Šodienas tēma ir “Bībele un matemātika.” Matemātiku vajag mācīties, tikai diemžēl bez dziļākas izpratnes, kāpēc tu mācies matemātiku, tam arī nav nekādas lielas jēgas. Tu tikko pacēli rokas, slavēji Dievu, bet vai tu esi padomājis par to, ka mūzikas ietekmē, kas šeit tikko skanēja, tev ir vieglāk pielūgt Dievu, tu izjūti dažādas sajūtas, vai tu esi padomājis par to, ka tā ir vienkārša matemātika, ka tur ir tikai septiņas notis? Tas ir cipars. Un viss pārējais ir tikai tas, kā šos ciparus maina vietām, tā ir vienkārša matemātika. Vai tu esi padomājis par to, ka tas, ko tu parasti domā un, tas nav nepareizi tā domāt, ka tā ir Dieva klātbūtne. Šajā dievkalpojumā bija tāda īpaša Dieva klātbūtne, iepriekšējā dievkalpojumā tādas nebija. “Vai, es biju kaut kur citur un tur tādu Dieva klātbūtni nesajutu,” bet tu varēji paskatīties uz to no cita aspekta, ka tā ir vienkārši matemātika, tas, kādā veidā salika notis. Tas nav viss, protams, kā notis salika, bet tas ir ļoti noteicoši. Tur ir vēl citi matemātiski aspekti, bet arī matemātiski, piemēram, princips, ka atmosfēru rada cilvēki, tas, kādā kārtībā saliek notis un ne tikai, kādi cilvēki izpilda šo mūziku, kādi cilvēki ir solisti, kādi cilvēki ir bekvokālisti, kādi cilvēki ir pie instrumentiem, tā ir vienkārša matemātika, vai šie cilvēki ir nodevušies un deg par to, ko viņi dzied. Viens ir matemātiskas notis, bet matemātiski jāpierēķina klāt ir arī tāds aspekts kā, vai viņš ir nodevies, vai viņš tic tam, ko viņš dzied. Un tā mēs varam rēķināt. Tas viss ir jāpieskaita, būs ļoti daudz klāt pie notīm tas, kādā secībā tās ir, un tās varbūt entās, kāds matemātiķis arī zina, cik tad to ciparu septiņi var mainīt vietām un cik gala skaitlis būs liels. Tāpat arī klāt jāliek ir dažādi aspekti, temperatūra telpā, vai cilvēks ir nodevies, tas ir tāds mentāls punkts, dvēselisks, sirds, prāta stāvoklis un daudz dažādas lietas, arī tas, kur tu pats kādreiz esi izglītojies, ar kādiem cilvēkiem kopā esi bijis, kā tu uztver visu notiekošo, tas viss veido atmosfēru un tas ir saistīts ar vienkāršu matemātiku.

Nezinu, kāpēc cilvēki, kad runa ir par pasaulīgām parādībām, tad zinātne ir okay, izglītība ir okay, bet, kad runa ir par garīgām lietām, par draudzi, tad bieži vien cilvēkiem kaut kas neiet kopā ar zinātni, ar matemātiku, it kā šie principi attiektos tikai uz cilvēkiem ārpus draudzes un šie principi nekādīgi neattiecas uz tiem cilvēkiem, kas ir draudzē, jo viņiem ir liels, varens, stiprs Dievs, un tāpēc uz viņiem nekādi principi, ko pats Dievs mums ir devis, neattiecas. Bet patiesība, šī patiešām ir patiesība un vienkārša matemātika, kā viens plus viens ir divi, tāda pati matemātika ir, ka visi tie paši principi, kas attiecas uz cilvēkiem ārpus draudzes, pilnīgi tie paši principi attiecas arī uz cilvēkiem draudzē. Ja ticīgs cilvēks iebāzīs pirkstus ventilatorā, viņš paliks bez nagiem, ja neticīgs cilvēks iebāzīs pirkstus ventilatorā, arī tad viņš paliks bez nagiem. Universāli, visiem vienādi. Jā, draudze, tā ir Dieva ģimene, tās ir garīgās mājas, lai būtu kopā ar cilvēkiem, kur arī ir matemātika, jo cilvēks viens nevar uzturēt savu garīgumu, tāpēc viņam vajag tīri matemātiski apkārt cilvēkus, līdzīgus viņam, un tad viņš garīgi var būt dzīvs jeb uzturēt attiecības ar Dievu, uzturēt savu ticību, un aiziet savu ceļu līdz galam.

Tātad – Bībele un matemātika. Šodien nebūs par 144 tūkstošiem apzīmogotajiem, kuri iemantos mūžīgo dzīvību un pārējie ne. Bībelē var atrast tik daudz un dažādus skaitļus, šodien nebūs par skaitļu mistiku, būs patiešām reāli principi, reāli fakti. Un šodien zinātne pati sevi diskreditē, tāpēc ka zinātne tiek izmantota dažādām ideoloģijām, jo, ja zinātne sāk pierādīt to, ka bioloģiskais dzimums nav bioloģiskais dzimums, bet gan sociāli konstruēts dzimums, tad šī vairs nav zinātne, bet viņi to sauc par zinātni, un šādu parādību ir ļoti daudz, kaut vai mūsu Austrumu kaimiņš māca citu vēsturi, kas arī ir zinātne, vēsture ir zinātne, arheoloģija ir zinātne, tas ietilpst vēsturē, un viņi māca citu vēsturi, nekā tā patiesībā ir. Un arī tajā vēsturē, ko mums skolā šeit māca, vispār gandrīz īpaši vairs nemāca, jo ir sociālās zinības un tur iekšā ir vēsture, un skolotājs pats izdomā, cik daudz viņš mācīs vēsturi un cik nē, tur ir diezgan slikta situācija, cita vēsture arī mūsu mācību materiālos, es pat nezinu, no kā viņi tur māca, katrā skolā atšķiras kaut kas, arī tur, es domāju, nav adekvāti jeb matemātiski pareizi atklāta Latvijas vēsture. Es domāju, ka ir kādi aspekti, kurus tīri matemātiski vajadzēja likt vairāk mācību materiālos, kur nu vēl vispār vēsturi nemācīt. Zini, kam ir nepieciešami cilvēki bez izglītības? Un es nerunāju par tādu formālu izglītību – izglītots, zinošs cilvēks. Zini, kam tas ir vajadzīgs? Tiem, tai cilvēku saujiņai, kuri vēlas ar šo masu manipulēt, tiem nav vajadzīga izglītība. Un to arī var pierakstīt pie matemātikas. Neizglītota masa ir viegli vadāma. Kāpēc pirms vairākiem gadsimtiem tik ļoti tecināja spirtu, katra muiža, simtiem muižu Latvijas teritorijā? Zemnieks, kurš bija piesaistīts, dzimtzemnieks, viņam nebija nekādas pārvietošanās, nekādu citu tiesību, pirmās nakts tiesības, piemēram, arī kungam varētu būt, daudz dažādu lietu, viņš bija pilnīgs īpašums. Vēlāk attīstījās, ka dzimtbūšana tiek atcelta, nedaudz vairāk brīvības, bet tajā pašā laikā zemnieks zemi nepatur, tā nav viņa, tā pieder kungam un, lai zemnieks varētu šo zemi apstrādāt, viņam ir jāiet klaušās, kas nozīmē – noteiktos laikos viņš ierodas muižā un atstrādā šo zemes īri, un būtībā pats uz savas zemes, jo latvietis šeit savu zemi pazaudēja tādā veidā, ka ļāva krustnešiem jeb Rietumu kaimiņiem pakļaut sevi. Tāpat arī mēs dzīvojam tādā ģeogrāfiskā teritorijā, ģeopolitiski sanāk, ka starp divām lielvarām – Rietumu un Austrumu. Tur ir Krievija ar pareizticību un Rietumi, mēs esam vidū un tad nu mēs maināmies, tad vienās rokās, tad otrās rokās un tas ir liels brīnums, ka latvieši kā nācija, kā tauta joprojām vēl ir. Un abas šīs lielvaras, Rietumu un Austrumu, ir rūpējušās par vēstures sagrozīšanu, kāpēc? Lai viegli šo tautu vadīt. Kā tu domā, vai muižkungi un tā laika arī reliģiskie līderi, baznīca, tā laika valsts baznīca, vai viņi bija ieinteresēti, lai latviešu zemnieks būtu izglītots? Viņi nebija ieinteresēti. Un, ja tu saproti šādu vienkāršu matemātiku, tad tu saproti arī šodien, kāpēc pret vēsturi mūsu skolās izturas tik pavirši, kāpēc vairāk sociālo zinību un mazāk vēstures. Katrs normāli domājošs cilvēks sapratīs, ka atkal ir kāda ideoloģija, ir lielvaras, kuras kontrolē un rūpējās par to, lai šo teritoriju un cilvēku masu, lai var pret viņiem attiekties pēc savas patikas, virzīt viņus tur, kur viņi vēlās. Un, ja cilvēks vairs neatšķirs dzimumu, ja viņš neatšķirs arī vairs savu tautību, nacionalitāti, ar to var izskaidrot arī to pašu, kāpēc katrā muižā tecināja spirtu. Vai dzērājs var būt izglītots? Viņam būs pietiekoši līdzekļu, lai viņš izglītotos, ja viņš patērē alkoholu litriem? Matemātika ir ļoti precīza zinātne. Ja ticīgs cilvēks baznīcā neizprot, ka matemātika ir paša Dieva iedibināti principi un tie ir nemainīgi, un nezinu, kāpēc viņš sāk to traktēt, ka šeit visi ir tik ļoti pārdabiski un pārgarīgi, ka kaut kādi principi uz mums vairs neattiecas, tās ir lamatas, slazds, jo diemžēl Bībele un matemātika ir cieši saistītas un vai ārpus draudzes, vai iekš draudzes, vieni un tie paši principi visiem darbojas vienādi, protams, ticīgam cilvēkam ir matemātiska priekšrocība – ticība. Viņiem vēl ir ticība, kas ir pluss, nevis mīnuss, bet tikai tādā gadījumā, ja šī ticība ir veselīga un nenoliedz matemātiku, veselo saprātu un nenoliedz zinātni, un šodien noliegt zinātni arī nav pareizi, tāpēc ka mēs esam piedzīvojuši visus šos tā sauktās pandēmijas laikus, kad tā zinātne, ko mums piedāvāja, nu negāja nevienam īsti galvā, jo skolā viņi mācījās vienu matemātiku un pēkšņi viņiem saka citu matemātiku, sakarā ar potēm, un tomēr mums to pasniedz kā zinātni, uzticies zinātnei. Un tas jau ir pareizi, zinātnei ir jāuzticas, bet ne vairāk kā Dievam. Tas nozīmē, ka matemātika ir matemātika, tā var būt lietota labiem un sliktiem mērķiem, bet, ja tev ir ticība, tev ir vērtības un tu pieskaņo savu matemātiku vērtībām, un tas ir nekļūdīgi. Dievišķas vērtības, garīgas vērtības – tas ir nekļūdīgi. Tāpēc zināšanas, izglītība, zinātne ir svarīgi, sauksim to par matemātiku, un draudzei tas ir vajadzīgs tikpat cik cilvēkiem ārpus draudzes. Visu var izrēķināt.

Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.” Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.” Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm.” (Mateja evaņģēlijs 15:22-24)

Ja tu nepārzini Bībeles matemātiku, tev liekas, kāpēc Jēzus tik nežēlīgi izturas, Viņš neņem viņu vērā. Citos gadījumos mēs redzam, ka cilvēks nāk pie Jēzus, Viņš laipni uzliek rokas, Viņš dziedina, Viņš sarunājās ar cilvēkiem, pabaro cilvēkus brīnumaini ar piecām maizēm un divām zivīm, bet šajā gadījumā Viņš ignorē šo sievieti. Un viņa staigā pakaļ, tik matemātiski ilgi krīt uz nerviem arī Jēzus mācekļiem, ka mācekļi nāk pie Jēzus un saka: “Atlaid šo sievu, viņa brēc mums pakaļ, izdari to, ko viņa vēlas un mums būs miers.” Tā, starp citu, arī ir matemātika. Jātiek no viņas ir vaļā, un šis ir normāls bībelisks veids, ir dažādi veidi, kā tikt vaļā. “Atbildi taču viņai uz to lūgšanu, atbrīvo to viņas meitu, dari kaut ko, lai viņa nestaigā mums pakaļ,” bet Viņš neatbildēja ne vārda. Izskatās, ka tas šoreiz ir atsevišķs gadījums, pateicoties mācekļiem, iespējams, ka tieši mācekļu dēļ Viņš to izdarīja, Viņš sacīja: “Es esmu sūtīts vienīgi pie Izraēla cilts pazudušajām avīm,” bet Viņš dziedināja šo sievieti, lai viņa nebrēc pakaļ, lai mācekļiem nav tik daudz jācieš no šīs sievietes: “Labi, ej, tava meita ir vesela, šī meita tiks dziedināta.” Bet Jēzus paskaidro: “Es esmu sūtīts,” un tā ir matemātika, “Es esmu sūtīts vienīgi pie Izraēla cilts pazudušajām avīm,” tikai pie izraēliešiem, bet par šo sievieti, kas ir rakstīts? Viņa bija cittautiete, kānaāniete. Vai Jēzus bija nacionālists? Nekā tamlīdzīga. Bībele skaidri saka, ka tur nav ne grieķa, ne kādas citas tautības, tur ir tie, kas Dievam ir uzticējušies un tie, kas nav Dievam uzticējušies, tas arī viss, vai vergs, vai brīvais, tur nešķiro, tur nav kastu kā Indijā. Jēzus saka: “Esmu sūtīts tikai pie izraēliešiem.” Viņš pasaka matemātisku iemeslu, kāpēc Viņš negrib šo sievieti dziedināt, jo viņa nav izraēliete. Bet kā tas iet kopā ar Jēzus vārdiem?

Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas [..]. (Mateja evaņģēlijs 28:19)

Tad kāpēc šajā gadījumā Viņš saka: “Nē, tikai pie izraēliešiem.” Es zinu, ka te kāds līderis sēž un saprot šo principu, jau sāk apjaust, bet, ja pirmo reizi šādu lietu dzird, tad tas ir interesants jautājums. Bet atbilde ir meklējama matemātikā, un es tev paskaidrošu būtību ar piemēru, iztēlojies, tajos laikos Kristus mācekļi un Jēzus Izraēlā staigā no ciemata uz ciematu, Viņš staigā no pilsētas uz pilsētu, Viņam laiks ir ierobežots, pirmkārt, jau dzīves laiks ir ierobežots un, otrkārt, Viņam tas mērķis acīmredzot bija trīs ar pus gadi virs zemes, tad mirt pie krusta, augšāmcelties. Un padomā, kas notiktu, ja Jēzus teiktu: “Šodien uz Sīriju, rīt ejam tur un tur, nu kāds gads paies mums ceļojumā, atklāt vēl kādus citus kontinentus, kur kādas pazudušās Āfrikas ciltis, dodamies uz Ābrahāma dzimteni.” Padomā, tajā laikā veikt visus šos attālumus, cik laika būtu vajadzīgs? “Dosimies atklāt Ameriku, būvēsim kuģus, dosimies misijā!” Es zinu, ka ir iespējams, ka tu līdz šim brīdim vēl nesaproti. Es minēšu vairākus piemērus, un tu pilnīgi skaidri šodien izpratīsi kādu ļoti svarīgu matemātisku principu. Jēzum nebija iespējams izdarīt Savu misiju, ja Viņš koncentrētos uz dažādām pilsētām, dažādām vietām ārpus Izraēla, un tieši tāpēc Viņš saka: “Šī ir kānaāniešu sieviete, bet mana prioritāte šodien ir izraēlieši.” Viņš koncentrējās uz 12 mācekļiem no izraēliešu vidus, viņu vidū nebija cilvēku no citām tautām, tie bija izraēlieši, un turklāt vēl no konkrētiem apgabaliem. Tie zvejnieki viens pēc otra bija no Galilejas un tā tālāk. Nelielos attālumos mērāmas vietas, no kurienes bija mācekļi. Tātad Jēzus nevarētu izdarīt savu misiju, aizsniegt pasauli: “Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas.”

Mēs kā draudze šodien šeit nebūtu, ja Jēzus būtu koncentrējies uz cittautiešiem. Ja Viņš būtu iztērējis Savus spēkus krustu šķērsu, kā gars vada. Zini, kā kristiešiem ir parasts “kā gars vadīs”, un to gara vadību viņi tulko parasti ar to, kā viņi izjūt: “Es tagad gribu uz turieni, un rīt es gribu uz turieni,” prioritātes tiek atstātas novārtā. Viņš sagatavoja tieši no viņiem divpadsmit mācekļus, un interesanti, viņš staigāja no pilsētas uz pilsētu, no ciemata uz ciematu Izraēlā, Izraēlā, sasniedzamajā teritorijā, nevis nereālos attālumos, ar sev saprotamiem cilvēkiem, konkrēti, tautiešiem, nevis kaut kur nereāli, kaut kur tālāk. Padomā, kāpēc mēs kā draudze neesam izsūtījuši kādus 20 misionārus jau uz Āfriku, Ameriku un tā tālāk. Kāpēc es vispār skatos tā ar ne pārāk lielu prieku, kad es redzu, ka kāds spējīgs cilvēks dodas misijā kaut kur uz Āfriku, kāpēc man nav lielā prieka par to visu? Tāpēc, ka mana vīzija nav glābta Āfrika, pirmkārt, mana vīzija ir glābta Latvija! Un nav iespējams glābt Latviju, sagatavot labākos kadrus šeit, draudzē, un izsūtīt kaut kur viņus. Un no kurienes tad govij piens, kā mēs viņus sponsorēsim, ja mēs neaugsim šeit kā draudze, bet būs misija ārzemēs, kas prasīs tikai līdzekļus, nevis nesīs ienākumus? Kā mēs uzturēsim tos misionārus? Būs tā kā Jēzum jāsūta: “Neko līdzi neņemiet ne maku, ne spieķi, ne botas. Ejiet bez nekā!” Bet redziet, tajās zemēs tevi jau neuzņems tā kā Izraēlā, tā jau bija Izraēla kultūra, ka nāk pie tevis skolotājs, mācītājs, tad tu uzcienā, tā tālāk, pabaro, izmitini. Tur jau nav tādas kultūras, tur tieši otrādi, tur tu pat vari būt naidīgas kultūras vidū. Tas tur nedarbosies.

Tātad, ir matemātisks princips, ka nav iespējams iztērēt lielāko daļu savu resursu, neievērojot prioritāti, kas atbilst tavam mērķim un gūt rezultātu. Nav iespējams.

Saproti? Tā ir matemātika. Un šo principu zinātnieki ir izpētījuši, tas ir faktos balstīts, pētījumos balstīts. Es šo principu esmu teicis jau pirms daudziem gadiem, es atkārtošu vēlreiz šo principu un nedaudz no citas puses vēl pienesīšu. Kad šis princips tev kļūs skaidrs, tu kļūsi veiksmīgs, tu tāpat esi veiksmīgs, tu kļūsi vēl veiksmīgāks, it visā, ko tu dari: savā kalpošanā Dievam, grupu darbā, kalpošanas darbā, biznesā vai vienkārši darbā, mācībās, sportā, jebkur, attiecībās ar cilvēkiem, ģimenē, tu visur kļūsi veiksmīgāks. Un šis princips saucas “80 pret 20”. 80/20 un tas nav nekas jauns. Tas nav nekas jauns, bet tā ir matemātika. Piemēram, ja tu to izlasīsi Bībelē, kaut ko līdzīgu, un mēs kaut ko līdzīgu Bībelē varam arī atrast, es tikko jau minēju, viņš kānaāniešu sievu netaisījās dziedināt, bet mācekļu dēļ to izdarīja. Kāpēc? Jo Viņa prioritāte bija izraēlieši, nevis cittautieši. Kāpēc? Lai to kānaāniešu sievieti pēc tam arī izglābtu. Pēc tam rindas kārtībā. Nav savādākas iespējas. Tie var būt tikai izņēmuma gadījumi, kā šis. Kā izņēmuma gadījumi. Jēzus zināja šo matemātiku. Tie, kas zina un lieto, un ievēro šo matemātiku, viņi ir laimīgāki un rezultatīvāki.

Kā tas izskatās? Faktiski, tas pētījums tika veikts Itālijā, to veica ekonomists, un nosauc “Pareto likums”. “Pareto likums” – runa bija par Itāliju, bet vēlāk izrādījās, ka tas attiecas uz visu pasauli. Tas attiecas uz pilnībā uz visu, protams, tur var būt 70/30, tā attiecība citviet var būt nedaudz savādāka, bet, galvenokārt, 80/20. Var būt kādas novirzes vienmēr kaut kur, tāpat kā kānaāniešu sievu Jēzus dziedināja. 80/20. Datos balstīts pētījums, kā to šodien tā moderni sauc. Tika izpētīts, ka 80% Itālijas bagātību ir 20% itāļu rokās. Un izrādījās, ka šis princips attiecas pilnībā uz visu, gandrīz uz visu. Tā ir matemātika. Kā to var attiecināt konkrēti uz tevi? Tev ir kāda darba vieta, tu strādā, 80% tava laika aiziet tavā darba vietā, pēc tam, tev atgriežoties mājās, paliek 20% tavam hobijam, kaut kam tam, tādam, kas tev patīk, 20% tev paliek laiks. Tātad, tu strādā, 80% enerģiju tu lieto priekš šiem 20%. Bet, kā tu redzi, ir tie 20% cilvēku, kas rīkojas savādāk. Viņi strādā 20% no sava laika, un 80% tam visam ir rezultativitāte, kā arī viss tas, ko viņš iekāro, ko viņš vēlas. Un kāda ir atšķirība starp šiem cilvēkiem? Zināšanās un šo zināšanu lietošanā. Atšķirība ir tāda, ka viņi šo principu, ko es šeit mācu, patiešām lieto, atšķirībā no tiem, kas tagad klausās, varbūt, iespējams, un nelietos, un tur arī ir tā atšķirība. Lielākā daļa, es domāju, vispār tādu principu nezina, es domāju, 90% vispār tādu nezina, 90 – nē, 80%, precīzi tad būs. Nedaudz tas skaitlis mainīsies, bet 80% vai nezina, vai arī nelieto, lielākā daļa nezina, bet pārējie dzirdējuši ir, bet viņi to nelieto. Tā vietā, lai atmaksātu savus rēķinus, viņi strādā tikai priekš 20% laimes, bet tas cilvēks, kurš šo principu zina un lieto, viņš strādā tikai 20% priekš 80% laimes. Kurš kaut ko saprata? Un, ka kāds netic, pats vainīgs, tā ir matemātika. Skaitļi nemelo. Skaitļi nemelo, pietiek 20%, bet kāda ir atšķirība, šie cilvēki taču arī strādā. Bet tie 20% citādāk domā, viņiem ir cita veida matemātika galvā un sirdī, un ieradumi, kurus katrs cilvēks var iegūt, un tie ir tie ieradumi, kurus katrs cilvēks var iegūt, un tie ir tie ieradumi, par kuriem mēs te dienu no dienas, svētdienu no svētdienas mācāmies, mācāmies, māca, kamēr “aizies”, kamēr kādam “aizies”. Saproti to, ka tikai kādam aizies? Diemžēl, tā atkal ir tikai matemātika. Bet šeit šie procenti būs labāki, es domāju, ka mums draudzē būs nedaudz labāki šie procenti, bet ne kardināli, ne kardināli labāki, bet labāki.

20% cilvēku pasaulē pārvalda pārējos 80%. 80% pakļaujas, viņi pat to var nezināt. Viņi pat to var nezināt, un viņi strādā pie šiem cilvēkiem. Bet, vai Bībele nesaka par Izraēlu, ka “Es nolikšu tevi par galvu un ne par asti, tā, ka tu arvien būsi augšā un nekad lejā”? Tā ir rakstvieta, tā ir Dieva griba. Un šī Dieva griba ir saistīta arī ar matemātiku, kuru pārzināja arī Jēzus Kristus. 80 pret 20. Ir izdarīts pētījums ASV par tiem, kas laimē loterijās, ļoti interesants pētījums. Kas notiek ar cilvēkiem, kuri laimē loterijā? Un šo pētījumu vairāk attiecināsim uz tiem, kas miljonus laimē. Ir dažādas loterijas, kur var laimēt arī miljonus. Ir kāds, kas vēlas laimēt miljonu? Tātad, ja tur mazākas summas, piemēram, 100 000, tad risks vairs nav tik liels. Bet, ja vinnē 1 000 000, tad ASV statistika vēsta, tā ir matemātika, kas jāņem vērā, ka septiņu gadu laikā no astoņiem cilvēkiem, kas ir laimējuši miljonus, no astoņiem septiņi ir izputināti, viņi zaudē visu to, ko viņi ir laimējuši. Tātad, septiņi no astoņiem zaudē visu to, ko vinnējuši, pēc septiņiem gadiem, maksimums, tad septiņi gadi ir pēdējais termiņš viņiem visu zaudēt. Četri no viņiem pilnībā bankrotē, tas nozīmē, ka viņi zaudē ne tikai to, ko viņi laimēja, bet arī to, kas viņiem jau bija. Pilnīgs bankrots četriem no viņiem, un tas vēl nav viss. Ap 30% no viņiem pieņemas svarā, liekā, nevajadzīgā svarā, un, pašnāvību risks izrādās trīs reizes augstāks. Viņš taču laimēja miljonus! Matemātika un cipari runā kaut ko citu, laimēt miljonu ir kaitīgi. Un arī tā nav pareiza matemātika, kā es tikko pateicu, tikai daļēji, jo tur jābūt citiem “x”, nezināmiem un zināmiem. Laimēt miljonu ir kaitīgi tiem cilvēkiem, kuri nepārzina principu “80 pret 20”, kuri nepārzina to cilvēku domāšanu, kuri ietilpst tajos 20%. Tiem laimēt miljonu ir kaitīgi, jo viņi neprot ar šādu naudu rīkoties un tas izraisa milzum daudz stresa, situācijas un problēmas. Iedomājies, par 30% augstāks pašnāvības risks. Kur ir problēma vēl? Kur ir problēma vēl šiem loterijas spēlētājiem?

Atceries vienu – veiksmīgs cilvēks loteriju nespēlē. Atceries – matemātika tā ir, es skaidroju visu. Veiksmīgs cilvēks loteriju nespēlē. Kāpēc? Viņš zina matemātiku, viņš zina šo matemātiku. Viņš var uzspēlēt sava prieka pēc – kaut kādu noteiktu summu zaudēt – vienkārši adrenalīnu iegūt. Tas ir viss. Un tāpēc viņš ir veiksmīgs cilvēks. Un kur te ir sāls? Sāls ir tajā, ka šim cilvēkam, kurš spēlē loteriju, viņš koncentrējas uz vienu, viņš kaut ko no savas puses maz izdarīja, vienkārši nopirka loterijas biļeti, viņš ļoti maz izdarīja, bet viņš koncentrējās, ka viņš kaut ko izdarīja un ka tad būs šis panākums, ar šo pietiek, viņš ir guvis panākumu, viņš ir sasniedzis rezultātu un šajā gadījumā tas bija liels rezultāts un tas ir labi viņam, bet tā nav pareiza domāšana, šeit būs cita matemātika, klausies tālāk. Saistīts ar loteriju un saistīts ar 80/20 principu, tātad “Bībele un matemātika” šodien mūsu tēma ir. Ir vēl kāds princips, kuru es gribu tev iemācīt. Varbūt ka mums nav neviena tāda cilvēka šeit, bet, ja būtu, būtu ļoti forši, būs uzreiz uzskatāms piemērs, ja nebūs, tad es izstāstīšu pats saviem vārdiem. Vai ir šeit kāds apdrošinātājs, kas strādā apdrošināšanas kompānijā? Vai ir kāds, kas strādā tīkla mārketingā, piedāvā kādas preces? (Zālē paceļ rokas divas sievietes – redaktora piezīme) Tātad divi cilvēki. Cik gadus jūs tur strādājāt? Piecus gadus, arī kādus seminārus un apmācības arī izejat? Cik gadus? Divus, ja? Tu gāji kādas apmācības? Tīkla mārketings tev bija, jums bija tieši tīkla mārketings, piedāvāt konkrētu preci kādu, ja? Bet princips tas pats, vai ne? Bet man ir jautājums jums abām: “Vai jums mācīja, piemēram, pie cik klientiem jums ir jāaiziet, un cik daudz no tā visa būs rezultāts? Kādas tev bija tās attiecības?” No desmit būtu divi. (Jautā otrai sievietei – redaktora piezīme) Un jums arī mācīja, un kādas jums attiecības bija? Cik klientu bija jāuzrunā, lai pārdotu savu produktu? Divpadsmit un tad ir viens klients? Tātad vienā gadījumā, atkarībā no tā, kādā nišā strādā cilvēki, viens no divpadsmit vai viens no desmit. Tātad jāpieiet pie desmit cilvēkiem, lai viens noslēgtu apdrošināšanas līgumu. Bet par apdrošināšanu es lasīju tādu skaitli kā 56. Ja uz ielas vienkārši gribi apdrošināt cilvēku, tu to nevarēsi tā izdarīt, bet, vienkārši, ejot cilvēka kāt, es tiešām nezinu, tāpēc es jautāju, bet es dzirdēju skaitli 56. Tas nozīmē, ka tev ir jāpieiet pie 56 cilvēkiem, lai noslēgtu vienu apdrošināšanas līgumu. Iespējams, mums te ir citi skaitļi, bet kādā konkrētā vietā bija tādi, tas vispār ir ļoti daudz, ļoti daudz – 56 ir ļoti daudz. Bet rezultātā, ja tu zini šo matemātiku, un tā ir matemātika, tu tur vari lūgt Dievu, cik gribi, vari lūgt, cik tu gribi: “Dieviņ, sūti man klientus!” Tā ir matemātika, ko Jēzus pats ievēroja. “Es esmu sūtīts tikai pie Izraēla cilts pazudušajām avīm, Es nevaru tagad visu uz visām pusēm, citādi pasaule nebūs glābta, prioritātes sajaucot. Es nevaru iztērēt 80% enerģiju uz 20% rezultāta. Es iztērēšu 20% uz saviem mācekļiem un uz savu Izraēlu, un izraēlieši, savukārt, to iztērēs tālāk pa visu pasauli.” Ja kādam ir šaubas, ka mums Izraēlam ir jābūt pateicīgam līdz mūža galam, ir jābūt pateicīgiem, jo viņi to visu iznesa. Jā. Jā, viņi piesita savu pestītāju krustā! Bet ne jau mācekļi piesita pestītāju krustā. Tie bija jūdi, kas iznesa kristīgo ticību, tie bija viņi. Un viņi tie bija tāpēc, ka Jēzus “atšuva” to kānaānieti, sakoncentrējās. Koncentrēšanās princips tas ir, tā arī ir matemātika, viss ir matemātika. Labi, mēs nepieiesim pie visa tik absolūtos skaitļos, un tomēr šis princips attiecas un katru, arī uz tiem, kas lūdz Dievu. Ir tas pats princips, pat lūgšanā būs šis princips. Vienreiz palūdzi, lai notiek – nekā tamlīdzīga. Ir noteikts laiks un noteikts daudzums, cik tev jāatkārto kādas konkrētas lietas, kamēr tas aiziet un izraisa tev reālu vēlmi darboties. Vai pat izsauc Dieva darbību, kas noteikti nebūs noteicošā, ka Dievs vienmēr kaut ko darīs un darbosies. Tu darbosies Viņa spēkā. Viņš tev ir piešķīris gudrību, smadzenes, spēku un matemātiku, minimālu matemātiku.

Skaties, tikko mēs pārrunājām darba sapulcē, kā iet kalpotājiem. Sandija teica, ka viņi ir uztaisījuši evaņģelizācijas dievkalpojumu Kabilē. Kabilē dzīvo apmēram 300 iedzīvotāji. Sandija saprata matemātiku. Viņa ar komandu izstaigāja Kabilē visus dzīvokļus un mājas, izdalīja flaijerus. Rezultātā uz šo pasākumu atnāca astoņi jauni cilvēki. Astoņi jauni cilvēki no tā, ka tika uzrunāts konkrēts skaits cilvēku, domāju, kādi 100 cilvēki tie bija. Pats labākais, ka uz grupiņu pēc tam atnāca pieci cilvēki. No 300 atnāca 5 cilvēki un tu zini to, cik cilvēku atnāks uz nākošo grupiņu un uz aiznākošo grupiņu – tur jau ir cita matemātika. Tāpēc jau tā ir, ka mēs, kristieši, gribam, mēs lūdzam, piemēram, pēc atmodas. Atmoda ir vajadzīga draudzei, lai darbotos, ne jau lai Dievs kaut ko pie mums izdarītu, piemēram, vest cilvēkus uz draudzi ir pavēle. Bet atmoda, jā, draudzē – pamošanās, jā, jauna degsme. Tam tas varētu būt, tas arī ir bībeliski.

“Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” (Apustuļu darbi 1:8)

Tā ka mājas grupiņās ir dažādi neformālie pasākumi, saproti, ka tev ir sava formula, savs skaits, tas ir katram, un Latvijā atšķiras pilsētas, atšķiras mazpilsētas, atšķiras lauku teritorijas no Rīgas, bet visur ir savs skaitlis. Sava matemātika un tā ir nekļūdīga un nemainīga. No kā vēl ir atkarīgs, ka tu iziesi uz ielas un uzrunāsi cilvēkus, tas ir tāpat kā apdrošinātājs – cik tu uzrunāsi, tik arī tev būs. Un ir vēl tālāka matemātika, cik grupiņas vadītājs strādā pie šiem cilvēkiem. Cik reizes piezvanīs, cik reizes aizies ciemos, daudz ir atkarīgs arī no grupiņas vadītāja personības – arī tur ir matemātika. Cik cilvēks ir ieguldījies šajā cilvēkā? Runājot par Sandiju, es arī to jautāju, cik reizes es tev esmu zvanījis? To neviens nevar izskaitīt. Vajadzēja izskaitīt, tad mēs zinātu to skaitli. Viens ir, ka cilvēks ir aizsniegts, viņš atzīst Kristu par savu glābēju, otrs, ka paceltu šo otru cilvēku. Un, ja šis cilvēks tiek virzīts par līderi, ka viņš būs vadītājs, cik daudz viņā ir jāieguldās, lai viņu paceltu par līderi. Cik daudz tur ir ieguldīts laika un pareizu vārdu. Cik man pašam ir jāzina, cik man pašam ir jāatrod laiks un kādiem cilvēkiem ir jābūt laika pašam, kas man ir jāuzrunā un tas viss ir laika izteiksmē, viss ir matemātiskā izteiksmē. Cik gadu paiet, cik zvanu, cik tikšanos, cik grupu jāapmeklē, kamēr cilvēks paceļas par līderi, ka viņš ir spējīgs aprūpēt šos piecus cilvēkus, ka šie pieci cilvēki arī tur būs vēlāk. Un pēc tam vēl būs desmit cilvēki un piecpadsmit cilvēki būs. Saprotiet, tas viss ir tikai matemātika. Pēdējā laikā paliek grūti. Zini, kāpēc tā ir? Ja kādam nāk tāda doma, ko tas mācītājs pēdējā laikā tā galīgi neveicina to ticību? Tur jau ir tā problēma, ka mācītājs aicina uzņemties atbildību, izprast matemātiski, ka nekādi entie brīnumi nebūs.

Tu zini, kāpēc ir šī draudze? Tāpēc ka šis mācītājs ir piecas reizes izbraucis visas Latvijas pilsētas ar evaņģelizācijas un dziedināšanas dievkalpojumiem. Ja tu gribi tikpat lielu draudzi, tev tikpat daudz reižu jāizbrauc visas Latvijas pilsētas. Ne tikai Latvijas pilsētas, Ukrainā vēl 60 pilsētas, kur es vēl guvu pieredzi. Tev ir jāizdara tas pats kopumā. Varbūt nedaudz mazāk, jo es varu ar tevi dalīties ar šo principu un varu iemācīt, ka tev tik daudz nav jādara. Kas attiecas uz Latviju, tad Ukraina tev nav jāizbraukā, ja tikpat daudz gribi izdarīt, tev pietiek ar to, ko es mācu par Latvijas statistiku. Ap mūsu draudzi plus mīnus ir kopumā apmēram ap 1000 cilvēku, ja tur iepītu vēl kādas īpašās formulas, lai šādu draudzi uzceltu, kas arī ir galvenais mērķis – ejiet un dariet par mācekļiem –, kas mums ir jādara, jo draudze ir patiesības balsts un pamats. Nav cita pamata uz zemes, kā tikai draudze, kura ir jāceļ. Tad matemātiski tev ir jāizdara tikpat daudz un nekā savādāk, diemžēl. Sakarā ar to, ka tu zini daudz vairāk, jo es tev to visu mācu, varbūt tev vismaz desmit vai divdesmit reizes būs jāizdara mazāk, bet tu arī vari gūt rezultātu, un tam visam ir matemātika. Cik katrā dievkalpojumā atnāca cilvēku, braukājot pa Latviju? Iedomājies, uz dievkalpojumu atnāk 1000 cilvēku, piemēram, Talsos, Tukumā, simtiem, ap 400-500 cilvēkiem mazpilsētās. Rīgā 1000 cilvēku, mazpilsētās pat līdz 700 cilvēku. Pilni kultūras nami. Es atbraucu uz savu dievkalpojumu un man nav kur nolikt mašīnu. Es domāju, ka paralēli šim manam pasākumam, ir vēl kaut kāds pasākums, tagad ir izgāšanās. Bet tas bija mans pasākums, kur mani pašu nelaida iekšā. Cilvēki bija tā sadrūzmējušies jau vestibilā, ka es pats netiku iekšā. Kas tas bija? Un kas no tā visa? Tur atkal ir matemātika. Kamēr es nesapratu, ka man nepietiek tikai uztaisīt šādu lielu pasākumu, ka man nepietiek tikai runāt ar vietējām draudzēm un viņus mācīt, ka cilvēki ir jāaprūpē un jāuzņem, jo ļoti maz cilvēku palika draudzēs. Kaut kur jau kādi palika, atkarībā no tā, kāda bija vietējā draudze, kamēr es sapratu, ka man pašam ir jāceļ draudze, tikai tad viss šis pasākums kļuva efektīvs. Mēs visi grupiņās rīkojam neformālos pasākumus.

Tu domā, ka tāpēc, ka tu uztaisīji vienu neformālo pasākumu un uz grupiņu atnāca kādi cilvēki, tā ir kāda uzvara? Tas ir tikai viens solītis uz to mērķi, ko tu esi nolicis, ja tev tāds ir. Katra šāda uzvara, protams, ka tā ir viena uzvara, bet tas jau vēl nav viss. Un tāpat, cik cilvēku atsaka? Šeit ir tas pats kā ar to loteriju, ko tu domā un kā tu jūties, un kā tu rīkojies pēc tam, kad tev viens cilvēks atsaka, otrs cilvēks atsaka, tev piektais atsaka, tev grupiņas cilvēki neiesaistās šajā pasākumā un neformālais pasākums ir tāds šķidrs. Varbūt pat neatnāk neviens jauns cilvēks. Kādas ir tavas domas tādos brīžos? Es tev pateikšu, kur ir tā sāls. Ja tu esi loterijas spēlētājs, tad tā tev ir traģēdija: nav vērts, viss ir slikti, nekas nedarbojās, draudze ir slikta. Bet, ja tev ir tā 20% domāšana, tad to tu redzi tā – ja mans plāns līdz gada beigām ir 100 cilvēki, tad šis pasākums bija 10 cilvēki. Visi, kas atteicās, ir daļa no taviem panākumiem. Tu to saproti? Katrs, kurš atteicās, ir daļa no lielā panākuma, ja tu to turpini darīt regulāri, uz regulāra pamata. Tu esi izrēķinājis. Katrs cilvēks, kurš jau kādu laiku vada grupiņas, īpaši līderi, zina, cik ir uztaisīt vienu neformālo pasākumu un cik atnāks cilvēku, un cik paliks. Tā tu arī vari izrēķināt, cik tev vajag pasākumu, lai tev vairotos grupiņa. Matemātika, draugi, un nekas vairāk. Un nekādu brīnumu tev tur nebūs, atkārtoju vēl reizi – nebūs brīnumu, tāda veida brīnumu, ka cilvēki kritīs no debesīm. Nebūs tādu.

Jo tad, kad mācekļi Jēzum lūdza, lai vairo viņu ticību:

Un apustuļi sacīja savam Kungam: “Vairo mums ticību.” Bet Viņš sacīja: [..] “Kurš no jums, kam būtu kalps pie arkla vai ganos, kad tas pārnāk no lauka, viņam sacīs: nāc tūliņ un sēdies pie galda! Vai viņš tam neteiks: sataisi man ēdienu, apliec priekšautu un pasniedz man ko ēst un dzert, un pēc tam tu pats ēdīsi un dzersi. Un vai viņš sacīs paldies savam kalpam, ka tas izpilda viņa pavēles? Tas pats arī ar jums: kad jūs visu, kas jums uzdots, būsit izpildījuši, sakait: mēs esam necienīgi kalpi, mēs esam darījuši, kas bija mūsu pienākums.” (Lūkas evaņģēlijs 17:5; 7-10)

Matemātiski izdarīji to, kas bija nepieciešams, lai būtu konkrēts rezultāts un tev ir Dieva svētība. Āmen! Uz tādas bāzes ik pa laikam kaut kur var izšaut kaut kādas interesantas lietas, arī pārdabiskas lietas, bet tā nebūs vienmēr. Bībele un matemātika – tev grupā ir tik cilvēku, cik tu sarīko neformālos pasākumus. Tie, kas nodarbojas ar ielu evaņģelizāciju, teiks: “Es tur piegāju pie viena, piegāju pie pieciem cilvēkiem, ir švaki, tie cilvēki neko negrib.” Ja tu esi loterijas spēlētājs, tad gāja švaki, šodien neķeras, šodien lietus līst, šodien spīd saule, šodien krīt sniegs, visu laiku būs kaut kas.

Sliņķis saka: “Ārā ir lauva, es varētu tikt uz ielas saplosīts!” (Salamana pamācības 22:13)

Bet tev nav vienkārši saprašanas, vai tu vienkārši negribi pielietot šo 20/80 principu un arī šo loterijas principu. Kā tu skaties uz to, kad tev atsaka? Ja tev ir tālākejošs mērķis, ka tu gribi tik un tik grupas, tik un tik cilvēku, un tu esi izrēķinājis, pie cik cilvēkiem tev šodien ir jāpieiet, lai viens cilvēks ienāktu grupiņā. Tad tu skaties uz katru cilvēku, arī uz to, kas tevi pasūta. Aleluja! Tu pilnīgi citādi skaties uz lietām, tu nespēlē loteriju. Tu zini, ka katrs cilvēks, kurš atteica, ir tikai kā daļa no kopējā mērķa. Ja tev neviens neatsaka, tas nozīmē, ka tu ne pie viena nepieej. Tā ir matemātika, un nevajag apvainoties uz cilvēkiem, kas kaut ko tev neizdara, apvainoties uz cilvēkiem, kas kaut kur nenāk. Tu zini, ko saka pētījumi? Ja tu kaut ko gribi, lai tavi draugi kaut ko tev izdara, tev tas ir jāpiedāvā vismaz pieciem draugiem. Es tur savai labākajai draudzenei, draugam kaut ko paprasīju, mani “pasūtīja”, nu viss, dzīve ir slikta. Tev pieciem vajag paprasīt un visticamāk viens no viņiem palīdzēs, mājas grupiņā vajag to un to izdarīt, nu es tam palīgam paprasīšu, bet tu vēl piedāvā pieciem cilvēkiem.

Tu esi dzirdējis tādu vārdu “jaunlatvieši”? Es nedomāju partiju. Jaunlatvieši bija kustība, apmēram 19. gadsimta vidus, kurā latvietis no dzimtcilvēka pārtapa par normālu brīvu cilvēku, un jaunlatviešiem viņi teica tā: mums ir trīs galvenās prioritātes. “Trīs lietas mums stāv pār visām citām lietām, kas mums ir vajadzīgas, pirmā kārtā – skolas, otrā kārtā – skolas un trešā kārtā – skolas.” Tagad tu saproti, kā latviešiem ir izdevies ne tikai izdzīvot, bet arī izveidot savu valsti. Tas noteikti nebija Austrumu un Rietumu valstu plānā, ka mēs kļūstam par valsti. Tu saproti – izglītība, zināšanas. Ne tikai savā nozarē, bet arī visus citus principus, kas ir matemātika, tos, kurus es tev šodien mācu. Skolas, skolas, skolas. Tagad vairs neder Kariņa-Levita režīms, tie jau ir pagājuši, bet tagad ir “Vienotības” režīms. Viņu plānā ir slēgt vai reorganizēt 150 skolas, 420 skolas šo gadu laikā jau ir slēgtas, kam ir tie plāni? Uz kurieni šie cilvēki dodas konsultēties, uz kuru ielu? Kā tu domā? Tur, kur atrodas ASV vēstniecība, kur valda “demokrātija”. Kāpēc latviešiem vajag izglītību? Kāpēc viņiem vajag vēsturi? Priekš kam normālas atziņas? Lasītprasme Latvijas skolās ir nokritusi no 5. uz 23. vietu. Viņi savu mērķi ir sasnieguši, vēl tikai vajag ieviest sociālo dzimti. Tūlīt “ZZS”, “Progresīvie” un “Vienotības” savienība, “Vienotība” ir mazākumā, šīs pārējās partijas ir tikai filiāles, visticamāk, kur ir dažādas slepenas vienošanās. Viņi visticamāk tagad septembrī vai oktobrī gribēs ratificēt Stambulas konvenciju. Padomājiet, kāpēc? Tā ir matemātika. Nu kolonijai nav vajadzīga izglītība, jo kāpēc? Tāpēc ka tie 20 zina, ka viņi pārvalda tos 80. Ja vispār nav izglītības, tad tas skaitlis ir šausmīgs. Skolas, skolas, skolas. Katrā dievkalpojumā ir jāklausās, kā mācītājs gudri runā, šī ir svētdienas skola pieaugušajiem. Visi bērni, visi uz svētdienas skolu. Saprotiet, mums vajag zināšanas – mums vajag garīgu pamatu un zināšanas.

Tagad ir vēl viena matemātika, arī pētījums. Šīs lietas, kuras es tev saku, tāpat kā savu mašīnu, savas markas tu sāc arvien vairāk redzēt, tev pievilksies, tev leks ārā. “TikTok” un “Facebook” tevi noklausīsies un metīs ārā līdzīgu saturu, un tu paliksi gudrāks un gudrāks. Nebūs visādas jēlības un būs kaut kas normāls arī. Tātad skaties, pētījums: tu esi tas, kas ir tavu piecu draugu vidējais aritmētiskais. Tu esi savu piecu draugu vidējais aritmētiskais. Saproti, tā ir matemātika. Es domāju par tavu spēju sasniegumiem, intelektu un tā tālāk. Vidējais, ko tas nozīmē? Ja tu būsi piecu miljonāru kompānijā, tavi draugi ir pieci miljonāri, tu būsi sestais miljonārs. Tikai tur ir viens jociņš. Neviens tevi tur neņems tai kompānijā. Miljonārs, tu saproti, tas nav obligāti naudas izteiksmē miljonārs, bet kurš ir ieguvis sasniegumus miljonu vērtībā. Cilvēks, kuram ir sasniegumi, bet ar naudu arī tur viss ir saistīts. Ko tas nozīmē?

Kāpēc draudzē vajag līderu grupas? Kas tie par līderiem ir? Kāpēc mācītājs māca, ka līderis nevar būt baigais draugs visiem saviem grupiņas cilvēkiem? Tas nenozīmē, ka tu neesi draugs, bet tev ir robeža, neesi sirdsdraugs. Jēzus teica taču, ka mācekļi ir viņa draugi, bet Viņš negāja ar Pēteri zvejot. Kāpēc? Tā ir vienkārša matemātika, ja pārāk satuvinies, tu diemžēl no tās augšiņas ieņemsi tādu pašu pozīciju kā viņi, jo pieci draugi nosaka to, kas tu būsi, vidēji aritmētiski. Bet ir taču risinājums. Bet ja tas līderis aiziet tur, tur viņš paliek no desmitnieka par piecinieku, bet pēc tam viņš atnāk uz savu līdergrupu, kur visi ir līderi, kas notiek? Un to grupiņu vada vēl kāds spēcīgāks par viņu un kas notiek? Viņš aug un viņa grupiņa aug. Bet ja nav šīs līdergrupas un nav līderības kā tādas, tad iestājās stagnācija. Un viss ir tikai matemātika. Matemātika, kuru devis ir mums liels, varens, stiprs un matemātisks Dievs.

Tu zini, kas nogalina visvairāk cilvēku? Pamatā 85% tas ir vēzis, diabēts un citas saslimšanas, un 80% vispār, kas tev liek iet pie ārsta, tas ir stress. Stress ir kaitīgs. Tie arī ir pētījumi. Kāpēc svētdienās jānāk uz baznīcu, nevis jāstrādā? Tāpēc, ka Dievs visu radīja un septītajā dienā atpūtās, un priecājās par visu to, ko sasniedzis, par to, ko radījis. Un sabats bija svēts Izraēlā, vienu dienu Dievam un atpūtai, šis ir princips. Ja tu redzi drūmu cilvēku, tad iespējams viņam jājiet pie ārsta biežāk. Izrādās, ka ir daudz kas, atpūta, sports, uzturs kaut cik jēdzīgs, un arī pozitīvs noskaņojums, arī smiekli, izrādās medicīnas zinātne pierādījusi, ka vesels tīkls pasaulē ir izveidots, kā kapelas slimnīcā taisa, tā ir smieklu istabas, izrādās izveseļojās cilvēki smejoties, viņiem rāda komēdijas, klaunus dažādus, kuri to vien dara kā smīdina cilvēkus, un viņi izveseļojas daudzkārt ātrāk. Pirmkārt, pasmejies par sevi. Smiešanās izraisa dažādu vielu izdalīšanos organismā. Atkal šeit ir matemātika. Tu pats izrēķini, cik daudz tev vajag noskatīties komēdijas, nevis šausmu filmas, kādas filmas skatīsies, kādā sabiedrībā, kādā vidē būsi. Tu pats izvēlies.

Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi. (Salamana pamācības 13:20)

Salamans pārzināja matemātiku. No kurienes Salamanam šī matemātika? Viņš tā aizgāja lūgšanu kambarī un Dievs viņam nodiktēja? Kā tu domā, kā tas notika? Kāpēc Mozu Dievs izvēlējās, lai izvestu Izraēla tautu un pārvaldītu, kāpēc viņu? Vai tāpēc, ka bija paklausīgs? Tāpēc, ka Mozus bija skolots visās Ēģiptes zinībās, tā laika zinātnes sasniegumos. Un, lūk, tāpēc viņš spēja pārvaldīt, izvest, pārdabiskais elements, pats Dievs iejaucās tajā, ko viņš darīja, bet pamatā viņš tika izvēlēts savu zināšanu dēļ. Piemērots cilvēks, kas to var izdarīt. Skolām un zināšanām ir noteicoša nozīme, bet kādas zināšanas tās ir, vai tās ir šauras, lai padarītu tevi par ierēdni, vai padarīt līdzīgu sev kaut kam, vai tās ir tādas plašākas zināšanas tomēr. Lai visa matemātika tavā dzīvē skaisti darbotos.

Tad Pēteris, piegājis pie Viņa, sacīja: “Kungs, cikkārt man būs piedot savam brālim, kas pret mani grēko? Vai ir diezgan septiņas reizes?” Jēzus saka uz to: “Es tev nesaku septiņas reizes, bet septiņdesmit reiz septiņas.” (Mateja evaņģēlijs 18:21-22)

Pēteris prasīja Jēzum, cik būs piedot savam brālim, vai pietiek septiņas reizes. Jēzus saka: “Nesaku septiņas, bet septiņdesmit reiz septiņas.” Septiņdesmit reiz septiņas. Un šeit atkal ir viegla matemātika, nevis cik reizes jāpiedod, bet Pētera domāšana nebija pareiza, ar tādu domāšanu Pēteris tālu netiktu.

Matemātika ir vienkārša – cilvēks, kurš nevar piedot, demonstrē visai pasaulei sev apkārt, ka viņš netiek galā ar sevi.

Lūk, kur ir matemātika. Ne jau tās reizes, cik tev jāpiedod, bet vienkārši matemātiska lieta, ja tu to neizdarīsi, neviens ar tevi neko kopīgu negribēs, tu būsi turpat, kur biji. Kamēr cilvēks neiemācās nodalīt to, ko viņš dara, kā cilvēki attiecas pret to, ko tu dari, ja nespēsi to nodalīt no viņa personības, no viņa kritikas, atteikumiem, tad ir kāds rūgtums vai nepiedošana, visa pasaule redz, ka šim cilvēkam ir problēma. Un neviens tevi nekur nevirzīs. Pēteris nekur netiktu, ja viņš turpinātu kasīties, viņš tāpat kasījās ar Pāvilu, bet viņš zināja, ka visa pasaule to redzēs, neviens ar mani nebiedrosies, es netikšu ar savu dzīvi galā un Jēzus misiju nepiepildīšu. Vēl ir tāds princips, piemēram, ka izraēlieši gatavojas karam, tad Mozus noteica:

Tad lai virsnieki saka tautai šādus vārdus: ja ir jūsu starpā kāds vīrs, kas uzcēlis jaunu namu un nav to iesvētījis, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš karā nemirst un cits viņa vietā to neiesvēta. (5. Mozus grāmata 20:5)

Tas nozīmē, ka Izraēlā militārais dienests nevarēja tā katru iesaukt, ja viņš bija uzcēlis jaunu namu, viņam bija jāizbauda no šī nama.

Un, ja ir kāds vīrs, kas ir dēstījis vīna dārzu, bet nav vēl baudījis tā augļus, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš karā nemirst un cits nebauda viņa augļus. Un, ja ir kāds vīrs, kas saderinājies ar sievu, bet to nav vēl apņēmis, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš karā nemirst un cits viņa līgavu neapņem. Pēc tam lai virsnieki tālāk runā uz tautu un lai saka: ja ir kāds vīrs, kas bīstas un kuram ir bailīga sirds, tas lai iet un atgriežas savā namā, ka viņš sava brāļa sirdi neiebaidītu kā sava paša sirdi. (5. Mozus grāmata 20:6-8)

Pavirši lasot, varam sākt priecāties: cik labi likumi, arī pats varēšu atbrīvojumu no armijas dabūt, paņemšu fiksi sievu. Runa šeit ir par būtību, par vienkāršu matemātiku, kas notiks, ja cilvēki iet karā un atstāj savus biznesus. Vīna dārzs ir bizness, viss tas, kas nes nodokļus valstij. Kas notiks? Tajā laikā viņi precējās uz nebēdu un bērnus ražoja, kas notiks, ja viņi visi skries armijā, visi skries karot. Saderinājies viņš ir, bet bērnus neuztaisīja, ilgtermiņā kas notiks? Viņi varēs karot? No kurienes būs cilvēki, kas karo, no kurienes būs nauda, lai karotu? Šie nav kaut kādi likumi, tiem ir jēga – matemātiska jēga. Tu nevari šajā karā uzvarēt, ja tev nav bāzes, no kurienes saņemt resursus, papriekš jāparūpējas par bāzi, un kad tu ej karā, tev jārīkojas tā, lai šo bāzi saglabātu un lai tā attīstītos, lai būtu kapitāls.

Tas, ko dzirdēji, tas tev uzliek vairāk atbildības. Dievu vajag lūgt tāpēc vien, lai par visu, ko tu dari, būtu pateicīgs Dievam. Bez lūgšanas šos 80/20 nemaz nevari sasniegt. Te nav neviena, kurš no bērnības ir ieaudzināts ar miljonāru domāšanu, tas ir jāmaina dienu no dienas, nedēļu no nedēļas, miljonāru domāšana par veiksmīgu cilvēku domāšanu dažādās sfērās. Lūgšanai tur ļoti svarīga nozīme, bez kuras realitātē nevar izmainīt sevi. Ēdat vai dzerat – visu dariet Dievam par godu.

Paldies Tev, Debesu Tēvs, par šo labo dienu, šo labo laiku, par šīm zināšanām, principiem, kurus mēs varam atklāt, saprast. Paldies par cilvēkiem, par zinātniekiem, paldies par Bībeles teologiem, par visiem tiem cilvēkiem, kas veselīgi redz, domā un spēj mums saprotamā valodā to pienest. Paldies Tev, Tēvs, ka Tu esi paredzējis mums, ka mēs esam galva, ne aste, un es lūdzu par katru šajā vietā, ka šī lūgšana materializējas, ka tā kļūst reāla, lai katrs viens, kas šodien dzirdēja šos vārdus, ārpus matemātiskajiem principiem, ka Tu tiešām aizskar. Un dod sākuma impulsus jeb arī turpinājumu esošajiem uz jaunāku, uz augstāku prāta stāvokli, uz augstāku sirds stāvokli, lai katrs kļūst patiešām veiksmīgs visā, ko viņš dara, lai viss, ko katrs dara, lai viss labi izdodas un lai par visu mēs nesam Tev godu un slavu. Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Bībele un matemātika” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija