Šodienas svētrunas tēma ir „Bībele un labklājība”.
Es pāršķirstīju šī gada sprediķus un sapratu, ka mums šajā gadā nav bijusi mācība par finansēm. Nauda ir ļoti svarīga katra cilvēka dzīves daļa. Cik stundas tu pavadi savā darba vietā? Pēc tā mēs varam noskaidrot, kas cilvēkam ir svarīgākais. Pēc tā, kam tu visvairāk velti laiku. Tas varbūt nebūs tik precīzi, jo tu arī miegam velti laiku. Tas nozīmē, ka miegs tev ir svarīgs. Tāpat tu regulāri velti laiku darbam, turklāt daudzas stundas. Tas ir dzīvībai nepieciešami un svarīgi. Labklājību piešķir Dievs caur Kristus upuri.

Un tie Viņu sita krustā un izdalīja savā starpā Viņa drēbes, mezdami kauliņus par tām, ko kurš dabūtu. (Marka evaņģēlijs 15:24)

Kad Jēzus mira pie krusta, Viņš ne tikai tika pazemots, izcieta sāpes, nomira, bet pie krusta tika arī aplaupīts. Par Viņa drēbēm meta kauliņus, spēlēja loteriju. Ir rakstīts, ka Viņš, bagāts būdams, kļuva nabags mūsu dēļ, lai Viņa nabadzība mums kļūtu par bagātību. Mēs zinām, ka ar Jēzus brūcēm mēs esam dziedināti, ka Viņa asinīs mūsu grēki ir piedoti, mēs esam saņēmuši Svēto Garu. Tāpat kā esam dziedināti un saņēmuši grēku piedošanu, tā Dievs apsola, ka Viņš ir nomiris par mūsu nabadzību.

„Bet, ja jūs Man neklausīsit un nepildīsit visus šos baušļus un ja jūs Manus likumus nicināsit un jūsu dvēseles Manas tiesas niecinās, nepildot visus šos baušļus, tad jūs lauzīsit Manu derību. Tad Es jums šādi darīšu: Es likšu nākt pār jums izbailēm, dilonim un karstumam, kas acis aptumšo un dvēseli nomāc; un veltīgi jūs sēsit savu sēklu, un jūsu ienaidnieki ēdīs jūsu maizi.” (3. Mozus 26:14-16)

Nabadzība ir lāsts. Šie ir lāsta vārdi, kas notiek, kad cilvēks atkāpjas no Dieva. Lāsts ir tad, kad nav svētības. Ir svētība un ir pretstats svētībai, kas ir lāsts. Lāsts ir tad, kad Dievs nav labvēlīgs, kad cilvēks ir nodots sātana varai. Nabadzība nav svētība, tā ir lāsts. Šeit es negribu teikt, ka mums katram ir jābūt miljonāram, bet, ja cilvēka vai ģimenes dzīvē ir regulāra nepietiekamība, tas norāda uz to, ka tomēr lāsts tur darbojas. Kaut kas nav pareizi ar tavu ticību un kaut kas nav pareizi ar tavu dzīvesveidu. Jēzus nomira, Viņš karājās pie krusta, Viņš tika nolādēts mūsu vietā, lai mēs dzīvotu svētībā. Nabadzības lāsts ir pie krusta, tāpat kā slimības un visi mūsu grēki. Ja mēs ticam Viņam, tad labklājība un svētība seko līdzi.

Un Viņa mācekļi, pārceldamies uz otru malu, aizmirsa maizi paņemt līdzi. Bet Jēzus uz tiem sacīja: “Pielūkojiet un sargaities no farizeju un saduķeju rauga.” Bet viņi domāja un runāja savā starpā: “Tas tamdēļ, ka neesam maizi paņēmuši līdzi.” Un Jēzus, to nomanīdams, uz tiem sacīja: “Kamdēļ jūs tā domājat, ka jums nav maizes, jūs mazticīgie. Vai jūs vēl nesaprotat un neatminaties tās piecas maizes pieciem tūkstošiem un cik grozu jūs tur vēl salasījāt? Nedz tās septiņas maizes četriem tūkstošiem un cik grozu jūs vēl salasījāt? Kā tad jūs nesaprotat, ka Es nerunāju par maizi, jums sacīdams: sargaities no farizeju un saduķeju rauga?” Tad tie saprata, ka Viņš nebija teicis, lai sargās no maizes rauga, bet no farizeju un saduķeju mācības.” (Mateja evaņģēlijs 16:5-12)

