Esi sveicināta, mīļā draudze! Esiet sveicināti visi, kas ir ap un iekš draudzes “Kristus Pasaulei”!
Es gribu jums teikt: Kristus ir augšāmcēlies! Un vēl es vēlos pateikt: es jūs mīlu! Man tiešām ir prieks arī tiešsaistē tikties ar katru vienu no jums, īpaši ar tiem, pēc kuriem esmu ļoti noilgojies. Kā mēs zinām, karantīnas laiks ir pagarināts, līdz ar to izskatās, ka mēs tiksimies ne tik drīz, kaut es nesen savā Facebook profilā biju ielicis ziņu, ka pavisam drīz mums būs svētku dievkalpojums. Daži nedaudz piegānīja atmosfēru komentāru sadaļā rakstot, ka vēl jau neko nevar zināt par ārkārtas situācijas termiņu un, iespējams, tas vēl tiks pagarināts, ka vēl nevajag neko plānot. Es nezinu, kad, kā un kas būs vai nebūs, bet es ticu, apliecinu un pravietoju: drīz mums būs varena svētku sapulce, kurā mēs visi kopīgi dziedāsim, slavēsim Dievu, meklēsim Viņa vaigu, dzirdēsim Viņa vārdu un būs satikšanās.
Draugs, Kristus ir augšāmcēlies! Jēzus Kristus ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi. Kristus draudze ir gājusi cauri dažādiem etapiem, dažādiem vēstures posmiem. Jēzus saka: “Mani vajāja, un arī jūs vajās.” Gan medijos, gan sociālajos tīklos mēs varam redzēt, ka cilvēki, paužot savus viedokļus, saka, ka, lūk, šāda situācija, šāda krīze mums nav bijusi kopš Otrā pasaules kara. Vai tā tiešām ir tik briesmīga kā Otrais pasaules karš? Laikam, ka tomēr nē, bet apstākļi šodien ir sarežģīti un kontrole pār masām un cilvēku brīvībām ir, iespējams, pat lielākā mērogā, nekā kara laikā. Bet kādai lietai es ticu un skaidri to zinu, jo pats to esmu piedzīvojis savā dzīvē – KRISTUS IR AUGŠĀMCĒLIES, un arī es esmu augšāmcēlies līdz ar Viņu. Man ir jauna sirds, jauna dzīve, un tāda ir arī tev, ja tu tici uz Jēzu Kristu, neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Kristus ir augšāmcēlies! Tev ir jauna dzīve un jauna sirds!
“Brāļi, es jums atgādinu evaņģēliju, ko jums jau esmu pasludinājis, ko jūs esat dabūjuši un kurā jūs arī stāvat.” (1. Korintiešiem 15:1)
Kas ir evaņģēlijs un kas mums ir jāatgādina? Pāvils raksta draudzei: “Es jums atgādinu.” Citā Rakstu vietā ir teikts: “Es jūs gribu modināt ar atgādinājumiem.” Draugs, atgādinājumi ir svarīgi. Tu noteikti esi dzirdējis cilvēkus sakām, ka viņi ir izlasījuši visu Bībeli un ar to viņiem esot pietiekami. Bet Bībele ir grāmata, kuru nevar izlasīt. Bībele ir grāmata, kuru nevis vienkārši jālasa, bet tā ir saruna ar Dievu. Savā ziņā tie ir nepārtraukti atgādinājumi. Mums nepārtraukti sev ir jāatgādina evaņģēlijs.
Vakar es izdomāju ieiet CSDD mājaslapā un pamēģināt nokārtot A kategorijas eksāmenu. Man šobrīd ir B kategorijas auto vadīšanas tiesības. Kopsummā ņemot, noteikumi visiem ir vienādi. Man tiesības ir jau gandrīz 20 gadus, līdz ar to varu teikt, ka man ir transportlīdzekļa vadīšanas pieredze. Kārtoju mājaslapā pieejamo eksāmenu, kurš paredzēts sevis novērtēšanai. Es atzīmēju pareizās atbildes un pats sev teicu: “Redz, cik es esmu gudrs! Redz, kā es visu zinu!” Daži jautājumi bija āķīgi, daži bija arī jauni, kuri vēl nebija tajā laikā, kad es kārtoju B kategorijas tiesības. Kaut kas nedaudz ir pamainījies, bet es domāju: “Man taču ir pieredze un es zinu.” Pašam bija prieks. Arī sieva pienāca un teica: “Nu, redz, ka mēs nemaz neesam tik dumi!” Divatā ar sievu izgājām cauri visiem trīsdesmit jautājumiem. Pēc pēdējā jautājuma teicu: “Nu, redz, kā mēs divatā tikām galā ar šo eksāmenu!” Pēc tam es atvēru pareizās atbildes, lai noskaidrotu, vai esam nokārtojuši eksāmenu. Parādījās CSDD paziņojums, ka eksāmens nav nokārtots. No trīsdesmit jautājumiem uz vienpadsmit bija atbildēts nepareizi. Ar mani ir droši braukt automašīnā, jo es intuitīvi zinu, jūtu un pazīstu ceļa zīmes. Un ir kādas lietas, ar kurām joprojām man uz ceļa ir problēmas, piemēram, tramvaja sliedes. Kad sieva brauc ar mašīnu un es sēžu blakus, tad, tās ieraugot, saku: “Atkal tās sliedes. Un atkal – tā joslu zīme šeit ir vai nav? No kurienes ir jānogriežas – no sliedēm vai no joslas?” Ir kādas lietas, kuras joprojām līdz galam neizprotu. Tie varētu būt mani āķīgie jautājumi. Un tomēr man sev tie ir jāatgādina. Mainās laiki, mainās dažādi apstākļi un mainās arī noteikumi. Arī mūsu galvai, prātam un dvēselei nepieciešama atkārtošana. Tāpēc Pāvils savā vēstulē raksta: “Es jums atgādinu evaņģēliju.” Es arī jums šodien atgādinu evaņģēliju. Pāvils raksta: “Brāļi, es jums atgādinu evaņģēliju, ko jums jau esmu pasludinājis, ko jūs esat dabūjuši un kurā jūs arī stāvat.” Pāvils atgādina evaņģēlija būtību.
“Jo es jums vispirms esmu mācījis, ko es pats saņēmu, ka Kristus ir miris par mūsu grēkiem pēc rakstiem un ka Viņš aprakts un trešajā dienā augšāmcēlies pēc rakstiem.” (1. Korintiešiem 15:3-4)
Es jums atgādinu no Rakstiem: Kristus ir miris par mūsu grēkiem, trīs dienas bijis kapā un trešajā dienā augšāmcēlies. Miris un augšāmcēlies. Evaņģēlijam ir divas daļas: Kristus ir miris, un Kristus ir augšāmcēlies. Šodien mēs droši varam teikt: Kristus ir augšāmcēlies! Arī tradicionālo kristīgo konfesiju vidū garīgajam vadītājam ir tradīcija uzrunāt cilvēkus: “Kristus ir augšāmcēlies,” un pārējiem atbildēt: “Patiesi, augšāmcēlies!” Es jums šodien atgādinu: Kristus ir ne tikai miris, Viņš ir arī augšāmcēlies.
“Un, ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir mūsu sludināšana un arī veltīga jūsu ticība.” (1. Korintiešiem 15:14)
Ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir mūsu ticība. Mēs nevaram ticēt tikai tam, ka Kristus ir miris. Mums ir jātic arī tam, ka Kristus ir augšāmcēlies. Jo Bībelē ir rakstīts, ka mēs līdz ar Kristu esam miruši un līdz ar Kristu arī esam augšāmcēlušies. Bībele saka, ka Viņš mums ir devis jaunu garu, jaunu sirdi un jaunu dzīvi. Līdz ar Kristu mēs esam miruši vecajai dzīvei. Mūsu vecais cilvēks ir miris, un jaunais cilvēks ir augšāmcēlies. To ataino arī kristības. Kad mēs tiekam kristīti un pagremdēti ūdenī, kristības simboliski atgādina mūsu vecā cilvēka nāvi un jaunā cilvēka augšāmcelšanos. Līdzīgi kā Kristus ir miris, iegremdēts kapā un augšāmcēlies, arī mēs tiekam iegremdēti ūdenī un izcelti no tā – iegremdēti Viņa nāvē un augšāmcelti jaunai dzīvei.
“Jēzus viņai sacīja: “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs.”” (Jāņa evaņģēlijs 11:25)
Vai tevi uzrunā rakstvietas? Vai tevi tās iedvesmo? Es tev atgādinu evaņģēliju: Kristus ir miris un augšāmcēlies. Reizēm mēs, kristieši, skatāmies un redzam, kā paši dzīvojam. Skatoties uz kādām sejām, varētu domāt, ka Kristus ir tikai miris. Bet Kristus nav tikai miris! Viņš ir augšāmcēlies. Kad mēs vērojam kādu cilvēku uzvedību šodien, reizēm šķiet, ka viņi ir miruši. Bet es tev gribu atgādināt: Tu esi dzīvs! Kristus ir augšāmcēlies, un tu līdz ar Viņu esi augšāmcēlies! Āmen! Pasaki to sev! Kristus ir augšāmcelšanās un dzīvība. “Kas Man tic, tas dzīvos arī tad, ja tas mirs.” Draugs, Kristus augšāmcelšanās un mūsu augšāmcelšanās līdz ar Viņu neaprobežojas tikai ar šīs zemes dzīvi. Arī pēc šīs zemes dzīves mēs pārceļamies citā dimensijā, Viņa valstībā. “Tas dzīvos arī tad, ja viņš mirs.”
“Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”” (Jāņa evaņģēlijs 8:12)
Jēzus ir augšāmcelšanās, dzīvība un pasaules gaisma. Viņš ir gaisma visai pasaulei. Parunāsim par Kristus augšāmcelšanās svētkiem jeb tautā dēvētajām Lieldienām. Ja tu šodien ieiesi ziņu portālos, kuros nekā interesanta vairs nav, tikai Covid-19 un viss ir slikti, un atradīsi kādu rakstu, kas pieskaras Lieldienu tēmai un Kristus augšāmcelšanās tēmai, tad visbiežāk tiks minēts vārds ‘Lieldienas’. Kāpēc Lieldienas? Lieldienas pēc savas būtības ir pagāniski svētki. Tiem nav nekā kopīga ar Kristus augšāmcelšanās svētkiem. Bet kaut kādas paralēles mēs tomēr varam savilkt, un par to es vēlos atgādināt un mācīt.
Pirms pirmo kristīgo misionāru atnākšanas, latvieši piekopa pagānisku reliģiju. Tautai bija pagānu dievi un dieviņi, kā tas ir arī daudzās citās tautās. Es nevēlos nevienu noniecināt, es vienkārši atklāju patiesību un faktus. Mums Latvijā ir četri populāri reliģiski un pagāniski svētki – Jāņi, Miķeļi, Ziemassvētki un Lieldienas. Visi šie četri svētki ir saistīti ar saules stāvokli jeb saulgriežiem. Pagānu tautas pielūdza sauli, mēnesi, zvaigznes, dažādas dabas parādības, dažādas dievības, elkus un praktizēja pagāniskus rituālus. Es paskaidrošu saprotamāk. Ziemassvētkos ir visgarākā nakts un visīsākā diena. Vārdam ‘Ziemassvētki’ arī ir pagāniska izcelsme, tāpēc kristīgā baznīca tos sauc par Kristus dzimšanas svētkiem, bet Lieldienas par Kristus augšāmcelšanās svētkiem. Arī tas, kurā laikā Kristus piedzima un kurā laikā augšāmcēlās, sakrīt ar saulgriežiem. Par Ziemassvētkiem nevar ļoti precīzi pierādīt, bet Kristus augšāmcelšanās laiks aptuveni sakrīt ar saulgriežiem. No Miķeļiem līdz Ziemassvētkiem ir gada tumšākais laiks, jo nakts kļūst arvien garāka, taču no Kristus dzimšanas svētkiem jeb Ziemassvētkiem līdz Kristus augšāmcelšanās svētkiem jeb Lieldienām nakts sāk kļūt īsāka. Tas nozīmē, ka gaisma sāk uzvarēt tumsu. Notiek gaismas iebrukums tumsas teritorijā. Un tieši Lieldienās ir kulminācijas punkts, kad gaisma uzvar tumsu. Šogad Lieldienas ir aprīlī, citos gados tās var būt arī martā. Tieši šogad saulgrieži jeb pavasara sākums bija 20. martā plkst. 05:50, kad gaisma ņēma pārsvaru pār tumsu. Tas nozīmē, ka diena kļuva garāka nekā nakts. Aleluja! Slava Dievam! Jēzus saka: “Es esmu pasaules gaisma.” Vai ir zīmīgi tas, ka tieši šajā laikā Kristus tika sists krustā un augšāmcēlās? Domāju, ka jā, ir savelkamas kādas paralēles.
Jēzus saka: “ES ESMU gaisma, ceļš, patiesība un dzīvība, iesākums un gals.” Jēzus ir visa iesākums. Izraēla tautas un draudzes iesākums ir meklējams Pashā svētkos, un ar to ebreji savā kalendārā sāk gadu. No kurienes ir cēlušies Kristus augšāmcelšanās svētki un kāda ir šo svētku vēsture? Vēsturiski tie ir saistīti ar Pashā svētkiem. Krieviski arī šodien tos sauc par Pashu. Ja godīgi, tad krieviem šajā jautājumā ir vairāk taisnības nekā mums, latviešiem. Ja runa ir par kristietību un Kristus augšāmcelšanās svētkiem, tad pareizi būtu teikt Pashā svētki (vai Pasā svētki). Ebreji līdz šim brīdim svin Pashā svētkus. Kas tie ir? Pashā svētku iesākums ir meklējama pašā Bībeles sākumā, 2. Mozus grāmatā. Dieva izredzētā tauta Izraēls atradās Ēģiptes verdzībā, un Dievs aicināja Mozu, Savu pravieti, tautas vadītāju izvest tautu no Ēģiptes zemes. Mozus devās uz Ēģipti un ar Dieva palīdzību izraēlieši piekrita kopā ar viņu iziet no verdzības, no Ēģiptes zemes. Neskatoties uz faraona un ēģiptiešu pretestību, ar brīnumiem un zīmēm ebreji izgāja no Ēģiptes zemes.
