Ātrākais un šķietami vienkāršākais veids kā aizbēgt no problēmām, vientulības un vienmuļas dzīves ir alkohols. Šādi rīkojās Dagnija, apmēram 30 gadus aizvadot citkārt vieglā, citkārt smagā reibumā. Tikai ienākot draudzē un iepazīstot Dievu, Dagnijas dzīve izmainījās, un viņa kļuva pilnīgi brīva no vēlmes pēc alkohola un smēķēšanas.
Kā alkohols ienāca Tavā dzīvē?
No skolas laikiem es biju alkohola pretiniece, jo manā ģimenē dzēra tētis un man tas likās ļoti pretīgi. 18 gados apprecējos un drīz pēc tam arī manā dzīvē pamazām ienāca alkohols. Mans vīrs dzēra jau pirms laulībām, bet līdzīgi kā domā daudzas sievietes, biju pārliecināta, ka viņu izmainīšu. Tomēr viss notika pretēji, un dzert sāku arī es. Sākumā uz vīru dusmojos, bet viņš atteica: “Ko dusmojies, iedzer, būs jautrāk!” Tā, viņa pamudināta, vienu reizi pamēģināju. Uzreiz likās jautrāks prāts, kļuva interesanti, dzīve likās rožaināka un man tas iepatikās. Līdz ko bija kādas problēmas, ķēros pie grādīgajiem dzērieniem un pienāca brīdis, kad dzēru arī tad, kad it kā viss bija kārtībā.
Sākumā iedzeršana notika kompānijās, kad brālis vai brālēns ar sievu atbrauca ciemos, jo vienmēr vajadzēja pasēdēt un pasvinēt satikšanos. Bet atradās arī citi iemesli, lai iedzertu, un visi mani uz to mudināja. Ar laiku jau varēju arī dzert viena un alkohols, tāpat kā smēķēšana kļuva par neatņemamu manas ikdienas sastāvdaļu.
Tā no 25 gadu vecuma regulāri lietoju alkoholu. Man katru dienu vajadzēja iedzert. Brīžiem likās, ka es pārāk bieži to daru, bet katru rītu pirmā doma bija aiziet uz veikalu un nopirkt aliņu. Kājas pašas nesa turp, kur alkohols. Apmēram 30 gadi pagāja alkohola atkarībā.
Kādu ietekmi atkarības atstāja uz Tavu ikdienu?
Alkohols ļoti ietekmēja attiecības ģimenē, vīrs nerūpējās par bērniem, nedeva naudu, dzīvoja pats priekš sevis. Bija daudz situācijas, kad sarunāju ar vīru, ka viņš palīdzēs kādā lietā, paļāvos, ka viņš izdarīs, bet vīrs piedzērās un viss pajuka. Jutos tā, it kā man vienai viss jāiznes uz saviem pleciem. Bija iekšējs tukšums, sirds sāpēja, jutos pamesta, bija vienmuļa dzīve, gribējās kādas krāsas ienest dzīvē un alkohols palīdzēja. Iedzerot, mazāk domāju par problēmām un spēju vienaldzīgāk izturēties.
Gāju uz darbu un strādāju arī dzērumā, kaut gan bija grūti koncentrēties. Bez fiziskām paģirām bija arī morālās. Emocionāli jutos vainīga par savu dzīvesveidu, bieži darbā saņēmu rājienus, gribēju mainīt dzīvi, bet nekādi to nespēju. Pienāca brīdis, kad izšķīros ar vīru un pēc tam apmēram 15 gadus cīnījos kā varēju, lai tiktu vaļā no alkohola atkarības. Pati lūdzu Dievu, gāju uz baznīcu nolikt svecīti, bet tāpat nekas nemainījās.
Divreiz mēģināju atmest arī smēķēšanu, bet strauji pieņēmos svarā un tādēļ atkal atsāku. Kopš 17 gadu vecuma, kad sāku smēķēt, vienmēr biju domājusi: “Kad gribēšu, tad atmetīšu!”. Bet tas nekad nenotika.
Kas palīdzēja iegūt brīvību no alkohola atkarības?
Darba kolēģe mani uzaicināja uz dziedināšanas dievkalpojumu draudzē “Kristus Pasaulei” 2022. gada oktobrī, jo man bija nopietnas veselības problēmas. Es atnācu un piedzīvoju reālu brīnumu, jo pēc šī dievkalpojuma man pazuda jebkāda vilkme pēc alkohola un smēķēšanas. Atceros, ka pēc dievkalpojuma palika ļoti viegli ap sirdi, un es sapratu, ka man patīk būt draudzē. Pēc šī dievkalpojuma, darba kolēģes pamudināta, spēru nākamos ticības soļus – mācījos Bībeles skolā, apmeklēju draudzes divu dienu lūgšanu semināru “inkaunteru”, kā arī sāku regulāri pati lasīt Bībeli un lūgt Dievu. Un varu apstiprināt, ka, pateicoties Dievam un draudzei nu jau vairāk kā gadu neesmu ne reizi lietojusi alkoholu un smēķējusi.
Tagad esmu ļoti priecīga un laimīga dzīvot. Man ir brīvība un vairs nav jābūt atkarīgai no apreibinošām vielām un nikotīna. Draudzē ieguvu ļoti daudz tuvu draugu, dzīvē ienākušas krāsas, ir dažādi jauki notikumi, un es ticu, ka viss labākais vēl tikai priekšā. Jūtu, ka Dievs ir man blakus, esmu tuvās attiecībās ar Viņu un nejūtos vairs vientuļa un pamesta. Tagad varu palīdzēt citiem, kalpojot un iesaistoties mājas grupiņas darbā. Ir ļoti labas attiecības ar bērniem un esmu priecīga, ka arī dēls apmeklē draudzi.
Ticiet Dievam, paļaujieties uz Viņu un nāciet uz draudzi, kur jūs atbalstīs un palīdzēs tikt galā ar jebkuru sarežģītu situāciju.
Dagnijas Dapkuses liecību pierakstīja Auriga Jermaka
