Dievs ir labs! Mums šodien bija brīnišķīga slavēšana,
ļoti laba skaņa. Mēs esam vislabākie! Un kaut arī mēs patiesībā visur neesam vislabākie, tomēr mēs ticam, ka mēs esam vislabākie, jo mēs tādi gribam būt. Mums ir kam līdzināties un Viņa vārds ir Jēzus.
Iepriekšējā svētdienā mēs mācījāmies, ka Dievs ir svēts. Mēs mācījāmies par desmit baušļu nozīmi mūsu dzīvēs un noskaidrojām, ka desmit baušļi bija jau no pasaules iesākuma. Mēs mācījāmies, ka desmit baušļi jeb desmit Dieva likumi, uz kuru pamata ir pakārtoti visi pārējie likumi un kārtība, atspoguļo Dieva raksturu. Desmit baušļi patiesībā ir svētums – tie raksturo Dieva svētumu. Mēs noskaidrojām, ka 1+1+1+1+1+1+1+1+1+1=10 Tātad, desmit baušļi, savilkti kopā, ir svētums. Vēl mēs noskaidrojām, ka desmit baušļu kopsavilkums gan pēc Jēzus, gan pēc Vecās Derības vārdiem ir:
“Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” (Lūkas 10:27)
Un vēl mēs pagājušo svētdien noskaidrojām, ka Jēzus Kristus neatcēla desmit baušļus, bet gan piepildīja tos. Viņš darīja mūs spējīgus no iekšienes dzīvot pēc Viņa gribas, saskaņā ar desmit baušļiem. Mēs noskaidrojām, ka desmit baušļi mūs neglābj, bet mūs glābj Jēzus Kristus – Viņa upuris. Bet tad, kad mēs esam pieņēmuši Viņa upuri, Viņa glābšanu, tad Dievs mūs no iekšienes dara spējīgus darīt Dieva gribu. Un, ja arī mēs neesam spējīgi kādā lietā vēl darīt tā, kā vēlas Dievs, Jēzus upuris joprojām darbojas mūsu dzīvēs. Viņš maina mūs no iekšienes. Bet šodien, kā jau es solīju, svētrunas tēma būs – desmit baušļi.
Dievs, dod, ka mēs saprotam, ka mēs pielietojam un esam svētīti, un varam tuvoties Tev caur šīm zināšanām, ko mēs šodien saņemsim. Ka mēs spējam iemantot tās svētības un apsolījums Kungs, ko Tu mums esi paredzējis caur svētu dzīvi.
Rakstu vieta iesākumam:
„Kas mūs darījis spējīgus kalpot jaunajai derībai: ne burtam, bet garam; jo burts nokauj, bet Gars dara dzīvu.” (2. Korintiešiem 3:6)
Labākā gadījumā mēs zinām desmit baušļus un daži no jums var noskaitīt tos pēc kārtas. Es domāju, ka lielākā daļa no jums nevar noskaitīt. Vai jūs vēlaties, lai es jums pajautāju? Es šonedēļ iemācījos. Kad es vairākus gadus mācījos Bībeles skolā, tad es zināju desmit baušļus, bet ar laiku man kaut kā zuda secība. Tagad es atkal to zinu. Es to atkārtoju visu šo nedēļu. Burts nokauj, bet Gars dara dzīvu. Labākajā gadījumā mēs zinām nosaukt pašus baušļus to secībā, bet izprast šo baušļu nozīmi ir kaut kas cits, nekā vienkārši tos zināt. Vienkārši ievērot bausli, burtiski tā, kā tas ir rakstīts – tā ir viena lieta. Otra lieta ir ievērot to, ko tiešām Dievs ir domājis, saprast un darīt to, ko Dievs ir domājis ar šo savu likumu. Tātad likumam ir burts un ir Gars. Un Dieva vārds skaidri saka, ka burts nogalina. Ja mēs uztveram Dieva baušļus burtiski, neiedziļinoties, ko Dievs tiešām ar to domā un ko Viņš patiesībā grib, tad tas nogalina tavu ticību, izposta tavu dzīvi un padara tevi par reliģiozu, nekam nederīgu, ļaunu cilvēku. Jo burts nokauj gan tevi, gan tos cilvēkus, ar kuriem tu pēc tam kontaktējies. Tu kļūsti par reliģiozu farizeju, kurš prot norādīt cilvēkiem tikai ar pirkstiem, ko drīkst un ko nedrīkst. Es gribu tev atklāt un parādīt, ko patiesībā nozīmē katrs bauslis un kāda ir tā nozīme šodien tev. Vai Dievs nav labs? Vai nav tā, ka tev jau tagad ir pamodusies liela interese? Jūs gribat zināt, ko nozīmē šie desmit baušļi?
Visiem baušļiem ir iedalījums – morālie, rituālie un pilsoniskie likumi. Morālie likumi ir desmit baušļi. Rituālie likumi ir Vecajā Derībā, pamatojoties uz desmit baušļiem, izveidota upurēšanas kārtība, kalpošanas kārtība templī, kur tika pienesti dzīvnieku upuri par tautas grēkiem. Draugi, šis likums ir atcelts. Jēzus atnāca un upurēja Sevi vienreiz par visiem grēkiem, un mums vairs nav nepieciešams pildīt Vecās Derības rituālos noteikumus. Tur bija vesela kārtība par mazgāšanos, šķīstīšanos un upurēšanu. Kas tik tur nebija jādara! Šie likumi ir atcelti, tāpat kā pilsoniskie likumi, administratīvā kārtība un krimināllikums, kuri tika Izraēlā dibināti, pamatojoties uz desmit baušļiem. Šī kārtība attiecās uz Izraēlu un tikai toreiz. Vai kopumā valstī ir atcelts krimināllikums vai civillikums? Mūsu valstī nē. Katrā valstī ir sava kārtība un likumdošana. Katra valsts, pamatojoties uz desmit baušļiem, var uzcelt gan krimināllikumu, gan civillikumu, gan administratīvo likumu. Mūsu valstī likumi ir pamatoti uz desmit baušļiem. Tu gribi, vai ne, bet baušļi mūsu likumos ir. Protams, daudzi no tiem ir izkropļoti, mēs esam atmetuši pašu Dievu un pirmo bausli. Bet Jēzus atcēla gan rituālos, gan pilsoniskos likumus, taču desmit baušļus Viņš piepildīja un darīja arī mūs spējīgus iekšēji dzīvot pēc desmit baušļiem. Paši desmit baušļi tevi neglābj ne no elles, ne no pazušanas, tie pat nemaina tevi no iekšienes. Jēzus Kristus upuris un tikai Jēzus maina tevi no iekšienes un dara tevi spējīgu dzīvot Dieva gribā. Taču tad, kad tu esi pieņēmis Jēzu kā savu Glābēju, tad Dievs saka, ka bez svētas dzīves neviens To Kungu neredzēs. Ja mēs gribam tuvoties Dievam, savu ticību paturēt līdz galam un saņemt visus Dieva apsolījumus, mums ir jādzīvo pēc desmit baušļiem. Tā ir Dieva griba.
Desmit baušļi ir atrodami 2.Mozus 20:1-17
1. „Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.” (2. Mozus 20:3)
2. „Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu” (2. Mozus 20:4)
3. „Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt” (2. Mozus 20:7)
4. „Piemini sabata dienu, ka tu to svētī.” (2. Mozus 20:8)
Pirmie četri baušļi attiecas uz attiecībām ar Dievu, bet pārējie seši – uz attiecībām ar cilvēkiem.
5. „Godini savu tēvu un savu māti, (..)” (2. Mozus 20:12)
6. „Tev nebūs nokaut.” (2. Mozus 20:13)
7. „Tev nebūs laulību pārkāpt.” (2. Mozus 20:14)
8. „Tev nebūs zagt.” (2. Mozus 20:15)
9. „Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.” (2. Mozus 20:16)
10. „Tev nebūs iekārot (..) ” (2. Mozus 20:17)
Tiešā nozīme: šis bauslis aizliedz pielūgt citus dievus. Bībelē ir teikts, ka ir tikai viens Dievs un visi pārējie dievi ir elki. Šodien ziņās var lasīt, ka kāds hinduistu pārstāvis ir sašutis par to, ka viņu nelaiž Saeimas kapelā pielūgt savu hinduistu dievu. Tā ir kristiešu kapela Saeimā, kur deputātiem tiek noturēti speciāli dievkalpojumi. Tur piedalās aptuveni desmit deputāti. Tā ir kristiešu kapela, kuru veidojušas vairākas konfesijas. Faktiski tā ir kristīgā baznīca Saeimā. Un viņš ir sašutis, kāpēc nevar uzlikt arī savu hinduistu dievu un lūgt viņu. Šis vīrs ir sacēlis traci pa visu Latviju, ka viņš tiekot diskriminēts. Šo kristīgo konfesiju pārstāvji saka, ka, ja viņš nebūtu cēlis traci, tad viņš tur pa kluso varētu nākt un pielūgt savu dievu. Jo neviens jau nezina, kādu dievu viņš pielūdz, bet pieprasīt, lai kristīgā kapelā uzliek viņa elku? Bībeles saka: „Tev būs tikai vienu Dievu pielūgt!” To Dievu, Kurš ir radījis debesis un zemi. To Dievu, Kuram jau no paša iesākuma bija ieplānots atnākt un Kurš tevi tik ļoti mīlēja, ka atnāca virs zemes miesā, uzņēmās tavus grēkus uz Sevis, mirstot pie krusta. To, Kurš ir augšāmcēlies un sēž pie Dieva labās rokas. Un Viņa vārds ir Jēzus! Viņa vārds ir Jēzus Kristus, Svaidītais, Glābējs. Trīsvienīgais Dievs – Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Trīs personas vienā. Ir viens Dievs un visi pārējie dievi ir elki. Pirmais bauslis skan: „Tev būs tikai vienu Dievu pielūgt.” Visa Radītāju. Šajā bauslī konkrēti tiek runāts par ļaunajiem gariem jeb dēmoniem kā personām. Tajā laikā, kad Dievs caur Mozu deva Izraēlam šos baušļus, apkārtējās pagānu tautas pielūdza daudzus un dažādus dievus. Valdīja daudzdievība. Tāpēc Dievs brīdināja: „Tev nebūs pielūgt to svešo tautu dievus. Tev būs pielūgt tikai un vienīgi Mani.” Draugi, Dievs ir greizsirdīgs! Tas ir līdzīgi, kā, ja tu esi precēts, bet tavā laulības gultā uzrodas trešais un ceturtais, piektais un sestais. Pirmais bauslis ir saistīts ar uzticību. Dievs ir greizsirdīgs Dievs. Viņš Pats ir uzticams un Viņš sagaida no mums uzticamību, ka mēs būsim uzticīgi tikai un vienīgi Viņam.
Šis bauslis sākas ar vārdiem:
“Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama.” (2. Mozus 20:2)
Viņš arī tevi izveda no velna valstības ar brīnumiem un zīmēm. Draugi, kurš izmainīja tavu dzīvi? Kurš izglāba tevi? Kurš nomira par taviem grēkiem? Jēzus! Viņš tevi izveda un Viņu tev būs pielūgt! Dievs ir greizsirdīgs uz jebkādiem citiem dieviem, kas patiesībā nav dievi, bet gan elki.
Paplašinātā nozīme: dievi var būt jebkas, kas izjauc tavas attiecības ar Jahvi jeb latviski – ar To Kungu. Jebkas, kas traucē un izjauc tavas attiecības ar Kungu. Jēzus Kristus ar Savu dzīvi parādīja, ko nozīmē turēt pirmo bausli. Viņš regulāri nodalījās vientuļās vietās – kāpa kalnā, gāja tuksnesī, kur Viņš varēja būt viens Pats un pavadīja ar Tēvu, ar Savu Dievu laiku divvientulībā – slavēšanā, pielūgsmē, lūgšanās. Viņam bija personīgais laiks ar Dievu. Tāpēc paplašināti skatoties, šis bauslis nozīmē, ka tev būs regulāri turēt personīgas attiecības ar Dievu, jo Jēzus atnāca un piepildīja bauslību un parādīja, ko nozīmē turēt pirmo bausli. Viņš gāja tuksnesī, vientuļās vietās un pielūdza Tēvu divvientulībā. Āmen! Dievs ir labs. Un jebkas, kas traucē tavām attiecībām ar Tēvu, ir elks. Piemēram, tu esi nolicis laiku no rīta no septiņiem līdz astoņiem pavadīt laiku ar Dievu lasot Bībeli un lūdzot Viņu. Bet, ja tu vakarā skatījies televizoru un aizgāji gulēt divpadsmitos vai vienos naktī, tad tavs lūgšanu laiks tiek sabojāts. Jautājums – kas ir tavs dievs? Vienreiz, otrreiz un trešo reizi tavs lūgšanu laiks tiek sabojāts un ceturtajā reizē tā vispār vairs nav. Kas ir tavs dievs? Televizors un miegs. Jebkas, kas traucē tavas attiecības ar Dievu. Šis nav vienīgais bauslis, ir desmit baušļi. Tavs elks var būt jebkas, kas traucē tev izdarīt pārējos deviņus baušļus. Vai kādam atausa kaut nedaudz gaismas? Tavs elks var būt jebkas, kas traucē tev atnākt uz dievkalpojumu. Jebkas. Varbūt tu nespēj sevi kontrolēt un visnepiemērotākajos brīžos tu pasaki cilvēkam kaut ko riebīgu – to, kas tev iekšā. Jautājums – kas ir tavs dievs? Vai tu proti kontrolēt savu mēli vai ne? Ja nē, tad tava mēle ir tavs dievs. Mēle. Iedomājies – mana mēle runā, ko viņa grib! Ko grib, to runā. Nevaru kontrolēt mēli! Es gribu teikt sprediķi, bet, piemēram, stāstu jums par kaut kādu filmu. Sagatavoju mājās sprediķi, un kā gribēju sludināt vārdu, tā sāku runāt par filmu. Kas ir tavs dievs?
„Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.” (2. Mozus 20:3)
Tas ir pirmais bauslis.
Pielietojums šodien: tu nevari meklēt palīdzību un vadību pie citiem dieviem, gariem vai mirušajiem – pie zīlniekiem, ekstrasensiem, burvjiem. Tagad to sauc modernos vārdos. Biju pie friziera. Man tur nesanāk daudz runāt, jo frizieris ātri visu izdara. Salonā, kurā biju, ātri uzsāku sarunu, jo ātri viss bija jāizrunā. Izrādās tajā salonā neviena nav, ir palicis tikai vēl viens darbinieks un tikko uz mājām ir aizgājis masieris. Es prasu viņai – parastā vai īpašā masāža. Un tad viņa man tādus vārdus nosauca, saistītus ar austrumu reliģijām, ka man viss bija skaidrs. Es tur negribu iet. Es vispār negribu iet pie masiera. Tev nebūs iet pie tādiem masieriem. Tev nebūs meklēt palīdzību pie jebkādiem citiem dieviem. Izejot no šī pirmā baušļa, es varētu runāt veselu sprediķi. Iekārtojieties ērtāk, jo man ir desmit baušļi.
„Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.”” (Mateja 4:4)
Velns Jēzum tuksnesī piedāvāja savu vadību. Velns teica: „Kas ir? Tu esi badā gavēnī? Saki, lai šie akmeņi top par maizi.” Bet Jēzus teica: „cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes”. (Mateja 4:4) Draugs, šis bauslis tavā dzīvē nozīmē, ka tev būs vadīties tikai no Bībeles. Es klausījos interviju Kristīgajā radio. Man interesēja jaunais Bībeles tulkojums. Radio studijā bija uzaicināti Bībeles tulkotāji. Tur gan nebija tas, ko es gribēju dzirdēt, bet vienu es sapratu, cilvēks, kurš šo darbu vadīja, nepazīst Dievu. To es dzirdēju tajā, ko viņš runāja. Viņš nav vadīts tikai no Bībeles. Draugi, precīzs Bībeles tulkojums ir viena lieta, bet ticēt tam, kas tur ir rakstīts un precīzi dzīvot pēc Dieva vārda ir otra lieta. Es redzēju, ka šis cilvēks nedzīvo pēc Dieva gribas, viņš nedomā pēc Bībeles. Tur bija diezgan stipra atkāpe no tā, ko viņš runāja. Draugi, tev būs būt vadītam tikai no Dieva vārda un nevis no burta, bet no Gara. Dievs ir labs. Vai ne?
Pirmā baušļa pati svarīgākā nozīme – tev būs turēt regulāras un disciplinētas personīgās attiecības ar Dievu jeb savu kluso laiku. Pasaki, mīļo cilvēk, kā tu vari būt Dieva vadīts, ja tu ik dienas nemeklē Viņa vadību klusajā laikā, lūdzot Viņu un lasot Bībeli? Nu kā tu vari ikdienā būt Dieva vadīts, ja tu ikdienā neprasi Viņam Viņa vadību? Nekā! Tāpēc, kad man ir darīšana ar cilvēkiem, kuriem ir problēmas un kuri grib man ieskaidrot, ka viņu problēma ir tur un tur, vai kādā mācītājā vai kādā citā, kaut kādos lāstos, tad es uzdodu vienu jautājumu: „Vai jums ir regulāras personīgas attiecības ar Dievu?” Parasti viņš par to negrib runāt un negrib dzirdēt. Man neko citu vairs nevajag. Ja viņam nav šīs attiecības, viņš nav Dievā un tieši tāpēc viņa dzīvē ir lāsti un neizdošanās.
Pārformulēsim pirmo bausli līdzīgi, kā Jēzus Sava laika paražas. Pirmais bauslis vairs nav tikai, ka tev nebūs citus dievus turēt. Pirmais bauslis mums ir – tev būs turēt savu lūgšanas laiku katru dienu un tev nebūs arī citus dievus turēt. Jo, ja tev nebūs šis lūgšanu laiks, tad tev būs citi dievi. Agru vai vēlu tev viņi būs, jo tu vairs neatšķirsi labu no ļauna. Varēsi iet uz lūgšanu kapelu, kas būs visiem dieviem. Tu pats būsi kā lūgšanu kapela visiem dieviem. Labs ir pirmais bauslis!
2. bauslis – „Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst, un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus.” (2. Mozus 20:4-6)
Pirmais, ko mēs iedomājamies, noteikti ir kāds īpašs elks, briesmīgs tēls, kas ir uzstādīts mājās. Zini, ka arī par to ir runa.
Tiešā nozīme: pirmkārt, aizliegums darināt tēlu – Dieva tēlu. Kāpēc? Cilvēkiem ir tendence lūgt Dievu un redzēt Viņu, bet Dievs ir neredzams. Un tāpēc tēlu tev būs veidot tikai un vienīgi no Bībeles. Priekšstatu, kāds ir Dievs, tev būs veidot nevis ar redzes atmiņu – tēla veidā, kaut arī tu vari likt lietā redzes atmiņu, bet tam ir jābūt nevis redzamam tēlam, bet saskaņā ar to, ko mums atklāj Dieva vārds, kāds ir Dievs. Tātad, nevis tēls, bet Viņa raksturs, Viņa griba. Tikai no Bībeles. Lūk, otrais bauslis. Kāpēc Dievs Izraēlam deva šo bausli? Šis bauslis attiecas uz dažādiem elku tēliem. Nevis uz dēmoniem kā personām, bet uz viņu tēliem. Vai tu esi braucis ceļojumā uz kādu attālu valsti? Apmēram 80% no visiem suvenīriem, ko tu tur iegādājies un liec goda vietā savā sekcijā, ir elki. Tie ir dažādu tautu reliģiju elki, kurus tu vienkārši neatšķir. Indijas pusē ir vairāki miljoni dievu. Kā viņi tiem visiem var kalpot? Es domāju, ka indiešiem un hinduistiem būtu vienkāršāk kalpot vienam dievam un domāju, ka tā arī viņi dara, jo kristīgā ticība šodien tur iet plašumā. Ja Latvijā liela draudze būs 200 cilvēku, tad tur tāda būs 20 000 cilvēku. Nedarini elku un nepielūdz elkus! Un, pirmkārt, šis bauslis tiek attiecināts uz elku, kad tu veido Dieva tēlu. Šodien daudzas baznīcas ir piebāztas ar elku tēliem, un Dievam tas riebj. Viņi atdarina, kāds ir Dievs un pielūdz to. Viņi nedzīvo Dieva gribā, bet pielūdz šīs bildes. Vienkāršs piemērs – ja tu nēsā kaklā parastu krustiņu, tad, draugi, tas nepalīdz. Pat mašīnās krustus karina, lai „dieviņš” viņus pasargā. Tas ir viņu „dieviņš”, bet tas nav mans Dievs. Krustiņš nesargā, jo tas ir elka tēls. Dievs sargā, ja es dzīvoju Viņa gribā. Ja es pazīstu Viņu personīgi, tad Viņš mani sargā un man nevajag īpašu krustiņu. Es kādam vīram stāstīju par Dievu. Pirms dažiem mēnešiem iekāpu viņa mašīnā un tur pilns ar elkiem. Visādas zīmes. Es prasu: „Kas tas ir?”, bet viņš atbild – „lai nenosistos”. Pilna mašīna piebāzta un aplīmēta ar visādiem burtiem. Es zinu, ka pie baznīcām tirgo dažādus vārdus – tēvreizes un citus vārdus. Tu nopērc kartiņu un glabā maciņā, un tad tev būs svētība, apsardzība, auglība un citas lietas. Tā ir elku kalpība, draugi. Nekādi vārdiņi tevi nesargās. Kad es nepazinu Dievu un man bija pavisam slikti, es biju dzirdējis, ka Bībele palīdz. Tāpēc es ņēmu Jauno Derību, ko biju dabūjis par brīvu, un liku zem spilvena. Es domāju, ka tādā veidā Dievs mani īpaši pasargās. Taču pat Bībele var kļūt par elku. Jebkas var kļūt par elku. Nedarini nekādu tēlu. Tev būs Dievu iepazīt tikai pēc Bībeles un nevis kā tēlu, bet kā Viņa raksturu un Viņa gribu. Nedarini elku. Ja tu darini elku pēc Dieva līdzības, tad tu pats iedomājies un uztaisi sev tēlu. Kā Izraēla tauta izdarīja, kad Mozus bija kalnā. Viņi domāja, kur ir palicis viņu Dievs. Viņiem visu laiku Mozus bija kā dievs. Kā Mozus bija prom, tā, viņi saziedoja visu savu zeltu, kas viņiem bija un uzcēla zelta teļu. Viņi skraida tam riņķī, dejo, upurē, priecājas, ēd un dzer. Un saka: „Re, kur mūsu dievs!” Iedomājies, kā viņi zaimoja Dievu? Jau tajā pašā brīdī Dievs gribēja viņus iznīcināt. „Ko viņi dara? Viņi saka, ka tas esmu Es! Teļš!?” Iedomājies, ka bērns uztaisa no plastilīna kaut kādu ķēmu un saka, ka tā ir viņa mamma. Un runā ar to ķēmu: „Mammu, man vajag 5 Ls, lai ietu uz kino”, jo mamma ir ārzemēs. Mamma atsūta naudiņu un bērns domā: „O, mans ķēms palīdzēja!” Kad es veidoju Dieva tēlu, pēc tā, kā es pats Viņu esmu iedomājies, tādā veidā es pazeminu Dievu līdz radības līmenim. Dievs nav radība. Viņu neviens un nekad nav radījis. Viņš vienmēr ir bijis un vienmēr būs. Un Viņa vārds ir Jēzus. Un vēl Viņa vārds ir Tēvs un Svētais Gars. Kāpēc tikai Jēzus? Draugi, pat Jēzus var kļūt par elku, pat Tēvs un Svētais Gars var kļūt par elku, ja tu izdali, ka Jēzus ir svarīgāks nekā Svētais Gars vai Tēvs, jeb tu izdali, ka tikai Tēvs, bet Jēzus ir tikai tā, starp citu. Tādā veidā tu Dievu padari par elku. Trīsvienīgs Dievs ir trīs personās. Viens Dievs – viena Persona trīs Personās un katra no šīm Personām ir Persona vienlīdzīgi. Tieši tāpat, kā ūdens, tvaiks un ledus. Tas viss ir ūdens, bet atšķiras tikai tas, vai tas ir sasalis vai vārošs. Ūdens, tvaiks, ledus – viens trīs formās. Katrs par sevi ir ūdens jebkurā gadījumā. Trīs dažādas Personas un pat šis piemērs nav ideāls. Es to nevaru aprakstīt.
„Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst, un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus.” (2. Mozus 20:4-6)
Dievs saka, ka tie, kas darina šādus tēlus, Viņu ienīst. Un kas rezultātā cietīs? Tikai tu? Nē, arī tavi bērni būs zem lāsta. Padomā, kā baznīcas ir piebāztas ar dažādām personām, piemēram, Jēzus māti. Daži labi māca, ka Dievam ir māte. Tā ir Dieva zaimošana, Viņš tos ienīst un viņu bērni ir zem lāsta. Dievs necieš savā gultā sev blakus neko citu. Bet Dievs dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam. Lāsts nāk četrās paaudzēs, bet žēlastība līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Viņu mīl un tur Viņa baušļus. Draugs, draudze „Kristus Pasaulei”, kādi būs mūsu bērni? Svētīti. Pateicoties mammai un tētim.
3. bauslis – „Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt, jo Tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa Vārdu nelietīgi valkā.” (2. Mozus 20:7)
Tiešā nozīme: aizliegums nepiemēroti lietot Dieva Vārdu. Dievs deva izraēliešiem zināt Savu Vārdu. Viņi nepielūdz kaut kādu bezpersonisku Dievu bez vārda – viņi pielūdza Jahvi.Latviskā nozīme šim vārdam ir Es esmu, krieviski – Esošais. Tāds ir Viņa Vārds. Pagānu tautas visapkārt Izraēlam ticēja daudzajiem dieviem un dēmoniem, dažādiem elkiem, upurēja viņiem pat savus dēlus un meitas. Viņi ticēja, ka, ja tu zini konkrēta dieva jeb dēmona vārdu, tad tu vari viņu kontrolēt un lietot saviem mērķiem. Un tāpēc Dievs teica, ka „tev nebūs Manu Vārdu nelietīgi valkāt” jeb citiem vārdiem: „tev nebūs Mani kontrolēt”. Tev nebūs manipulēt ar Dieva vārdu un sagrozīt to. Tev nebūs mācīt maldu mācības, bet tikai patiesību un vēlreiz patiesību, kāda tā Bībelē ir atklāta. Tu nevari panākt, lai Dievs dara to, ko Viņš nedara, kas nav Viņa griba.
Paplašinātā nozīme: cilvēki lieto izteicienus: „O, Jesus!”, „Ak, Jēziņ! Ak, dieviņ!”, „Ak, Dievs!” jebkurās situācijās. Tā ir Dieva Vārda nelietīga valkāšana. Cilvēki, kuri nepazīst Dievu, lieto šo vārdu kā vien grib. Bet tas nav galvenais iemesls.
Pielietojums šodien: tu pārkāp šo bausli, ja tu lūdz Dievu pēc vajadzībām, kas nav saskaņā ar Viņa gribu. Tu lūdz Dievu, lai Viņš dara kādas lietas, ko tu gribi, bet ne to, ko Viņš grib. Kā lai tu zini, ko Dievs grib? Saskaņā ar Bībeli, ar tās mācību. Ja tu lūdz par savu kaimiņu: „Dievs, izglāb viņa dvēseli, ka viņš tiek izglābts no elles un iemanto mūžīgo dzīvību.” Vai tā ir laba lūgšana? Jā! Āmen! Tā ir Dieva griba. Bet, ja tu lūdz par savu dēlu, kurš tev sēž uz kakla, izspiež naudu, dzer, bet tu esi tik ļoti pieķērusies viņam, tik ļoti mīli viņu, ka vienalga, lai viņš dzer, lai dzīvo pie manis, lai tikai kaut kas nenotiek ar viņu. Un tu lūdz dieviņu – „Dieviņ, izdari tā, lai mans dēliņš nedzer.” Un viss. Tā ir viņas vienīgā lūgšana. Vai tā ir Dieva griba? Dieva griba ir „izmest viņu ārā no mājas” – tas ir pirmais; otrais ir, lai šī sieviete nožēlo grēkus, un trešais ir pareiza lūgšana: „Dievs, glāb manu dēlu no elles.” Jo tad, kad dēls tiks izglābts un iepazīs Dievu, viņš arī vairs nedzers. Bet ja viņš nedzer, bet nepazīst Dievu? Es vakar dzirdēju anekdoti – Sieva ir apaļīga, un vīrs saka sievai: „Notievē! Citādi iešu pie citas.” Sieva arī notievē un aiziet pie cita.
Tātad šī baušļa pārkāpums šodien ir tad, kad mēs nepareizi lūdzam Dievu, un tas ir pielīdzināms dažādām dēmoniskām reliģijām un burvestībām. Nepareiza lūgšana. Es zinu, ka par mani lūdz Dievu, lai nāku pie prāta. Bet tikai tas, ko viņi lūdz – man mati ceļas stāvus par to, ko viņi lūdz!
4. bauslis – „Piemini sabata dienu, ka tu to svētī. Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos. Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.” (2. Mozus 20:8-11)
Es zinu, ka ir cilvēki un draudzes, kas šo dienu tik ļoti ievēro, ka aizmirst par visu pārējo. Viņi aizmirst šī baušļa jēgu. Draugi, burts nokauj, bet Gars dara dzīvu. Bībelē, Jaunajā Derībā ir pieminēti visi baušļi, izņemot šo vienu. Un tieši šī baušļa dēļ Jēzu sita krustā. Tieši tāpēc, ka Jēzus pārkāpa sabatu. Redzi, visa tā laika draudze sabatā nesa pa gramiem izrēķināto daudzumu un tur nevar ēst un darīt to un to. Bet Jēzus ar mācekļiem mierīgi iet, plūc vārpas un ēd, un dēļ tā Viņu gribēja nogalināt. Jēzus paskaidroja, ka „cilvēks nav celts sabata dēļ, bet sabats ir celts cilvēka dēļ”. Lūk, baušļa jēga. Nevis, lai cilvēks vienkārši labi justos, bet cilvēka dēļ, lai viņš būtu pareizās attiecībās ar Dievu. Viena diena, kas veltīta Tam Kungam. Kāda starpība, cik daudz tu tajā dienā ēd. Kāda starpība, ka tu ejot garām noplūci un apēdi bumbieri svešā dārzā. Un arī tur var padiskutēt, ja tas zars ir pāri sētai un tā zeme ir mana. Ko tavs bumbieris dara manā zemē? Tas ir mans bumbieris. Tāpēc es jums saku – burts nokauj, bet Gars dara dzīvu. Ja tavā zemē ir bumbieris, tad ēd – tas ir tavs. Bet, ja jums ar kaimiņu ir kāda vienošanās un viņš saka, ka tas ir viņa, tad labāk neēd. Piemini sabata dienu. Ir svarīgi zināt jēgu. Kāpēc? Tāpēc, ka bauslība ir divās rakstu vietās un to jums vajag zināt. Tur ir rakstīti visi baušļi – pirmā ir 2. Mozus 20. nodaļa un otrā ir 5. Mozus 5. nodaļa. Un par sabatu abās šajās nodaļas ir rakstīts nedaudz citādāk.
2. Mozus 20. nodaļā ir rakstīts tā, ka vienu dienu izdali, atpūties un velti Dievam, jo sešās dienās Tas Kungs radīja debesis un zemi un septītajā atpūtās. Iemesls – tāpēc, ka Dievs radīja un septītajā dienā atpūtās. Dievs ir paredzējis cilvēkam sešas dienas miesai un vienu dienu garam. Sešas dienas strādā un vienu dienu atpūties un velti Tam Kungam. Tātad iemesls, princips nav dienas dēļ, ka tev vajag turēt sabatu, citādi tu būsi ellē. Tev ir jātur princips – viena diena veltīta Dievam un sešas strādāšanai. Viena Dievam un atpūtai.
„Ievēro sabata dienu, ka tu to turi svētu, kā Tas Kungs, tavs Dievs, tev to ir pavēlējis.(..) Un piemini, ka tu pats esi bijis kalps Ēģiptes zemē un ka Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir no turienes izvedis ar stipru roku un izstieptu elkoni, tāpēc Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis svētīt sabata dienu.” (5. Mozus 5:12,15)
Kāpēc Dievs pavēlēja svētīt septīto dienu? Jo Tas Kungs izveda viņus no Ēģiptes zemes, par piemiņu tam. Atcerieties, kur jūsu saknes. Atcerieties, kur sešas dienas jūs strādājāt, un kas jums šo svētību dod, un kāpēc jūs esat brīvi. Kurš tevi izglāba? Kristus! Šī ir septītā diena šodien. Mēs pieminam, kur ir mūsu saknes, Kurš mūs ir izglābis un mēs veltam Viņam šo dienu. Šī ir mūsu garīgā diena!
Dievs radīja un atpūtās. Mēs strādājam, atpūšamies un pieminam to, ka Viņš ir visa radītājs. Lūk, princips, nevis burts. Tev vajag izskaitīt, kura ir tā īstā diena? Precīzi izrēķināt? Galvenais ir īstā diena, bet pārējā dzīvē dzīvojam, kā paši vēlamies? Draugi, nē! Tas Kungs augšāmcēlās pirmajā nedēļas dienā un izveda mūs no Ēģiptes zemes, un kristieši svin nevis septīto dienu, bet pirmo nedēļas dienu – Jēzus Kristus augšāmcelšanās dienu. Svētdienu!
Un vēl, ja iemesls ir radīšana, ja sešas dienas Dievs strādāja un septītajā atpūtās, tad Viņš radīja. Tad tajā dienā, kad Jēzus augšāmcēlās, Viņš radīja mūsos jaunu cilvēku. Viņš radīja mūs par jauniem cilvēkiem. Lūk, pietiekošs iemesls, lai svinētu šo dienu. Un, ja arī nebūtu šo iemeslu, nav svarīgi, kura diena pēc kārtas, bet gan šī viena diena. Un kristīgajā draudzē tā ir svētdiena – gandrīz visiem. Bet nesen mums dievkalpojumi bija sestdienās. Arī viena diena Dievam. Un mēs šajā dienā pavadām laiku Dieva klātbūtnē, sanākam kopā. Tas ir dievkalpojums. Tātad kas ir sabata pārkāpums? Diena vai princips? Sabata pārkāpums ir tad, kad tu neatnāc uz dievkalpojumu. Lūk, nonācām pie skaidrības par sabata dienu.
„Un Viņš uz tiem sacīja: “Sabats ir celts cilvēka dēļ un ne cilvēks sabata dēļ.” (Marka 2:27)
Jēzus atbild farizejiem: „Vai jūs nezināt, ka Dāvids, kad viņš bija badā ar savu komandu, gāja templī un ēda skatāmās maizes? Viņš pārkāpa sabatu. Bet te ir kaut kas vairāk nekā templis!”
„Un Viņš uz tiem saka: “Vai jūs nekad neesat lasījuši, ko Dāvids darījis, kad viņu spieda trūkums un tas bija izsalcis pats un tie, kas bija pie viņa? Kā tas iegāja Dieva namā augstā priestera Abjatāra laikā un ēda skatāmās maizes, ko ēst nav atļauts – kā tik vien priesteriem, un deva arī tiem, kas pie viņa bija.”” (Marka 2:25-26)
Nav nozīmes konkrētām dienām. Draugi, mans sabats ir pirmdiena. Rīt es atpūtīšos, bet jūs strādāsiet! Ja cilvēks neievēro šo principu un vienu dienu neatpūšas, viņš nevar ilgi izturēt. Man ir viena diena Dievam un viena atpūtai. Es cenšos to ievērot. Ne vienmēr izdodas, bet es cenšos.
Pielietojums šodien: dievkalpojumu apmeklēšana un atpūta. Lūk, par piemēru es gribu tev minēt kādu meiteni no Kolumbijas, Cēzara Kastelanosa draudzes. Meitene, kurai ir tikai astoņpadsmit gadu, Kolumbijā, Bogotā vada 380 mājas grupas. Viņa ir studente. Vai tu zini, ko nozīmē būt studentam, kad ir jāpilda mājas darbi un jādara viss pārējais? Skolnieki ir vairāk noslogoti nekā pieaudzis cilvēks savā darbā. Šī meitene vada vairākas grupas un katru nedēļu apmeklē savu līdera grupu. Tā ir grupa, kurā ir viņas vadītājs, vēl papildus tam viņa vada savu līderu grupu ar divpadsmit cilvēkiem un arī atvērto grupu. Trīs reizes nedēļā viņa apmeklē slavēšanas grupas mēģinājumus, jo viņa slavē Dievu un piedalās kā dejotāja slavēšanas grupā. Viņa arī kalpo jauniešu kalpošanā sestdienās un svētdienas rītos māca līderu skolā, un vēl apmeklē dievkalpojumus. Un jūs nevarat atnākt svētdienās uz dievkalpojumu? Sabiedrisks „fui!”. Tu nevari tikt uz mājas grupiņu? „Fui!”
5. bauslis – „Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod.” (2. Mozus 20:12)
Bērniem šis bauslis ļoti nepatīk. Šis bauslis ir pirmais sarakstā par attiecībām ar cilvēkiem. Iepriekšējie četri bija par attiecībām ar Dievu. Tagad par attiecībām ar cilvēkiem. Pirmais ir tava māte un tēvs. Atceries, ka tas ir pirms „Tev nebūs nokaut.” (2. Mozus 20:13) Tas ir svarīgāks par slepkavību. Tas ir lielāks pārkāpums, nekā slepkavība. Šie baušļi ir secībā viens pēc otra. Pēdējais – „Tev nebūs iekārot.” (2. Mozus 20:17) ir visvājākais, faktiski tāds, par kuru tevi nevar sodīt.
Tiešā nozīme: vecākiem jāaudzina savi bērni dievbijībā un bērniem ir sava atbildība un pienākums paklausīt savus vecākus. Vecajā Derībā, ja bija bērns, ar kuru nevarēja tikt galā, viņu vienkārši nodeva nāvei. Ja viss bija izmēģināts un nevarēja tikt galā, nepaklausīgs un viss, tad viņu vienkārši nogalināja – izpildīja nāvessodu. Šis bauslis šodien Latvijā un Eiropā tiek pārkāpts. Tas tiek pārkāpts ar valsts likumiem. Šodien bāriņtiesas darbiniekam ir tiesības vienpersoniski, uz aizdomu pamata par to, ka ir kaut kāda vardarbība ģimenē, paņemt ārā tavu bērnu no ģimenes un atdot citai ģimenei vai ievietot bērnu namā vai krīzes centrā. Un to var viņš veikt pats savu personīgu motīvu vadīts. Vecākiem nevajag būt alkoholiķiem vai kaut kam citam, var būt ideāla ģimene. Tādi likumi ir mūsu valstī. Man gan nelien galvā, ka tas tā var būt, bet tā ir. Ja ir aizdomas, ka traucē bērna pilnvērtīgai attīstībai, var izņemt bērnu ārā no ģimenes. Vienpersoniski. Un, ja patrāpās kāda ragana, kura ienīst tieši tevi vai to, ko tu dari un kam tu piederi, viņai ir visas tiesības. Viņa atradīs iemeslus, kāpēc tu kaut ko traucē. Bērniem māca zvanīt uz uzticības tālruni, un bērni zvana arī nepamatoti. Es nesaku, ka bērniem nav tiesības, un arī viņiem ir vajadzīga aizsardzība, bet tur, kur tiešām ir vajadzīga aizsardzība, tur viņiem tādas nav. Bērnus seksuāli izmanto un tur neko neviens nespēj darīt. Bet no normālām ģimenēm bērnus bieži vien izņem ārā. Un zini kāpēc? Jo bērniem iestāsta un skolā māca, ka viņi var apsūdzēt savu mammu un tēti, ka var negodāt savus vecākus un sūdzēties par viņiem, par niekiem. Nepalaida uz kino, bērns pasūdzējās un beigās viņš var nokļūt bērnu namā, bet viņš to nezina. Viņam māca tikai to, ka viņš var negodāt, ka var sūdzēt un vajag zvanīt. Un bērni zvana, bet viņi nezina, ka pēc tam viņi nonāk bērnu namos. Nolādēti ir bērni, kas apsūdz savus vecākus. Nolādēti ir vecāki, kas neaudzina savus bērnus dievbijībā. Nolādēta ir tauta, kas negodā savus vadītājus.
Paplašinātā nozīme: šis bauslis nav tikai paklausība mammai un tētim, ne tikai bērnu pareiza audzināšana, bet arī paklausība laicīgiem kungiem un garīgiem vadītājiem.
„Bērni, klausait saviem vecākiem, jo tā pienākas. Godā savu tēvu un māti, – tas ir pirmais bauslis ar apsolījumu, proti: lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes. – Tēvi, nekaitinait savus bērnus, bet audzinait un pamācait tos būt paklausīgiem Tam Kungam. Kalpi, paklausait saviem laicīgajiem kungiem kā Kristum bijībā un bailēs ar neviltotu sirdi.” (Efeziešiem 6:1-5)
Šeit tiek runāts par paklausību autoritātēm. Neviena valsts, kura nerūpējas par stiprām ģimenēm, ilgi nepastāvēs, jo šis ir bauslis ar apsolījumu, lai tu ilgi dzīvotu. Neviena tauta ilgi nedzīvos un nepastāvēs kā pilnvērtīga tauta. Valsts būs nožēlojamā stāvoklī, ja tā nerūpēsies par stiprām ģimenēm. Bet stipras ģimenes nevar būt, ja ģimenē negodā tēvu un māti. Punkts! Latvieši īpaši negodā ne vecākus, ne ko citu. Tā ir Latvijas problēma un, ja šī problēma netiks atrisināta, tad mūsu tautai nav ilgs mūžs. Jo tā kā šodien bezdievība iet plašumā, es nezinu vai kādreiz tā ir bijis. Vai kādreiz ir bijusi tāda tēvu un māšu negodāšana Latvijā? Es domāju, ka nekad tāda nav bijusi. Pat krievi šajā jautājumā ir soli priekšā. Esmu dzirdējis, kā krievu bērni savus vecākus godā uz Jūs. Viņi vairāk godā savus vecākus, nekā mēs, kaut gan ir tādi paši izvirtuši kā latvieši un visi citi. Un krievi māca godāt arī savus vadītājus. Lūk, kāpēc pie Krievijas aplaužas visi imperatori – gan Zviedru karalis, gan Hitlers, gan visi citi. Viņi godā savus vecākus, un savus vadītājus vairāk, nekā mēs. Lai kādi tie vadītāji tur arī ir – tādi viņi ir, un tāda ir šī konkrētā tauta un viņu līderi. Un tāpat arī tad, kad tavi vecāki ir palikuši veci – tas nenozīmē, ka tev ar mammu ir jādzīvo vienā mājā, tā nav mātes godāšana, bet tad tavs pienākums ir gādāt par viņiem. Tu nevari nopelnīt? Tad taisi savu biznesu, pelni naudu un gādā par saviem vecākiem. Nopietni! Es tiešām nezinu, kur mums tie jaunieši vispār skatās – strādāt nemāk, nopelnīt nevar. Kā tas ir – nevar? Kā tu gādāsi par vecākiem? Kā tu vispār dzīvosi? Pelni naudu, draugs! Domā ar galvu, kustini smadzenes, strādā, esi čakls un uzcītīgs. Tev ir piecdesmit gadi un mamma vēl gādā par tevi? Fui! Es pārspīlēju, bet arī tā ir. Mums ir tādi, bet tie nav draudzes cilvēki. Dēliņš vainīgs, bet patiesībā māte pati ir vainīga, ka izlaida savu dēlu. Draudze, ne tikai šī iemesla dēļ. Paklausiet savu mācītāju. Es jūs aicinu – taisiet savus biznesus. Neesiet pārmērīgi atkarīgi no šīs pasaules sistēmas. Esiet jūs paši noteicēji pār savu naudu, savu biznesu un savu namu. Nekļūstiet atkarīgi, neņemiet vispār nevienu kredītu. Man nav neviena kredīta vai līzinga. Es to esmu nolēmis. Jo es vairāk meklēju Dievu, jo es saprotu, ka es nevaru būt pārmērīgi atkarīgs no šīs sistēmas. Visa šī sistēma ir vērsta uz tevis paverdzināšanu un izpostīšanu. Kredīts – tas ir nāves spriedums. Ja kristietis ņem kredītus, tad tas var būt tavs nāves spriedums. Tu pat nevari iesākt mazo biznesu, ja neesi „Swedbankā” paņēmis normālu kredītu. Aizmirsti par tādiem kredītiem, jo tas ir āķis stulbeņiem – tiem, kuri nevar izdomāt, kā sākt no mazumiņa. Kā tu varēsi sākt pēkšņi ar lielu naudu, ja tu nespēj ar mazumiņu tikt galā?
„Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu.” (Mateja 25:23)
Tev nevajag nekādas lielas naudas summas. Sāc tirgoties tagad! Tas nenozīmē, ka visiem jāatstāj savi darbi. Strādājiet savus darbus, bet es saku jums, pamudinu kaut ko domāt nākotnē, plānot un sākt jau kaut ko darīt, kaut vai pēc desmit, divdesmit gadiem, kad tu pats jau būsi neatkarīgs. Veidojiet arī uzkrājumu. Ļoti iespējams, ka tas tev drīz var noderēt. Es nedomāju par naudas raušanu un krāšanu, bet neparedzētām situācijām katram vajadzētu būt kādām naudas summiņām. Iesaku skaidrā naudā, zeltā, sudrabā. Nauda var vienā brīdī arī nebūt, bet zelts un sudrabs vienmēr būs vērtē. Ko es ar to visu gribu teikt? Vienkāršs ieteikums – domājiet uz priekšu, ka kaut kādā veidā varat būt pašnodarbinātie. Es nesaku, ka ir slikti strādāt pie darba devēja, jo ir dažādas situācijas un tā tālāk. Bet es iesaku, lai visa tava dzīve nav balstīta uz vienu darba devēju, kurš šodien ir, bet rīt var vairs nebūt. Ka tev ir iemaņas un profesijas, un tu esi noderīgs. Ka tevi ņem darbā uz izķeršanu. Tu esi tik vajadzīgs, ka tevi pat nevar atlaist. Vai nav labi?
6. bauslis – „Tev nebūs nokaut.” (2. Mozus 20:13)
„Bet par jūsu asinīm, jūsu dzīvību, Es prasīšu atbildību: no ikviena zvēra Es to prasīšu un no katra cilvēka, no ikviena jūsu vidū Es to prasīšu; cilvēka dzīvību Es atprasīšu.” (1. Mozus 9:5)
Lūk, slepkavas liktenis. Ja arī valdība tevi nepieķers, tik un tā šis lāsts paliks un agri vai vēlu tas kaut kur parādīsies.
Tiešā nozīme: šis bauslis aizsargā tavu dzīvību. Tas nenozīmē, ka tu nevari nokaut. Kā to saprast? Šis bauslis nav vispārējs aizliegums nogalināt, bet tas nozīmē, ka tev nebūs izdarīt slepkavību, kriminālnoziegumu savu egoistisku mērķu labad. Tas, piemēram, Izraēlā neattiecās uz karu. Kara laikā varēja nogalināt. Aizstāvot savu zemi, tautu, var nogalināt. Lūk, sākotnējais mērķis šim bauslim. Pretējā gadījumā, ja tu kalpotu tikai burtam, tad, lūk, tēvi, kam ir ģimenes, kad tev uzbrūk laupītāji – tev nebūs nokaut? Tev otru vaigu būs pagriezt? Izvarojiet manu sievu, aplaupiet mani, izģērbiet mani, manu meitu, jo Kungs jūs ļoti mīl, un es jūs ļoti mīlu, dariet ar mani, ko gribiet? Es paskatīšos, kā jūs to darīsiet! Man patīk kā Kouplends par šādu situāciju un par Dieva mīlestību reiz teica: „Ja uzbruks man vai manai ģimenei, es paņemšu dzelzs stieni un mīlestībā sašķaidīšu šim cilvēkam galvu.” Tikai dari tā, ka tu tiesā vari pierādīt, ka tu esi aizstāvējies un tevi gribēja nogalināt. Es tikko lasīju ziņās kuriozu. Kaimiņi sūdzējās policijai, ka divas nedēļas smird visa māja. Nevar izturēt un kaimiņi virs tā dzīvokļa nevar gulēt naktīs no smakas. Sākumā bez policijas iet pie kaimiņa, zvana pie durvīm, vīrietis iznāk ārā un no turienes ļoti smird. Kaimiņi prasa, kas smird, bet viņš atbild: „Man nekas nesmird.” Vēl pēc kāda laika, kad vairs nevar izturēt, ierodas ar policiju un vīrietis saka, lai nāk iekšā. Vīrietis mierīgi skatās televizoru. Policija sāk meklēt un atrod, ka skapī ir līķis. Bet šis vīrs nekādu smaku nav jutis un neko nezina. Lūk, par ko tiek runāts – tev nebūs nokaut un līķi turēt skapī. Tev nebūs miera laikā nogalināt. Galu galā tev vispār nebūs nogalināt, izņemot ekstrēmas situācijas, un arī tad tev pirms tam ir kārtīgi jāpalūdz Dievs, bet ir situācijas, kad nav laika pirms tam palūgt Dievu. Tas ir jāizvērtē. Tie ir ļoti diskutabli jautājumi, bet baušļa sākotnējā nozīme ir – tev nebūs izdarīt noziegumu. Karā tas tika atļauts. Tieši tāpat par baušļu pārkāpumu tika izpildīts arī nāvessods. Piemēram, bende. Viņš apmeklē draudzi, lūdz Dievu un pēc tam laiž uz savu darbu. Viņš strādā, jo tas ir viņa darbs. Kādam arī tas ir jādara. Es noteikti būtu mainījis darbu. Bet es nevaru pateikt, ka šis cilvēks ir bezdievis. Es nevaru to apgalvot, jo kādam tas ir jāizdara. Kad kara noziedzniekus notiesāja un pakāra, kādam tas bija jāizpilda. Vai bija jāatstāj viņus skraidām apkārt? Bet Jēzus Kristus paaugstināja standartus. Par nokaušanu Viņš vispār nerunāja.
„Katrs, kas savu brāli ienīst, ir slepkava, un jūs zināt, ka neviens slepkava nepatur sevī mūžīgo dzīvību.” (1. Jāņa 3:15)
„Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: tev nebūs nokaut, un, kas nokauj, tas sodāms tiesā. Bet Es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! – tas sodāms augstā tiesā; bet, kas saka: bezdievis! – tas sodāms elles ugunī. Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.” (Mateja 5:21-24)
Jēzus saka, ka tu vari nokaut pat ar vārdiem. Ja tavi vārdi izraisa kāda cilvēka garīgo nāvi, tad tu esi slepkava. Ja tu nepiedod, turi naidu un rūgtumu pret cilvēku, tu jau esi slepkava.
Pamatojums šodienai: ka tu uz savu līdzcilvēku – vīrs uz sievu jeb sieva uz vīru, pastāvīgi runā negatīvus vārdus, tad viņš vai viņa ir slepkava, jo šiem vārdiem ir spēks un nozīme un tie izposta šī otra cilvēka personību, atņem viņa brīvību, pazemo. Tā ir slepkavība. Šādi vārdi var novest cilvēku ļoti bēdīgā stāvoklī, ka viņš atkāpjas no Dieva un pat noved viņu līdz pašnāvībai.
7. bauslis – „Tev nebūs laulību pārkāpt.” (2. Mozus 20:14)
Tiešā nozīme: pamatā ir neuzticība. Dievs ienīst neuzticību. Šī baušļa pamats ir aizliegt jebkādas seksuālas attiecības ar cilvēkiem ārpus likumīgas, Dieva un cilvēku priekšā noslēgtas laulības. Bet smagāk, protams, būs, ja cilvēki ir precēti un viens no tiem kļūst neuzticīgs, un viņam ir sekss ar citu partneri. Tā ir laulības pārkāpšana. Un Dievam īpaši šīs lietas nepatīk. Bībelē ir teikts, ka visi citi grēki ir ārpus miesas, bet šis – pie miesas. Kā to saprast? Medicīniski ir pierādīts, ka pēdējie desmit seksa partneri, šo cilvēku informācija (gēni satur informāciju un arī seksuāli sakari satur informāciju) tiek nodota šim otram partnerim. Un tad visi tie mēsli, kas ir šim laulības pārkāpējam, pārnāk pie tevis. Un tu brīnies, kāpēc pēkšņi tev tas vai tas. Tas tāpēc, ka tu dabūji to no viņiem. Tu iedevi savas problēmas un viņš savas – uz apmaiņu. Tu paliec ļaunāks, ļaunāks un ļaunāks. Tev ir arvien lielāka un lielāka depresija. Tas ir medicīniski pierādīts. Tas ir pie miesas, un tam ir ļoti nopietnas sekas. Tātad vispārīgi – sekss ārpus laulības.
Pielietojums šodien: Jēzus paaugstina standartus jeb paskaidro patieso baušļa nozīmi vispārīgi.
„Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt. Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.” (Mateja 5:27-28)
Ja tu skaties pornogrāfiska rakstura filmas, tad tu esi pārkāpis laulību. Ja tu iedomājies savās fantāzijās, kā tu pārgulēsi ar citu vai veiksi kādas seksuālas darbības ar citu, vai tīksminies par kādu ķermeņa daļu, tad tu jau iekšēji esi pārkāpis laulību. Jo pēdējais bauslis ir „Tev nebūs iekārot (..)” (2. Mozus 20:17) Un patiesībā tas nav nekas jauns. Bet kā ar burtu un kā ar Garu? Piemēram, divi cilvēki – vīrietis un sieviete, uz vientuļas salas. Un viņi nolemj, ka grib precēties, bet mācītājs nav, baznīcas, dzimtsarakstu nodaļas nav. Viņi ir tikai divi. Īsāk sakot, viņi mierīgi var taisīt ģimeni. Kāpēc? Jo mēs kalpojam nevis burtam, bet Garam. Ir kaut kādas situācijas, kuras ir jāņem vērā, bet par tām ne šodien. To mēs pārrunāsim citreiz, kad mēs pienāksim pie šī baušļa tēmas – par laulību.
8. bauslis – „Tev nebūs zagt.” (2. Mozus 20:15)
Tiešā nozīme: pamatideja ir cilvēka brīvība. Tas attiecas uz vergu, cilvēku paverdzināšanu, nolaupīšanu un turēšanu verdzībā, kā arī uz īpašumu, kas tev pieder. Uz tavu brīvību un tiesībām uz savu īpašumu. Tev ir tiesības uz savu brīvību un savu īpašumu. Tātad bauslis attiecas uz īpašumu un cilvēka personīgās brīvības sargāšanu. Cilvēku tirdzniecība un pārdošana verdzībā ir šī baušļa pārkāpums. Viņš sargā tevi. Katram ir tiesības uz savu brīvību un īpašumu, tāpēc, katrs, kurš to neievēro, ir jāierobežo. Bet Vecajā Derībā zagļus nelika cietumā, bet viņiem viss bija jāatdod un turklāt ar procentiem. Bet šodien viņus liek cietumā.
Pielietojums šodien: šeit ietilpst godīgu darījumu un līgumu slēgšana. Neapmānīt nevienu, neapkrāpt. Krāpniecība ir zagšanas forma. Godīgums ar visiem cilvēkiem visās lietās. Bet par nelegālām datorprogrammām un tā tālāk vēl var padiskutēt, bet ne šodien.
9. bauslis – „Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.” (2. Mozus 20:16)
Šeit nav rakstīts – „Tev nebūs melot.” Tu domā, vai cik labi? Beidzot tev būs kāds attaisnojums? Šeit patiešām nav rakstīts par tiešiem meliem, bet tur ir rakstīts par to, ka tu tiesā nevari pret savu tuvāko cilvēku dot nepatiesu liecību, nevari apmelot viņu, jo, ja tiesā tiek dota nepatiesa liecība, tad tas sagroza likumdošanu. Rezultātā tiesu sistēma kļūst netaisnīga, un cilvēks pazaudē savu brīvību. Lūk, kāpēc ir šis bauslis. Tiesā ir kriminālatbildība par to, ka tu melo un dod nepatiesu liecību par cilvēku. Un cik daudz šajā lietās, arī ar tām pašām bāriņtiesām, cilvēki dod nepatiesas liecības? Viņi saka visu, kas ir uz mēles, ka tikai apsūdzētu otru cilvēku. Un sekas ir acīmredzamas. Tātad, ja tiesā melo, tad tiek zaudētas cilvēka tiesības uz viņa brīvību. Katram ir tiesības uz brīvību.
Paplašinātā nozīme: tu nevari celt cilvēkam sliktu slavu, graut viņa reputāciju. Tev nebūs teikt par cilvēka raksturu kaut ko negatīvu vai to, kas nav. Un aiz muguras tev vispār nebūs melot, aprunāt. Par visiem ir jārunā patiesība un tikai patiesība, un tu nevari graut cilvēka reputāciju.
Pielietojums šodien:
„Nemelojiet cits citam, novelciet veco cilvēku un viņa darbus.” (Kolosiešiem 3:9)
„Bet jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! Kas pāri par to, tas ir no ļauna.” (Mateja 5:37)
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tev vispār nebūs melot. „Jā” – tātad „Jā”, „Nē” – tātad „Nē”, un tu nevari to grozīt. Šeit Jēzus runā par apsolījuma došanu. Ja apsolīji, tad izdari. Jā – Jā! Nav vajadzīgi nekādi zvēresti, paraksti vai dokumenti. Pateici, tad viss – kā bankā. Un atkal par burtu un Garu. Es zinu, ka Padomju Savienībā no ārzemēm Latvijā veda iekšā Bībeles. Bet kā viņi veda? Ko viņi teica muitā? Vai viņi teica, ka komiksus ved? Ko viņi rakstīja papīros? Vai to, ka ved Bībeles? Tātad – meloja. Iedomājies – šausmīgas vajāšanas. Visus kristiešus spundē cietumā. Vēsturē tā ir bijis un arī tagad tā notiek, piemēram, Ziemeļkorejā. Viņus tur koncentrācijas nometnēs un spīdzina. Iedomājies, ka čekisti ir atnākuši pie tevis uz māju, bet tev zem grīdas mājas grupiņa. Tu esi grupiņas līderis, bet grupiņa visi paslēpušies zem grīdas. Ienāk čekisti un prasa: „Kur tu viņus slēp? Vai pie tevis ir kāds?” Un tu pasaki, kur viņi ir? Interesanti – tev nebūs melot, bet ko tu darīsi? Nebūtu labi mani tā nodot. Iedomājies, ka tevi tā nodotu. Kāds tad ir baušļu mērķis? Cilvēka dzīvību glābt vai nomaitāt? Šajā gadījumā svarīgāks ir tavs brālis. Es vēl padomāšu, ko tajā situācijā darīt. Es domāju, ka šis bauslis ir tāds, kāds viņš ir domāts sākotnējā situācijā. Mums būt runāt patiesību, bet var būt kaut kādas īpašas situācijas. Tomēr tā nav zaļā gaisma, lai melotu. Es atstāju tavā ziņā to, kā tu rīkotos šajā situācijā. Es zinu, kā es rīkotos. Mēs savējos nenododam. Un, ja arī es tādā veidā sagrēkotu pret Dievu, melojot, jo tas ir pārkāpums, tomēr es uzskatu, ka es tādā veidā rīkojos pareizi Dieva un cilvēku priekšā. Tajā situācijā, bet par citām es neko nezinu. Bet, ja tiesā samelo, tad problēma ir pavisam nopietna. Esmu izbaudījis.
10. bauslis – „Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.” (2. Mozus 20:17)
Šis bauslis jau pie pašas saknes likvidē grēka cēloni. Tev pat nebūs domās iekārot cita īpašumu, cita sievu. Tev pat nebūs domās domāt grēcīgas domas. Tas ir cēlonis. Vecajā Derībā tas bija iespējams tikai ar stingru likumdošanu, bet Jaunajā Derībā Jēzus mūs no iekšienes dara tādus, ka mēs spējam domāt tikai to, kas ir labs un noraidīt negatīvās domas. Šis bauslis novērš jebkādu grēku jau tā saknē. Un šis ir vienīgais bauslis, par kuru nevar sodīt. Valsts likumdošanā nevar būt sods par to, ka tu tikai iekāroji. Tāpēc tas ir tikai tavā ziņā. Tikko, nesen, Amerikā kārtējo reizi kārtējais skolēns – slepkava. Divdesmit pieci upuri. Tagad jau atkal ir kārtējā šaušana skolā. Viņiem tas notiek bieži. Iemesls – vecāku negodāšana, datorspēles, Holivudas izvirtušās filmas, visatļautība, vispārīga bezdievība utt.. No skolām baušļi ārā un bezdievība iekšā. Obama, Amerikas prezidents sakarā ar šo gadījumu izdeva pavēli vairāk kontrolēt ieroču iegādi, bet bauslis saka, ka „Tev nebūs iekārot” un tev būs cīnīties ar sakni. Aizliegt un ierobežot bērniem pornogrāfiska un vardarbīga rakstura filmas. Bērniem nav tādas jāskatās un jāspēlē. Viņiem psihe jau tā nav nobriedusi. Un, ja vēl viņiem ir pieejams ierocis, tad viņi iet un šauj savus klasesbiedrus par to, ka kāds iespēra viņam ar kāju pa dibenu. Viņš iet mājā, paņem tēva pistoli un šauj savus klasesbiedrus. Skolotāja ielika sliktu atzīmi, un viņš nāk un šauj viņu nost, jo viņš datorspēlē to daudzas reizes jau ir izdarījis. Tātad, tev būs cīnīties pie saknes.
Pielietojums šodien: turi tīru savu prātu. Kontrolē savas acis un kontrolē savas ausis, ko tu skaties, ko tu dzirdi un ko tu domā. Tev nebūs iekārot.
Desmit baušļu kopsavilkums ir:
„Bet Jēzus tam sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” (Mateja 22:37-39)
Šo baušļu turēšana ir mīlestība pret Dievu un cilvēkiem. Paturi prātā, ka ir tikai viens ceļš uz mūžīgo dzīvību – Jēzus Kristus, nevis baušļu pildīšana. Bet bez svētas dzīves arī neviens To Kungu neredzēs. Un mēs esam izglābti. Mēs netiekam izglābti caur to, ka darām desmit baušļus, bet Jēzus izglāba mūs ar savu upuri. Ticībā uz Viņu mēs tiekam izglābti. Bet, ja mēs gribam saņemt Viņa apsolījumus, aiziet līdz galam, līdzināties Viņam, mīlestībā uz Viņu un kalpot Viņam, tad bez svētas dzīves neviens Dievu neredzēs un mums nākas censties no visas savas sirds, dvēseles, spēka un prāta darīt šos te baušļus. Šos desmit. Ne šos pārējos – pilsoniskos. Jo, ja tu dari šos desmit baušļus, tad tas ir viss. Tajos ir viss, kas tev ir nepieciešams. Un Vecajā Derībā šie baušļi vairāk bija – tev nebūs, tev nebūs, tev nebūs, bet Jaunajā Derībā skaties uz šiem baušļiem tā – tu vari, tu vari, tu vari un tu vari. Vecajā Derībā ir – „Es gribu, bet es nevaru!”, bet Jaunajā Derībā caur Jēzus Kristus upuri – „Es negribu un varu!” – nedarīt to, ko nevajag un darīt to, ko vajag. Es vairs negribu. Vecajā Derībā šī vēlēšanās no iekšienes palika, nebija spēka negrēkot un dzīvnieku upuri bija tie, kurus upurēja pēc noteiktas kārtības, bet grēki netika atņemti. Jēzus atņem mūsu grēkus, izmaina mūs no iekšienes, un dod mums vēlēšanos dzīvot pēc Viņa gribas. Tāpēc Jaunajā Derība ir nevis – „Tev nebūs!”, bet „Es varu!”. Tu vari dzīvot svētu dzīvi. Es varu dzīvot svētu dzīvi, un es gribu dzīvot svētu dzīvi. Jā, man ir kādas vēlmes, taču man ir spēks tās pieveikt. Āmen! Jā, man nāk netiklas domas prātā, taču man ir spēks tās likvidēt un aizraidīt projām no sevis. Un tev ir spēks!
„Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.” (2. Pētera 1:4)
Posts pasaulē, posts cilvēku dzīves ir kārību dēļ. To, kas ir un kas nav kārība, nosaka desmit baušļi. Posts cilvēku dzīvēs un tautu dzīvēs ir desmit baušļu pārkāpums. Tāpēc, ja tavā dzīvē ir kādas tavas dzīves sfēras, kas ir postā, tad 100% pie vainas būs kāda no baušļu neievērošanas, un tam ir sekas un būs sekas arī pie taviem bērniem.
Tāpēc es šodien tevi aicinu atgriezties no grēkiem un ticēt uz Jēzu Kristu. Es aicinu tevi iztīrīt savu prātu, savas domas no visa tā, kas neatbilst Dieva gribai. Es aicinu tevi, ievērot īpaši pirmo bausli, ka tu meklē Tā Kunga vaigu, ka tu pazīsti Viņu personīgi, ka tev ir savs lūgšanu laiks un ka tu viņu stabili turi. Jo vienīgi tur rodas spēks. Vienīgi tur Dievs tev dod spēku dzīvot Viņa gribā, vienīgi tur Dievs tevi vada pa pareizo ceļu. Īpaši pirmais. Ja tev būs pirmais, tev būs arī pārējie. Meklē To Kungu. Vēl es aicinu tevi, ja ir kādas lietas, ar kurām tu netiec galā, tad katru dienu lūdz par savu problēmu, apliecini Dieva Vārdu par savu problēmu un tiec brīvs. Jo tas ir Dievam patīkami, ka tu tuvojies Viņam šādā veidā. Ja ir kādas lietas, ar kurām tu netiec galā, tad izmanto visas iespējas kādas ir draudzē – inkaunters. Nākamajā nedēļā ir inkaunters un tieši tur kalpotāju komanda, es pats, mēs personīgi kalposim katram individuāli. Mēs aizraksimies līdz saknei, kāpēc tavā dzīvē ir šādas vai tādas lietas, kas nav Dievam patīkamas un posta tavu dzīvi. Mēs izdzīsim ļaunos garus. Mērķis ir satikties ar Dievu. Mēs gribam palīdzēt tev dabūt iekšēju dziedināšanu, iekšēju brīvību. Izmanto šīs iespējas. Ja nav pietiekošā naudas summa, kas tev nepieciešama, tad lūdz Dievam, lai dod, un Viņš tev dos, jo viss, ko mēs lūgsim pēc Viņa prāta, Viņš arī darīs. Pieņem lēmumu, prasi palīdzību, bet tiec brīvs, jo bez svētas dzīves neviens To Kungu neredzēs.
Paldies Tev, Debesu Tēvs. Slava Tev, par Tavu klātbūtni, par Tavu vārdu. Tu mūs vadi, Tu mūs audzini, Tu mūs tīri un šķīsti. Pieskaries katram cilvēkam šodien šeit šajā vietā. Aleluja! Pieskaries katram šajā vietā šodien, ka mēs izmeklējam savas sirdis, savu prātu. Un es, lūdzu, no savas puses – dari mūs brīvus. Pieskaries katram un dari brīvu, ka mēs nekalpojam burtam, bet Garam. Ka visi tie apsolījumi, ko Tu mums esi paredzējis, ka Tu visus tos iedarbini, Tu visus tos iedzīvini katra draudzes cilvēka dzīvē. Ka Tu svētī. Ka Tu svētīdams svētī un katru vairodams vairo. Aleluja!
Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska
