Man visu šo nedēļu sirdī bija divas tēmas,
kuras šodien sludināt. Kā mācītājs var zināt, kas ir jāsludina? To var zināt dažādos veidos, bet pamatā tas notiek lasot Dieva vārdu, kad Dievs caur Savu vārdu uzrunā, precīzi parādot, par ko būtu jāsludina. Man bija divas tēmas, kas mani uzrunāja, un abas man būtu jāsludina. Viena tēma bija skaidrojums līdzībai par sējēju; otra – Dieva lietās nav radinieku. Es domāju, kuru tēmu sludināt. No rīta, braucot mašīnā, ieslēdzu Kristīgo radio un pirmais, ko es dzirdēju, – “viņi neklausīja Dieva cilvēkus”. “Viņi klausīja pasaulīgus cilvēkus, atkritējus, bet neklausīja Dieva cilvēkus.” Es sapratu, ka tā varētu būt zīme, ka jāsludina šī tēma. Es par to pārliecinājos darba sapulcē, līderiem uzdodot jautājumu, kuru no abām tēmām vajadzētu. Visi atbildēja, ka vajag otro tēmu, tāpēc šodienas svētrunas tēma ir „Dieva lietās nav radinieku”. Būs no Dieva vārda precīzi tas, kas iekrita manā Bībeles lasījumā un ko šonedēļ esmu pārdomājis. Kā tu lasi Bībeli? Uzšķir uz dullo un lasi? Piemēram, tu domā, ko Dievs tev šodien vēlas pateikt, uzšķir uz dullo un lasi: „Jūda aizgāja un pakārās.” Tātad, kā tu lasi Bībeli? Vai tev ir kāds plāns Bībeles lasīšanai? Vai tu lasi pēc kārtas, ar ieliktām grāmatzīmēm? Ja mēs nelasītu pēc kārtas, tad Bībeli nekad neizlasītu, taču mērķis nav izlasīt Bībeli, bet katru dienu baroties ar Dieva vārdu. Dieva vārds nav tikai viena Rakstu vieta, Dieva vārds ir visa Bībele kopumā – Jaunā un Vecā Derība. Mans iknedēļas lasījums bija no 2. Laiku grāmatas, no 21. līdz 24. nodaļai. Svētais Gars mani uzrunāja. Tur vairākas reizes pēc kārtas atkārtojas viena frāze, es sāku pētīt dziļāk, un sapratu, ka tā ir tēma, ar kuru es šodien dalīšos.
Sešpadsmit gadu vecumā mani draugi bija tādi paši kā es, bet daži draugi bija sliktāki nekā es, daži draugi bija labāki nekā es. Daudzi zaga, citi par to sēdēja cietumā, citi, kā redzam, par zagšanu nesēž cietumā, un tie ir pat sabiedrībā zināmi cilvēki. Viens no šādiem draugiem man teica, ka zagšanā draugu nav. Tas nozīmē, ja es ar viņu būšu kopā un viņam iepatiksies kāda mana lieta, tad viņš man to var nozagt, jo viņš dzīvo pēc principa, ka zagšanas lietās draugu nav, jo, ja viņš grib, tad viņš zog visiem. Ir tādi zagļi, kas zog savējiem, bet ir tādi zagļi, kas nezog savējiem, bet paņem no tiem, kam ir vairāk, to, kas viņiem “pienākas”. Es uzskatīju tā – ja zodz, tad zodz svešiem cilvēkiem. Man līdz šodienai ir atmiņā šī drauga filozofija – zagt visiem, arī savējiem. Tas nozīmē, ka viņam šajā lietā, ko viņš pieprata, radinieku un draugu nebija. Viņš zaga visiem – mammai, tētim, tuvākajiem draugiem un svešiem. Šis piemērs, ko es tikko minēju, nav dievišķš piemērs. Jēzus saka, ka Dieva lietās draugu nav, radinieku vai īpašu cilvēku nav, ir tikai Dievs!
„Bet Viņa māte un brāļi atnāca pie Viņa un nevarēja Viņam klāt tikt ļaužu dēļ.” (Lūkas evaņģēlijs 8:19)
Pie Jēzus atnāca Viņa māte, brāļi un māsas, bet Jēzus tajā brīdī sludināja, Viņam apkārt bija cilvēku pūlis. Viņš mācīja un dziedināja. Kādā citā Rakstu vietā pat ir minēts, ka radinieki teica, ka Viņš esot traks un gāja Viņu savaldīt. Uzzinot, ka Viņš sludina, dziedina slimos un ir dzīvā draudzē, Jēzus ģimenes locekļi gāja Viņu savaldīt. Viņa mamma bija tā, kas bija paklausījusi Dievam un Jēzu dzemdējusi. Tātad, pat ticīgs cilvēks bija tas, kas gāja Viņu savaldīt. Neskaitot farizejus un saduķejus, tā laika reliģiozo eliti, pat radinieki nāca Jēzu savaldīt. Pie Jēzus pienāca kalpotājs un teica, ka Viņa māte un brāļi stāv ārā. Tie nebija tie laiki, kas ir šodien. Māte un tēvs bija ļoti svēta lieta. Šodien tā vairs nav svēta lieta, un valsts līmenī aizmuguriski mums cenšas atņemt mātes un tēva tiesības, lai bērnam būtu vecāks Nr.1 un vecāks Nr.2. Pat mūsu politika ir vērsta uz to, lai izārdītu ģimenes, lai mūs padarītu par pelēku, nedomājošu masu. Vispār bērniem jau piedzimstot asinīs ir buntošanās, tāpat kā Ievai un Ādamam – buntoties pret Dievu un vecākiem. Bet tajā laikā vecāki bija svēta lieta. Par nepaklausību tēvam dēlu pat varēja izvest no pilsētas un nomētāt ar akmeņiem. Tādi likumi bija Vecajā Derībā. Šī svētā lietaatnāca pie Jēzus, kad Viņš sludināja Dieva lietas. Pie Jēzus pienāca kalpotājs un teica, ka Viņa māte un brāļi stāv ārā un grib Viņu satikt. Jēzus publiski pateica, ka Viņa māte un brāļi ir visi tie, kas dara Viņa Debesu Tēva prātu. Dieva lietās nav radinieku. Bībelē ir rakstīts, ka divi gulēs vienā gultā (vīrs un sieva), vienu paņems, otru atmetīs, viens nonāks Debesu valstībā, otrs nonāks ellē. Ko mēs mācāmies no šīs Rakstu vietas? To, ka sieva neatbild par savu vīru un vīrs neatbild par savu sievu. Katrs pats atbild par sevi Dieva priekšā, jo Dieva lietās nav radinieku. Nav vīra, sievas, brāļu, māsu, jo ir tikai tie, kas dara Debesu Tēva prātu. Tiklīdz tu sāksi spēlēt spēlītes ar radiniekiem, tikai tāpēc, ka viņš ir radinieks vai viņam ir mašīna, māja vai mājas grupiņai piemērotas telpas, tu varēsi uz savas ādas izjust sekas, ja ne uzreiz, tad noteikti vēlāk. Dieva lietās nav radinieku.
Ir Dievs un ir veids, kā Dievs darbojas caur Savu draudzi. Kas tev atklāja evaņģēliju? Kas tev mācīja Dieva ceļus? Mums gribas domāt, ka mēs to paši esam paveikuši, bet tā nav patiesība. Patiesībā tie bija un ir Dieva cilvēki tavā dzīvē. Šodienas mācība ir ļoti vienkārša – Dieva cilvēks tavā dzīvē, kas nes Dieva gribu, ir vairāk jāklausa nekā mamma, tētis, bērni vai citi cilvēki. Piemēram, meita no vienas draudzes pāriet uz citu draudzi, un mamma dodas viņai līdzi. Vēlāk viņa atkal pāriet uz citu draudzi, un mamma atkal viņai līdzi, jo viņai meita ir Dieva vietā. Ne draudzes mācītājs, bet meita, un tā cilvēki klīst… Kas ir visur, tas nav nekur. Protams, izņemot Dievu, kas ir visur. Kas nepieder pie konkrētas draudzes, tas nav nevienā draudzē. Kas neatzīst konkrētu mācītāju un draudzi, tas nav nekur un paliek neievērots. Dieva svētības mēs saņemam konkrētā veidā, nevis no zila gaisa. Dievs darbojas caur Saviem cilvēkiem. Dažkārt mums gribas nodalīt Dieva cilvēku no Dieva, bet Dieva cilvēki nav nodalāmi no Dieva, jo tie ir Dieva cilvēki, kurus Dievs ir aicinājis. Tas ir Dievs, kas ceļ Savu draudzi. Mēs esam tikai strādnieki. Dievs aplaista, Dievs ceļ, bet caur konkētu mācību. Tas bija Pāvils, kas teica savai draudzei, ka pēc viņa aiziešanas draudzē iebruks spēcīgi vilki avju drēbēs. Plēsīgie vilki nāks avju drēbēs. Tev pat draudzē blakus var sēdēt ienaidnieks. Cilvēki skatās, kur piekasīties mācītāja Mārča Jencīša vārdiem vai kaut ko izraut no konteksta, lai palaistu baumas. Es reizēm domāju, kāpēc kāds mācītājs tā dīvaini uz mani skatās, – viņš ir saklausījies dažādu cilvēku runas. Viņš klausa vairāk viņus, nekā mācītāju. Pasaulē ir ļoti daudz traku cilvēku.
Bībeles līdzībā par sējēju pirmā tipa cilvēks, kas vārdu nepieņēma, bija sēkla, kas krita ceļmalā un putni to apēda – cilvēks nepieņem evaņģēliju, nesaprot to un netiek izglābts. Vēlāk Jēzus mācekļiem skaidroja līdzības nozīmi. Viņš teica, ka pirmais tips, cilvēki, kas vārdu nesaprata, ir tie, kam ir cieta sirds. Patiesībā nevis putni ceļmalā apēda sēklu, bet velns nozaga Dieva vārda sēklu. Velns ir nomodā, lai nozagtu tev glābšanu, lai nozagtu tev svētības, lai iznīcinātu tevi un tavu ticību Dievam! Šeit nav nozīmes, kāda ir tava ģimene vai kādi ir tavi sasniegumi. Velns ir nācis, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Tāpēc ikviens cilvēks, kurš aprunā mācītāju, kurš aprunā draudzi, ir velna cilvēks. Ikviens kurnētājs, bubinātājs pret draudzi un mācītāju un vēl kas musina citus cilvēkus, ir velna cilvēks. Viņš var būt tev šodien blakus. Viņš var labi izskatīties, bet ir vilks avs drēbēs. Es vakar klausījos lielu draudzes mācītāju, kurš teica, ka otrais populārākais iemesls, kāpēc draudzē ir problēmas, kāpēc draudze neaug un cilvēki iet pazušanā, ir tieši buntošanās jeb pretošanās, sacelšanās. Cilvēka dabā ir buntoties, un buntošanās pamatā ir burvestība. Cilvēks pat var nezināt, ka viņš ir iegājis burvestības sfērā. Viņš labi izskatās, bet viņš vēlas nozagt tev tavas svētības, tāpēc neskati vīru “pēc cepures”, bet skaties pēc darbiem, ko cilvēks runā un kā viņš izturās.
Apgalvojums, kuram es svēti ticu, ir šāds – neviens Dieva cilvēks nekad neaicinās cilvēku no citas draudzes uz savu draudzi. Dieva cilvēks, kurš pazīst Dievu, kurš mīl cilvēkus, kurš ir ieinteresēts tevī, lai tu būtu glābts un svētīts, lai tu būtu savā draudzē, nekad tevi nevilks ārā no tavas draudzes. Var būt apciemošana vai kopēja konference, bet neviens patiess Dieva cilvēks internetā komentāros nerakstīs sliktu par kādu draudzes mācītāju, neviens to nedarīs! Velns ir tas, kurš zog labās sēklas, bet Dievs lieto Savus cilvēkus, lai celtu draudzi, lai celtu tevi. Velns lieto savus cilvēkus, lai nozagtu to, ko Dievs tev vēlas dot. Šodien es nerunāju par personiskām attiecībām ar Dievu, bet es runāju par veidu, kā Dievs darbojas un kā velns to grib apturēt un nozagt tev tavas svētības. Neviens tavs radinieks, kurš musina tevi iziet no draudzes, kurš runā pret draudzi, pret draudzes mācību, pret mācītāju, nav Dieva cilvēks tavā dzīvē. Draudzes mācības ir dažādas, bet pamatā tās ir vienādas – evaņģēlijs. Ja kāds aiziet no draudzes un pēc tam pārliecina citus cilvēkus un velk pie sevis, tas ir velna cilvēks un turklāt apsēsts, slikts cilvēks, ļauns cilvēks. Viņš pats to var neapzināties, bet viņš ir ļaunuma pārņemts, jo velns viņu lieto, lai iznīcinātu tavu dzīvi. Vienīgais DZĪVĪBAS AVOTS tavā dzīvē IR DIEVS! Tas ir ļoti vienkārši: nošķirt no Dieva, no draudzes, no Dieva cilvēkiem – tāds ir velna mērķis. Kādus cilvēkus tu uzklausi? Kad tev ir problēma laulībā, pie kā tu ej? Pie mammas, tēta vai mācītāja? Lūk, tas arī nosaka tavu likteni. Kas ir tavi padomdevēji? Šī ir nopietna tēma. Ikviens cilvēks, kurš mēģinās jaukt Dieva draudzi, saņems atpakaļ 30, 60 un 100 kārtīgus augļus. Pāvils saka, ka lāsts pār to. Viņš saka: „Kas neklausa mūsus vārdiem, lāsts pār to.”