“Šis mēnesis lai jums ir pirmais mēnešu vidū, ar šo mēnesi lai jums iesākas gads.” (2. Mozus 12:2)
Dievs Izraēlam Ēģiptē deva norādījumu kaut jēru, ko šodien dēvē par Pashā jēru. To kāva mājās, un to darīja ģimenes vecākie. Tā laika ģimenes bija lielas saimniecības. Ja vienas ģimenes rocība neļāva nopirkt un kaut jēru, tad apvienojās vairākas ģimenes un to darīja kopā. Dievs caur Mozu tautai deva norādījumu kaut jēru un ar viņa asinīm apziest savu durvju palodas un durvju stabus, jo tonakt Dievs sūtīja nāves eņģeli pār visu Ēģiptes zemi. Nāves eņģelis apstaigāja visu Ēģiptes zemi, un nomira visi pirmdzimtie, sākot ar nabadzīgāko cilvēku un beidzot ar ķēniņa namu, ieskaitot pat lopus. Maitātāja eņģelis pagāja garām visiem tiem namiem, uz kuriem bija uzziestas jēra asinis. ‘Pashā’ tulkojumā nozīmē ‘paiet garām’. Pashā svētku jeb augšāmcelšanās svētku vēsturiskā nozīme ir “paiet garām”. Ēģiptē izcēlās bēdas, arī faraona namā bija bēdas, un ēģiptieši deva sudrabu un zeltu, lai tikai Izraēls aizietu no viņu zemes. Sākumā viņi negribēja izraēliešus atlaist, bet paturēt, lai tie vergotu, bet tad burtiski izdzina. Izraēla tauta tajā naktī ēda neraudzētu maizi un jēru un pēc tam izgāja no Ēģiptes.
“Etiķi ņēmis, Jēzus sacīja: “Viss piepildīts!” Un, galvu nokāris, atdeva garu Dievam. Bet bija sataisāmā diena, un, negribēdami, ka miesas pa sabatu paliktu pie krusta, jo šī sabata diena bija sevišķi liela, jūdi lūdza Pilātu, lai viņš liktu satriekt tiem lielus un viņus noņemt.” (Jāņa evaņģēlijs 19:30-31)
Sataisāmā diena bija laiks, kad visā Izraēlā gatavoja Pashā jēru. Viss Izraēls svinēja svētkus, kas tika iedibināti piemiņai par to dienu, kad viņi, pateicoties jēra asinīm, izgāja no Ēģiptes zemes. Izraēlieši atcerējās šo vareno iziešanu, svinēja svētkus un kāva jērus, jo Vecās Derības laikā pastāvēja upurēšanas kārtība, kas nodrošināja Dieva svētību. Par Jēzu ir rakstīts, ka Viņš ir mūsu Pashā Jērs. Tas ir Kristus augšāmcelšanās svētku vēsturiskais pamats, Pashā svētki. Šodien mēs atzīmējam Kristus augšāmcelšanās svētkus.
“Izmēziet veco raugu, lai esat jauna mīkla! Jūs taču esat neraudzēti; jo arī mūsu Pashā jērs ir par mums upurēts – Kristus.” (1. Korintiešiem 5:7)
Ja Vecās Derības jēra asinis spēja pasargāt no nāves eņģeļa, apklājot grēkus, tad Kristus upuris iztīra tevi no iekšienes. Vecās Derības laikā cilvēki ievēroja konkrētu upurēšanas kārtību un centās ievērot baušļus, taču no iekšienes viņi nespēja negrēkot. Viņi nebija tādi, kādus viņus vēlējās redzēt Dievs. Taču caur Kristus upuri “kas bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns”! Caur Kristus upuri Svētais Gars iemājo tevī un tu tiec pārradīts par jaunu radījumu. Ir rakstīts: “Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un došu miesas sirdi.” Tas ir brīnums mūsu acīs.
“Bet pirmajā Neraudzētās maizes dienā mācekļi nāca pie Jēzus un sacīja Viņam: “Kur Tu gribi, lai mēs Tev sataisām ēst Pashā jēru?”” (Mateja evaņģēlijs 26:17)
Jēzus ar Saviem mācekļiem arī svinēja Pashā svētkus. Pirms Viņš tika krustā sists un augšāmcelts, Viņš ar Saviem mācekļiem ēda Pashā jēru un neraudzēto maizi, kā tas bija nolikts, lai atcerētos iziešanu no Ēģiptes.
Dzīve matricā
Jēzus ar mācekļiem augšistabā baudīja Pashā jēru, – varētu teikt, savā ģimenē.
“Šinī pašā pirmajā nedēļas dienā, vakarā, kad mācekļi, bīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, nāca Jēzus, stājās viņu vidū un saka viņiem: “Miers ar jums!”” (Jāņa evaņģēlijs 20:19)
Pēc Jēzus nāves daudzi mācekļi bija neziņā, kā rīkoties, un kādi arī izklīda. Ja mēs lasām Dieva vārdu kontekstā, var saprast, ka daudzi Viņa sekotāji absolūti neticēja tam, ka Viņš augšāmcelsies. Arī Toms, kurš tajā brīdī nebija kopā ar mācekļiem, tam neticēja. “Ja es nelieku pirkstus Viņa rētās un nevaru Viņu aptaustīt, es tam neticēšu,” viņš teica. Un Jēzus nāca pie viņiem caur aizslēgtām durvīm un teica Tomam: “Liec savus pirkstus Manās rētās un esi ticīgs nevis neticīgs!” Toms nokrita zemē un teica: “Ak, mans Kungs, es ticu.” Jēzus uz to atbildēja: “Tu tici, tāpēc ka redzi, bet svētīgāki ir tie, kuri neredz, bet tic.” Mēs svinam Kristus augšāmcelšanās svētkus jeb Pashā, bet pagāni svin Lieldienas jeb saulgriežus, tāpēc Jēzus saka: “Ne saule, bet Es esmu pasaules gaisma! Kas Man tic, tas nemirs nemūžam, tas ir jauns radījums, jo, kas bijis, ir pagājis, un viss ir tapis jauns.” Tikai Kristus spēj pārradīt cilvēku no iekšienes.
Ļoti sen, kad vadīju dievkalpojumus Teātra mājā Limbažos, es runāju ar vietējo administratori, kura bija sieviņa gados. Tajā reizē es viņai teicu: “Anniņ, es biju nekāds cilvēks, narkomāns, dzērājs un pat cietumā biju trāpījis.” Viņa uz mani skatījās ar lielām acīm, un es redzēju, ka viņa nepieņem un netic tam, ko es saku. Viņa atbildēja: “Nē, tikai ne tu, Mārcīt!” Tas ir iespējams tikai Dievam, kad Dievs ņem to, kas ir nekas, un padara par kaut ko. Cilvēks pilnībā var izmainīties tikai tad, kad Kristus ir viņā, atzīstot Kristus augšāmcelšanās spēku. Viņš saka: “Es nākšu un ņemšu pie tevis mājokli.” Jēzus ir pasaules gaisma, nevis visi Lieldienu rituāli. Tās nav ārējas pārmaiņas, bet iekšējas.
Par matricu runājot, Jēzus ienāca caur slēgtām durvīm, kur bija sapulcējušies mācekļi. Mācekļiem nebija nekādas cerības, ka viņi vēl kādreiz redzēs Kristu. Visi apsolījumi, kurus Jēzus bija devis, viņiem šķita sabrukuši, bet vienu lietu viņi turpināja darīt – būt kopā un nebūt matricā. Kas ir matrica? Skaidrojošajā vārdnīcā ir rakstīts, ka matrica ir taisnstūrveida objekts, skaitļu masīvs, kurā ir dažādi nullīšu un vieninieku virknējumi jeb algoritmi. Citiem vārdiem sakot, tas ir cietais disks, serveris, mākonis, visa virtuālā vide, mākslīgais intelekts jeb viss, kur uzglabājas mūsu dati. Kristus aiz Sevis neatstāja nullītes un vieniniekus, Viņš aiz Sevis atstāja reālus cilvēkus, reālu grupu. Ja ķermenis atrodas šķidrumā vai gāzē, tad uz šo ķermeni darbojas Arhimēda spēks – cēlējspēks. Tie, kuri ir bijuši dienvidu jūrās, zina, ka sāļos ūdeņos cēlējspēks ir lielāks. Kad biju Horvātijā un pirmo reizi iegremdējos Adrijas jūrā, biju pārsteigts, jo varēju sēdēt ūdenī un negrimt. Vietā, kur mēs bijām, bija ļoti sāļš ūdens. Draudze ir kā sāļš šķidrums un cēlējspēks, šīs zemes sāls. Ir Kristus augšāmcelšanās spēks, un ir draudze, ko Jēzus nodibināja virs zemes. Dievs ceļ tevi caur Savu draudzi.
Arvīds Mūrnieks, Latvijā zināms cilvēks, padomju laikā vadīja raidījumu “Būsim pazīstami”, kurā kaut nedaudz varēja kaut ko uzzināt par ārzemju mūziku, jo tajā laikā viss bija caur cenzūru. To laiku un šo laiku mēs pat nevaram salīdzināt. Viņš bija mūzikas fans un vadīja labus mūzikas raidījumus. Es nekad tos nelaidu garām. Kaut kas no Rietumu vēsmām caur viņu nonāca arī pie padomju Latvijas klausītājiem. Viņš stāstīja par sevi, ka viņam reiz bija jāizvēlās, vai pirkt auto “žiguli”, kas maksāja 10 tūkstošus, vai tikšanos ar grupu “Skorpions”. Viņš atteicās no naudas, lai tiktos ar grupu “Skorpions”. Pats svarīgākais nav auto vai citas mantas, bet pats svarīgākais ir būt tur, kur Jēzus tevi ir nolicis, būt savā ģimenē, savā grupā un savā draudzē. Šobrīd es komunicēju ar draudzi caur ierakstu. Pāvils un citi apustuļi draudzēm rakstīja vēstules un caur tām nodeva savas mācības, norādījumus, sprediķus un stiprinājumu. Tās bija vēstules, kuras draudzēs visiem lasīja priekšā. Līdzīgi notiek arī šodien, kad mēs esam online. Es jūs stiprinu un mācu par Lieldienām un augšāmcelšanos, un mācu par to, kas ir dzīve matricā. Varbūt līdz šim brīdim mēs vēl neesam līdz galam sapratuši, kas ir dzīve matricā un kas ir dzīve draudzē. Cilvēku dzīves mainās reālā draudzē. Kur mēs esam iegremdēti augšāmcelšanās spēkā? Reālā draudzē ar reāliem cilvēkiem, kuriem ir kopīgi mērķi, nevis tikai online sprediķi.
Pēc tam, kad Jēzus bija miris, Viņa mācekļi sapulcējās aiz aizslēgtām durvīm. Neskatoties uz to, ka visas cerības bija zudušas, viņi bija kopā. Un tieši tur, kur viņi bija kopā, nāca augšāmcēlies Jēzus. Jēzus ir augšāmcēlies un pilnā vērtībā turpina darboties pie tiem cilvēkiem, kuri apzinās draudzes nozīmi. Lai tu labāk saprastu, es minēšu elementārus un vienkāršus piemērus. Šobrīd pasaule globalizējas, un tas nenotiek pats no sevis. Nekas nenotiek pats no sevis. Jebkurš process tiek vadīts. Tie ir reāli likumi, tendences, kuras kāds ievieš. Arī tagad esošā vīrusa pandēmija (epidēmija plašā reģionā vai pat visā pasaulē), kuru drīzāk es sauktu par baiļu un terora pandēmiju, kad tiek atņemta cilvēka brīvība, tiek veidota un vadīta. Lai arī kādā aizsegā tas nenotiktu, mums vairs nav tās brīvības, kas bija agrāk. Jēzus mācekļi arī pulcējās aiz aizslēgtām durvīm. Padomju laikā Kristus mācekļi pulcējās tieši tāpat. Mēs dzīvojam pēdējos laikos. Es saukšu lietas vienkāršos vārdos, jo citādāk būs gari. Par šī brīža tēmu ir pietiekoši daudz informācijas, kaut arī to ļoti apkaro un bloķē, jo globālā elite šobrīd laiž darbā visus savus ieročus, un viņu galvenais ierocis ir masu mediji. Bet, ja cilvēki to apjēgs un sāks runāt patiesību, tad nekāda cenzūra nespēs to apturēt.
Es ticu, ka Latvijā pavisam noteikti uzvarēs gaisma! Jo Kristus ir augšāmcēlies. Tādēļ patiesība uzvarēs. Mēs iziesim cauri grūtībām un uzvarēsim. Kam mēs šobrīd ejam cauri? Notiek ciparizācija jeb cilvēka būtības un dzīves pārnešana matricā. Piemēram, tava nauda ir elektronizēta. Viena no cilvēka pamatbrīvībām ir tā, ka viņš var pirkt un pārdot, brīvi rīkojoties ar saviem līdzekļiem. Bet mūsu naudu cenšas kontrolēt; daudzās darbavietās algu vairs nav iespējams saņemt skaidrā naudā, tikai bankas kontā. Bankas saka, lai tu atdod savu naudu viņiem, jo bankas labāk zinot, kā pārvaldīt tavas finanses. Visa tava dzīve tiek ciparizēta. Arī sociālajos tīklos tu pasniedz informāciju par sevi ciparizētā veidā. Arī telefona sarunas, visa tava personīgā dzīve un pat domas tiek pārvietotas matricā. Nav jau slikti, arī apustuļi rakstīja vēstules un stiprināja draudzi, tas ir kaut kas līdzīgs, tomēr ir atšķirība starp tavu personīgo brīvību un pilnīgu kontroli. Tas, kas atrodas matricā, atrodas arī citu cilvēku rokās. Tava nauda, domas, personīgā dzīve un noslēpumi atrodas arī citu cilvēku rokās, un konkrētā brīdī viņi to visu var lietot pret tevi. Kādā brīdī, kad tu vairs neatbildīsi kādiem standartiem, viņi var uzskatīt, ka tev vairs nav jāsaņem alga.
Lūk, kāpēc mums ir jābūt uzmanīgiem, jāpaliek reālā, dzīvā draudzē, nevis interneta draudzē. Kad beigsies šī karantīna, atgriezīsimies reālā draudzē. Nepieradīsim pie tiešsaistes dievkalpojumiem, Skype grupām un attālinātām attiecībām. Arī Jēzus nāca pie Saviem mācekļiem un mācīja tos klātienē. Kad viņi saņēma Svēto Garu, viņi bija vienprātīgi kopā lūgšanā. Reāli cilvēki, kopā, vienā telpā. Nekas nekad to neaizstās. Ja cilvēkiem izdosies visu pārnest digitālā formātā, tad draudze būs absolūti zaudējusi. Nesen es piedalījos kādā raidījumā, kurā pirms manis runāja kāds mācītājs, un viņš teica: “Tagad ir redzams, ka tās draudzes, kuras nebija gatavas tiešsaistes pārraidēm, tagad ir zaudētājas.” Taču es pēc tam minēju pretēju viedokli: “Zaudētāji būs tie, kuri aizmirsīs, kas ir patiesa draudze.” Jā, mums attiecīgās situācijās ir jālieto iespēja pārraidīt dievkalpojumus tiešsaistē, taču jāpatur kā pamats dzīva un reāla draudze. Kristus ir augšāmcēlies, un Viņš ir atnācis Savas grupas vidū. Reālu cilvēku vidū. Kad Jēzus mira un bija kapā, sanāca kopā visas toreizējās farizeju, saduķeju valdības un varas un par Jēzu teica tā:
“Kungs, mēs atminamies, ka šis viltnieks, vēl dzīvs būdams, sacīja: pēc trim dienām Es celšos augšām. Tāpēc pavēli kapu apsargāt līdz trešajai dienai, ka Viņa mācekļi nenāk naktī un Viņu nenozog un neizpauž ļaudīm: Viņš ir no miroņiem augšāmcēlies. Pēdējā vilšana tad būtu lielāka nekā pirmā.” (Mateja evaņģēlijs 27:63-64)
Jau tajā reizē tika izplatīta viltus informācija par to, ka mācekļi atnāca un nozaga Jēzus miesas, neskatoties uz to, ka kaps bija apzīmogots un apsargāts. Jēzus augšāmcēlās, un tas tik un tā kļuva zināms visai pasaulei. Kristus ir augšāmcēlies! Vienmēr ir bijuši un būs augšāmcelšanās fakta pretinieki, dzīvas draudzes pretinieki. Runājot par svētkiem, es teikšu godīgi, man nav nekādas svētku sajūtas. Ziemassvētki jeb Kristus dzimšanas svētki, Lieldienas jeb Kristus augšāmcelšanās svētki emocionāli man neko nenozīmē. Piedodiet, es saprotu, ja cilvēks iet uz baznīcu vienu reizi gadā, tad šie svētki viņam var būt svarīgi. Tiem, kuri regulāri ir draudzē un ir attiecībās ar Dievu, katra diena ir svētki. Tas nenozīmē, ka mums nav jāsvin un jāpiemin šie svētki, nē, mums tie ir jāatcerās. Es runāju par svētku sajūtu. Man nav nekādas īpašas svētku sajūtas; viss bija kārtībā vakar un aizvakar, un viss būs kārtībā arī rīt. Kristus ir augšāmcēlies un izmainījis manu dzīvi, tas ir fakts, man ir jauna sirds, jaunas dzīve, jauns gars, man ir Kristus, man ir draudze, dzīvi un reāli cilvēki. Mācekļi sapulcējās pat tad, kad Jēzus bija miris. Jēzus nāca un stājās tieši viņu vidū. Par pirmo draudzi ir rakstīts:
“Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.” (Apustuļu darbi 2:42)
Arī mācību jūs šobrīd saņemat digitāli. Mācību es varu nodot, bet imitēt draudzi online nav iespējams. Draudze ir reāli cilvēki, attiecības, kopīgi mērķi, cilvēki draudzē cits citu stiprina, lūdz viens par otru un ir blakus. Ja mēs esam tiešsaistē, tad ar mums var izrīkoties, kā vien kādam tīk. Atslēgt, pārfilmēt, salīmēt video, kā vien iegribas. Mēs zinām, kā mediji pasniedz ziņas. Nekas un nekad neaizstās dzīvu un reālu draudzi.
“Bet visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs.” (Apustuļu darbi 2:44)
“Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi.” (Apustuļu darbi 2:46)
Ļoti vienkārši ir atstāt Dievu, – tikai atstāj draudzi, un tu esi atstājis Dievu. Nepieradīsim pie Skype, pie tiešsaistes un dažādām ciparu tehnoloģijām. Tās ir ļoti svarīgas, bet neaizstāj pašu būtību. Augšāmcelšanās spēks darbojas tikai reālā, dzīvā draudzē. Pilnā mērā Dievs darbojas tikai draudzē, cilvēku starpā. Reālu un dzīvu draudzi nevar iznīdēt. Ciparus var izdzēst, notīrīt, bet draudzi nē. Jēzus teica Pēterim: “Uz tevis Es celšu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” Draudze tika celta uz Pētera, uz reāla cilvēka. Es nezinu, kā tas ir, bet pēc tam, kad tu esi bijis grupā vai draudzē, Dievs pie tevis darbojas. Tu vari noklausīties kaut simts sprediķus internetā, bet tas nekad neaizstās vienu parastu mājas grupiņu. Ja cilvēks izlaiž vienu, otru grupiņu, viņš jau ir tālu prom no augšāmcelšanās un no Dieva. Nepietiek ar to, ka tu skaties internetā. Dieva vārds mums māca ko citu: “Neatstājiet savas sapulces, kā citi paraduši, jo tad vairs neatliek upuris par grēkiem.”
“Neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu. Jo, ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem.” (Vēstule ebrejiem 10:25-26)
Tu vēlies būt matricā vai dzīvā draudzē? Kas notiek, kad mēs pieņemam Kristu kā savu Glābēju? Kas notiek, kad mēs atzīstam augšāmcelšanās faktu savā dzīvē un iegremdējamies Dievā un draudzē, mācībā, sadraudzībā un lūgšanās?
“Es rakstu jums, bērniņi, jo grēki jums ir Viņa Vārda dēļ piedoti.” (1. Jāņa vēstule 2:12)
Kad tu pieņem Kristu kā savu Glābēju, tavi grēki ir piedoti. Grēki, kuru bija daudz, ir izdzēsti. Tu esi darīts jauns un tīrs cilvēks.
“Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo?” (1. Korintiešiem 3:16)
Dieva Gars atgriežas tevī. Tas, ko pazaudēja Ādams un Ieva, atgriežas tevī, kad tu atzīsti Jēzu par savu Kungu. Tu tiec izglābts no mūžīgas pazušanas ellē. Kad Jēzus mira pie krusta, Viņš tika atstumts no Sava Tēva.
“Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī: “Ēli, Ēli, lamā zabahtani?” Tas ir: “Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis?”” (Mateja evaņģēlijs 27:46)
Ja tu atzīsti augšāmcelšanās faktu, tu tiec pieņemts. Visas tavas atstumtības, kas bijušas tavā dzīvē, kuru dēļ arī rodas ļaunums, nepiedošana un daudz citu personības problēmu, tiek likvidētas un tu tiec dziedināts. Tava dvēsele ir dziedināta. Ja tu biji atstumts, tad Kristus ir tevi pieņēmis.
“Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (2. Korintiešiem 5:17)
Tajos laikos, kad es biju atkarīgs no alkohola, es devos pie narkologa. Es domāju, ka tas man palīdzēs. Es atceros mūsu sarunu ar ārstu: “Pirmkārt, tev ir jāatzīst fakts, ka tu esi alkoholiķis uz mūžu.” Es to atzinu. “To nevar mainīt, bet tu vari atturēties.” Viņš uzzīmēja taisni: “Te ir sākums, kad tu kļuvi par alkoholiķi, pirmās glāzītes. Tagad tas ir uz mūžu, tu esi kļuvis par alkoholiķi.” Tā man teica ārsts. Viņš pārgrieza šo nogriezni un teica, ka es varu atturēties no alkohola. Viņš man piedāvāja iestāties anonīmo alkoholiķu grupā, viņš arī piedāvāja mani nohipnotizēt, kam es nepiekritu. Tā es pieņēmu faktu, ka esmu alkoholiķis. Bet tajā brīdī, kad Jēzus ienāca manā dzīvē, tajā brīdī, kad es pieņēmu augšāmcelšanās faktu, es kļuvu par jaunu radījumu. Kas bija, ir pagājis, un es vairs neesmu alkoholiķis, un man nav jāatturas, es esmu pilnībā brīvs no šīs atkarības. Nu jau divdesmit gadus es esmu ar Dievu un pat ne reizi man nav bijis kārdinājums lietot alkoholu. Man tas vairs nav vajadzīgs. Un to spēj tikai Kristus augšāmcelšanās spēks.
Ja tu nepazīsti Jēzu Kristu kā savu Glābēju, ja augšāmcelšanās spēks tavā dzīvē nedarbojas, tad lūdz šo lūgšanu. Ja tu esi kopā savā ģimenē ar cilvēkiem, kuri personīgi nepazīst Jēzu, pajautā, vai viņi vēlas pieņemt Jēzu kā savu Glābēju. Lūdziet šo lūgšanu: Mīļais Debesu Tēvs, no šodienas es pieņemu lēmumu ticēt, ka Tu, Dievs, nāci virs zemes cilvēka miesā Jēzū Kristū, miri par maniem grēkiem, trīs dienas biji kapā un augšāmcēlies. Tu sēdi pie Sava Tēva labās rokas un caur Svēto Garu esi šeit, lūdzu, piedod man manus grēkus, nāc manā sirdī un esi manas dzīves Kungs. Āmen! No šī brīža tu esi glābts un dziedināts. Iegremdējies personīgās attiecībās ar Dievu. Lasi Bībeli katru Dienu, lūdz Dievu katru dienu, esi draudzē. Esi uzmanīgs ar matricu.
Pie krusta notika vairākas svarīgas lietas. Ir rakstīts:
1. Ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti;
2. Mūsu grēki ir piedoti;
3. Viņš nes mūsu sērgas, sāpes un ciešanas;
4. Kristus pie krusta tika aplaupīts.
“Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību.” (2. Korintiešiem 8:9)
Ikvienam, kurš tic Kristus upurim, ikvienam, kurš tic dziedināšanai un atbrīvošanai, ir jātic arī tam, ka Viņš gādā arī par mūsu finansēm. Es lūdzu, Tēvs, par katru, kurš šobrīd lasa, kam ir grūta finansiālā situācija, arī saistībā ar šī brīža situāciju valstī. Es pateicos, Debesu Tēvs, ka Tu nekad neatstāj Savus bērnus, ka Tu nekad neesi redzējis taisno ar izstieptu roku vai Savus bērnus lūdzot maizi. Paldies, ka Tu mūs apgādā, Dievs, paldies, ka Tu pieskaries mums un palīdzi. Paldies, ka mums ir pareizas domas, idejas, pareizie cilvēki apkārt un pareiza rīcība, ka mēs finansiāli spējam būt augšā un nekad lejā. Velns, novāc savas rokas no katra viena, kurš šobrīd lasa, no katra finansēm. Es pasludinu bagātību nabadzības vietā. Bībele saka: “Dodiet, tad jums taps dots.” Esi svētīts, dodot un ziedojot! Es tevi mīlu.
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Augšāmcelšanās” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
