Mums prātā visu laiku kaut kas notiek – domu dzīve, ķīmiskas reakcijas. Tas, kā Dievs ir iekārtojis cilvēku, ir ļoti brīnumaini. Viņš cilvēku ir radījis pēc Savas līdzības, radošu, ar spēju domāt, ar intelektu. Domāšanas veids ir saistīts ar pozitīviem un negatīviem tēliem, ko mēs redzam. Tas, kā cilvēks domā, ir saistīts ar viņa mērķiem. Kā ir vispār ir cēlusies draudze? Dievs runāja uz Ābrahāmu.
Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,” Viņš tam sacīja. (1. Mozus grāmata 15:5)
Tātad pats sākums ir domāšanas veidā, redzējumā jeb vīzijā. Par vīziju esam runājuši daudz, tā ir skaidra lieta katram cilvēkam, kurš vēlas kaut ko sasniegt. Kur ir problēma? Ja kādam ir šāda problēma, tad tas, ko tu šodien dzirdēsi, būtu jāņem vērā un jāmaina domāšana. Spēja vizualizēt – tā ir daļa no lūgšanas. Lūgšana nav tikai pateikt vārdus. Lūgšana ir arī tas, ka tu savās domās uzzīmē konkrētu ainu, mērķi, spēj to noformulēt, apliecināt. Viss sākas ar redzējumu, domāšanas veidu, koncentrēšanos konkrētā virzienā. Vizualizācija nav tikai kristiešu lieta. Tā nav tikai tas, ko Dievs pateica Ābrahāmam par skatīšanos uz debesīm un daudziem pēcnācējiem. Viņš teica arī izstaigā to zemi. Ābrahāms ne tikai vizualizēja apsolīto zemi, bet izstaigāja visas tās vietas, lai labāk varētu vizualizēt. Viņš atcerējās, tas tik ļoti nospiedās viņa atmiņā, zemapziņā jeb sirdī, ka kļuva par daļu no viņa. Ar vārdu “zemapziņa”, mēs saprotam arī sirdi, mūsu iekšējo pasauli, iekšējo cilvēku. Ābrahāms vīziju nodeva tālāk Īzakam, Jēkabam, Jāzepam. Jāzeps nodzīvoja pilnvērtīgu dzīvi un cauri grūtībām izpildīja savu misiju. Viņš to spēja, pateicoties redzējumam, ko bija saņēmis no tēva. Jāzeps bija precēts ar Ēģiptes priestera meitu. Tad, kad viņš devās pie tēviem jeb nomira, viņš piekodināja saviem dēliem Efraimam, Manasei un tiem cilvēkiem, kas pēc viņa paliks, lai neaizmirst viņu un paņem līdzi viņa kaulus. Viss Izraēls atradās Ēģiptē, un Jāzeps runāja uz saviem dēliem par vairāku simtu gadu tāliem notikumiem uz priekšu. Viņš bija pārliecināts, zināja, ka viņi izies no šīs zemes.
Un Jāzeps nozvērināja Israēla bērnus, teikdams: “Dievs patiešām raudzīsies uz jums, ka jūs aizvedat manus kaulus no šejienes.” (1. Mozus grāmata 50:5)
Jāzeps bija otrais cilvēks aiz faraona, faktiski tāds kā premjerministrs. Viņš zināja, kas notiks pēc nāves, ka tiks iebalzamēts un ievietots piramīdā tā kā Tutanhamons vai savādākā veidā, un bija jau devis norādes, lai paņem viņu līdzi, kad izies no Ēģiptes. Ja kāds ir bijis muzejos vai pētījis, tad zina, ka zinātnieki par to, kas notika ar Jāzepa ķermeni pēc nāves, strīdas un vēl strīdēsies, un visticamāk nekad arī neatklās absolūto pareizo ainu. Kad Izraēls izgāja no Ēģiptes, viņi nesa līdzi Jāzepa kaulus.
Mozus arī paņēma līdzi Jāzepa kaulus, jo tas israēliešiem bija licis solīties ar zvērestu, sacīdams: Dievs jūs lūkodams uzlūkos; tad paņemiet manus kaulus līdzi no šejienes. (2. Mozus grāmata 13:19)
Jāzeps to visu zināja, ka viņi izies un gribēja, lai saskaņā ar tā laika ticējumiem un tradīcijām tiek apglabāts apsolītajā zemē – vīzijas un apsolījuma zemē. Lūk, vīzijas spēks.
Vīzija ir tas, kas kā magnēts pievelk vajadzīgos cilvēkus un resursus. Vīzija, redzējums, mērķi ir noteicošais, virzošais spēks katram cilvēkam lielās vai mazās lietās. Ja runājam par Svēto Garu, tad Viņam nemaz nav tik ļoti liela nozīme pašā vīzijā, kuru cilvēks izvēlas vizualizēt. Vīzija darbojas jebkuram cilvēkam – kristietim, musulmanim, hinduistam, ateistam. Tas ir universāls princips. Pamatpatiesība. Šīm patiesībām jāmājo dziļi mūsu sirdī, un šīm patiesībām ar Svēto Garu nav tāda sakara, kādu kristieši bieži iztēlojas un iedomājas. Pastāv uzskats, ka pietiek, ka mēs vizualizējam un tas, ko vizualizējam, notiks. Tam pat nav liela sakara ar mūsu rīcību, ka mēs vizualizējam, rīkojamies un tad sasniedzam rezultātu. Tur ir kaut kas nedaudz vairāk. Es gribu, lai notiek pēc Dieva vārda.
Un Tas Kungs tevi noliks par galvu, bet ne par asti, un tu būsi arvien augšā un nekad lejā, ja tu klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es tev šodien pavēlu turēt un pildīt. (5. Mozus grāmata 28:13)
Tā ir Bībeles doma, Dieva griba, izpausta caur Dieva vārdu, ko mēs lasām un pieņemam, ka Dievs grib, lai mēs esam augšā.
Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs. (Lūkas evaņģēlijs 10:19)
Tu spēj pārvarēt jebkādas grūtības. Tas ir saistīts ar vīziju, bet nav tiešā veidā saistīts ar to, ka Svētais Gars kaut ko izdarīs.
Vienīgais kontakta veids ar Dievu ir doma. Pieņemot Dieva domas jeb Dieva standartus, vizualizācijas spēks tos iedzīvina. Vīzijas spēks pieder pašam cilvēkam, neatkarīgi vai viņš to lieto saskaņā ar Svētā Gara prasībām, virzībām.
Piemēram, desmit baušļi ir tie, kas nosaka normālas morāles, ētikas normas, kuras Dievs ir paredzējis, lai cilvēki var sadzīvot savā starpā, lai katrs pats varētu pilnvērtīgi funkcionēt. Kopumā tas arī ir viss, kas saistīts ar vīziju. Tur Svētajam Garam nemaz nav tik lielas teikšanas, bet pašam cilvēkam. Paņem un vēlreiz izlasi Jongi Čo grāmatu “Ceturtā dimensija”. Cilvēkam daudzas reizes ir jāatkārto lietas, lai viņš tās līdz galam saprastu. Diemžēl, šīs ir lietas, kuras negrib saprast. Vienreiz, divreiz, trīsreiz dzird un nekādi nesaprot. Tas arī nosaka, vai tu būsi augšā vai lejā. Īpaši kristiešiem tā ir problēma, kura ir jāizprot. Tikai tāpēc, ka tu izlasīji Jongi Čo grāmatu, ka pietiek lūgt un viss notiks. Atgādinu, nav runa par to, ka pietiek darboties. Mēs lasām, ka kādā valstī kāds cilvēks lūdza un vizualizēja kādas lietas un šīs lietas notika. Tas ir iespējams arī ar Dieva iejaukšanos, bet lielā mērā šeit nebūs sakara ar Dievu. Ar Viņu tur sakars ir tik daudz, ko tu tieši esi domājis. Vai esi domājis un vizualizējis saskaņā ar Dieva gribu, saskaņā ar savu gribu vai vispār saskaņā ar kādas sātaniskas sektas pamatnostādnēm? Cilvēks ir radīts pēc Dieva līdzības un neatkarīgi no tā, vai viņš tic, vai netic Dievam, Viņam piemīt spēja vizualizēt. Vīzijai, mērķiem ir spēks neatkarīgi no tā, vai Dievs ir tavā dzīvē vai nav. Šo nevajag nepareizi izprast. Es nemācu neticēt Dievam. Ticība Dievam un vizualizācija ir dažādas lietas. Par lūgšanu – Dievu lūdz tie, kuri tic Viņam, gan arī tie, kuri nav nevienā draudzē, kā arī dažādu reliģiju piekritēji. To dara arī dažādās formās, piemēram, meditācija. Fakts, ka tā ir lūgšana, apliecināšana, redzēšana, ar ko ir saistīta dzīves kvalitāte. Es gribu šodien palīdzēt ieskatīties, redzēt, saprast un būt savā dzīvē augšā, nevis lejā. Ārkārtīgi maz ir to cilvēku, arī kristiešu, kuri ir augšā, nevis lejā, kas pilnā mērā var uzņemties atbildību par savu dzīvi. Maz ir to, kuri ir patiešām brīvi cilvēki. Pastāv tādi maldi, kā, piemēram, ka pietiek ar jaunpiedzimšanu. Tu esi piedzīvojis Dievu, ir notikusi jaunpiedzimšana un tagad tevi Dievs pieņems, un tieši tādēļ tava dzīves kvalitāte mainīsies. Ar to vien, ka esi piedzimis no augšas, tava dzīve kvalitāte nemainīsies.
Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.” (Jāņa evaņģēlijs 3:3)
Jēzus nesaka, ka tev kaut kas īpašs jāpiedzīvo. Ko nozīmē piedzimt no augšienes? Kad cilvēkiem ir radikāli mainījusies dzīve, pirmais, ko mēs domāsim, ka tā ir jaunpiedzimšana, Dieva pieskāriens. Cilvēki brauc uz inkaunteru, tur notiek brīnumi, garīgā pasaule reāla un tuva, izjūt Dieva pieskārienu, un tādēļ cilvēks ir mainījies un uzlabosies dzīves kvalitāte. Ne tikai jaunpiedzimšana, bet arī situācija, kad cilvēks nonāk par mata tiesu no nāves, var tā satricināt viņa dzīvi, ka pašos pamatos mainās viņa dzīves virziens un no neveiksminieka kļūst par veiksminieku. Kādam vajag saslimt, lai saprastu, ka jāuzņemas atbildība par savu dzīvi. Katrs ir dzirdējis kādus principus un citas lietas, kas var tev palīdzēt, bet tās ir ignorējis. Kaut kam ir jānotiek, kam dziļi emocionāli jāsatricina. Tev vajag saprast, ka šis satricinājums, arī jaunpiedzimšanas piedzīvojums, nemaina tavu dzīvi. Ja tu gribi būt patiešām Svētā Gara vadīts, nevis tumsonīgs miesas vadīts cilvēks, kurš sauc sevi par kristieti un uz kuru ir nožēlojami skatīties, tad šis tev ir jāizprot. Jaunpiedzimšana pati par sevi tavu dzīvi nemainīs. Jaunpiedzimšana citādākās formās ir dažādās reliģijās un ne tikai reliģijās. Tam pat ir zinātnisks vārds – soterioloģija. Ja tu kādam stāstīsi, ka tev pieskārās Dievs un izmainīja dzīvi, un viņš tev atbildēs, ka arī citās reliģijās ir tāds piedzīvojums un, ka tā ir soterioloģija, ka tie ir normāli cilvēkā notiekoši psihiski procesi, kas liek cilvēkam mainīties, tad droši vari teikt, ka viņam ir taisnība. Tai pašā laikā tu vari palikt pie sava, ka esi no augšas piedzimis. Šis piedzīvojums nemainīja tavu dzīvi. Es saprotu, ka tagad iemetu intrigu un visus samulsinu. Kā tad tā, vai tad tas viss ir nieks? Es teicu, ka jaunpiedzimšanas piedzīvojums ir nieks. Ir dažādi cilvēki.
Ir tādi, kuri sāk interesēties, kā uzlabot savu dzīvi, kā saprast, sāk meklēt cilvēkus, kuri dzīvo pilnvērtīgu dzīvi. Sāk meklēt un saprast, ka tev ir vajadzīgi universāli principi, kuri darbojas pie katra cilvēka. Kad tu sāc šos principus lietot, saproti, ka tavu dzīvi maina patiesība jeb principi. Tomēr ne paši šie principi, bet tas, ka tu tos sāc ievērot. Tie ir nemainīgi. Dievs ir radījis universālus principus jeb patiesības, kuras ievērojot būs precīzi tāds rezultāts, kādu šis princips nosaka. Tieši šo principu nezināšana un nelietošana noliek mūs astē, par ko Dievs saka:
Un Tas Kungs tevi noliks par galvu, bet ne par asti, un tu būsi arvien augšā un nekad lejā, ja tu klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es tev šodien pavēlu turēt un pildīt. (5. Mozus grāmata 28:13)
Tas noliek tevi tik smieklīgā situācija, par kuru čigāni saka lāstu: “Kaut tu lepns paliktu!” Pirms krišanas nāk lepnība. Ir lepni cilvēki, kuri ir atrauti no realitātes un par to viņiem būs jāsamaksā. Principi ir dažādi un ir svarīgi zināt pareizos principus. Mums tie ir jāatklāj un jālieto. Vizualizācija arī ir princips jeb patiesība, kas nemaz nav saistīts ar Dieva tiešo darbību un iejaukšanos. Tas ir Viņa princips, kuru Viņš mums ļauj lietot un, ja mēs to lietojam, tad tas ir mūsu pašu spēks, mūsu pašu smadzenes un zemapziņa, kas realizēs mūsu uzstādītos mērķus. Jā, paliek vieta, kur iejaucas Dievs, bet pamatā to izdara mūsu pašu smadzenes. Lai kā dažādi psihologi, smadzeņu pētnieki pētītu, nav iespējams līdz galam izpētīt un saprast cilvēka zemapziņu, smadzenes. Tas ir fenomenāli, kas atrodas cilvēkā, bet cilvēks nav Dievs. Grandioziem panākumiem obligāti nav jābūt saistītiem ar Dieva spēku. Tas pat ir nereāli, ka vizualizē, lūdz un tāpēc Dievs izdara. Tā ir diezgan maldīga teoloģija. Skaidrs, ka Dievs ir jālūdz un Viņam par visu ir jāpateicas. Ja es lūdzu Dievu, man ir jāizprot mehānisms, kā tas viss darbojas.
Lūgšana ir saistīta ar vizualizāciju. Kāda ir cilvēka garīgā valoda? Tēli. Kad tu kaut ko lūdz, tu iztēlojies. Nepārtraukti gara iekšējām acīm nav miera. Tavas smadzenes un zemapziņa strādā pat naktī. Cilvēkam ir dota spēja kontrolēt savu domāšanu, to ko gribi redzēt.
Lūk, piemērs. Cik daudzi no jums ir plānojuši iegādāties automašīnu un cik daudzi gribēja iegādāties konkrētu marku? Kurš tad, kad meklēja automašīnu, procesā izlēmāt meklēt konkrēto marku? Pateikšu kādu lietu, par kuru nekļūdīšos. Tev varbūt arī prasības bija: apsildāma stūre, konkrēta litrāža tilpumam. Tāpēc arī attiecīgi šajos sludinājumu portālos parasti ir rinda ar iestatījumiem, kur tu izvēlies: cik liels motors, kāds gads, cena, ādas vai parastie auduma sēdekļi un tā tālāk. Tu visu to saliec un tad meklē. Lai atrastu mašīnu, tomēr vajag laiku, tāpēc jau ir speciālisti, kuriem tu vari uzticēties, bet tev ir jāzina, ka šis speciālists patiešām ir tāds uzticams cilvēks un viņš tavā vietā to visu izdarīs, jo tas prasa laiku. Es tev kaut ko pateikšu, es domāju, ka tu to būsi piefiksējis, ja, nē, tad tagad tu zināsi. Tad, kad tu sāki meklēt konkrēto modeli, pēc tam, braucot pie stūres vai ejot ar kājām pa ielu, ja tas, piemēram, ir BMW, ko tu meklē, tu ej pa ielu un visur redzi BMW. Citu mašīnu tur vairs nav. Tu pie sevis domā: “Klausies, Latvijā ir baigi daudz BMW.” To ir vairāk par visām markām, jo tu redzi tikai tās, tu redzi tikai to modeli. Varbūt tas būs tikai Audi, varbūt tā būs kaut kāda mašīna, kuru nemaz nav tik daudz, bet ir kaut kādi specifiski modeļi. Tu tās sāc redzēt un tev paliek iespaids, ka, lūk, šo mašīnu ir visvairāk. Tu tās redzi. Bet kāpēc tu tās redzi?
Tāpēc ka tā ir iekārtots cilvēks, tā ir iekārtotas cilvēka smadzenes – tas, ko viņš lūdz, tas, ko viņš redz, tas, uz ko viņš koncentrēja savu iztēli, un, ja viņš vēl sāk tajā virzienā spert mazus soļus un virzīties. Tā ir iekārtotas smadzenes, ka tās visu filtrē un met nost citus modeļus. Tu, lūk, redzi tikai konkrēto modeli. Dieva vadība? Tā nav Dieva vadība, tās ir cilvēka smadzenes. Es bieži esmu teicis, kad kristieši sāk runāt: “Dievs, Dievs, Dievs,” es jau zinu, ar ko es runāju. Ne jau ar sliktu cilvēku, bet ar cilvēku, kurš kaut ko nesaprot. “Dievs, Dievs, Dievs,” tur viss ir skaidrs. “Man Dievs deva to, man Dievs atbildēja uz lūgšanu tā.” Realitātē tu jau vari tā domāt un tu tā vari teikt, bet tev jāpatur prātā, ka tas nebija Dievs. Bet Dievs bija tas, kurš iekārtoja tavas smadzenes tik brīnumaini, tavu sirdi tik brīnumaini, ka tās prot filtrēt un sakoncentrēt tavu uzmanību vajadzīgajā virzienā un nest rezultātu. Nav iespējami padarīti darbi, ja tu šos darbus neizdari. Un tu tos nevari izdarīt, kamēr tev nav vajadzīgās enerģijas tam.
Tev šīs enerģijas nav un nebūs, kamēr tu nebūsi sakoncentrējies vienā virzienā. Tu nebūsi sakoncentrējies vienā virzienā, tu būsi savu enerģiju izšāvis uz visām pusēm, kamēr tu nebūsi uzzīmējis konkrēti savu mērķi. Starp citu, lai ko es lasītu, lai ko pētītu, ļoti bieži dažādi speciālisti saka, ka mērķi ir jāraksta uz papīra. Nu kāpēc man kaut kas būtu jāraksta uz papīra, ja es varu uzrakstīt telefonā, ja es varu uzrakstīt datorā? Es visu rakstu datorā. Ja godīgi, es ar roku nerakstu nekādus mērķus. Es esmu rakstījis, bet tas nav mans pamata veids, kā es rakstu. Es rakstu pa taisno datorā, rakstu vairākkārtīgi no dažādām pusēm. Es nesen minēju, ar ko atšķiras miljardieris no miljonāra. Atšķirība ir tāda, ka miljardieris savus mērķus tomēr raksta ar pildspalvu vai zīmuli uz papīra. Interesanti, bet tie ir pētījumi. Bet miljonārs tos neraksta uz papīra. Varbūt viņš tos tikai datorā raksta. Es to joprojām nevaru līdz galam pieņemt, nevaru izprast, un tāpēc es pagaidām būšu tikai miljonārs. Tajā brīdī, kad šis princips manī kļūs dzīvs, kad es sapratīšu, kad es patiešām pārliecināšos, ka tas tiešām tā ir, kad laika gaitā es vēl izpētīšu šo jautājumu no visām pusēm, ka tas tiešām tā ir, tad es rakstīšu mērķus arī uz papīra un būšu miljardieris. Izrādās, ka to var izskaidrot zinātniski. Kad cilvēks raksta uz datora klaviatūras vai telefonā, smadzeņu darbība un visi tie neironi, kas tur tiek iesaistīti, ir ļoti mazs procents. Izrādās, ka tad, kad tu raksti, tiek neskaitāmas reizes vairāk iesaistītas smadzenes. Es to nevaru saprast, bet nu to saka speciālisti. Tātad labāk tomēr ir mērķus rakstīt ar roku. Ir labi rakstīt datorā, bet ir slikti vispār nerakstīt.
Paskaties, es runāju par smadzeņu darbību. Es runāju par to, kas ir lūgšana, ka lūgšanai ir savs mehānisms, ko Dievs ir brīnišķīgi radījis. Universāli principi. Tavā dzīves centrā nedrīkst būt piedzīvojums – es esmu izglābts, mana dzīve mainās, tāpēc ka man bija piedzīvojums. Tā nav patiesība. Tā ir tikai viena no daļām, kas pamudināja tev mainīties. Tavu dzīvi maina tas, ka tu lieto Dieva dotus universālus principus. Tas maina tavu dzīvi.