Pagājušajā sestdienā pie mums bija īpašs mācītājs, bīskaps, kam ir 12 000 cilvēku liela draudze. Viņš ir viens no tuvākajiem Dāga Hevarda Milla palīgiem. Bīskaps daudz runāja par garīgo tēvu un dēlu tēmu. Uzticība un neuzticība ir ārkārtīgi svarīga, jo Dievs svētī nevis neatkarīgos, bet tos, kas ir komandā. Mēs esam Dieva komanda. Bīskaps runāja par dažāda veida cilvēkiem. Viņš runāja par veidu, kā Dieva svētība nonāk līdz tevīm. Pasaulē ir ļoti daudz slimu cilvēku. Es skatījos statistiku par cilvēkiem Latvijā, kuriem šobrīd būtu jābūt psihenē, un tie ir 80 000 cilvēku. Ir ļoti daudz cilvēku, kas ir slimi ar šizofrēniju, bet tas nav viņu attaisnojums. Man ir bijusi darīšana ar šizofrēniķiem, un uz viņiem ir viegli uzķerties. Viņi tik skaisti māk rakstīt, viņi māk sūdzēties, viņi māk uzrakstīt dažādus iesniegumus iestādēm, viņi pat var zināt svešvalodas. Es viņus nekad nebūtu iemācījies izšķirt, ja nebūtu meklējis Dievu un nebūtu ar tādiem saskāries. Es vairākas reizes esmu uzķēries uz šādiem cilvēkiem, un es ceru vairs neuzķerties. Viņi tik labi izskatās, tik gudri runā! Arī vilks avs drēbēs var tik labi izskatīties, tik labi, pārliecinoši runāt. Esmu pārliecināts, ka daudzi cilvēki, kuri tiek ievēlēti valdībā, ir šizofrēniķi, jo tas, ko viņi pēc tam dara, liecina par šizofrēniju. Es nesaku to par visiem, bet par daļu gan. Mums ir draudzes kontakttālrunis, uz kuru cilvēki zvana, un ko tik tur nenākas dzirdēt! Mana sieva viņus ir iemācījusies atšķirt jau no pirmajiem izteiktajiem vārdiem. Šādus cilvēkus mēs bloķējam. Ko dara šizo, kad viņu nobloķē? Viņš paņem citu numuru un zvana atkal, tāpēc viņus pat nav vērts bloķēt. Šizo katru dienu var nomainīt numuru, lai uzrakstītu kādu “gudru” lietu, pašu svarīgāko lietu, kā viņam šķiet. Pēdējā “gudrā” lieta, ko kāds cilvēks atsūtīja: Cilvēks. Aukstums. Slapjums. Pusbads. Bads. Bez zābakiem. Slimības. Bezpajumtes. Sodi. Naidi. Kari. Iznīcināšana. Priekšlaicīga nāve. Visiem. Katram cilvēkam, dzīvniekiem, dabai, zemeslodei, planētai. Vājprātīgie. Muļķi, bagātnieki. Atkal šaus svētku raķetes gaisā. Trakie, nolādētie. Nāve, nāve, nāve. Pirmā vieta. Tagad esošais. Dabas aizsardzība. Planetārā. Visur. Mana planēta. Karantīna!!!!!!!!!!
Draugs, pasaule ir sajukusi prātā. Viņi saka, ka mēs esam jukuši, bet patiesība ir cita. Ne visi, kas saka: “Kungs, Kungs,” ieies Debesu valstībā, bet tie, kas dara Debesu Tēva prātu. Tos, kuri godā mammu, tēti, draugus, pasaulīgus politiķus vairāk par savu mācītāju, Dievs nevar svētīt un lietot. Es atceros, kā mācītājs Ričards Erī stāstīja par trīs etapiem, no kuriem pirmais ir aizvainojums jeb nepiedošana uz kādu par kaut ko, kas padara cilvēku bīstamu. Pēc tam seko klusēšanas laiks, un tam seko vājprāts – parādās šizofrēnijas pazīmes. Tas viss notiek tikai tāpēc, ka cilvēks nespēj piedot. Katram no mums liekas, ka viņš ir cietējs. Inkaunteros mēs mācām par piedošanu, un pēc tam cilvēkiem atnāk brīvība gan no slimībām, gan no dažādām atkarībām. BRĪVĪBA ir PIEDOŠANĀ, žēlastībā. Vakar es dzirdēju iemeslus, kāpēc vēl var neaugt draudze: pirmais ir grēks, otrais – parādi. Paldies Dievam, ka mums šeit ir mācība neaizdot naudu. Ja tev ir lieks miljons, atdod to kādam, bet neaizdod. Ja šis cilvēks, kam tu esi aizdevis, tev nespēs atdot parādu, draudzē sāksies rūgtums, nepiedošana un šķelšanās. Vai tu neesi labā vietā, draugs? Šeit ir viss, lai tevi pasargātu.
Dieva lietās nav radinieku, nav mīļā vīra un mīļo bērnu. Divi gulēja vienā gultā, vienu paņēma, otru atmeta. Tātad ir daudz nenormālu cilvēku, kuriem velns liek nozagt tavu svētību. Velns grib sanaidot tevi ar Dieva cilvēkiem un ielikt aizvainojumu mūsu sarūsējušajās smadzenēs. Mirtante no filmas ”Limuzīns Jāņu nakts krāsā” teica: „Rīdzinieki vispār nav nekādi cilvēki.” Panākumi nav izmērāmi ne naudā, ne slavā, bet panākumi ir tad, kad tu esi harmonijā ar Dievu un cilvēkiem. Kā tu vari dzīvot harmonijā, ja tev ir nepiedošana sirdī? Piedošana nav vārdi, bet reāla izlīdzināšanās.
Mēs vienmēr domājam, ka mums ir taisnība. Skaties, es to pierādīšu ar savu piemēru. Pirms vairākiem gadiem zem mūsu dzīvokļa ievācās jauni kaimiņi. Esmu jau stāstījis šo notikumu, jo toreiz biju novests līdz baltām pelītēm. Mana meitiņa atceras, ka kādu rītu es uzlēcu gultā sēdus. Viņai likās, ka sācies karš. Kaimiņi gāza sienas. Pirms tam gan meistars bija brīdinājis, ka mazliet patraucēšot. Toreiz mēs visi kādu mēnesi vienkārši pa dienu braucām prom no mājas trokšņu dēļ, jo nebija iespējams ne Dievu lūgt, ne ko citu darīt. Vakarā atgriezāmies, tad bija klusums. Pēc tam kaimiņienei piedzima bērni, kuri gan neuzvedās tik skaļi, bet vienalga viņus varēja dzirdēt. Tāpat bērni bija arī kaimiņiem augšstāvā. Viens no viņiem regulāri trokšņoja. Šiem kaimiņiem bija arī sunītis Krūzo, garspalvains taksītis, draudzīgs suns, kurš dažreiz čurāja uz automašīnu riepām. Paliekot viens mājās, viņš skaļi gaudoja. Šajā dzīvoklī bija arī klavieres, taču nekad neesmu dzirdējis, ka kāds uz tām spēlētu kādu melodiju, tikai ik pa laikam kāds padauzīja taustiņus. Arī vīrs un sieva regulāri lamājās, katrs savā balss tonī. Savā dzīvoklī savu audio sistēmu es pārnesu uz citu istabu. Nopirku speciālo skaņas slāpēšanas paklāju, lai netraucētu kaimiņiem un būtu labāka skaņa. Pirmajā vakarā mazliet ilgāk paklausījos mūziku. Tūliņ bija klāt kaimiņiene, kura sūdzējās, ka viņa nevar nolikt gulēt bērnu. Es viņu gribēju ieaicināt iekšā un izskaidrot visu, taču viņa neklausījās. Es Betijai to stāstīju un viņa saka, ka viņa šo sievieti ļoti labi saprot. Bet vai šī sieviete mūs saprot, ka viņas dēļ mēs mēnesi nevarējām dzīvot savā dzīvoklī? To viņa nemaz nezināja. Galvenais bija tas, ko mēs viņai bijām izdarījuši. Es aizsūtīju sievu, lai izstāsta viņai visu, kā bija. Tagad viss ir kārtībā, tagad viņa zina, ka viņa nav pasaules centrs. Es zinu, ka viņa vairs nekad ar sūdzībām pie mums nenāks, jo viņa zina, ka viņas bērns nav pasaules centrs. Mēs katrs zinām, kas pie mūsu kaimiņiem notiek, un arī kaimiņi zina, kas notiek pie mums. Ja mēs par skaļu lūdzam Dievu, viņi nāk lamāties. Iesim uz mežu lūgt Dievu, ja gribam to darīt ļoti skaļi. Arī augšējā kaimiņiene vienu reizi atskrēja, kad testēju audio iekārtu, un brēca: „Vai jūs esat appīpējušies?” Es uzgāju augšā un skaidroju viņas vīram, ka vispār nepīpēju. Atvainojos, ka testēju mūzikas iekārtas. Beigās salabām un šobrīd īpaši viens otru netraucējam.
Tev jāsaprot, ka tu neesi pasaules centrs, ka ne tikai tev ir ļaunums nodarīts. Padomā, ko tu pats esi izdarījis, kādu ļaunumu tu esi atnesis. Lucifers gribēja būt augstāk par Dievu. To var redzēt pēc taviem darbiem, kas tu gribi būt. Un pastāv velna sūtīti cilvēki tavā dzīvē. Vakar mācītājs stāstīja, ka iemesls problēmām draudzē var būt okultisms, kad sātanisti buras pret draudzi, pret politiķiem. Viņš stāstīja par konkrētu gadījumu, kad mācītājs sludināja televīzijā. Tajā pašā laikā sātanisti, skatoties šo mācītāju sludinām televīzijā, caur televizoru uzlika rokas uz viņa acīm, un mācītājs kļuva akls. Lūdziet par saviem mācītājiem, lai burvestības nedarbojas. Buntošanās un dažāda veida šķeltniecība ir kā burvestība, un tas ir velna plāns. Mēs, visa Kristus draudze, neatkarīgi no konfesijas, esam vienīgais garīgais spēks un svētība Latvijai. Man patika kāds luterāņu mācītājs, kurš aizsūtīja cilvēku ar problēmām no citas draudzes atpakaļ uz savu draudzi. Lūk, Dieva cilvēks. Taču ir tādas draudzes, kuru mērķis ir vilkt cilvēkus ārā no citām draudzēm. Neviens Dieva cilvēks tā nedarīs. Mēs nolādam tādas darbības un, ja vajag, arī cilvēkus. Katrs kristietis lai ir savas draudzes patriots un rūpējas par savu draudzi, nevis par citu. Oktobrī kopējās lūgšanās mēs visi sanāksim kopā un pielūgsim Dievu. Mēs pulcēsimies arī kādās kopīgās konferencēs, taču nejauksimies citu darīšanās. Ja tu sastopies internetā vai grupās ar šādiem cilvēkiem, atceries – šie cilvēki nav no Dieva. Šiem cilvēkiem ir putra galvā, un jebkurā gadījumā tas kaut kur viņu dzīvē izpaudīsies. Es to saku no Dieva vārda un no pieredzes. Vai nav laba tēma? Mums to vajadzēja. Ķersimies pie Rakstu vietām.
”Un Jošafāts gūlās pie saviem tēviem un tika apglabāts pie saviem tēviem Dāvida pilsētā, un viņa dēls Jorāms kļuva ķēniņš viņa vietā. Un Jorāmam bija brāļi, Jošafāta dēli, Azarja, Jehiēls, Zaharja, Azarja, Mihaēls un Šefatja; šie visi bija Jošafāta, Jūdas ķēniņa, dēli. Un viņu tēvs tiem atstāja lielu mantību, sudrabu un zeltu, un dārgas dāvanas līdz ar stipri nocietinātām pilsētām Jūdā, bet ķēniņa valsti viņš deva Jorāmam, tāpēc ka tas bija viņa pirmdzimtais dēls. Kad Jorāms bija sava tēva ķēniņa valstī kļuvis par valdnieku un savu varu nostiprinājis, tad viņš lika nokaut ar zobenu visus savus brāļus un arī kādus no visaugstākajiem Jūdas vīriem. Jorāms bija trīsdesmit divus gadus vecs, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja Jeruzālemē astoņus gadus. Un viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļus, kā to Ahaba nams bija darījis, jo viņam bija Ahaba meita par sievu, un viņš darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs. Bet Tas Kungs negribēja iznīcināt Dāvida namu tās derības dēļ, ko Viņš bija noslēdzis ar Dāvidu, un arī tādēļ, ka Viņš bija apsolījis viņam un viņa dēliem dot gaismu uz mūžīgiem laikiem. Un viņa laikā edomieši atkrita no Jūdas virsvadības, un viņi iecēla paši sev ķēniņu. Tādēļ Jorāms devās turp pāri ar saviem virsniekiem un ar visiem saviem kara ratiem; un notika, ka viņš piecēlās naktī un sakāva edomiešus, kas bija apmetušies viņam visapkārt un ielenkuši viņu un viņa pavēlniekus pār kara ratiem. Tomēr edomieši atkrita no Jūdas virsvadības līdz pat šai dienai. Tai pašā laikā sacēlās arī Libna pret viņa virsvadību, jo viņšbija atmetis To Kungu, savu tēvu Dievu. Viņš uzcēla arī augstieņu svētnīcas Jūdas kalnos, pavedināja Jeruzālemes iedzīvotājus piekopt elku kalpību un noveda Jūdu neceļos. Tad viņa rokās nonāca pravieša Ēlijas vēstule, kurā bija rakstīts: “Tā saka Tas Kungs, tava tēva Dāvida Dievs: tāpēc ka tu nestaigā sava tēva Jošafāta un Asas, Jūdas ķēniņa, ceļus, bet esi sācis staigāt Israēla ķēniņu ceļus un esi darījis, ka Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji ir nodevušies elku kalpībai, kāda bija Ahaba nama elku kalpība, un tu esi arī nokāvis savus brāļus, visu savu dzimtu – viņus, kuri bija labāki nekā tu, esi tu nokāvis, – tad redzi, Tas Kungs tevi sitīs ar smagām sērgām, kas skars tavu tautu, tavus dēlus, nāks pār tavām sievām un skars arī visu tavu namu. Un tev pašam uzies moku pilna slimība, ka tev sasirgs tavas iekšas un, dienu no dienas pamazām nīkstot, iznāks laukā.” Un Tas Kungs modināja naidu pret Jorāmu filistiešos un arābos, kuri mīt kaimiņos kušītiem. Un viņi devās pret Jūdu sirojumā, ielauzās zemē un aizveda līdzi visu mantu, ko vien varēja atrast ķēniņa namā, un aizveda gūstā arī viņa dēlus un viņa sievas, tā ka viņam neatlika neviena dēla kā vienīgi Joahass (Ahasja), jaunākais no viņa dēliem. Un pēc visa tā Tas Kungs viņu piemeklēja ar slimību viņa iekšās, kura nebija dziedināma. Tā vilkās nepārtraukti, diendienā pieņemdamās, un, kad pienāca otra gada beigas, tad notika, ka slimības dēļ viņa iekšas iznāca laukā, un viņš lielās mokās nomira. Bet viņa tauta nesarīkoja viņam tādu viņa miesas sadedzināšanu, kādu viņi bija rīkojuši viņa tēviem. Viņam bija trīsdesmit divi gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja astoņus gadus Jeruzālemē; tā viņš aizgāja, un nevienam nebija viņa žēl, un to gan apglabāja Dāvida pilsētā, bet ne ķēniņu kapos.” (2. Laiku grāmata 21:1-20)
Es runāšu par trīs ķēniņiem. Pirmais bija Jošafats, ļoti dievbijīgs ķēniņš, kurš Izraēlā atjaunoja kalpošanu Dievam, kā arī tās uzplaukumu, izvācot no valsts visus elkus un Baala priesterus. Jūda tajā laikā dzīvoja drošībā un bagātībā, templī levīti slavēja Dievu, tika atjaunotas lūgšanas. Kad nāca ienaidnieks, viņi vienmēr to sakāva. Kaut arī Jošafats pieļāva kļūdas, Dievs bija ar viņu līdz galam. Jošafats valdīja ilgi un pēc nāves viņu apglabāja ķēniņu kapenēs. Viņa dēls Jorāms kļuva par ķēniņu pēc viņa.
”Jorāms bija trīsdesmit divus gadus vecs, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja Jeruzālemē astoņus gadus. Un viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļus, kā to Ahaba nams bija darījis, jo viņam bija Ahaba meita par sievu, un viņš darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs.” (2. Laiku grāmata 21:5-6)
Izraēla ķēniņi bija bezdievīgi ķēniņi, kuri pielūdza Baalu, upurēja bērnus, vajāja un nogalināja Dieva praviešus, tiesās apmeloja cilvēkus, sagrozīja likumus, piemēram, tā rīkojās Ahaba nams. To var salīdzināt ar Ziemeļkoreju, kur gandrīz pilnībā tika iznīdēta kristietība. Jorāma sieva bija bezdievīgā ķēniņa Ahaba meita. Te skaidri ir uzrakstīts, ka šī sieviete bija pie visa vainīga. Protams, ka arī Jorāms bija vainīgs, jo viņš izvēlējās tādu sievu. Henrijs Madava ir teicis, ka viena partnera zemais līmenis neizbēgami ietekmē otru partneri. Arī Salamanu ietekmēja viņa daudzās sievas, kurām viņš paklausīja, ceļot altārus elkiem, un dzīves beigās atkrita no Dieva. Kāds ir risinājums, ja tev ir tāda sieva vai vīrs? Prioritāte ir Dieva cilvēkam tavā dzīvē. Ej pēc padoma nevis pie kolēģiem, mammas, bērniem, vīra vai sievas (velna lietotiem cilvēkiem), bet pie Dieva cilvēka savā draudzē. Jo reizēm stiprais cilvēks tiek novilkts uz leju caur neticīgo cilvēku. Kad izvēlies, ar ko precēties, esi ļoti uzmanīgs. Tev vajag lūgt Dievam dievbijīgu un kalpojošu otru pusīti, nevis zilām acīm, gariem matiem utt. Vienīgais kritērijs ir – vai cilvēks bīstas Dievu un kalpo Viņam, pretējā gadījumā tu visu dzīvi mocīsies, dzīvodams ar cilvēku, kuram ir cits gars. Arī Pāvils mūs brīdina par to.
”Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību?” (2. Korintiešiem 6:14)
”Kā tu, sieva, zini, vai varēsi izglābt savu vīru? Jeb kā tu, vīrs, zini, vai varēsi izglābt savu sievu?” (1. Korintiešiem 7:16)
Esi gatavs karam, jo mēs esam armijā. Tava otrā pusīte, kura pārmet tev pārāk lielu veltīšanos Dievam, varbūt jau sen būtu sapuvusi divus metrus zem zemes, ja tu nekalpotu Dievam un nelūgtu par viņu. Es, būdams nožēlojams narkomāns un noziedznieks, redzot, ka mana mamma iet baptistu draudzē, domāju, ka viņa iet sektā un atdod tur visu savu naudu. Taču šodien esmu dzīvs, pateicoties tieši viņai, jo viņa lūdza par mani Dievu desmit gadus. Tādam narkomānam kā man bija jānomirst 30 gadu vecumā. Paldies Dievam un mammai, Dieva cilvēkam. Kā būtu tev, ja tev nebūtu tavs Dieva cilvēks un tava draudze? Tātad Jorāms staigāja grēcinieka ceļus, ievedot visu Jūdu elku kalpībā, jo viņam par sievu bija Ahaba meita. Un Jorāmam kādu laiku labi klājās. Vai esi pamanījis, ka cilvēki, kuri aiziet no draudzes, lielās, ka tagad viņiem ir tik jauki un labi? Ko vispār nozīmē, ka cilvēkam iet labi? Tas Kungs negribēja iznīcināt Dāvida namu, tāpēc Viņš Jorāmam kādu laiku lika mieru. Dievs bija ieinteresēts šajā dinastijā, no kuras bija jāceļas Jēzum. Bet tas neturpinājās ilgu laiku. Pie Jorāma atnāca pravietis.
”Tad viņa rokās nonāca pravieša Ēlijas vēstule, kurā bija rakstīts: “Tā saka Tas Kungs, tava tēva Dāvida Dievs: tāpēc ka tu nestaigā sava tēva Jošafāta un Asas, Jūdas ķēniņa, ceļus, bet esi sācis staigāt Israēla ķēniņu ceļus un esi darījis, ka Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji ir nodevušies elku kalpībai, kāda bija Ahaba nama elku kalpība, un tu esi arī nokāvis savus brāļus, visu savu dzimtu – viņus, kuri bija labāki nekā tu, esi tu nokāvis, – tad redzi, Tas Kungs tevi sitīs ar smagām sērgām, kas skars tavu tautu, tavus dēlus, nāks pār tavām sievām un skars arī visu tavu namu. Un tev pašam uzies moku pilna slimība, ka tev sasirgs tavas iekšas un, dienu no dienas pamazām nīkstot, iznāks laukā.”” (2. Laiku grāmata 21:12-15)
”Tā vilkās nepārtraukti, diendienā pieņemdamās, un, kad pienāca otra gada beigas, tad notika, ka slimības dēļ viņa iekšas iznāca laukā, un viņš lielās mokās nomira. Bet viņa tauta nesarīkoja viņam tādu viņa miesas sadedzināšanu, kādu viņi bija rīkojuši viņa tēviem. Viņam bija trīsdesmit divi gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja astoņus gadus Jeruzālemē; tā viņš aizgāja, un nevienam nebija viņa žēl, un to gan apglabāja Dāvida pilsētā, bet ne ķēniņu kapos.” (2. Laiku grāmata 21:19-20)
Traki Jošafatam klājās, jo viņš saslima ar briesmīgu slimību, ienaidnieki izlaupīja viņa zemi un tauta nesarīkoja viņam pienācīgas bēres. Svešzemju sirotāji izpostīja zemi, jo Jošafatam bija Ahaba meita par sievu, kuru viņš bijās vairāk nekā Dievu un Dieva cilvēkus. Vai tu redzēji, kā Tautas lūgšanu sapulcē uzstājās kardināls Jānis Pujāts? Viņš pieder citai konfesijai, bet ir Dieva cilvēks! Tu juti, ka tavā priekšā stāv Dieva cilvēks? Es nesaku, ka tev viņš tagad jāklausa. Kas attiecas uz mūsu draudzes iekšējām lietām, tev ir jāklausa savs mācītājs. Ir kopīgas lietas, kuras mēs varam mācīties no visiem mācītājiem. Ikviens cilvēks, kurš grib tevi dabūt ārā no draudzes, nav Dieva cilvēks. Ikviens tāds ir jānogriež līdz saknei. Un, ja tu esi tas, kas ķeksē ārā cilvēkus no citas draudzes, tu neesi Dieva cilvēks. Mūsu uzdevums nav glābt cilvēkus no citām draudzēm, mūsu uzdevums ir glābt cilvēkus no pasaules, glābt no velna. Dievs izglāba mani un izmainīja manu dzīvi, Dievs izglāba tevi, tāpēc glāb citus cilvēkus!
Ienaidnieki aizveda un iznīcināja Jorāma dēlus, palika tikai viens, un viņa vārds ir Joahass jeb Ahasja. Viņš bija jaunākais dēls, bet, tā kā visi pārējie dēli jau bija nonāvēti, tieši viņš kļuva par nākamo Jūdas ķēniņu. Tagad būs stāsts par viņu.
„Un Jeruzālemes iedzīvotāji cēla par ķēniņu viņa vietā Ahasju, viņa jaunāko dēlu, jo visus vecākos dēlus bija nogalinājuši sirotāji, kuri kopā ar arābiem bija ielauzušies nometnē; tā Ahasja, Jūdas ķēniņa Jorāma dēls, kļuva ķēniņš Jūdā. Un Ahasjam bija divdesmit divi gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja vienu gadu Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Atalja, Omrija meita. Arī viņš staigāja Ahaba nama ceļus, jo viņa māte bija viņa padoma devēja darīt ļaunu.” (2. Laiku 22:1-3)
Viņš valdīja tikai vienu gadu. Kāpēc? Jo viņa māte bija viņa padomdevēja darīt ļaunu! Es nesaku, ka nevar prasīt mammai padomu vai mācīties skolā no skolotājiem, es saku, kam ir jābūt prioritātei. Kā mēs lasām Bībeli? Veco Derību mēs skatāmies caur Jaunās Derības prizmu, caur Jēzus vārdiem mēs skatāmies visus Pāvila vārdus, arī visus skolotāju, pasaules zinātnieku vārdus mēs skatāmies caur Bībeles vārdu, konkrēti caur savas draudzes Dieva cilvēkiem. Bet briesmīgi ir tas, kas notiek ar cilvēkiem, kuri atkrīt, aiziet un ceļās pret draudzi, man viņu nav žēl. Buntinieki, šķeltnieki manās acīs ir vienkārši ienaidnieki. Es neteikšu viņiem: „Atgriezies, Dievs tevi mīl, man tevis žēl.” Ej un liec mierā mūsu draudzi! Ja esi tur, tad paliec, bet liec mūs mierā! Ja nē, es iedarbināšu garīgus mehānismus, labi tev nebūs. Vācies prom, tu esi vilks avs drēbēs, un nečakarēcilvēkus! Tu esi velns! Jēzus, domādams Jūdu, teica: “Viens no jums ir velns.”
„Un viņš darīja to, kas ir ļauns Tā Kunga acīs, kā Ahaba nams, jo tie bija viņa padoma devēji pēc tam, kad viņa tēvs bija nomiris, viņam par postu.” (2. Laiku 22:4)
Viņš darīja to, kas ļauns, jo viņa nams bija viņa padomdevēji. Viņš negāja pie Elijas, pie Dieva praviešiem, pie Dieva vārda, Dieva cilvēkiem, bet gāja pie pagānu priestera, pie reliģioziem, atkritušiem, ļauniem cilvēkiem. Cilvēki, kas viņaprāt nav ļauni, bija viņa padomdevēji. Draugs, Dieva lietās nav radinieku! Nav draugu! Ir tikai tie, kas dara mūsu Debesu Tēva prātu. Debesu Tēva prāts nav ārdīt draudzi, musināt cilvēkus, ticīgajiem staigāt no draudzes uz draudzi. Dieva prāts nav mainīt sievas un vīrus, lai vienam bērnam ir 3 tēvi, 5 mammas un viņš nezina, kurš īsti ir viņa tēvs. Vai var izaugt normāls kristietis, ja viņš nezina, kurš ir viņa mācītājs un draudze? Neesi interneta kristietis! Dieva darbu dara tie, kas ceļ Dieva valstību no pasaules un pazudušiem cilvēkiem.
„Bet paša Dieva nolikta bija Ahasjas bojāeja [..]” (2. Laiku 22:7)
Viņš valdīja tikai vienu gadu, un pēc tam gāja bojā. Ahasja brauca apraudzīt savus čomakus Izraēlā, Izraēla ķēniņu. Vīram vārdā Jehus bija Dieva dots uzdevums iznīdēt nolādēto Ahaba namu. Ahasja ar Izraēla ķēniņu gadījās tajā vietā, kur Jehus jāja savos ratos un nīdēja ārā visus Ahaba nama piekritējus, un arī viņu nogalināja. Viens gads un punkts. Viņa māte bija padomdevēja, ne Dieva cilvēks, ne Dieva vārds. Kad Ahasjas mamma redzēja, ka dēls ir miris, viņa nogalināja visus viņa brāļus, kas varēja mantot troni, un pati ieņēma troni. Tas ir trakāk nekā ragana! Ragana ir sieviete, kas ģimenē visu laiku zāģē, šī nav ragana, bet drīzāk pats velns. Kāda meitene, bezdievīgā ķēniņa Ahasjas māsa, bija precēta ar priesteri Jojadu. Viņa izzaga vienu dēliņu no Ataljas nagiem un paslēpa savā guļamistabā, un viņš izdzīvoja. Kāpēc viņa tā izdarīja? Viņas vīrs bija Dieva cilvēks. Kā tu redzi, cilvēks vairāk ietekmē tevi un tavu likteni nekā Dievs. To vajag iegaumēt! Kā Dievs ietekmē? Kā velns ietekmē tevi? Caur cilvēkiem! Kādi cilvēki tev ir apkārt? Tu nevari izvēlēties savu likteni, tu nevari izvēlēties to, vai tevi ietekmēs, vai neietekmēs, jo jebkurā gadījumā tevi ietekmēs. Taču tu vari izvēlēties to, kādi cilvēki tev būs apkārt. Tu vari izvēlēties savus padomdevējus, savu mācītāju un to, ko tu izvēlies, tāds tu arī būsi. Ja tev nav paveicies un tu neesi tādā vidē, tev ir jābūt ļoti stipram un vienmēr jāklausa Dieva cilvēka balsij. Klausi Dieva balsij un Dieva cilvēku balsij, nevis radiniekus un visus pārējos sev apkārt. Pretējā gadījumā tu vari nonākt tādā situācijā kā Ahasja un tikt nogalināts. Es nerunāju par fizisku nogalināšanu, bet par garīgām lietām. Velns var garīgi izpostīt tavu dzīvi. Mums ir jāstiprina draudze, jo mēs esam stipri tad, kad mums ir stipra draudze! Zini, mums ir ļoti stipra draudze, ļoti dodoša, ziedojoša draudze. Mūsu finansiālie solījumi draudzes telpu remontam bija 34 000 eiro, un tik mēs arī atnesām. Mēs ierīkosim ventilāciju, līgums jau tiek taisīts, jo mums tai ir nauda, un mēs paši to izdarījām!
„Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.” (Filipiešiem 4:13)
Dievs 100% svētīs ikvienu draudzes patriotu! Dievs tevi svētīs!
„Bet Jehošeba, ķēniņa Jorāma meita, ņēma Joasu, Ahasjas dēlu, un izzaga viņu no ķēniņa dēlu vidus, kuri bija nogalināmi, un viņu ar visu aukli novietoja guļamistabā. Tā Jehošeba, ķēniņa Jorāma meita, priestera Jojadas sieva, kas bija Ahasjas māsa, viņu paslēpa no Ataljas rokas, ka tā viņu nevarēja nomaitāt.” (2. Laiku 22:11)
Šī mazā ķēniņa vārds bija Joass. Priesteris Jojada pieņēma viņu ģimenē kā savu bērnu, viņi audzināja viņu Dieva ceļos. Šī bezdievīgā sieviete Atalja vēl joprojām valdīja, bet, kad Joasam bija 7 gadi, Jojada sarīkoja apvērsumu un ielika Joasu par valdnieku, un kareivji Atalju nogalināja. Jūdā tika atjaunota likumīga ķēniņa vara. Jojada Joasam palīdzēja kā garīgais padomdevējs un tēvs, kurš viņu uzaudzināja, un viņš valdīja Jeruzalemē 40 gadus. Joass atjaunoja kalpošanu templī, izmēza ārā visus elkus, tauta uzplauka, vairs nebija nekādu iebrukumu un zaudējumu. Šāda ķēniņa vadībā tauta pārdzīvoja jebkādas grūtības. Pēc Jojadas nāves Joass palika bez miesīgā tēva un padomdevēja. Ķēniņam bija aptuveni 30 gadi un viņš bija pilnībā atbildīgs cilvēks.
„Bet pēc Jojadas nāves nāca Jūdas vadoņi un pagodināja viņu, un ķēniņš viņus uzklausīja. Un viņi atstāja Tā Kunga, savu tēvu Dieva, namu un kalpoja ašērām un elku tēliem. Tad nāca Dieva dusmas šo viņu pārkāpumu dēļ pār Jūdu un Jeruzālemi. Un Tas Kungs sūtīja viņu vidū praviešus, lai viņus atkal atgrieztu pie Tā Kunga, un tie griezās pie viņu sirdsapziņas, bet viņi neklausījās.” (2. Laiku 24:17-19)
Kamēr bija dzīvs tēvs, tikmēr viņš kalpoja Dievam. Cik svarīgs ir cilvēcīgais faktors! Gribi to vai nē, bet šis faktors ir svarīgs. Man personīgi tā negribētos, bet tas tomēr ir svarīgi. Man gribētos, ka cilvēks ir pašpietiekams, atbildīgs, ka viņam obligāti nevajag kādu citu, bet vajag. Mēs nevaram būt paši par sevi, mums vienmēr ir kāds vajadzīgs. Šis kāds ir vai nu Dieva cilvēks, vai velna cilvēks. Vai tu ej pēc padoma pie sava mācītāja? Varbūt tu lasīji Bībeli, meklēji atbildi, saputrojies, bet atnāc pie mācītāja, lai viņš tev pasaka konkrēti. Tu Bībelē vari neatrast konkrētu atbildi, un daži viltus mācītāji skaidro Bībeli kā paši grib, taču tur nav ko daudz skaidrot, jo ir tikai viena patiesība. Tas cilvēks, kurš nodeva Jēzu, aizgāja un pakārās, kas liecina par to, ka viņš bija šizofrēniķis. Nepiedošana, mantkārība un nodevība kaut ko izdarīja viņa prātā un sirdī, ka viņš pat negribēja vairs dzīvot. Tas nav normāli, bet tā notiek. Bet tas viss ir Bībelē un mums no tā ir jāmācās. Paliec savā zemē un dzīvo ar godu.
Kāpēc Joass atkrita no Dieva? Pie viņa nāca Jūdas vadoņi, un viņš paklausīja tam, ko viņi gribēja, jo viņa dzīvē vairs nebija priesteris padomdevējs. Piemēram, katoļiem ir katram savs priesteris, un cilvēks pat nevar nomirt bez viņa, var netikt debesīs, – vajag priesteri, kas atlaiž grēkus. Bet tu nemirsi un dzīvosi, un sludināsi Tā Kunga darbus! Jo tu esi uzticams! Tālāk būs bēdīgs notikums, man pat gribas raudāt par tādu lietu, jo tas ir pretīgi, nožēlojami, nenormāli un tam ir smagas sekas.
„Tad Dieva Gars nāca pār Zaharju, priestera Jojadas dēlu, un viņš nostājās kādā paaugstinājumā tautas priekšā un sacīja: “Tā saka Dievs: kāpēc jūs pārkāpjat Tā Kunga baušļus? Tas nebūs jums par labu! Ar to jūs esat To Kungu atmetuši, un Viņš atmetīs jūs! Bet viņi cēlās, sazvērēdamies pret viņu, un, paklausīdami ķēniņa pavēlei, tie viņu nomētāja ar akmeņiem Tā Kunga nama pagalmā. Tā ķēniņš Joass nepieminēja to žēlsirdību, ko Zaharjas tēvs Jojada bija viņam parādījis, bet nogalināja Jojadas dēlu. Un mirdams Zaharja sacīja: “Lai Tas Kungs redz un piemeklē!”” (2. Laiku 24:20-22)
Ķēniņš Joass neatcerējās to žēlastību, ko Zaharja tēvs Jojada bija viņam parādījis, bet nogalināja Jojadas dēlu, un mirdams Zaharja sacīja: “Lai Tas Kungs redz un piemeklē.” Pēc gada Aramas karaspēks cēlās un devās pret Joasu uzbrukumā. Viņi ienāca Jūdas zemē un Jeruzālemē, nogalināja visus tautas vadoņus, bet visu savu laupījumu nosūtīja Damaskas ķēniņam. Kaut gan Aramas karaspēks ieradās nelielā skaitā, tomēr Tas Kungs viņu rokās nodeva lielu karaspēku, jo Jūda bija atmetis To Kungu. Kāpēc viņi atmeta To Kungu? Tāpēc, ka ķēniņš aizmirsa, kas ir garīgā autoritāte, aizmirsa Dievu. Tā sīrieši kļuva par Joasa tiesātājiem, bet, kad sīrieši no viņa aizgāja, tie viņu atstāja smagi slimu, un viņa kalpi sazvērējās pret viņu priestera Jojadas dēla izlieto asiņu dēļ un nokāva viņu viņa paša gultā. Viņš dabūja galu un viņu apglabāja Dāvida pilsētā, bet ne ķēniņa kapos. Trīs ķēniņi, nožēlojamas dzīves un nāves. Tajā visā es redzu tikai pirmo ķēniņu Jošafatu, Jorāma tēvu, pēc tam Jehošebu, kas izglāba mazo ķēniņu, pravieti Zaharju un vienu Dieva cilvēku Jojadu. Šajā pasaulē, ieskaitot draudzi, var būt daudz negatīvas informācijas, negatīvas lietas, no kurām var ietekmēties, tāpēc tev ir jāatcerās Jēzus vārdi: “Mans tēvs, mana māte un mani brāļi ir tie, kas dara mana Debesu Tēva prātu.” Dieva lietās nav radinieku un nav draugu! Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Dieva lietās nav radinieku” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