Kad Jēzus ar mācekļiem bija laivā un mācekļi bija aizmirsuši paņemt maizi, Jēzus viņiem mācīja par farizeju un saduķeju raugu. Mācekļi domāja, ka Viņš tā runāja tāpēc, ka viņi bija aizmirsuši paņemt līdzi maizi. Jēzus nomanīja, ko viņi savā starpā sarunājās un diezgan skarbi un radikāli pateica: „Ak, jūs neprašas, sirdī kūtrie. Cik maizes palika pāri, kad Es tiem pieciem tūkstošiem lauzi maizi? 12 grozi. Cik palika pāri no četriem tūkstošiem? 7 grozi. Tad kāpēc jūs runājat savā starpā, ka jums nav maizes?” Ja tu esi kopā ar Jēzu laiviņā, tad tev vienmēr būs maize. Tu vienmēr būsi pārticis. Labklājība ir svētība, kas nāk kopā ar Kristus upuri.

Alelujā! Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas To Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par Viņa baušļiem! Viņa dzimums būs varens virs zemes, tas būs svētīts kā taisno cilts. Turība un bagātība būs viņa namā, viņa taisnība paliek mūžīgi. (Psalms 112:1-3)

Turība un bagātība būs tajā namā, kur bīstas To Kungu. Tie ir Dieva apsolījumi, tas ir Dieva vārds, tā ir Dieva griba.

Viņš ir devīgs un dod nabagiem bagātīgi. Viņa taisnīgums stāv nelokāmi vienumēr, viņa rags paceļas godā. (Psalms 112:9)

Bagāti, svētīti cilvēki ir tie, kuri dalās ar citiem, viņi ir devēji.

Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros. (Lūkas evaņģēlijs 6:38 )

„Kad Es būšu jūs šķīstījis no visām jūsu nešķīstībām, Es likšu nākt pār jums labības svētībai, Es pacelšu jūsu lauku ražas un Es nesūtīšu jums vairs badu.  Es vairošu arī koku un lauku augļus, lai citas tautas jūs neapsmej bada dēļ.” (Ecehiēla grāmata 36:29-30)

Tajā dienā, kad tu atgriezies pie Kristus, pie Tēva caur Jēzu, Dievs liek pār tevi nākt svētībai. Tas ir līdzsakarīgi, tas ir piederīgi Kristus upurim. Tu esi bagātā Tēva dēls/meita. Ja tu esi pietiekami turīgs, tu dzīvo pietiekamībā, tas nebūtu normāli, ja tavi bērni ietu bomžiem prasīt palīdzību. Tavi bērni staigātu pa miskastēm? Tu esi bagātā Tēva dēls/meita! Dievs liek tev dzīvot pārticībā, lai pasaule tevi neapsmej. Ja cilvēks dzīvo pasaulē, dzīvo turīgu dzīvi un satiek tevi, jūs runājat, viņš skatās, kā tu dzīvo, kāds ir tavs dzīvoklis, transports, kā tu ģērbies, un vai viņš grib tādu Dievu? Vai tu gribētu tādu Dievu? Lai pasaules tautas jūs neapsmej. Kad tu staigā noskrandis, kad tu brauc ar grabažu… Ar grabažām ir jāsāk, tomēr, ja tu visu mūžu brauc ar grabažu, es domāju, ka nav kaut kas kārtībā. Dievs saka, ka Viņš pacels tavu lauku ražu, pacels labklājību, lai pagānu tautas tevi neapsmietu. Tas ir labs iemesls, tev pat nav jāpiepūlas. Mums bija luterāņu draugi, evaņģēliste ar vīru. Mēs braucām cits pie cita ciemos, mainījāmies ar mašīnām. Man tajā laikā vēl nebija īsta izpratne par finansiālu svētību, nebiju to izstudējis un pieņēmis. Vienā reizē viņa man teica, ka Dievs par mani gādās, Viņš finansiāli svētīs, man vienmēr būs finanses, es kalpoju Dievam, un Dievs mani svētīs. Tajā laikā man nepatika tas, ko viņa teica. Es teicu, ka man vienalga, ka es to nevaru pieņemt, ja Dievs gribēs, Viņš svētīs. Es domāju, ka nauda vispār nav svarīga. Viņa atbildēja, ka nekas, ko es domāju, nav svarīgi, tik un tā man būs finansiāla svētība. Dieva vārds saka, ka Viņš pacels tavu lauku ražu. Viņš liks nākt augļu un labības svētībai. Kā šis cilvēks teica, tā arī manā dzīvē notiek.

„Cilvēka bērns, ja kāda zeme apgrēkotos pret Mani, atkāpdamās no Manis, un Es izstieptu Savu roku pret to, atņemtu tai maizes krājumus, tai uzsūtītu badu un iznīcinātu cilvēkus un lopus. Un ja šie trīs vīri – Noa, Daniēls un Ījabs – atrastos viņu vidū, tad tie izglābtu sava taisnīguma dēļ vienīgi savas dvēseles, saka Dievs Tas Kungs.” (Ecehiēla grāmata 14:13-14)

Lai kas nenotiktu valstī, pasaulē, lai kādas nebūtu krīzes vai inflācija, ierobežojumi, diktatūra vai kas cits, tu vienmēr būsi paēdis. Tas ir Dieva apsolījums, ka tu bada laikā būsi paēdis. Eliju kraukļi baroja, nabaga atraitne baroja, kas pati pēc tam tika neizmērojami svētīta. Tas ir brīnums. Jēzus ar piecām maizēm un divām zivīm pabaroja piecus tūkstošus vīru vien, un tas ir brīnums. Finansiāla svētība ir Dieva apsolījums. Tu varbūt domā, ka mēs dzīvojam Eiropā, un Eiropa ir pārtikusi. Zini, Latvija Eiropā ir tik ļoti “pārtikusi”, nodokļus ceļ tik katostrofāli, ka cilvēki vairs nevar elpot. Mēs dzīvojam tādā “pārticībā”, ka puse Latvijas ir izbraukusi meklēt labāku dzīvi. Latvija slīgst nabadzībā. Mēs dzīvojam ilūzijā, nauda tiek drukāta, inflācija aug, cenas aug, nekas nepaliek vieglāk vai labāk. Kā var būt ekonomikas uzlabojumi, ja cilvēki nestrādā, sēž mājās, bet nauda tiek drukāta? Ja tev šķiet, ka ir vērts braukt uz Angliju vai uz kādu citu valsti Eiropā, tad jāsaka, ka Eiropā nav īpaši bagātas valstis. Eiropa ir ļoti degradējusies un nostājusies uz pašiznīcināšanās ceļa. Piemēram, Saūda Arābija. Internetā paskaties, kāds ir labklājības līmenis šajā musulmaņu zemē, kurā par zāļu viltošanu soda ar nāvi, kur ir sausais likums, alkohols ir aizliegts. Tie ir Dieva principi. Es nerunāju par to, ka mums ir jāpieņem islams. Viņi dzīvo pēc piecām Mozus grāmatām, un daudzi Dieva apsolījumi ir tieši piecās Mozus grāmatās. Viņiem nav Kristus, bet ir šie principi. Palasi, kā viņi dzīvo, viņiem valsts nopērk mašīnu, viņiem ir bezmaksas izglītība, medicīna, pabalsti māmiņām par katru bērnu ir tūkstoši. Mums šeit to tā nereklamē, nestāsta. Dieva sods par bezdievību ir bads jeb ekonomiskā krīze. Bet tu šajos laikos vienmēr būsi izticis, tu būsi svētīts.

„Es arī parādīšu labvēlību tautai šo ēģiptiešu priekšā, un, kad jūs iziesit, jūs neiziesit tukšā. Ikviena sieva no savas kaimiņienes un no tās, kas dzīvo viņas namā, lai prasa sudraba lietas, zelta lietas un drēbes. Ar tām jums jārotā savi dēli un savas meitas; tā tās tiks atņemtas ēģiptiešiem.” (2. Mozus 3:21-22)

Kad Izraēls izgāja no Ēģiptes zemes, viņi neizgāja tukšā. Sākotnēji ēģiptieši izmantoja ebrejus kā darbaspēku. Kad Mozus gāja pie faraona prasīt, lai viņš atlaiž Izraēlu, viņš to neizdarīja, jo faktiski visa Ēģiptes ekonomika balstījās uz ebreju vergiem. Un pēkšņi viņi izdomāja, ka ies un kalpos Dievam. Viņi izgāja no Ēģiptes zemes ar visu sudrabu un zeltu un nebija neviena sirgstoša viņu ciltīs. Lai kā faraons centās viņus apkrāpt, nemaksāt, neatlaist, viņi izgāja un saņēma algu par savu darbu. Draugs, ja tu esi ar Jēzu laiviņā, neviens tevi neapkrāps. Protams, tu jau vari pats sevi krāpt. Piemēram, ja tu iegādājies automašīnu, tad nevajag to pirkt uz dullo, nepārbaudot mašīnu. Tas nav Dievam jādara, tas ir tev pašam jādara, tev pašam ir jāpārbauda. Kad tu pērc kaut kādas preces, tu pats tās pārbaudi, aizved pie meistara, pie speciālista. Neviens tevi neapkrāps, ja tu nevēlēsies. Tevi neviens neapkrāps un darba alga tev tiks samaksāta.

