Ir pagājis jau gads kopš draudzes “Kristus Pasaulei” evaņģēlistu dziedināšanas dievkalpojuma Dobelē, kurā Ruta piedzīvoja Dievu un saņēma savu brīnumu. Par to, kas notika, stāsta Ruta: “Es vienmēr esmu bijusi noslēgta, dažādās dzīves situācijās neizrādīju emocijas, bet tās glabāju un krāju sevī. Tas nospieda sirdi un prātu. Daudzi pārdzīvojumi manā dzīvē – vīra  nāve, pēc kuras sekoja izlaidīgs dzīves veids, un atkārtota attiecību izjukšana mani noveda līdz stāvoklim, ko sauc par bezmiegu. Tās bija moku pilnas naktis ar uzmācīgām domām par dažādām sadzīviskām lietām, pašpārmetumiem, sevis nosodīšanu un nepārtrauktu vainošanu. Reizēm likās, ka es guļu, bet manas smadzenes “vārās”. Tas radīja nogurumu un nelāgu pašsajūtu ikdienā. Dzēru nomierinošas tējas, devos arī pie ģimenes ārsta, kas izrakstīja nomierinošus līdzekļus un miega zāles, bet tās īsti nepalīdzēja. Ar šo problēmu es mocījos gandrīz desmit gadus. Ārstu uzstādītā diagnoze bija hronisks bezmiegs.

Saprotot, ka galā netikšu saviem spēkiem, nolēmu palīdzību meklēt pie Dieva. Apmeklēju vairākas baznīcas un, tā sauktās, svētās mises, bet kāda aizgāju, tāda atnācu, nekas nemainījās un atrisinājumu savai problēmai neguvu. Sāku “rakņāties” internetā ar domu, ka varbūt tur atradīšu sev ko noderīgu. Draugiem.lv izlasīju draudzes “Kristus Pasaulei” mācītāja sprediķi par dziedināšanu un noklausījos arī vairākus video materiālus no draudzes dievkalpojumiem. Man par lielu prieku, uzzināju, ka šīs draudzes evaņģēlisti rīko dziedināšanas dievkalpojumu Dobelē, kas ir netālu no vietas, kur dzīvoju. Protams, es aizgāju!

Jau Ieejot dievkalpojuma zālē, es nespēju novaldīt asaras. Tur sajutu spēcīgu Dieva klātbūtni, tas bija mans pirmais un īpašais piedzīvojums ar Dievu. Es sapratu, ka esmu nonākusi vietā, kuru jau gadiem biju meklējusi. No sirds nožēlojot grēkus un pieņemot Jēzu par savu Kungu un Glābēju,  es sajutu lielu atvieglojumu sirdī un vārdos neizsakāmu brīvības sajūtu. Asaras lija pār vaigiem bez apstājas. Kad kalpotājs par mani aizlūdza, jutos Dieva mīlestības ieskauta un Viņa stipro roku apņemta.

Tajā pašā dienā pēc dziedināšanas dievkalpojuma notika mājas grupiņa Dobelē. Mani nevajadzēja divreiz aicināt, es aizgāju arī uz to. Tā diena bija Dieva mīlestības piepildīta un mājās pārnācu pilnīgi citāda nekā aizgāju. Es jutos tik laimīga, ka, ejot gulēt, uzreiz aizmigu un no rīta pamodos izgulējusies. Bezmiegs un mokošās sevis vainošanas domas, kas ilgus gadus mocīja, bija prom. Prāts bija pilnīgi mierīgs un es gulēju veselīgā miegā.

Ir pagājis gads, kopš mani vairs netraucē bezmiega problēmas. Tagad mans prāts ir apskaidrots un mana domāšana ir mainījusies – domāju pozitīvi, sevi nesodu un nevainoju, jo zinu, ka Jēzus Kristus ir nomiris un augšāmcēlies par visiem maniem grēkiem, man viss ir piedots un nav sevi jāmoka nemitīgā nožēlā. Regulāri apmeklēju mājas grupiņu Dobelē, arī draudzes dievkalpojumus Rīgā. Lasu Bībeli, lūdzu un stāstu cilvēkiem par Dieva mīlestību, žēlastību un Viņa brīnumiem. Jūtos piepildīta un laimīga.

Ja arī tu vēlies saņemt Dieva mīlestību un žēlastību, nāc, nekavējies, negaidi labāku laiku! Lai kāds tu būtu, lai ko tu būtu darījis, Viņš piedos tev, jo gaida tevi kā savu mīļo bērnu, lai arī tev dotu  tavu brīnumu!

Rutas Restes liecību pierakstīja Ineta Siliņa