavu prātu var pasargāt tikai un vienīgi dzīvais Dieva vārds. Turi prātā Jēzu Kristu, turi prātā Dieva Vārdu”. Interesanti, ka cilvēks, kurš pats ir velna „caursists”, kurš pats ir padevies grēkam un izšaubīts ticībā, inficē citus. Ieva ne tikai darīja pati to, kas aizliegts, bet padalījās arī ar savu vīru Ādamu. Mums ir tendence paklausīt cilvēkiem, kurus mēs mīlam un daudz nedomāt, vai tajā brīdī rīkojamies pareizi. Tomēr dzīvesdraugs, mamma, tētis un bērni nedrīkst mums būt lielākas autoritātes, nekā Dievs. „Vīri, neklausiet savas sievas balsij, un arī sievas – neklausiet savu vīru balsīm, ja viņi liek jums darīt lietas, kas nav saskaņā ar Dieva gribu. Klausiet Dieva balsij!” aicina mācītājs.

Un Dievs Tas Kungs sauca cilvēku, sacīdams: “Kur tu esi?” Tas atbildēja: “Es dzirdēju Tavu balsi dārzā, un mani pārņēma bailes, jo es esmu kails, un es paslēpos.” Bet Viņš sacīja: “Kas tev ir teicis, ka tu esi kails? Vai tu neesi ēdis no koka, no kura Es tev aizliedzu ēst?” Un cilvēks sacīja: “Tā sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva no tā koka, un es ēdu.” Un Dievs Tas Kungs sacīja sievai: “Ko tu esi darījusi?” Un sieva sacīja: “Čūska mani pievīla, un es ēdu.” Un Dievs Tas Kungs sacīja čūskai: “Tādēļ, ka tu to esi darījusi, tu esi nolādēta visu lopu un lauku zvēru vidū! Uz sava vēdera tev būs līst un pīšļus ēst visas tavas mūža dienas. Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” Sievai Viņš sacīja: “Vairodams Es vairošu tavas sāpes un tavu radību mokas – sāpēs tev būs bērnus dzemdēt; un tev būs kārot pēc sava vīra, un viņam būs valdīt pār tevi.” Un cilvēkam Viņš sacīja: “Tā kā tu esi klausījis savas sievas balsij un esi ēdis no šī koka, par kuru Es tev pavēlēju, sacīdams: tev nebūs no tā ēst, – lai zeme ir nolādēta tevis dēļ; tev, smagi strādājot, būs maizi ēst visas sava mūža dienas. 1. Mozus 3:8-17

Atkrišanas stāsts tuvojas beigām. Ir pienācis brīdis, kad jāatbild par savu nepareizo izvēli un rīcību. Mums ikvienam ir tendence attaisnot sevi un vainot visā citus. Pat savos grēkos un nelaimēs. Vainot ne tikai cilvēkus, bet pat Dievu. „Sieva, ko Tu man devi…” Mēs nelabprāt uzklausām tos, kas noveļ vainu uz citiem. Un tas ir pamatoti, jo mēs ikviens atbildēsim Dievam par sevi. Tomēr interesanti, ka Dievs uzklausīja! Viņš vēršas pie Ievas. Tā visā vaino čūsku. Tā sameloja un piemānīja. Daudzi kristieši savos grēkos vaino sātanu. „Velns mani pievīla” viņi saka. „Velns pie visa vainīgs manā dzīvē. Varbūt vajag vienu eksorcista lūgšanu, pavēlēt visiem velniem vākties uz elli, un tad manā dzīvē beidzot būs kārtība bez īpašas paša piepūles un piespiešanās”. Labi, Dievs vēršas pie velna – čūskas. Tai nav ko teikt. Tad Radītājs pasludina spriedumu gan Ievai, gan Ādamam, gan čūskai. „Mēs redzam, ka Dievs uzklausīja visus un arī sodīja visus. Viņš ir taisns tiesnesis!” saka mācītājs Mārcis Jencītis.

Vissmagāko lāstu izpelnījās čūska. „Es pārdomāju šo vietu Bībelē un redzu, ka tam, kurš apgrēcina un pavedina citus, ir daudz smagāks sods, nekā tam, kurš krīt šajā kārdinājumā”, saka mācītājs. „Kādā konferencē iepazinos ar mācītāju no draudzes Rumānijā. Viņš man teica: „Mūsu draudzē ir stingra kārtība, cik daudz katrs drīkst iedzert!” Es teicu: „Tad jūsu draudzē ir problēmas!” Vīnam nepavēlēsi, cik daudz viņu dzert! Un ja bijušais alkoholiķis redz, ka draudzē ir pieļauts mazliet lietot alkoholu, tad viņš nodzersies atkal līdz „baltajām pelītēm!”. Un Dieva vārds saka, ka tam, kurš bija par iemeslu sava brāļa krišanai, būs daudz smagāks sods! Var būt tev tas liekas netaisnīgi? Bet tā Bībelē ir rakstīts!”

Pirmie cilvēki bija krituši grēkā un pazaudēja gan savas attiecības ar Dievu, gan svētību un apsardzību, gan mūžīgo dzīvību. Tomēr, paldies Dievam, tās vēl nebija stāsta beigas!

Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” 1. Mozus 3:15

Jau pašā cilvēces rītausmā Dievs apsolīja viņiem Glābēju, kas sadragās velnam galvu un atjaunos sākotnējo cilvēka sadraudzību ar savu Radītāju, kāda tā bija Ēdenes dārzā. „Viss ir piepildīts caur Jēzus asinīm, caur Jēzus upuri pie krusta Golgātā. Caur Jēzus asinīm mēs atgriežamies Ēdenē, Tēva namā. Viņš tīra mūsu sirdis un atjauno mūs Ķēniņa dēlu pozīcijā. Šodien ir tavas pestīšanas diena. Noliec laiku sadraudzībai ar Dievu lūgšanu kambarī. Neizlaid nevienu dievkalpojumu un mājas grupas sapulci. Domā par veselīgo mācību, kuru māca šeit draudzē”, saka mācītājs.

Dievs pienesa upuri, lai atnestu uzvaru. Bez upura nav uzvaras. „Ja tavā dzīvē viss liekas tik viegli un glancēti, patīkami un bez piespiešanās, tad tur nebūs nedz uzvaras, nedz pārmaiņu. Bez upura nebūs uzvaras nedz pār sevi, nedz pār savām domām, nedz pār garu pasauli”, viņš turpina. „Nes upuri un maksā savu cenu! Tu šodien dzirdēji stāstu par to, kā pirmie cilvēki atkrita no Dieva. Cik vienkārši un nekaunīgi velns piedāvā mums to, kas mums jau pieder! Bet es esmu Ķēniņa bērns un es palikšu Dieva namā vienmēr. Es pieaugšu Kristū un kalpošu tikai un vienīgi Viņam!”

„Nesen skatījos dokumentālo filmu par bokseri Maiku Taisonu” – stāsta mācītājs. „mani šī filma aizkustināja. Šim cilvēkam it kā bija viss, slava, uzvaras ringā, sievietes un miljoni. Taču filmas beigās Taisons saka: „Manā sirdī jau kopš bērnības ir tukšums, un šo tukšumu nespēj aizpildīt nekas!” Kādu brīdi viņš bija pārgājis islāmā. Allahs nespēja aizpildīt tukšumu viņa sirdī! Tikai Jēzus var aizpildīt tukšumu mūsu sirdīs!”

Savas svētrunas noslēgumā mācītājs uzrunā draudzi ar šādiem vārdiem: „Katram no mums sirdī ir vieta Dieva veidolā. Tā der tikai Dievam un nekam citam. Šo vietu mūsu sirdī var ieņemt tikai mūsu Radītājs. Nāc, Dievs un ieņem Savu vietu mūsu sirdīs! Aizpildi Tu tukšumu mūsos. Nāc Savā spēkā un godībā! Ieņem Savu vietu Savā draudzē, nes atmodu, šķīstību un tikumību!”

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Artūrs Danenbaums.