Šā gada 2. maija līderu sapulci mācītājs Mārcis Jencītis sāk,
parādot kādu bildi, kurā attēlots Jēzus, kurš uz krūtīm nes 12 Israēla ciltis – vienu dārgakmeni par katru. Jēzus mums šodien saka, ka esam Tam Kungam ķēniņi un priesteri. Vecās Derība laikā Dievs bija iedibinājis upurēšanas kārtību, kalpoja priesteri, kalpoja levīti, kuri salīdzināja tautas grēkus. Tātad, cilvēki grēkoja un tiem nevarēja būt piedošanas, ja netika upurēti dzīvnieki un izlietas asinis. Augstais Priesteris gāja svētajā vietā un salīdzināja tautas grēkus. Kad Augstais Priesteris parādījās Dieva priekšā, Viņš nesa uz savas sirds visu Israēla tautu- katru cilvēku, lai salīdzinātu viņu grēkus.

„Tad ņem pie sevis Āronu, savu brāli, un viņa dēlus līdz ar viņu no Israēla bērnu vidus, lai Ārons un Nadabs, Abijs, Ēliēzers un Itamārs, viņa dēli, ir Man par priesteriem. Un taisi savam brālim Āronam svētas drēbes par godu un rotu.”

Tā Ārons lai glabā Israēla dēlu vārdus tiesneša krūšu zīmē uz savas sirds, kad viņš ir svētnīcā, lai tos pastāvīgi pieminētu Tā Kunga priekšā. Tā Ārons lai nes Israēla bērnu tiesu uz savas sirds pastāvīgi Tā Kunga priekšā.” 2.Mozus 28:1-2,29,30

Dievs mums uztic cilvēkus un Viņš saka, ka mums ir jānes šie cilvēki savā sirdī. Mēs nesam šos cilvēkus savā sirdī Dieva priekšā, mēs domājam par viņiem, mēs rūpējamies un lūdzam par viņiem, apliecinām Dieva vārdu, esam kopā ar viņiem. Mēs rūpējamies, lai viņi iet Dieva ceļus. Mēs nepiespiežam viņus to darīt, mēs rūpējamies tādā veidā kā Augstais Priesteris, kā to darīja Jēzus Kristus. Viņš mācīja patiesību, Viņš rūpējās, kalpoja, dziedināja, un šie cilvēki tika paši Dieva vadīti,” saka mācītājs.

Dievs ir konkrēti parādījis modeli, kā kalpot cilvēkiem, kā kalpot Dievam, bet tas nav viss- ir svarīgi pareizi kalpot Dievam. Nekad šie cilvēki netiks izmainīti, nekad netiks dziedināti, nekad nevarēs sasniegt galamērķi, kamēr tu nevarēsi atraisīt savu potenciālu. Nekad tu nevarēsi normāli vadīt, pievest pie Kristus, ja šie cilvēki nebūs pareizā vietā tavā sirdī. Cilvēki ir mūsu sirdīs un būs, taču viņiem tur ir jābūt pareizā stāvoklī un pareizā vietā.

Mācītājs stāsta kādu līdzību no savas ikdienas: „Man ir zīmulis, asi uzasināts, un, kad lasu grāmatu, tad es interesanto pasvītroju. Lasīšanas laikā guļu dīvānā un situ pa kāju ar zīmuli. Te pēkšņi es jūtu, ka sāp. Es netīšām biju šo zīmuli sagriezis ar aso galu pret kāju. Tajā brīdī man atausa viena lieta: cilvēki ir tavā sirdī, un tu kalpo cilvēkiem, taču svarīgi, lai šie cilvēki tavā sirdī ir pareizā vietā un kārtībā. Ir svarīgi pareizi kalpot Dievam un pareizi kalpot cilvēkiem. Cik vienkārši! Ir kādi cilvēki, kas ir manā sirdī, par kuriem es domāju. Ir kādi cilvēki, kuri sen ir izmesti no mana prāta un sirds, taču viņi vēl joprojām ir atmiņās. Tāpēc svarīgi, ka tu izturies pret katru pareizi.”

Visi cilvēki, ar kuriem tavā dzīves laikā tev ir bijuši jebkādi kontakti, ir palikuši tavā sirdī. Tu vari to neatzīt, taču viņi ir tavā galvā, viņi ir tevī. Mēs gandrīz visi kā pagāni esam dzīvojuši izvirtīgu dzīvi, ir bijuši dažādi kontakti ar pretējo dzimumu. Un nesaki, ka tu par viņiem nekad neatceries, īpaši, ja esi ar viņiem dzīvojis kopā kādu ilgāku laiku. Viņi joprojām ir tur. Dari ko gribi, dzīvo kā gribi, taču viņi būs tur! Taču svarīgi, kurā vietā viņi būs! Kādā stāvoklī tavā sirdī? Vai tu par viņiem domā, piemini, atceries, pafantazē, vai arī tu centies viņus aizmirst?

Tāpat ir cilvēki, kas šodien ir tavā grupiņā jeb cilvēki, kas jāglābj. Tu domā par viņiem, tu domā pareizi. Pretējā gadījumā, ja mēs neievērosim šo kārtību, šo pareizo cilvēku vietu sirdīs, tāpat kā ar šo zīmuļa aso galu, būs sāpīgi. Būs sāpes tev un cilvēkiem tev apkārt! Ja tas laikus netiks risināts, tās var būt beigas tavai ticības dzīvei. Ja ir šādas nepareizās dvēseliskās saites, nepareizas attiecības, kas joprojām tavā prātā, kuras tu vēl kultivē, tad tas paver sātanam, ļaunajiem gariem spraudziņu. Tad viens ļaunais gars, kurš ir atbildīgs par visu tevi, paver šo spraudziņu arī citiem ļauniem gariem. Tad nebrīnies, ka tavā dzīvē sāk notikt dažādas dīvainas lietas!

Lai tu pareizi varētu sakārtot cilvēkus savā sirdī, tev ir jāsaprot:

1.Cilvēki manā sirdī nav mans īpašums.

 „…Man pieder visa pasaule.” 2.Mozus 19:5

 Jebkurš cilvēks, kurš tevi apsaukā, kurš tev nepatīk, pieder Dievam. Ikviens, ko tu ļoti mīli, nepieder tev. Ik reizes, kad tu kaut ko no kāda gribi panākt, atceries, ka viņš nepieder tev, bet Dievam, viņam nav jāpilda tavas iegribas! Jēzus ir mūsu paraugs, pilnīgi brīvs, Viņš nes mūs Savā sirdī.

„Kad viņi azaidu bija turējuši, Jēzus saka Sīmanim Pēterim: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli vairāk nekā šie?” Tas Viņam saka: “Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu!” Viņš saka tam: “Gani Manus jērus!”  Jāņa 21:15

„Ir sanācis, ka esmu daudz kalpojis sievietēm, jo tikai nesen mēs atvērām vīru grupu. Es nekad šīm sievietēm neesmu kalpojis kā sievietēm un vīriešiem kā vīriešiem, es viņiem kalpoju kā Dieva cilvēkiem. Dieva priekšā nav ne sievietes, ne vīrieši. Sievietes manā sirdī ir pareizā plauktiņā. Un ik reizi, kad tu sievieti uzlūko ar iekāri, atceries- Dieva īpašums! Citādāk var sanākt bēdīgi, kā man senāk. Kad mēs ar draugu gājām uz skolu, apmēram 9.klasē, mums pa priekšu gāja gadus vecāka meitene, un mēs smējāmies par viņu. Šī meitene to izdzirdēja, pagriezās atpakaļ un iesita man pa seju. Es vēl tagad atceros!” stāsta mācītājs.

Arī tie cilvēki, kuri vēl nepazīst Dievu, pieder Dievam un ne tev, jo Dievs saka, ka Viņam pieder visa pasaule.

2. Es neesmu neviena īpašums.

“Bet Viņš atgriezdamies sacīja uz Pēteri: “Atkāpies no Manis, sātan, tu Man esi par apgrēcību. Jo tu nedomā, kas Dievam, bet kas cilvēkam patīk.” Mateja 16:23

Ik reizes, kad mēs runājam ar cilvēkiem, ir jāsaprot, ko šis cilvēks runā, no kurienes viņš ņēmis šos tekstus. Vai tiešām viņš runā debesu valodā? Vai tiešām ir vērts ņemt to vērā? Nav labi būt atkarīgam no citu cilvēku viedokļa. Tas ir bezpersoniskums, ja esi atkarīgs no citu cilvēku viedokļiem! Ja arī es šeit priekšā sludinu, tev pašam ir jāatver Dieva vārds, tev pašam ir jāieskatās, vai tiešām Augstais Priesteris nesa cilvēkus uz savas sirds Dieva priekšā. Tev pašam ir jādzird tas no Dieva! Es tev varu palīdzēt, parādīt, bet tev ir jāpārbauda!

Lūk, piecu dolāru naudas zīme, uz kuras ir Ābrahāms Linkolns, Amerikas prezidents- viens no līderiem Amerikā. Viņš vēl šodien ir uz Amerikas naudas zīmēm, viņu piemin, par viņu domā vēl šodien, viņš ir daudzu cilvēku sirdīs. Ābrahāmu Linkolnu viņa politiskās karjeras laikā nomelnoja un kritizēja, par viņu rakstīja izsmejošus dzejoļus, prese viņu sauca par stulbo babuīnu, par nekam nederīgu juristu, par rupju un vulgāru, par diktatoru, par klaunu, par mērkaķi, pa visļaunāko politiķi, kas apkauno Amerikas augstāko varu. Viņu kritizēja arī pēc tam, kad viņš kļuva par prezidentu ASV. Tas ir cilvēks, kurš, iespējams, visvairāk saņēmis kritiku.

Kāpēc viņš tagad ir šeit mūsu priekšā un mēs par viņu runājam? Kāpēc viņš spēja pastāvēt un panākt to, ka ne tikai citi cilvēki, bet arī valsts izmainās? Tāpēc, ka viņš nebija atkarīgs no citu cilvēku kritikas un viedokļiem! Tu nevari pastāvēt, izdzīvot, tu nevari palikt kā personība, tu nevari būt brīvs, ja tu pieņem citu cilvēku kritiku personīgi, nepārbaudot Dieva gribu un Dieva vārdu!

3.Visu, ko es daru vai nedaru, es daru vai nedaru Dievam.

Tātad, viss, ko es daru cilvēkiem, viss, kā es izturos pret cilvēkiem- es to, pirmkārt, nedaru šiem cilvēkiem, bet daru Dievam. Tieši tāpat, kad man kāds kaut ko dara, šis cilvēks to nedara man, bet dara Dievam. Ja tu šo principu sapratīsi un pieņemsi, tev atkritīs daudz, daudz galvassāpju un depresijas, un galu galā arī sabrukums.

“Patiesi Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši.

“Patiesi Es jums saku: ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs arīdzan Man neesat darījuši.” Mateja 25:40;45

Kad tu zini, kas pareizi ir jāpasaka cilvēkam, kad tu zini, ka grupiņā ir jāiet uz konfrontāciju un ir jārunā, tev ir jāsaprot, tev ir jārunā tā, kā grib Dievs nevis cilvēciski. Tev gribas pažēlot, tev ir bail šo cilvēku pazaudēt. Taču visu, ko tu nedari, tu nedari Dievam! Kad tu zini, ka palīdzība ir vajadzīga, bet tu nedari to, tu nedari to Dievam!

Vai tu esi pamanījis, ka tev ir ļoti grūti konfrontēt ar cilvēkiem? Lūk, iemesli:

1.Aizvainojums.

“Neatriebieties paši, mīļie, bet atstājiet vietu Dieva dusmībai, jo ir rakstīts: Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, saka Tas Kungs.” Romiešiem 12:19

Tev ir grūti iet uz konfrontāciju ar cilvēkiem tikai tāpēc, ka tu esi aizvainots. Tu esi uztvēris to, ko viņš teica, uz sevi personīgi nevis uz Dievu. Atceries, kad cilvēks izgāž savas dusmas, savus murgus, savu neapmierinātību, kas bieži gadās, viņš to nedara tev, bet Dievam! Tu esi Dieva īpašums, un, ja kāds tev kaut ko dara, tu nedrīksti to uztvert personīgi- viņš to dara Dievam un Dievs atriebsies. Bet, ja tu esi to uztvēris personīgi, tu nevari ar cilvēku normāli kontaktēties. Tu pat uz viņu paskatīties nevari normāli, tāpēc, ka esi personīgi uztvēris. Dieva vārds saka: „Jūs iepazīsiet patiesību un patiesība jūs darīs brīvus”. Nevis tas, ka tu uzbļausi pretī aizvainojumā, bet patiesība no Dieva!

2.Bailes pazaudēt cilvēku.

Īpaši jaunie grupu vadītāji, tiklīdz kāds jauns cilvēks parādās viņu grupiņā, viņi kūst no laimes, ieķeras viņā. Vienalga kā viņi dzīvo, kādi viņi ir, vadītājs turpina par viņiem rūpēties un neko nesaka. Šis cilvēks rīkojās nepareizi, bet vadītājs neko nevar pateikt, jo ir viņam pieķēries, baidās pazaudēt viņu. Nebaidies pazaudēt, runā patiesību! Ieraugi šā cilvēka konfliktu nevis ar sevi, bet ar Dievu!

3.Baidīšanās no cilvēkiem.

“Baidīšanās no ļaudīm noved pie pazušanas, bet, kas paļaujas uz To Kungu, tiek pasargāts”. Salamana pamācības 29:25

Ja tu baidīsies no cilvēku reakcijas un nedarīsi, kas ir pareizs, tu nonāksi zem šo cilvēku kontroles! Tu kļūsi viņu īpašums. Tu kļūsi par īpašu tiem cilvēkiem, no kuriem baidies, tu esi zem viņu kontroles! Taču tu esi Dieva īpašums, un tev nav tiesību dot sevi kāda cita īpašumā! Tajā brīdī, kad tu piekrīti kādam cilvēkam rīkoties tā, kā grib viņš, kas ir pretrunā ar Dieva gribu, tajā brīdī šajā sfērā pār tevi vairs nevada Dievs, bet gan šis cilvēks, precīzāk, tu esi uzķēries uz velna makšķeres un āķis ir lūpā.

4.Personiski motīvi.

Nedari neko cilvēkiem personisku motīvu dēļ, piemēram, naudas vai sāncensības dēļ, dari to Dieva dēļ! Pats svarīgākais ir tas, ka šāds līderi baidās tāpēc, ka viņš ir uztvēris šo konfliktu personiski vai arī ir pieķēries šim cilvēkam un baidās to pazaudēt. Draugs, nebaidies pazaudēt to, kas jau ir pazaudēts! To, kuru pieņemt vai atraidīt, ir Dieva ziņā. Pirmkārt, Dievs ir tas, kurš pieņem vai atlaiž, nevis tu! Dievs dod un arī ņem. Un kāds tad ir Dievs? Viņš radīja cilvēku pēc Savas līdzības un deva brīvu izvēli starp grēku un Dievu. Dievs nav terorists.

“Tāpēc, vai ēdat vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu.” 1.Korintiešiem 10:31

Ja tu sāc pieļaut domas, ka arī tiem cilvēkiem, ar kuriem tev ir bijuši kādi pretējā dzimuma sakari tavā vecajā dzīvē, arī vajag glābšanu, tad visticamāk, tu jau cel sev aizsardzības sienu pret Dievu, lai tomēr kontaktētos, lai paturētu šos cilvēkus augstāk, nekā viņiem tavā sirdī būtu jābūt.

Cilvēki, kas var būt nepareizā vietā tavā sirdī:

1.Draugi.

2.Ienaidnieki.

Cilvēki, kas tev nodarījuši pāri, tevi aizvainojuši. Ir svarīgi, ka tu šiem cilvēkiem esi piedevis. Ja tu viņiem neesi piedevis, un domā par viņiem ļaunu, viņi tavā sirdī ir nepareizā vietā.

3.Autoritātes.

Te ir draudze „Kristus pasaulei” un mācītājs ir Mārcis Jencītis, nevis kāds jūsu bijušais līderis un mācītājs. Es varu viņos ieklausīties, taču man ir cita autoritāte. Vietējā draudzē es klausu Dievam, konkrēti, kā grib Viņš.

„Mans bijušais mācītājs bija mana autoritāte, taču pienāca brīdis, kad es gāju tālāk. Pienāca brīdis, kad es sapratu, ka viņš man vairs nevar neko iedot, viss izsmelts, es eju tālāk. Es zinu kaut ko vairāk, mana saprašana ir pavisam citāda, kādai jābūt Dieva Valstībai. Mēs varam satikties kādreiz, varbūt kādu īsziņu aizsūtīt, bet reāli mums nav nekāda kontakta. Viņš bija mans līderis, taču šodien viņš nav vairs mana autoritāte. Viņš ir pareizā vietā manā sirdī!” stāsta mācītājs.

Mācītājs dalās kādā nesenā gadījumā draudzes dzīvē: „Pēkšņi slavēšana sāka iet greizi, katru otro reizi slavēšana gāzās ārā, slavētāja sāk šķībi dziedāt. Ir pagājuši jau 3 gadi, viņa mācās pie skolotāja, viņai viss ir, lai viņa jau šobrīd ļoti labi dziedātu. Pēkšņi slavēšanā instrumenti vairs neiet kopā, neiet balansā. Ir acīmredzama problēma, bet no kurienes?

Pagājušo sestdien jūs redzējāt, ka slavēšana ir ļoti labā kārtībā. Es izstāstīšu visu kā tas sākās. Slavēšanas komandā ir divas sievietes. Vienai no viņām otra bija nepareizā vietā sirdī, viņa nespēja viņai kaut ko aizrādīt. Visu, ko viņa darīja nepareizi, šī otra sieviete uztvēra personīgi. Tieši tā iemesla dēļ, ka viņa to bija personīgi uztvērusi, tas bija kā aizvainojums, konflikts, aizsardzības pozīcija, nevis ar Dievu tikai, bet jau ar cilvēku, ar miesu. Rezultātā viņām ir grūti konfrontēties, izrunāt to visu, salikt pa plauktiņiem, patiesību pateikt tādu, kāda viņa ir.

It kā vienkāršas lietas, taču tās ved pie katastrofas, ja tās laikus neatrisina. Ja mana laulība grimst un jūk, un ja vienīgais risinājums kā saglābt laulību ir darīt tā, kas nav Dieva griba, man nevajag glābt tādu laulību. Ja tas veids kā laulību glābt, ir nelikumīgs Dieva priekšā, man nevajag glābt laulību. Ja es varu ar cilvēku izlīgt tikai cilvēcīgi, neņemot vērā Dieva gribu, man nevajag tādu izlīgumu, labāk es iemantoju ienaidnieku, kurš nebūs mans ienaidnieks, bet Dieva, kurš Pats tiks galā.”

Noslēgumā mācītājs aicina iziet priekšā savu līderu komandu, un vēlāk arī pārējos draudzes locekļus, lai varētu par tiem aizlūgt, lai šie cilvēki, kas nav bijuši pareizā vietā viņu sirdīs, ieņem pareizo, viņiem atvēlēto vietu.

Evelīna Silarāja.