Man nesen bija citāts: “Kāda jēga ir kāpt pa panākumu kāpnēm, ja tu galā attopies, ka tu ne pie tās sienas esi pielicis kāpnes?” Tu esi sasniedzis panākumus dažādās sfērās, bet tu esi aizmirsis pašu svarīgāko – kristīgo ētiku, tu esi aizmirsis attiecības ar Dievu, tu esi aizmirsis par to, ka cilvēks ir dvēsele, gars un miesa, un ka ir arī dzīve pēc nāves, jo ir jāpakārto. Arī tie ir universāli principi. Bet šie principi nav tie, kas nosaka tavas dzīves kvalitāti. Tā kā dzīves kvalitātei un ticībai, kristīgai ētikai jeb Svētā Gara vadībai ne vienmēr tas viss ir tā ļoti kopīgs. Šīs ir lietas, kuras ir jāatkārto vairākas reizes, jo, kā jau es teicu, ir ļoti maz to cilvēku, kuri pilnā mērā atbild par sevi. Tu taču esi no jauna piedzimis un Bībele saka, ka tu esi brīvs, vai ne?
[..] un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus. (Jāņa evaņģēlijs 8:32)
Es iepazinu Kristu, jo Viņš ir ceļš, patiesība un dzīvība.
[..] ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība [..]. (Jāņa evaņģēlijs 14:6)
Te tā ir rakstīts. Viņš ir ceļš, patiesība un dzīvība un, ja es iepazīšu patiesību, tad es būšu brīvs un tu to apliecini kā kristietis, jo Jongi Čo teica, ka jāapliecina. Mācītājs arī teica, ka ir jāapliecina. Nu apliecini laimīgs: “Es esmu brīvs, es esmu brīvs, es esmu brīvs.” Vai farizeji nedarīja tāpat? Kad Jēzus teica šos vārdus, ko teica tā laika reliģiozie cilvēki – farizeji? Tu atceries? “Mums ir Ābrahāms par tēvu, un mēs nemūžam neesam bijuši neviena cilvēka vergi, par ko Tu runā?” Viņi sevi uzskatīja par brīviem, bet Jēzus teica: “Nē, jūs neesat brīvi.” Un tā cilvēki, arī kristieši, varam pārvērsties par tādiem reliģioziem cilvēkiem.
Tavā dzīves centrā nevar būt nekāds cilvēks, ne ģimene, pat ne draudze. Tas nevar būt tavas dzīves centrā. Tavas dzīves centrā var būt tikai un vienīgi Viņa radītās patiesības. Saproti? Pretējā gadījumā tavu dzīvi vadīs tavs laulātais partneris, tavu dzīvi ietekmēs un vadīs cilvēki. Jebkurā gadījumā to ietekmēs cilvēki, bet, ja tu gribi saglabāt sevi un savu brīvību, un patiešām uzņemties atbildību par savu dzīvi, tad tev ir jāvadās pēc principiem, pēc patiesībām, nevis pēc cilvēkiem un apstākļiem – ko draudze no manis gribēs un tā tālāk, bet kas ir pareizi, pēc Viņa principiem. Nu ja pēc Viņa principiem ir pareizi, ka man vajag draudzi, tad tu vienkārši esi draudzē, bet ne jau draudze vada tavu dzīvi.
Tu to saproti? Tavu dzīvi nevadīs tas, kā uz tevi paskatījās mācītājs. Nav svarīgi, kā viņš paskatījās. Iesi mājās, paraudāsi un gan jau būs labi. Tev ir jārīkojas attiecībā ne pēc tā, kā viņš paskatījās, bet pēc Viņa principiem. Ja mācītājs deva kādu padomu, un ja tas atbilst Viņa universāliem principiem, tad vienkārši paklausi viņam. Bet ne jau tāpēc, ka tev visā jāpaklausa mācītājs. Tā jau vienkārši tas ir, ka mācītājam vienmēr ir taisnība. Viņiem var nebūt kaut kur arī taisnība, bet pamatā parasti ir. Cilvēki par to pārliecinās. Kad es dodu padomus un konsultēju, es vienmēr dodu padomus atbilstoši Bībeles principiem. Ne jau mani tev jāklausa. Nu ko tas dos, ka es ar tevi strīdēšos? Nu ko tas dos, ka es tevi par kaut ko mēģināšu pārliecināt? Jo vairāk es šeit dzīvoju virs šīs te mūsu mīļās zemes, jo mazāk man gribas ar cilvēkiem strīdēties. Nu nav nekādas jēgas to darīt. Tu esi redzējis, ka es kaut kur lienu kādos citos profilos un komentāros strīdos ar kādu? Es to nedaru. Tas ir princips, kurš ir jāievēro, pretējā gadījumā tava dzīve būs sarežģīta, piebremzēta. Tas nenozīmē, ka tagad visam ir beigas, bet dzīve būs piebremzēta. Nekādi strīdi ne pie kā laba neved. Arī ģimenē strīdi ne pie kā laba neved. Vienu reizi pateici, bet paliec pie sava. Pie principiem paliec, nevis pie sava, pie pareiziem principiem. Un šodien mēs vispār nerunāsim par principiem, par dažādām patiesībām, kas darbojas. Par vienu gan mēs parunāsim, jo tā ir pamatā. Vīzija ir visa sākums.
Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo tev Es gribu to dot. (1. Mozus grāmata 13:17)
Dievs lika Ābrāmam pārstaigāt zemi, Viņš lika vizualizēt. Skaties uzmanīgi – ne jau tāpēc, ka Ābrāms vizualizē, pēc tam Izraēls iemantoja šo zemi, bet tāpēc ka vizualizējot Ābrāmam pēc Dieva pavēles tika iedarbināti gan smadzeņu centri, gan vēl neizpētīti zemapziņas procesi, kas lika Ābrāmam koncentrēties šajā virzienā. Ne jau tad, kad tu palūdzi Dievu, pēkšņi atnāca īstais cilvēks, nē. Tagad klausies uzmanīgi. Nevis īstais cilvēks vai īstā desa veikalā patrāpījās, jo tu biji lūdzis Dievu, bet tu ieraudzīju to starp visu to lielo informācijas daudzumu. Tu ieraudzīji to, tas tur bija. Tu pēkšņi sāc redzēt to mašīnu, uz ko tu esi mājās skatījies www.ss.com. Pēkšņi tu tās visur redzi, tavas smadzenes sāk koncentrēties. Tā cilvēks ir uzbūvēts, un tur nav nekāda sakara ar Dieva brīnumiem un kaut ko pārdabisku, bet kristieši to mēdz saukt par Dieva vadību, Svētā Gara vadību: “Svētais Gars man pateica, Dievs atbildēja uz manu lūgšanu, es lūdzu un man, hops, un atnāca īstais cilvēks.” Nekā tamlīdzīga, tu vienkārši ieraudzīji to, kas tev bija, tu vienkārši ieraudzīji. Tās ir izskaidrojamas lietas, svarīgas lietas, jo tā cilvēks ir uzbūvēts. Kurā līmenī ar tevi kontaktējās Svētais Gars? Zemapziņas līmenī. Tas notiek zemapziņā, doma ir saistīta ar prātu un zemapziņu. Tāpēc tad, kad tu esi devis šo mērķi savām smadzenēm, tās sāk to īstenot. Tā ir komanda darboties smadzenēs, tā ir valoda, kā tu kontrolē savas darbības caur vizualizāciju. Vizualizācija ir lūgšanas daļa. Ne vienmēr tas ir saistīts ar Dieva atbildi uz lūgšanu. Jēzus to mēdza uzsvērt, Viņš teica: “Kur ir jūsu ticība?”
Un Viņš gulēja stūres galā uz spilvena; un tie Viņu modina un saka Viņam: “Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?” Un uzmodies Viņš apsauca vēju un sacīja uz jūru: “Klusu, mierā!” Un vējš nostājās, un iestājās pilnīgs klusums. Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs esat tik bailīgi? Kā jums nav ticības?” (Marka evaņģēlijs 4:38-40)
Jēzus apsauca vētru. Mācekļi teica: “Tu nebēdā, ka mēs ejam vētrā bojā jūrā?” Viņš piecēlās, apsauca vētru un jūru un teica: “Bet kur ir jūsu ticība?” Viņš sagaidīja, ka viņi paši lietos savu ticību. Savu ticību, to, ko Dievs katram savu ir devis – spēju vizualizēt, spēju dot sev komandas, spēju iedarbināt tos mehānismus, kas ir brīnumaini radīti. Brīnums ir tas, kā cilvēks ir radīts. Svarīgi ir saprast, ka tu gribi būt Svētā Gara vadīts. Ar to vien, ka tu saproti, ka Dievs tā ir iekārtojis, ka Dievs tevi ir radījis, ka visa sākums ir Viņš, ar to vien jau pietiek, lai tu saprastu, ka tas, ko tu dari pēc Viņa principiem, tā jau ir tā Dieva vadība. Nevis katrā sīkumā meklēt ieraudzīt Dieva vadību.
Es gribu tādus elementārus piemērus minēt. Ko tu domā, kad atverot vaļā savējo pastkastīti, tu ieraugi no CSDD vēstuli? Kāda ir pirmā doma? – Sods. Šajā gadījumā tā nebija. Man tā bija noskaņotas smadzenes, ka tas būs sods, pēc pieredzes, bet bija maza cerība, ka varbūt nē. Bet kas te ir rakstīts? Te ir bezmaksas remonts manai automašīnai piecu stundu garumā. Es nezinu, cik tas izmaksā, bet tas ir autorizētā servisā A/S WESS Select vai Inchcape Motors BMW centrā. Viņi rekomendē, ka ir absolūta nepieciešamība to izdarīt un bez maksas. Viņi to apmaksās. Vai man nav bijuši šādi uzaicinājumi? Ir bijuši arī šādi uzaicinājumi, kad kaut kas tiek atsaukts no rūpnīcas, tad tas par viņu līdzekļiem tiek remontēts, šajā gadījumā konkrētajos divos servisos. Vai es kaut ko tādu līdzīgu jau nebiju saņēmis iepriekš? Kāpēc tieši tagad tas bija tik svarīgs? Tāpēc ka man oktobrī ir jāiet tehniskā apskate, un kaut kad, kad nebija pieejami citi servisi, es tieši uz vienu no šiem servisiem aizdzinu mašīnu. Nevis pats, bet man palīdzēja. Bija tā, ka tajā servisā papildus tiem niekiem, kas tur bija jāizdara, man šķiet, ka tā bija eļļas maiņa vai kaut kas tamlīdzīgs, viņi uztaisīja tādu tāmi, smalku pārbaudi, nofilmēja visu un atsūtīja man un parādīja. Visticamāk, ka tas bija biznesa interesēs. Tas viss maksāja ap 2000 eiro. Tajā pašā laikā es varu aiziet ar to pašu mašīnu uz citu labu servisu un man pateiks, ka vispār nekas nav jātaisa. Bet nu tā gluži nav. Ja tu gribi, lai viss ir ideāli, tad der ieklausīties tajā, ko viņi saka, ka drīz tas beigsies vai šitais beigsies. Labāk laicīgi nomainu, lai man nav pārsteigumu. Mašīnai tuvojās tehniskā apskate, un es jau biju sācis domāt, ko darīt. Tātad, esošā mašīna jau man kādu laiku kalpo, un te jau arī ir dilemma – varbūt vajag pārdot un pirkt kaut ko svaigāku vietā. Mans mērķis un mana vajadzība ir tā, lai man tā mašīna nelūzt un lai ir kaut cik normāli jaudas un komforta parametri, lai tie ir tādi, kādus es vēlos. Tad ir jāizvēlas, vai es palieku pie esošās mašīnas, vai jāpērk kaut kas jauns. Ar laiku tu saproti, ka tas jaunais būs diezgan nenopērkams un neatbilstošs. Jā, varbūt tur neplīsīs, bet tur galīgi nebūs komforts un tas, ko tu vēlies. Un tad tu paliec pie tā, ka jāved uz to BMW servisu, lai viņi taisa. Un zini, es tajā virzienā sāku domāt, un man atnāk šāda vēstule. Ko pateiks standarta kristietis? Esi godīgs pret sevi. Ko pateiks par šādu vēstuli, ka par brīvu tev taisa? “Re, kur man Dieva vadība,” – pareizi? “Dievs mani vada, Dievs atbildēja uz manu lūgšanu,” – Pareizi? Tā viņi teiks: “Dievs, Dievs, Dievs.” Bet tur ir vienkārša lieta – tu koncentrējies tajā virzienā, nevis ka tā vēstule atnāca pārdabiskā ceļā. Arī citreiz tādas ir bijušas, bet es to šoreiz ieraudzīju. Es ieraudzīju šo vajadzību kā aktuālu, bet citos gadījumos fiksi attaisīju, izlasīju un izmetu, jo nevajadzēja. Tu pat aizmirsi par tādu, bet tagad tu viņu redzēji. Jo tas atbild uz to, uz ko tu biji savas smadzenes jau noskaņojis, tāda vienkārša lieta. Nevis Dievs kaut ko iedeva, bet tu sakoncentrējies, un tev arī gan zemapziņa, gan smadzenes atfiltrēja un parādīja to. Un te patiešām ir šis princips, bez kura tu nevari nekādus panākumus gūt. Tas pievelk pareizos cilvēkus. Mēs mēdzam teikt, ka vīzija kā ar magnētu pievelk tev vajadzīgos resursus un cilvēkus. Patiesībā, tā pievelk nevis cilvēkus, bet tu ieraugi šos cilvēkus. Un tagad jau sāk kļūt viss skaidrāks, vai ne? Tu ieraugi šos cilvēkus. Tu vēl neesi viņus līdz šim pamanījis, bet tagad tu sāc viņus redzēt. Tā kā pārsvarā tā būs, ka nevis Dievs tev kaut ko atsūtīja, bet tu to ieraudzīji un spēji to iespēju izmantot. Tu saproti? Un tas ir saistīts ar lūgšanu, tas ir saistīts ar vizualizāciju, tas ir saistīts ar tik brīnumaini izveidotu cilvēku, kā autors ir Radītājs – Dievs Tēvs, Dēls, Svētais Gars, Tas, kurš sūtīja Savu Dēlu pasaulē, kurš pie krusta mira un augšāmcēlās, lai ikviens, kas Viņam tic, nemirtu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.
Vēl viens elementārs piemērs. Es jau stāstīju, ka man to karsto ūdeni noslēdza, bet man taču vīzija ir, tam ūdenim ir jābūt. Ieej vienu reizi tā kārtīgi tādā aukstā dušā. Mums nāk ledains ūdens, kur īstenībā nemaz nevar nomazgāties. Galvu normāli nevar izmazgāt. Tā ir vajadzība un tas ir līdzīgi kā ar jaunpiedzimšanu. Tas ir emocionāls satricinājums un tev pēkšņi vajag, un tu sāc zīmēt ainas domās par to, kas tev ir vajadzīgs. Tev taču to vajag? Un tad tu sāc tajā virzienā koncentrēties. Tu palūdz Dievu un tādā veidā tu koncentrējies it kā, un tu pēkšņi tev kaut ko Dievs atmeta. Ar realitātē es šobrīd ierīkoju boileri. Siltais ūdens būs, un būs arī sistēmā siltais ūdens, bet ar to jau viss vēl nebeidzās. Es diezgan reti lietoju to ūdeni. Es jau pagājušajā reizē stāstīju, kad es atgriezu krānu un tur smirdēja pēc puvušām olām. Pēdējo reizi jau bija tik traki, ka es nezinu, kā es nomazgātos svētdienas rītā. Riktīgi visa māja smirdēja. Ko es darīju? Es nedaudz koncentrējos tajā virzienā, es izlasīju kas tur par problēmu ir.
Biju stāstījis piemēru par karsto ūdeni, ka noslēdza un uzliku boileri. Santehniķis, kurš mani ierīkoja, viņš jau par to neatbild, ka ir nepatīkams aromāts, tā ir mana paša problēma. Viņš arī pabrīdināja, ka vienmēr nav laika atskriet, tagad vēl vairāk darbu sāksies, tas ir brīnumainā kārtā, ka viņš varēja man nopirkt boileri pats un atvest, viņš visu pats izdarīja, salika. Nezvanīšu tam meistaram, izpētīju, kas ir par lietu, tā saucās magnija anods, tas uzņem uz sevi to dzelzi, tas reaģē un izdala sērūdeni vai ko tamlīdzīgu, un rodas nepatīkams aromāts ūdenim. Tas nav indīgs, bet aromāts ir nepatīkams. Tiem, kam ir boileri, jūs zināt, ka anods ir jāmaina vienu vai divas reizes gadā. Anods paņem uz sevi visus kaļķus, rūsas un nebojājas boileris, bet ja ūdenī ir liels dzelzs saturs, ar to anodu reakcija var būt šāda, ka tas rada smaku. Man tā bija pamatīga. Tas viss notika vakar. Es nodomāju, kas man ir jādara? Jādabū tas anods ārā, lai tas boileris bojājās, bet galvenais, lai man nav tās smakas. Tā cilvēki dara. Ūdens jānolaiž, baigā ķēpa, izrādās pēc shēmas man anods ir boilera augšpusē. Nodomāju, slava Dievam, man ūdens nebūs jānolaiž, taču atskrūvēt anodu nevar, sāc pētīt, anods ir kopā ar visu skrūvi, tas nozīmē izņemšu ārā, boilerim galā paliks caurums. Vajag speciālu skrūvi, sestdienas dienā dabūt tādu skrūvi – nekur. Nodomāju, braukšu ar visu anodu kopā ar skrūvi uz dievkalpojumu, pēc tam rīt uz būvmateriālu veikalu, parādīšu, nopirkšu to skrūvi, iešu mājās ieskrūvēšu, anods bija apkaļķojies pa dažām nedēļām, bet vēl viena problēma bija, ar tām atslēgām, kas bija pieejamas mājās, es nevarēju atskrūvēt šo skrūvi. Devos uz garāžu, man apmēram 5 minūtes jāiet, eju uz garāžu pēc atslēgām, staigāju 30-40 reizes turp un atpakaļ. Ieeju iekšā garāžā, meklēju, elektrības nav tieši tajā brīdī, pēkšņi kāds nāk. Kā jūs domājat, kas? Ko Dievs “atsūtīja”? Santehniķi. Viņš ir noslēdzis elektrību, jo kaut kādā garāžā remontē elektrības tīklu. Un tāpēc, ka viņš noslēdza elektrību, viņš nāca man prasīt, vai man nav vajadzīga elektrība. Viņš nenāca prasīt, kā manam boilerim iet. Es viņam jautāju: “Vai tev nav šādas skrūves?” Viņš minēja: “Ka kaut ko sadomāsim.” Es priecīgs skrienu uz mājām ar tām atslēgām, bet nevar atskrūvēt, skrienu atpakaļ un jautāju: “Tev nav tādas atslēgas?” Viņš atbildēja: “Protams, ka ir.” Tur tāda muciņa bija vajadzīga. Tad nu galu galā atskrūvēju, izņēmu to anodu, santehniķis man iedeva korķīti, ko sastiķējām ar divām skrūvēm, vēl pelēku smāķi apsmērējām, blīves vietā labi kalpojot, es ar tādu žūstošu, apsmērētu skrūvi laižos mājās, korķi iekšā, piegriežu ar speciālo skrūvgriezi un atdodu to atpakaļ. Un šodien eju dušā, smaržīgā rožūdenī bez maz vai. Nebija vairs šīs smakas, anoda arī nav. Veco ūdeni arī izlēju ārā, lai viss nomainās. Normāla duša. Iedomājies, tu skalo ar aukstu ūdeni zobus, zobi salst. Tu skalo savus zobus un tur tāds olu puveklis. Es aizspiežu degunu un skaloju, ko lai dara. Pēc tam domā, ka mācītājam mute smird. Nu, lūk, tā, bet princips – Dievs atsūtīja santehniķi –, es viņu vienkārši ieraudzīju un es zināju kādus jautājumus uzdot, un ko man no viņa vajag. Man bijis nebijis būtu santehniķis kaut kur, viņš arī citas reizes ir bijis, tā mašīna ir stāvējusi, garāžas ir bijušas vaļā, viņš nav man bijis vajadzīgs īpaši. Bet viņš pat atnāca, pats paprasīja, ne pa to tēmu. Ko tas norāda? Tas, kā Dievs mūs ir iekārtojis, ka mums ir vajadzība, ka mēs esam koncentrējušies, kā tas viss strādā. Tur patiešām ir dabiskas lietas, un kaut kur sāk robežoties ar Dieva iejaukšanos atsevišķos gadījumos, ka notiek pat pārdabiskas lietas. Svētā Gara valoda, tava gara valoda, tavs komandas tiltiņš, tu dod komandas, uzstādot konkrētus mērķus, vizualizējot. Draugi, miljardieri uz papīra rakstot. Tas pievelk, reizēm pat neizskaidrojami, lielākajā daļā tas būs izskaidrojams, bet paliek vieta arī patiešām neizskaidrojamiem brīnumiem. Tikai tāpēc, ka mēs tagad saprotam, kā darbojas smadzenes un zemapziņa, tas nenozīmē, ka mēs noliegsim, ka Jēzus nāca virs zemes un dziedināja slimos un augšāmcēla miršos? Nē. Tas neatceļ, ka mums Viņš pavēl iet un darīt, ka mūsu dzīvē būs pārdabiskais.
Un, ja es gribu būt pret sevi godīgs, cik es esmu ilgi mācītājs un kalpotājs, 23 gadus esmu ar Kristu un 21 gadu kalpoju. Man nav atmiņā kaut kas neizskaidrojams, nav, kaut kas, ko Dievs ir izdarījis, lai es šeit būtu, arī mūsu ieguldījumā neredzu neko tādu, ko es nevarētu izskaidrot. Izņemot atsevišķus brīnumus, kas notikuši cilvēkiem, brīnumi jau paši par sevi jau neko nemaina. Super, slava Dievam, bet tie bijuši nebijuši, tie nemaina dzīvi. Nekādi brīnumi, jaunpiedzimšana jau dzīvi nemaina, tikai tad, ja tu šo grūdienu izmanto. Redzi, citi cilvēki lasa grāmatas, klausās mācītāju, un, paldies Dievam, ka viņiem patrāpās normāls mācītājs, draudze, kas māca normālas lietas, nevis tikai lūdz un Dievs visu kārtos. Labi ir, ja trāpās normāli cilvēki, kas māca tev šos principus un patiesības, bet ne jau visiem tā paveicas. Citiem vajag grūdienu, lai atcerētos, ka tādi principi ir un jāsāk mācīties, un tos pielietot. Man bija grūdiens. Cik daudzi nepiedzīvo daudzus grūdienus, mums vajag inkaunterus, grūdiens grūdienu galā. Inkaunterā ir svarīgas zināšanas, ko iegūsti, nevis grūdiens. Lielākā daļa tāpat gribēs uz inkaunteriem, tas ir pareizi. Citādi nebūs uz priekšu virzīšanās. Cik svarīgi ir uzlikt mērķus, rakstīt uz papīra. Var arī datorā. Rakstīt un spert soļus tūlīt un tagad, nolikt termiņus, kamēr nebūs termiņa, tu nekustēsies. Piemēram, cilvēks ir smagi saslimis, viņš pēkšņi saprot, ka viņam ir jāsporto. Termiņš beidzās. Jā, grūdiens – “es sākšu sportot, sākšu to darīt”. Bez tā grūdiena nekas nenotiek, kamēr tu nesaproti, ka tev to patiešām vajag. Mums nav jāgaida kaut kādi notikumi, grūdieni, piedzīvojumi, arī Dieva pieskāriens nav jāgaida, mums ir vienkārši jāmācās un jāpielieto. Tāpēc es arī neatminos, ka man būtu īpašie grūdieni un es esmu sācis darīt pareizas lietas. Tikai jaunpiedzimšanas piedzīvojums bija pirmais grūdiens, kas man lika meklēt pareizās atbildes. Tu zini, kāda pirmā grāmata nonāca manās rokās cietuma kamerā? Kaut kādas lielā konfesijas maza dziesmu grāmata. Tur par eņģeļiem bija, es sāku lasīt un meklēt tos principus par Dievu. Sāku lasīt, un tik skaisti viss atbilst ezotērikai – vai cik jauki. Un pēc laika manās rokās nonāca Bībele. Tā mazā grāmata nebija tas, kas mani izglāba. Šie principi tur nebija pareizi. Viss ir atkarīgs arī, kur tu nonāc, kādā vidē, kādu informāciju tu uzņem. Tu gribi būt galva, nevis aste?
Lai priesteru levītu kārtai, visai Levija ciltij, nebūtu nedz daļas, nedz īpašuma kopā ar Israēlu; lai viņi ēd no Tā Kunga uguns upuriem un Viņa daļas, kas nestas Tam Kungam. Un lai tiem nav īpašuma savu brāļu starpā, Tas Kungs ir viņu īpašums, kā Viņš to tiem ir sacījis. Un šī lai nu ir priesteriem pienācīgā daļa no tautas, no tiem, kas pienes upurēt kaujamos upurus, vai nu tas būtu vērsis, vai avs, priesterim ir jādod labais plecis, abi žokļa gabali un kuņģis. Un tev ir viņam jādod savas labības pirmā raža, sava vīna pirmie krājumi un savu olīvkoku pirmie augļi, tāpat arī pirmais tavu sīklopu cirpums. Jo viņu Tas Kungs, tavs Dievs, ir izraudzījis no visām tavām ciltīm, lai viņš un viņa dēli stāvētu un kalpotu Tā Kunga Vārdā visas savas mūža dienas. (5. Mozus grāmata 18:1-5)
Mozus atgādina vēlreiz bauslību un liek uzsvaru, ka levītiem nevar būt īpašumi. Viņš to saka bezatbildīgiem cilvēkiem, kuri nav savas dzīves noteicēji, kuriem ir svešs vizualizācijas princips, lūgšanas princips. Viņiem bija svešs šis princips, viņi grēkoja pie pirmās izdevības, bet Mozum Dievs bija uzticējis mērķi, lai izraēla tauta vairotos, kļūtu stipra, dievbijīga, iemantotu zemi. Šajā zemē nostabilizētos un caur šo vietu līdz pat mesijas nākšanai, lai Viņa slava un godība nāktu visā pasaulē – tāds bija mērķis. Es ielieku sevi Mozus vietā un man viss ir skaidrs. Ko tad Mozus teica? Vai tiešām to Dievs teica? Vai tas bija elementārs princips? Kāpēc Mozus aizliedza, kāpēc levītiem nedrīkst būt nekādu īpašumu? Kāpēc nevar būt zeme? Kāpēc viņi visi kopā gāja cīnīties un strādāja, un viņiem zemi nedod, bet citiem dod? Arī sabiedrībā domā, kāpēc jābūt ziedojumu vācējiem? Kāpēc Jēzus Kristus izsūtīja savus mācekļus un Viņš teica: “Neņemiet neko līdzi.” Līdzīgi kā Mozus. Un nevajag iet atpakaļ zvejniecības biznesā. Jāni, Jēkab, nu neņemsi tu to naudu no tēva biznesa. Dodies un vāc ziedojumus. Kas tas ir? Kāpēc Mozus arī viņiem aizliedza? Nekādu normālu darbu jūs nedarīsiet, jūs kalposiet templī un nekādas daļas pie īpašumiem. Dievs ir viņu īpašums. “Šī lai ir priesteriem pienācīgā daļa no tautas, kas pienes upurēt kaujamos upurus vai vērsis vai avis, priesterim jādod labais plecs” – tur ļoti sarežģīti uzskaitījumi, kas jāņem priesteriem, kas jāņem desmitām tiesām un tā tālāk, pirmie un pēdējie augļi. Levīti un priesteri ir viena banda. Kāpēc īpašumus nevar?
Rakstu vietā ir skaidri pateikts, ka vajag, lai viņi kalpotu visu savu mūžu. Kāpēc? Atbilde ir sekojoša: Mozus kā vadītājs ļoti labi zināja izraēliešu tautu, tomēr bija 40 gadus tuksnesī kopā. Kurnēšana. Viņš pazina viņus kā kurnētājus, kam nav vīzijas, ne normāli domāšanā, ne normāli sirdī. Viņš zināja viņus kā cilvēkus, kurus vada vēders, kārības, miesa. Kādās problēmās viņi ātri varēja teikt: “Dosimies atpakaļ verdzībā Ēģiptē!” Viņi nevērtēja brīvību, bet to, kas viņiem ir vēderā. Viņiem bija svešs princips – labāk brīvība ar īslaicīgām grūtībām, nekā verdzība, kur dos bada maizi. Vienmēr brīvība ir labāk. Mozus viņus pazina. Mozum ir uzdevums tautu ievest apsolītajā zemē, lai tā paliek tur, lai pilda Dieva likumus. Un Viņš kā visas tautas vadītājs zina, ka viņi tos nepildos. Mozum ir vajadzīgs, lai rakstu mācītāji, levīti, priesteri uztur garīgo dzīvību, kas ir pašā centrā, jo, pašam Dievam paklausot, Mozus ir izvedis tautu. Viņš zina, ka levīti nepildīs savus pienākumus, arī priesteri nepildīs, viņš zina, ka nevarēs izpildīt Dieva uzdevumu, jo 99,9% izraēliešu domā ne pēc tā redzējuma, ko Dievs dod. Viņi nav spējīgi normāli vizualizēt, nav spējīgi uzdot sev pareizo virzienu, nav spējīgi ieraudzīt pareizās lietas, viņi nav spējīgi, viņi nepārzina šos principus, negrib tos dzirdēt, un viņiem interesē tikai savs vēders, viņi nekalpos, bet bez kalpošanas templī, bez upurēšanas pazūd vienojošais faktors Izraēlam un pati jēga, kāpēc šī tauta izvesta no Ēģiptes. Mozus izdomāja, ko darīs, viņš nedos viņiem zemi, un ko viņi darīs? Valstī ar likumu ir noteikts, jums ēst nebūs, ja templī nebūs upuru, ja jūs nepanāksiet, ka templī ir upuri, jums nebūs ēst. Ko viņi darīs? Ies, skries, mācīs, lai nes upurus. Mozus labi apzinājās, ka viņam ir darīšana ar tumsonīgiem ļautiņiem, kas neko nevēlas, tikai īslaicīgas baudas, tāda bija lielākā tautas daļa. Ir tāda rakstvieta: “Ir daudzi aicinātu, bet maz izredzētu.” Ja mēs zinām principu, ka Viņš ir patiesības un dzīvības ceļš, tā ir pamatpatiesība, tā jau tikai ir viena no patiesībām, bet ir tik daudz patiesību, lai mēs pilnvērtīgi dzīvotu, celtu draudzi. Tik maz ir tādu, kas grib saprast, kas grib to lietot. Bet tie, kas izvēlas vizualizēt, redzēt, spert pirmos soļus, un šie pirmie soļi ir jāsper, smadzenes sāk darboties, zemapziņa sāk darboties un Dieva svētība parādās cilvēka dzīvē. Maz tādu ir. Sanāk, ka Mozus ne tikai teica, bet redzēja, ka šī tauta nav gudra, bet reālā situācija ir jāsaprot. Netici?
Tad, kad tu brauc ceļojumā ar tūrisma kompāniju vai savu mašīnu, atšķirība ir tāda, ka, braucot ar savu automašīnu, es esmu brīvs cilvēks. Es vienmēr nepazināti izvēlos braukt ar savu auto, protams, tas ir grūtāk, bet es esmu brīvs. Es baudu brīvību ar savu automašīnu. Tūrisma kompānijām ir viena viesnīca, kur arī guli, bet, ja gribi kur citur, tad piemaksā, tevi ved, pat apsargā ar džipiem. Ne pa labi, ne pa kreisi, vispār nav nekādas brīvības. Es vienu reizi tikai pamēģināju caur tūrisma kompāniju un negribu nekad vairs, gribu brīvi. Pirms mēs uzvarējām vēlēšanās es biju diezgan izsmēlis sevi, sprediķu beigās bija grūti parunāt, bet tagad enerģijas pietiek, jo nav vairs kampaņas. Pēc vēlēšanām bija vēl mēnesis brīvs, un varēju braukt atpūsties, un es neko daudz nedomājot, iekāpu auto, uztaisīju selfiju un laidu uz dienvidiem, kur acis rāda.
Tika veikts pētījums par vidējo vecumu Amerikā, dati tika savākti, izpētot apmēram sešus tūkstošus cilvēku. Vācot datus ir iekļauti dažādi mērķi, un tika izpētīti dati par cilvēka dzīves ilgumu saistību ar mērķtiecību. Tika izpētīts tas, ka pēc 14 gadiem, 569 cilvēki bija jau miruši un salīdzinot datus, nomiruši bija cilvēki, kuriem labākajā gadījumā bija viens mērķis un sliktākajā gadījumā vispār nebija mērķu. Padomā, cik ļoti tas ietekmē tavu organismu un dzīves ilgumu. Tam ir gan izskaidrojamas lietas, gan neizskaidrojamas. Ja tev ir uzlikti mērķi, tad tu arī domāsi par savu veselību, lai tos panāktu. Mērķtiecība ietekmē dzīves ilgumu. Šis attiecās uz visām vecuma grupām. Tas, ka tu esi lejā vai augšā nosaka tas, kā tu izproti lūgšanu, vai tu vispār to dari, kā tu izproti vizualizāciju, un vai tu vispār to dari, vai tu liec termiņus un mērķus. Ja cilvēkam ir tikai viens mērķis par Dieva valstību un tās nākšanu, tad tas ir ļoti riskanti, tas pat var novest pie katastrofas. Tev ir jābūt vairākiem mērķiem, jo tie aktualizējās dažādos laika posmos un, ja tev ir tikai viens mērķis un tas negaidīti nav vairs aktuāls, tad tev vispār vairs nav mērķu. Mērķiem ir jābūt piezemētiem un rakstītiem. Dari kā es, raksti datorā. Pirms pieņēma Volta Disneja koncepciju par Disnejlendu, viņam tika atteikts 300 reizes. “Starbucks” veidotājam finansējumu atteica vairāk nekā 240 reizes. Arī Harija Potera nebūtu, ja Dž. K. Roulinga nebūtu cīnījusies, kad viņas darbu atteicās publicēt 10 reizes. Cilvēks nevar būt neatlaidīgs, ja nav izdomājis un uzrakstījis mērķus, jo smadzenes nevar koncentrēties šajā virzienā. Pamatā ir vīzija. Pastāv Jēzus morāles principi un baušļi, universāli principi, kuros neiedziļinoties un neieliekot sirdī, nevar pilnvērtīgi un ilgtermiņā dzīvot, iegūstot panākumus.
“Un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jāņa evaņģēlijs 8:32)
Tas nenozīmē, ka Jēzus jūs darīs brīvus, tas to nenozīmē, bet patiesība un principi jūs darīs brīvus. Jaunpiedzimšana ir tikai sākums, lai novilktu veco cilvēku un uzvilktu jauno cilvēku. Ir jāsaprot, jāklausās un jādabū šī patiesība savā sirdī. Viss sākas ar redzēšanu, un tas pievelk cilvēkus, resursus, kā arī izsauc Dieva svētību un darbību. Visa pamatā ir vīzija, konkrēti mērķi. Mīļais draugs, sāc rīkoties šodien! Ziloni var apēst pa gabaliņam. Lai sasniegtu lielus mērķus, ir jāplāno darbs katrai dienai. Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Dieva radīto patiesību būtība” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