PADOMI

Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu. Kas vasarā sakrāj, ir gudrs, bet, kas ražas ievākšanas laikā guļ, paliek kaunā. (Salamana pamācības 10:4-5)

Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm. (Salamana pamācības 10:22)

Kas nestrādā, tam nebūs ēst. Dieva svētība attiecas uz tiem cilvēkiem, kuri ir čakli, kuri strādā un ne tikai ar rokām, bet arī ar galvu. Slinks cilvēks būs nabags, bet čakls cilvēks būs bagāts. Mēs pasaulē redzam, ka čaklais cilvēks ne vienmēr kļūst bagāts, bet, ja tev ir galva uz pleciem, tu būsi bagāts. Tev ir galva, un tu vari dzīvot pārticībā. Slinkums nav tavs brālis.

Bagātība sarūk, ja to šķiež, bet, ja ko krāj un tur cieši rokā, tad tāda manta un bagātība aug augumā. (Salamana pamācības 13:11)

Finanses ir gudri jāpārvalda. Kas vasarā sakrāj, ir gudrs, bet, kas vienkārši izšķiež naudu, nav gudrs. Bībele māca, ka mums katram vajadzētu veidot iekrājumus. Mums nav tikai jākrāj nauda, to nelietojot. Mums nauda ir jālieto. Kas notiek, kad tev ir neparedzētas situācijas? Mums katram ir bijuši brīži, kad ir bijusi nepieciešama lielāka naudas summa. Ko cilvēki dara šādās situācijās? Ja nav iekrājumu, kas paredzēti tieši šādām situācijām, tad viņi iet pie kaimiņa vai ņem kredītu. Bībele mūs māca uzkrāt tad, kad ir ražas laiks, piemēram, atlikt piekto daļu no ienākumiem. Mūsu draudzē ir daudz pašnodarbināto, kuriem nav darba devēja. Daļai no viņiem ir sezonas darbs. Piemēram, skaistumkopšanas nozarē šajā ziemā vispār nebija darba. Kā jūs domājat, kā viņi izdzīvoja? Viņi klausījās mācītāja Mārča Jencīša sprediķus, bija man tuvumā, bija paklausījuši un labajos laikos iekrājuši. Kad notika negaidīta krīze, kā šī plāndēmija, viņi iztika no iekrājumiem līdz laikam, kamēr atkal varēja atvērt savus salonus. No otras puses, mēs zinām gadījumus, kad pēc cilvēka nāves viņa matracī atrod briljantus. Šādi cilvēki dzīvo nabadzībā un pieticībā, nopelna normāli un krāj, krāj, krāj, un beigās viss paliek valstij. Tas ir otrs grāvis. Nevajag ar krāšanu aizrauties, tajā pašā laikā vajag turēt zināmas rezerves neparedzētām situācijām. Bībele saka: “Bagātība sarūk, ja to šķiež, bet, ja ko krāj un tur cieši rokā, tad tāda manta un bagātība aug augumā.” Nevajag visu izšķērdēt, bet gan ieguldīt un gudri rīkoties

Kas labprāt dzīvo priekos, tam pietrūks, un, kas mīl vīnu un eļļu, tas nekļūst bagāts. (Salamana pamācības 21:17)

Nedisciplinēts cilvēks un cilvēks ar atkarībām nevar kļūt bagāts. Ir cilvēki, kuriem nauda pazūd kā caurā makā, kā caurā maisā, līdzīgi kā zaķītim no multiplikācija filmas “Ābolu maiss”, kurš nesa meitiņai Peciņai un dēliņiem ābolus, bet vārna izknāba maisā caurumu, pa kuru izbira āboli. Ir cilvēki, kuri ēd daudz, bet viņos tas nav redzams, tos mēdz saukt par caurbirām, un tādi caurbiras ir arī tie, kuriem, vienalga cik strādā, cik nopelna, cik iedod, nekad nekā nav. Visticamāk, ka viņiem ir kādas atkarības: alkoholisms, narkomānija, azartspēles. Var būt arī tāda atkarība, ka mamma uztur savu četrdesmitgadīgo dēliņu. Uzturēt četrdesmitgadīgus dēlus un meitas ir grēks. Meitas var nedaudz ilgāk padzīvot pie vecākiem, bet dēliem ir jābūt biznesmeņiem, jāpelna, jāuztur un jālutina sievietes. Tātad nedisciplinētiem un atkarīgiem cilvēkiem vienmēr pietrūks.

Kārtīgi saimniekojot, visas nama telpas pildās ar dārgām un pievilcīgām bagātībām. (Salamana pamācības 24:4)

Padari savu darbu laukā un apstrādā savu tīrumu, un pēc tam cel savu namu. (Salamana pamācības 24:27)

Ļoti laba Rakstu vieta no Salamana pamācībām. Pirmkārt, kārtīgi saimniekojot, nams pildās ar bagātībām. Tas nozīmē, ja tu pareizi pārvaldi, plāno savas finanses, turi tās rokās, tu būsi turīgs. Padari savu darbu laukā, apstrādā savu tīrumu un tikai tad cel savu namu – tas nozīmē vispirms parūpēties par savu finanšu avotu un tikai tad rūpēties par savām vajadzībām, par bērnu vajadzībām, par namu utt. Lauksaimnieku ienākumu avots ir sēja, pļauja, augu audzēšana. Vispirms ir jāparūpējas, lai ir sēkla, mēslojums. Tagad, kad ir lielais karstums, es regulāri ar motociklu braucu uz Saulkrastiem uz jūru, jo nekur citur nevar glābties no karstuma. Tā braukājot, es secināju, ka visur smird pēc mēslojuma. Tas nozīmē, ka Latvijā ir lauksaimniecība. Ja ir lauksaimniecība, tad viss vēl nav zaudēts. Liela daļa no lauku saimniecībām droši vien nepieder latviešiem, tomēr zeme tiek apstrādāta. Tas ir labi. Dieva vārds saka, ka vispirms ir jāparūpējas par mēsliem, minerālmēsliem, par kūti, jumtu ražas glabātuvēm, un tikai tad par jumtu savam dzīvoklim, mājai, konfektēm bērniem. Vispirms parūpējies par savu iztikas avotu, savu biznesu un tad domā par pārējo. Vai laba pamācība? Man tā ļoti patīk. Es pats pie šī principa arī turos.

Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas, un, kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienākumiem. (Salamans mācītājs 5:9)

Ir cilvēki, kuriem vienmēr ir par maz, un tā ir viena no pasaules sodībām. Globālisms, centralizācija, nekaunība, nodokļu celšana, cilvēku paverdzināšana – tam visam ir viens iemesls, proti, cilvēki, kuriem vienmēr ir par maz varas un naudas. Iemācies priecāties par to, kas tev ir šodien. Es neticu, ka var gūt piepildījumu, ja to meklē naudā un izpriecās. Ja tu nevari gūt prieku no tā, kas tev ir šodien, tad nespēsi baudīt arī no saviem miljoniem. Mani fascinē cilvēki, kuri saka, ka nevar apprecēties, jo nevar sarīkot šikas kāzas. Šādos gadījumos es iesaku neprecēties vispār. Ja jūs nevarat apprecēties tādēļ, ka vajag šikas kāzas, tad ir liela problēma. Ko tad tu preci – naudu, bagātību vai cilvēku? Ja tu nevari priecāties vienkārši par to, ka tu precies, tad ir liela problēma – mantkārība. Kādi domā: “Man nav pietiekoši daudz naudas, es nevaru aizbraukt ceļojumā uz Ēģipti, apceļot pasauli, tikt uz Titānika!” Mūsu ģimenē nekad nav bijušas problēmas ar ceļojumiem. Mēs dzīvojām Limbažos, un mums, piemēram, bija ceļojums līdz Mucenieku tiltam 4 km attālumā. Toreiz es par ceļojumu uz Ēģipti varēju vispār aizmirst. Vēlāk gan radās iespēja ceļot ar automašīnu uz citām valstīm, bet droši varu apgalvot, ka neesmu laimīgāks ceļojot tālāk vai līdz Mucenieku tiltam. Tur nav nekā, ko redzēt, tas nav nekādos tūrisma maršrutos, bet ceļojums paliek ceļojums. Toreiz devāmies arī garākā ceļojumā no Limbažiem uz Katvariem, kur arī nav nekā īpaša, tur atrodas palīgskola, ko limbažnieki dēvēja par pilotskolu. Tur vēl bija arī Katvaru muiža, kurā mans patēvs strādāja par skolotāju. Bet tas bija ceļojums. Pa ceļam salasījām sēnes, baravikas. Pēc tam Katvaros, patēva dzīvoklī, kas bija saplaisājušā mājā ar vienu izgulētu gultu, cepām sēņu mērci. Katvaru ceļojums! Es jutos labi. Iemācies priecāties par to, kas tev ir šodien, ieraugi iespējas šodien, un gan Dievs tev dos vairāk. Prieks nav tajā, cik daudz tev ir. Prieks ir tajā, kā tu šodien skaties uz lietām, tavā attieksmē. Prieks nav tajā, cik daudz naudas tev ir šodien, bet ko tu dari ar to, kas tev ir. Krāj zeķē un vispār nepriecājies? Vai strādā, ieguldi un vienmēr ir par maz? Ir rakstīts, ka tiem, kas mīl naudu, nekad nepietiks naudas.

Vai tevi interesē Jēzus attieksme pret nodokļiem? Tu audzini bērnus ne tikai saskaņā ar reliģisko pārliecību, bet arī saskaņā ar sabiedrības principiem, saskaņā ar mūsu Satversmi. Valsts no mūsu nodokļiem piešķir medijiem naudu, lai tie mums skalo smadzenes. Policija, kura pirms kāda laika terorizēja mūs, skatījās kā uz noziedzniekiem, traucējot dievkalpojumus, to darīja par mūsu nodokļiem. Interesanti, ka nekad nekādu pārkāpumu neatrada, un nekad nebija iemesla, lai mūs sodītu. Tu pats apmaksāji savu teroru. Mēs paši apmaksājam to, ka medicīna šobrīd piešķir nozīmi tikai vienai slimībai. Vai tev gribās apmaksāt to visu? Nē! Ko Jēzus par to saka? Ir Rakstu vietas, pēc kurām var saprast, kā Jēzus jutās un ko Viņš publiski teica. Mateja evaņģēlijā rakstīts, ka farizeji apspriedās savā starpā, kā Jēzu novākt no ceļa, kā iesēdināt cietumā. Pie Viņa nāca reliģiskie līderi. Tas bija apmēram tā, kā mūsu dienās kādi lielie bīskapi tiktos ar VID, taisītu pārbaudes un uzdotu dažādus jautājumus.

Un tie sūtīja savus mācekļus pie Viņa ar ķēniņa Hēroda ļaudīm, un tie sacīja: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiesīgs, māci Dieva ceļus patiesībā, jo Tu neuzlūko cilvēka vaigu. Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet, vai ir atļauts ķeizaram dot nodevas vai ne?” (Mateja evaņģēlijs 22:16-17)

Šim jautājumam bija divas puses. Ja Jēzus teiktu, ka ir jāmaksā nodokļi, tad ar to Viņš pateiktu, ka pakļaujas Saviem apspiedējiem, lai viņi apspiež tautu, lai ņem visu, ka pašiem neko nevajag, ka var ģērbt baltas čībiņas un izlaist garu, jo nepaliek ko ēst. Ir viena daļa, kas nesaprot, nelasa, neiedziļinās, bet lielākā daļa cilvēku saprot, kas notiek, kādā mēslu bedrē mēs esam iekļuvuši. Mums ir vajadzīgs Dievs. Dievs, svētī Latviju! – tā ir atbilde. Ja Jēzus atbildētu, ka jāmaksā visi nodokļi, Viņš saņemtu nelabvēlīgu attieksmi no tautas jo tie bija netaisnīgi, nekorekti. Pārmērīgi nodokļi vienmēr ir netaisnīgi, un, ja tie jāmaksā par dzīvnieku izdalītām gāzēm, tad tā vispār ir karikatūra. Par visu visur ir tik daudz nodokļu, ka nav iespējams tos nomaksāt. Ja mazais uzņēmējs visu ievēros un maksās, tad viņš nekad nekādu biznesu neuzsāks. Visi, kuri kaut ko ir veiksmīgi uzsākuši, ir darījuši tā, kā teica vecais ebrejs filmā “Rūdolfa mantojums”: Nav tāda likuma, ko nevar apiet ar līkumu. Tāpēc jau viņš ir ebrejs un bagāts. Esiet gudri kā čūskas un bez viltus kā baloži. Jēzus gudri atbildēja farizejiem. Ja Viņš teiktu, ka jāmaksā, tad tauta justos, ka Viņš viņu neaizstāv, ja teiktu, lai nemaksā, tad Viņu uzreiz arestētu. Jēzus palūdza viņiem monētu.

Un Jēzus, nomanīdams viņu ļaunprātību, sacīja: “Kam jūs Mani kārdināt, jūs liekuļi? Parādait Man nodevu naudu.” Un tie atnesa Viņam vienu denāriju. Un Viņš sacīja tiem: “Kā attēls šis un uzraksts?” Tie sacīja: “Ķeizara.” Tad Viņš tiem teica: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” (Mateja evaņģēlijs 22:18-21)

Viņš gudri atbildēja, un farizeji, nevarēdami atrast pie Viņa kādu vainu, aizgāja. Lūk, Jēzus atbilde. Tā ir jāsaprot kontekstā. Viņš neatbalstīja tādu nodokļu sistēmu. Viennozīmīgi, nodokļi ir vajadzīgi un labi, bet, ja tie tiek uzlikti ar mērķi cilvēkus paverdzināt, nomocīt, izsūkt, tā ir ļoti liela netaisnība, un tādus nodokļus mēs negribam maksāt. Viņš pēc būtības saka, ka mīļā miera labad lai maksājam nodokļus, bet neatbalsta šādu sistēmu.

Bet Jēzus tos pasauca un saka tiem: “Jūs zināt, ka tie, ko par tautu valdniekiem tur, tie tās apspiež, un viņu lielie kungi tām dara pāri.” (Marka evaņģēlijs 10:42)

Es vienmēr to saku, kad pie manis nāk un saka, ka grib braukt uz ārzemēm: “Ārzemēs tu esi tas pats kas Latvijā,” un atmiņā viņiem tas paliek uz visu mūžu. Cilvēki pēc tam aizbrauc un saprot – kāds biju te, tāds esmu tur. Jēzus saka: “Tie, ko par tautu valdniekiem tur, tie tās apspiež. Un viņu lielie kungi tām dara pāri. “ Viņš saka, ka Viņam nepatīk šie nodokļu izgudrotāji, savācēji, jo viņi ir nelietīgi un bezdievīgi. Jēzus to nosoda. Un ir tāds gadījums, kad Jēzus iegāja Kapernaumā, kur bija nodokļi jāmaksā. Tur arī bija uzskaite, un Viņš šo nodokli nebija samaksājis.

Un, kad tie nonāca Kapernaumā, nodokļu saņēmēji piegāja pie Pētera un sacīja: “Vai jūsu Mācītājs nodokli nemaksā?” (Mateja evaņģēlijs 17:24)

Un viņš piegāja ne tieši pie Jēzus, bet pie mācekļiem un prasīja, vai Tavs mācītājs nodokli nemaksā?

Viņš saka: “Maksā gan.” Un, namā iegājis, Jēzus viņam tūlīt jautāja, sacīdams: “Kā tev šķiet, Sīmani? No kā laicīgie ķēniņi ņem muitu vai nodokli? Vai no saviem dēliem vai no svešiniekiem?” (Mateja evaņģēlijs 17:25)

Un Pēteris nāk pie Jēzus un saka: “Klausies, tur nodokļus mums atkal prasa!” Un Jēzus konkrēti pasaka, ka šī sistēma ir netaisnīga. Īsāk sakot, Viņa doma bija, ka vietējie izraēlieši ir brīvi no šī nodokļa. Tātad tur bija kaut kāda pārmērība ar nodokļiem. Bet Jēzus teica Pēterim:

“Bet, lai mēs tiem nedotu apgrēcību, tad ej uz jūru un izmet makšķeri un ņem pirmo zivi, kas pieķersies, un, tās muti atdarījis, tu atradīsi vienu stateri, to dod viņiem par Mani un par sevi.” (Mateja evaņģēlijs 17:27)

Āmen! Lūk, kāda ir Jēzus attieksme pret nodokļiem. Un ir kāds cilvēks Vecajā Derībā vārdā Gideons, kurš kūla kviešus vīna spiedē. Nu, kurš kuļ kviešus vīna spiedē? Vīna spiedē spiež vīnu no vīnogām! Bet viņš tur kūla kviešus. Kāpēc? Tāpēc, ka bija tik liels okupācijas nodokļu slogs, ka tad, ja viņš nomaksātu visus nodokļus, viņš vienkārši nevarētu izdzīvot. Un tāpēc viņš slēpa savus ienākumus. Es teikšu – mums ir jādzīvo un mēs nevaram ļaut sevi iznīcināt! Mēs zinām Dieva vārdu, mums ir jābūt gudriem, pēc iespējas jācenšas izpildīt visi noteikumi, bet mums ir jādzīvo. Un Dievs saka, ka tu dzīvosi pārticībā, arī bada laikā tu būsi paēdis, un Dievs dod tev gudrību, kā un kad rīkoties. Tu zini Viņa sirdi, tu zini valsts noteikumus, kas ir jāievēro. Krievi zina, ka, ja tu gribi dzīvot, tev jāprot pielāgoties. Tu dzīvo un proti griezties. Ir jāprot griezties un būt elastīgam strādāt, atrast spraugas. Tev ir jāizdara tā, ka tu vari dzīvot un dzīvot ar uzviju. Un šo tev vajadzētu no galvas iemācīties:

Jo Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs, tieši kā Viņš to tev ir teicis; un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies, un tu valdīsi pār daudzām tautām, bet viņām pār tevi nebūs valdīt. (5. Mozus grāmata 15:6)

Dieva griba ir, ka tu aizdod jeb dod citiem nevis aizņemies. Dieva griba ir, ka tev pieder banka, nevis pasaulei. Dieva griba ir, ka baznīca tur banku, nevis pasaule tur banku. Kas maksā, tas pasūta mūziku. Un, ja pasaule tur visas finanses grožos un baznīca ir nabaga un plika, tad šādai baznīcai nav nekādas ietekmes. Nepietiek ar to, ka mēs lūdzam Dievu. Un, ja mēs tik ļoti būtu lūguši, lai būtu kāda ietekme, tad būtu citādi mūsu valstī. Bet, diemžēl, nav citādi mūsu valstī. Baznīcas rokās ir jābūt ietekmei. Un ietekme saistīta ar finansēm. Baznīcai ir jābūt bagātai un stiprai. Baznīcai ir jānosaka skolu programmas un tās jāsaskaņo. Iedomājies, tu bagātā Tēva bērns, ej pie pasaulīgās bankas jautāt, lai  iedod tev maizītei, mašīnai naudiņu. Nav mazliet pazemojoši? Bagātā Tēva dēlam tas nav pazemojoši? Bagātā Tēva meitai jāiet pie pasaulīga cilvēka prasīt aizdevumu? Bībele saka: “Tu nebūsi tas, kurš ņem, bet tas, kurš aizdod!” Tu būsi tas, pie kā nāks pasaulīgie un lūgs aizdevumu. Bet varbūt tu nedosi, jo viņiem jāiet strādāt? Nāc, klausies mācītāja sprediķus! Tev iemācīs, kā dzīvot! Āmen! Un, ja vajadzēs, iedos arī naudu. Aizdos uz procentiem. “KP Banka”. Kāpēc gan ne? Kāpēc finanses ir sakoncentrētas pasaulīgu sātanistu rokās? Kāpēc viņi nosaka visu finanšu plūsmu? Tāpēc, ka baznīca ir vāja. Tāpēc, ka baznīca nelasa Bībeli un neredz šos apsolījumus Dieva vārdā!

Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir netaisns. Ja jūs neesat bijuši uzticami netaisnās mantas lietās, kas jums uzticēs patieso? (Lūkas evaņģēlijs 16:10-11)

Septembrī draudzē būs kristības. Ne jau man tas ir jānosaka, bet reizēm kāds atnāk un jautā, vai var kristīties. Man ir daži jautājumi: vai tev ir personīgs laiks ar Dievu, vai esi katrā dievkalpojumā, vai dzīvo svētu dzīvi? Un viens no jautājumiem ir neērts jautājums: vai tu dod desmito tiesu? Ne jau tas, ka mani tas ļoti interesē, bet es zinu Dieva principus. Naudas lietās, kur ir tava manta, tur ir tava sirds! Ja cilvēks joprojām nav izpratis, ka šī ir viņa draudze, ka viņš šeit piedalās ar savām finansēm, kāpēc viņam šeit kristīties? Viņš nepieder ne Dievam, ne draudzei. Nekur viņš nav, viņš ir tikai ceļā. Jo Jēzus skaidri saka, ja vien kāds nav uzticams netaisnās mantas lietās jeb ar savām finansēm neprot rīkoties, no tāda nav nekāda labuma. Kaut kādas kapeikas atmet ziedojumam? Nu, tas nav nopietni. Tas nozīmē, ka šim cilvēkam ļoti klibo garīgā domāšana. Tas ir ļoti vājš, zems garīgais stāvoklis. Un, protams, šādam cilvēkam ir labāk pagaidīt ar kristībām. Un Bībele saka, ka tas, kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. Ļoti interesanti. Tātad, ja tu neproti ar savām finansēm rīkoties, tad arī ar citām lietām nepratīsi. Finanses tiešām ir rādītājs. Gribi vai nē, arī tas, kā cilvēks ģērbjas, kā viņš dzīvo, ir rādītājs. Tu pats vari redzēt, kā viņš rīkojas ar naudu. Tāpat arī, kā viņš ziedo un ieguldās. Tas arī ir rādītājs visām pārējām lietām tavā dzīvē.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Bībele un labklājība” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija