Dagnija jau no agras bērnības ir ticējusi Dievam, taču pirms astoņiem mēnešiem Dagnijas dzīvē atgadījās kas tāds,
kā rezultātā pieauga viņas paļāvība un ticība uz Dievu.

Tālāk turpina Dagnija pati: „Mēs ar vīru ļoti gribējām bērniņu, tādēļ bieži veicu grūtniecības testus. Pagājušā gada novembra beigās man sākās stipra un ilgstoša asiņošana. Sākumā nodomāju, ka tas ir kārtējais menstruālais cikls. Man nekas nesāpēja, asiņošana jau sāka mazināties, tādēļ nesatraucos. Tomēr darbā, cilājot smagus priekšmetus, tā no jauna pastiprinājās.

Tad izlēmu kārtējo reizi pamēģināt grūtniecības testu, un – šoreiz tas izrādījās pozitīvs! Es zvanīju ātrajai palīdzībai, kas mani nogādāja slimnīcā. Ārsti apstiprināja, ka esmu stāvoklī un paziņoja, ka dzemdē ir izveidojusies ļoti liela hematoma jeb asins izplūdums, tādēļ pastāv nopietns risks bērniņu pazaudēt. Diemžēl vienu bērnu pirms 2 gadiem jau biju zaudējusi. Arī tajā reizē no fiziskas pārpūles man dzemdē bija izveidojusies hematoma, un bija sākusies asiņošana, tomēr ārsts ieteica uz slimnīcu nedoties. Es toreiz paklausīju savam ginekologam un turpināju strādāt. Rezultātā situācija pasliktinājās, un es bērniņu zaudēju. Šajā reizē situācija bija līdzīga. Kaut arī šoreiz es reaģēju laicīgāk, tomēr, saskaņā ar ārstu teikto, lielas izredzes uz veiksmīgu grūtniecību nebija.”

Dagnijai katru dienu tika ievadītas zāles, lai mazinātu asiņošanu, taču tā turpinājās. Ārsti bija bezspēcīgi, ieteica vienkārši gulēt un gaidīt. Vienīgais, ko viņi varēja teikt: „Kā Dievs būs lēmis, tā arī būs.” Bet Dagnija zināja, ka Dievam nav neiespējamu lietu. Viņa ļoti ticēja, ka viss būs labi un paklausīja ārstu norādēm. Kopumā Dagnija slimnīcā pavadīja vairāk nekā 3 nedēļas. Šajā laikā gan Dagnija pati, gan viņas vīrs, kā arī draudzes mājas grupas, kuras abi apmeklē, un citi draudzes cilvēki lūdza Dievu un gavēja par to, lai hematoma izzūd un lai ar bērnu viss ir kārtībā. Dagniju slimnīcā bieži apciemoja cilvēki no draudzes, viņa tika svaidīta ar eļļu un tika lūgts gan par viņu, gan par gaidāmo bērnu.

„Tad, kad cilvēki par mani lūdza un arī tajos brīžos, kad es pati lūdzu par sava bērna dzīvību, manī ienāca sirdsmiers. Lūgšanu laikā bija jūtama Dieva klātbūtne, Viņa miers. Fiziski es jutos labi, kaut arī biju noraizējusies. Es bieži apliecināju Dieva vārdu no otrās Mozus grāmatas: „Un tev nebūs sievu tavā zemē, kas nelaikā dzemdē vai ir neauglīgas.” Asiņošana pamazām sāka mazināties, un pēc pārbaudēm ārsti secināja, ka arī hematoma sāk samazināties un izzust. Es zināju, ka tas ir tikai Dieva brīnums un daudzo lūgšanu rezultāts.”

Pagājušajā ceturtdienā pasaulē nāca 3.350 kg smaga un 54 cm gara meitenīte, vārdā Evelīna. Dagnija un viņas vīrs Dainis ir ļoti laimīgi. Bērniņš ir vesels, un arī māmiņai viss ir kārtībā.

„Es pateicos Dievam par šo brīnumu, jo tur, kur ārsti bija bezspēcīgi, Dievs atklāja savu spēku. Paldies arī maniem draugiem, kuri lūdza un bija ar mani. Ir lieliski būt šādā draudzē, kur ir cilvēki, kas grūtā brīdī palīdz, atbalsta tieši tā, kā tas attiecīgajā brīdī ir nepieciešams . Draudze ir kā ģimene, balsts un kā aizmugure. Dieva vārdā ir teikts: „Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” (Mateja 18:20) Šādas lūgšanas tiek uzklausītas ātrāk un tām ir lielāks spēks.”

Arī tu vari piedzīvot Dieva brīnumu, ja meklēsi un uzticēsies Viņam!

Dagnijas Vainovskas liecību pierakstīja Pārsla Jankovska