Insults ir pēkšņa asinsrites apstāšanās kādā galvas smadzeņu daļā, kur tai vairs netiek pievadīts skābeklis. Tas var izraisīt mirstību vai paliekošas sekas – invaliditāti. Ārsti Intam nedeva nekādas cerības, taču atveseļošanās notiek apbrīnojami strauji.

Pastāsti, Int, kas notika ar tevi pagājušā gada janvārī?

Līdz 2016. gada janvārim dzīvoju vienkāršu, ikdienišķu cilvēka dzīvi – strādāju, atpūtos, pavadīju laiku ar ģimeni un draugiem. Tad man negaidīti notika insults. Atrados savās mājās, kad pēkšņi notirpa ķermeņa kreisā puse. Tiku nogādāts Gaiļezera slimnīcā, kur ārsti uzstādīja diagnozi – insults. Man konstatēja plašu galvas smadzeņu bojājumu. Pēc tam pavadīju piecas dienas intensīvās terapijas nodaļā, kur mana dzīvība bija uz robežas.

Ārsti nedeva nekādas cerības, ka tu izdzīvosi, taču tu esi dzīvs un atlabis.

Jā, ārsti sacīja, ka pēc slimības varu arī neatveseļoties. Pēc desmit dienām mani izrakstīja no slimnīcas, un ar ģimenes locekļu palīdzību mani pārveda uz mājām, kur turpināju rehabilitāciju. Pēc insulta nevarēju piecelties no gultas un pats paēst. Viss bija jāmācās no jauna kā mazam bērnam, un istaba bija pārkārtota speciāli manām vajadzībām. Mani apciemoja draugi, kuri atbalstīja un atklāja, ka visu laiku, kamēr atrados slimnīcā, bija lūguši par mani Dievu. Arī sieva sāka to darīt, kaut gan tajā laikā mēs nebijām ticīgi.

Pie manis brauca fizioterapeite, kura mācīja dažādus vingrinājumus, lai ķermenis pamazām atsāktu funkcionēt. Divu nedēļu laikā iemācījos nostāties uz kājām. Lūdzot Dievu un ieguldot neatlaidību, gribasspēku, ātrā tempā bija manāmi veselības uzlabojumi. Trīs mēnešu laikā iemācījos pats ēst un staigāt ar spieķi. Tas bija ļoti liels progress tik īsam laika posmam. Ārstēšanās laikā devos arī uz rehabilitācijas centru. Jāpiebilst, ka ārste mani bija pieteikusi kā paralizētu un pilnīgi kopjamu pacientu. Ierodoties šajā centrā, personāls bija ļoti pārsteigts, redzot, ka turp esmu ieradies pats saviem spēkiem un man nav nepieciešama citu palīdzība sevis kopšanā. Sapratu, ka Dievs dod man spēku, un, laikam ejot, es vēlos iepazīt Dievu tuvāk un ieaicināt Viņu savā dzīvē. Pieņemot Jēzu par savu Glābēju, piedzīvoju ļoti spēcīgu Dieva klātbūtni un mīlestību. No tā laika sāku ik rītu lūgt Dievu un lasīt Bībeli.

Kad un kā tu ienāci mūsu draudzē?

Kāds cilvēks man pastāstīja par draudzes rīkoto trīs dienu semināru jeb inkaunteru, kurā var saņemt no Dieva dziedināšanu un atbrīvošanu. Tūlīt arī pieņēmu lēmumu turp doties. Šo trīs dienu laikā Dievs manā dzīvē īpaši pagodinājās. Jau pirmajā dienā es noliku nost spieķi, kuru vairs neņēmu rokās līdz pat mājās braukšanai. Pirms tam es nekur bez tā nevarēju doties, taču inkauntera laikā staigāju bez jebkādiem palīglīdzekļiem. Tas man bija patiess brīnums! Aizlūgšanu laikā man nedabīgi pacēlās paralizētā, kreisā roka, un kreisā kāja sāka trīcēt. Ārste vēlāk teica, tas nozīmē, ka muskuļi atdzīvojas. Pēc inkauntera sāku apmeklēt arī dievkalpojumus, Bībeles skolu, pēc tam – mājas grupiņu. To daru regulāri, līdz pat šodienai.

Tev ir liela apņemšanās iet uz priekšu! Nu jau kādu laiku tu esi mūsu draudzē. Pastāsti, kas vēl ir mainījies un kā tu šobrīd jūties?

Katru rītu pavadot laiku ar Dievu, lasot Bībeli un lūdzot, es piepildos ar Viņa spēku. Tik tiešām, esot ik dienu ar Jēzu, es kļūstu arvien pozitīvāks un arī fiziski spēcīgāks. Piemēram, šobrīd es pats vadu auto. Tas ir brīnums! Insulta slimniekiem sagādā grūtības ēšana, ģērbšanās un citas elementāras lietas, bet es esmu atguvis spēkus un varu atkal dzīvot labi! Pagaidām gan bez ik rīta vingrinājumiem neiztikt, tomēr bez Dieva spēka tie mani nebūtu uzcēluši uz kājām tik ātrā laikā. Ārsti uz mani skatās ar lielu izbrīnu un neizpratni. Viņuprāt, man būtu jāguļ gultā, taču es pats, spēka pilns, dodos uz vizīti. Tas, kas ar mani šajā laikā ir noticis, nav vārdiem izskaidrojams un saprotams. Dievs darbojas un pagodinās!

Tas tiešām ir brīnums! Tava liecība būs kā iedvesma cīnīties tiem, kuri nonākuši līdzīgā situācijā.

Pavadot laiku ar Dievu, es secināju, ka tas ir ļoti būtiski – stāstīt cilvēkiem visus Viņa darbus.

Jo Bībelē ir rakstīts: “Pateicieties Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, sludiniet tautu starpā Viņa darbus! Dziediet Viņam, spēlējiet Viņam, stāstiet par visiem Viņa brīnuma darbiem! ” (Psalmi 105:1-3)

Iesaku ikvienam pieņemt Jēzu Kristu kā savu Glābēju jau tad, kad viss vēl ir kārtībā. Nevajag gaidīt problēmas, jo Dievs mums katram ir sagatavojis ļoti lielu un īpašu plānu dzīvei. Dievs ir ļoti labs!

Inta Jurkeviča liecību pierakstīja Marta Līdeka. Liecību rediģēja Velta Kalniņa, Sandija Vēze, Laura Gruševa.