Kopš ticu Dievam, esmu uzticami devusi 10. tiesu un ziedojusi.
Zināju, ka Dievs svētī mani arī finansiālā ziņā.  Pirms divarpus gadiem pieņēmu lēmumu, ka došu Dievam 15 % no saviem ienākumiem.

Mēs ar vīru audzinām divus bērnus, un, jau dibinot ģimeni nolēmām, ka tos nesūtīsim bērnudārzā, bet paši audzināsim mājās. Tādēļ man vajadzēja domāt, kā varu palīdzēt vīram uzturēt ģimeni.  Pēc daudzām pārdomām nolēmu, ka ķeršos pie savas profesijas – šūšanas, ko nebiju praktizējusi daudzus gadus. Apmēram pirms gada, kad ievietoju sludinājumu, īsti neticēju, ka no tā varētu kaut kas nopietns sanākt, jo uz ielas, kur dzīvoju, bija pieci kāzu saloni un vairākas šūšanas darbnīcas. Tieši šajā laikā draudzē tika mācīts par veiksmīga biznesa principiem. Tas iedvesmoja, palīdzēja noticēt, ka arī es kaut ko varu. Šos padomus un principus ņēmu vērā un centos tos ievērot.

„Dari to, ko vari šodien izdarīt”, – skanēja galvenā doma. Man bija šujmašīna, bet trūka vajadzīgais aprīkojums, kas ir nepieciešams kvalitatīvai auduma apstrādei, tādejādi bez tā nevarēju sākt strādāt. Līdzekļu tā iegādei īsti nepietika, taču, neskatoties uz visu, ieliku sludinājumu un gaidīju klientu zvanus. Tiklīdz saņēmu pirmos pasūtījumus, iegādājos arī nepieciešamo aprīkojumu.

Apmēram 15 gadus neko nopietnu šajā jomā nebiju darījusi un tādēļ baidījos par katru pasūtījumu. Šai laikā strādāju daudz, bet pelnīju ļoti maz. Tas bija divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, man trūka iemaņas un, otrkārt, „trīcēju un drebēju” kaut tikai dabūtu katru iespējamo pasūtījumu, un tādēļ par savu darbu noteicu ļoti zemu samaksu. Tomēr apņēmos strādāt, cik labi varu, un centos ievērot mācītāja dotos biznesa principus – pareizu attieksmi pret darbu un klientiem, celt kvalitāti un vairot nepieciešamās zināšanas. Protams, neiztiku arī bez neveiksmēm, kad iemaņu un zināšanu trūkuma dēļ tērps nesanāca tik labs, kā bija iecerēts. Gadījās arī, ka jau vēlāk, valkāšanas procesā, atklājās brāķis, bet, tā kā klientiem teicu, lai nes atpakaļ, ja rodas kādas problēmas, tad viņi tā arī darīja. Neatteicos šūt arī sarežģītus apģērbu modeļus. Lūdzu Dieva palīdzību, daudz strādāju, domāju par katru tērpu un centos izdarīt tik labi, cik varu. Kaut arī sākumā samaksu bieži noteicu niecīgu, bija liels gandarījums, kad klienti bija ļoti apmierināti. Tas iedrošināja turpināt.

Sāku arī domāt, kā lai palielinu ienākumus pie savām strādāšanas iespējām. Un tā, paralēli šūšanai, pirms septiņiem mēnešiem sāku apmācīt sievietes šūšanas prasmē.

Tagad ir pagājis nedaudz vairāk kā gads, kopš sāku šūt. Mani ienākumi vidēji ir pieauguši divas reizes.

Ir cēlusies pašapziņa. Vēl joprojām man ir svarīgs katrs pasūtījums, taču ne tādā mērā, lai es noteiktu pārāk zemu samaksu par savu darbu. Esmu sapratusi, ka labāk sašuju vienu kleitu, bet saņemu par to gandrīz tikpat daudz, kā iepriekš par divām.  Ir cēlusies arī darba kvalitāte, kuru turpinu uzlabot.

Apmēram pirms četriem mēnešiem sāku vadīt vienu no draudzes mājas grupiņām, kurā pārrunājam Dieva vārdu, draudzējamies, dalāmies ar piedzīvoto, lūdzam par vajadzībām un atbalstām viens otru. Jūtami mani ienākumi sāka palielināties tieši šai laikā. Zinu, ka tā nav vienkārši sakritība, bet gan Dieva svētība, kuru saņēmu pēc sava lēmuma darīt Dieva gribu.

Tagad man ir vīzija, mērķi un stratēģija, kā virzīties uz priekšu. Kaut arī brīžiem nav viegli, soli pa solim Dievs palīdz iet un neapstāties. Šis nav ātrās veiksmes stāsts, bet tas tomēr ir veiksmes stāsts. Mani vienmēr stiprina Rakstu vieta no vēstules Ebrejiem 10: 35 – 36 „Neatmetiet tāpēc savu cerības drosmi, tai ir liela alga! Jo jums vajag pacietību, lai, Dieva prātu darījuši, iemantotu apsolījumu.”  Viņš ir uzticams un piepilda Savus apsolījumus mūsu dzīvēs, ja vien mēs esam uzticami Viņam.

Dace Daubere