Lai “neatpaliktu” no vienaudžiem,
Dace pusaudža vecumā pamēģināja pirmo cigareti un turpināja smēķēt nākamos 30 gadus. Taču tad, kad sieviete pievienojās draudzei “Kristus Pasaulei” un aizbrauca uz triju dienu semināru inkaunteru, daudzus gadus ilgusī vēlme pēc cigaretēm pazuda. Pēc šīs reizes viņa vairs nav pīpējusi un arī neizjūt ne mazāko vajadzību to darīt.
Dace pati stāsta, kā kļuvusi brīva no smēķēšanas: “Kad man bija piecpadsmit gadu, uzsmēķēju savu pirmo cigareti, jo domāju, ka esmu ļoti “spica” meiča un šādi vēl labāk iederēšos starp saviem vienaudžiem un draugiem. Sākumā šķita, – paniekošos, apniks, un tad spēšu to atmest, taču vienmēr bija iemesls turpināt. Ikdienā parasti nosmēķēju ap desmit cigaretēm, taču, ja bija kādas stresa situācijas, kas manā dzīvē gadījās bieži, tad varēju nopīpēt arī paciņu dienā. Pati saviem spēkiem spēju arī kādu laiku nesmēķēt, taču man nebija dziļākas motivācijas to pārtraukt pavisam un pie pirmā kārdinājuma es atradu iemeslu atkal uzpīpēt. Kad gaidīju abus bērnus, uz laiku smēķēšanu pārtraucu, taču pēc dzemdībām drīz vien atsāku un nevarēju pat īsti saprast iemeslu, kāpēc. Turklāt, kaut arī nopelnīju labi, cigaretes paņēma jūtamu daļu manu finanšu.
Pirms gada manā dzīvē sākās krīze, un meita atveda mani uz dziedināšanas dievkalpojumu draudzē “Kristus Pasaulei”. Jau pirmajā reizē man ļoti patika gaisotne un dzīvība, kas šeit valda un tā bija pirmā reize, kad pēc ilga laika spēju domāt par kaut ko citu, nevis tikai par savām problēmām. Šī gada janvārī braucu uz draudzes trīs dienu semināru inkaunteru, lai sakārtotu savu dzīvi. Atkarība no nikotīna bija viena, tomēr ne galvenā lieta, no kā vēlējos iegūt brīvību. Pie sevis nodomāju: “Nebūtu jau slikti tikt vaļā arī no cigaretēm!” Kalpotāja lūdza par daudzām lietām un arī par to, lai kļūstu brīva no nikotīna atkarības. Šajā brīdī man uznāca klepus lēkme un es sapratu, ka tādā veidā Dievs man pieskaras un atbrīvo. Pēc tam palika ļoti viegli un jau tajā pašā vakarā es ievēroju, ka ir aizgājusi tieksme pēc cigaretēm.
Vēlme smēķēt bija pārgājusi, tomēr pēc inkauntera man ļoti uzplijās draugi un paziņas, kuri par katru cenu centās mani pierunāt atkal uzpīpēt. Vienreiz arī kopā ar viņiem uzsmēķēju, taču tajā pašā brīdī bija skaidrs, ka es šo lietu vairs pilnīgi nevēlos un cigaretes man nav vajadzīgas. Tā arī turpinājums nesekoja un kopš tās dienas esmu pilnīgi brīva no smēķēšanas. Ja arī blakus cilvēki man pīpē, tabakas dūmi manī neizraisa ne vēlmi, ne riebumu. Esmu pilnīgi pret to vienaldzīga. Tagad jūtu, ka ietaupās nauda, ko varu izlietot kaut kam citam, lietderīgākam. Ir brīnišķīga sajūta, ka neesmu vairs nikotīna verdzene! Kļuvis daudz vieglāk elpot, nav arī bažas, ka smēķējot es varētu kaitēt veselībai nākotnē.
Patlaban esmu aktīvi iekļāvusies draudzē, ik rītus lasu Bībeli un lūdzu Dievu, un nemaz nevēlos vairs dzīvot savādāk! Manī ir organiska nepieciešamība sarunāties ar Dievu, citādi diena šķiet neizdevusies. Dzīve bez Jēzus Kristus, kāda man bija agrāk, tagad liekas tik piezemēta un neinteresanta. Ienākot draudzē un atdodot savu dzīvi Dievam, man ir kļuvis interesanti dzīvot. Savu ikdienu piepildu ar lietderīgākām nodarbēm – es kalpoju Dievam un cilvēkiem. Katra diena ir kā jauns piedzīvojums!
Tiem, kuri vēl šodien smēķē, es ieteiktu meklēt Dievu, jo tikai Viņš spēj mūs atbrīvot no kaitīgiem ieradumiem. Ja arī tev vēl veselība, liekas, ļauj to darīt, tad finansēs noteikti būs jūtams ieguvums. Tuvojies Dievam, atdod savu dzīvi Jēzum Kristum un Viņš ne tikai atbrīvos tevi no kādiem netikumiem, bet arī to izmainīs!”
Daces Vītolas liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums
