Vēlos pastāstīt par mūsu draudzes dejošanas kalpošanu,
kura nu jau daudzus dievkalpojumus un konferences priecē visus draudzes dalībniekus un ciemiņus. Jāatzīst, ka tas ir neikdienišķs un salīdzinoši rets piedzīvojums. Pēc sarunas ar dejošanas kalpošanas atbildīgo pārstāvi Ingu Lapsu, uzzinu, ka vienas dejas sagatavošana prasa apmēram mēnesi laika. Tas nebūt nav tā vienkārši – citi varbūt maldīgi iedomājas, ka tā ir kāda improvizācija, bet viss ir ilgi gatavots un iestudēts smaga darba rezultāts. Tik dabīgi tas liekas tāpēc, ka ir kā modernais balets – mākslas vingrošana.

Ingas pagātne ir saistīta ar abām šīm lietām – no bērnības, 8 gadu vecuma, viņa ir nodarbojusies ar mākslas vingrošanu profesionālā līmenī, piedalījusies arī sacensībās. To viņa darīja līdz pusaudža vecumam. Vēlāk praktizējās tieši dejās – modernā baleta tipa dejošanā, ko turpināja līdz apmēram 23 gadu vecumam. Pēc tam sekoja pārtraukums. Esot draudzē, viņa atkal tika uzrunāta atsākt dejot un darīt to Dievam par prieku, pagodinot Viņa slavu. Šī dejošana ir īpašs slavēšanas un pielūgsmes veids. Pienāca diena, kad mēs visi draudzē piedzīvojām Ingas dejošanas atdzimšanu. Izrādījās, ka pēc apmēram 3 gadu pārtraukuma nekas no pieredzes nebija pazudis, gan Ingas muskuļi, gan prāts lieliski atcerējās visu, kas un kā darāms. Tā bija kā Dieva dāvana un Viņa labvēlības izpausme šādam Viņa pielūgšanas veidam.

Parasti dejas mēs piedzīvojam lielajās draudzes konferencēs un šad tad arī dievkalpojumos starp tām. Tagad Ingas plānā ir gatavot deju Ziemassvētku dievkalpojumam.

Treniņu process norit slavētāju mēģinājuma telpās, jo Inga norāda, ka, pirmkārt, mājās ir par maz vietas, lai sagatavotu šādu priekšnesumu un, otrkārt, darba procesā palīdz tieši darba atmosfēra un citu cilvēku klātbūtne. Tur viņa mēdz trenēties kopā ar otru mūsu draudzes dejošanas kalpošanas meiteni Agnetu. Arī Agneta pati iestudē savus priekšnesumus un rūpīgi tos gatavo. Parasti treniņu procesā kustības tiek iestudētas uz mūzikas ierakstu pamata. Katrai ir savs pleijerītis uz austiņām un – uz priekšu!

Esot šajā kalpošanā, nākas saskarties arī ar grūtībām. Pamatā tās ir fiziska rakstura sāpes, kuras pēc kāda laika Ingu sāka piemeklēt. Ilgstošas sāpes kājā, kas, protams, traucē dejošanai, viņai tika dziedinātas viena Inkauntera laikā. Ir bijis periods, kad pēc sāpēm vienā kājā, sāk sāpēt otra kāja vai arī roka. Tas viss ir traucējošs apstāklis, lai veiksmīgi varētu kalpot. Pret šiem nelabvēļa uzbrukumiem ir jācīnās ar dievišķām metodēm, jo ar grūtībām mēs sastopamies it bieži, ejot pa pareizo, Dievam tīkamo ceļu.

Psalms 150:4 saka: „Teiciet Viņu ar bungām un vijīgām dejām, teiciet Viņu ar stīgu un flautas skaņām!” No Bībeles secinām, ka Dievam ir tīkami, kad Viņu slavē (teic) ar dejām, darot to dievišķā veidā. Visi, kam dvaša, lai slavē To Kungu! (Pslams 150:6)

Mēs pateicamies Dievam, ka Viņš mums ir devis dejošanas kalpošanu! Ka Viņam ir svarīga arī šādas nianses piepildīšana no Sava vārda. Dievs ir uzticīgs un Viņš izredz. Priecājamies par Ingu un Agnetu un novēlam viņām sava aicinājuma ietvaros teikt Viņu par Viņa lielajiem darbiem, teikt To Kungu Viņa varenās godības dēļ, kā mūs uz to mudina Psalms (150:2)!

Lolija Sprancmane