mēs dažkārt ieejam kristīgā rutīnā un aizmirstam, ka mūsu Dievs ir brīnumu Dievs. Viņš dara brīnumus. „Visā tajā, ko darām mēs un kalpojam, ir vieta Dieva brīnumam”, saka mācītājs Mārcis Jencītis savas svētrunas ievadā 19. marta dievkalpojumā draudzē „Kristus pasaulei”. „Mēs ceļam draudzi, mēs ceļam Dieva namu, taču bez pārdabiskas Dieva iejaukšanās, brīnumiem mums tas nav vajadzīgs. Mums ir nepieciešama Dieva pārdabiskā iejaukšanās”, viņš turpina un paziņo, ka Dievs darīs tādus brīnumus, ko cilvēki nevarēs ne saprast, ne izskaidrot.
Kas drīkst kāpt Tā Kunga kalnā, un kas stāvēs Viņa svētajā vietā? Kam nenoziedzīgas rokas un skaidra sirds, kam prāts nenesas uz nīcīgām lietām. Psalms 23:3-4
„Kura cilvēka dzīvē Dievs darīs brīnumus? Kurš pieredzēs pārdabisku finansiālu apgādību, dziedināšanu? Kurš pieredzēs jaunpiedzimšanas brīnumus un visu pārējo, ko dara Dievs?” – jautā mācītājs.”Tas, kam prāts nenesas uz nīcīgām lietām”.
Mācītājs Mārcis dod divus punktus, kā mums piedzīvot brīnumus savā dzīvē:
1) Mums ir jāspēj sakoncentrēt savas domas uz Dieva Vārdu.
2) Mums ir jāiemācās darīt to Dieva Vārdu, uz ko esam koncentrējušies. Dievs dara brīnumus tur, kur cilvēki dara Dieva gribu, paklausa un sper ticības soļus. Paklausa Dievam, iespējams, ar nulle emocijām.
Un Pēteris Viņam atbildēja un sacīja: “Kungs, ja Tu tas esi, tad liec man nākt pie Tevis pa ūdens virsu.” Un Viņš sacīja: “Nāc!” Un Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu un nāca pie Jēzus. Bet, lielu vētru redzēdams, viņš izbijās un sāka grimt, viņš brēca un sacīja: “Kungs, palīdzi man!” Mateja 14:28-30.
Jēzus, ļaudis atlaidis, palika viens pats ar Savu Tēvu. Koncentrē arī tu savas domas tik uz Viņu! Dienu no dienas. Domā domas, kuras Viņš grib, lai tu domā. Pāvils saka savam māceklim Timotejam:
“Turi prātā Jēzu Kristu”. 2. Timotejam 2:8
Mārcis saka: “Ja tev pret mani nav zobs, ja es spēju tevi aizraut šajā brīdī, neesmu uzkāpis tev uz reliģiskajām varžacīm, tad tu tagad, kamēr es sludinu, droši vari atslēgties no ārpasaules un ieiet Dieva klātbūtnē. Mūsu slavēšanas komanda ar Indru priekšgalā ir sagatavojusi labas dziesmas, kas ir pilnas ar Dieva Vārdu. Arvis ar saviem vīriem ir parūpējies par labu skaņu. Ja viss ir sagatavots labi, tad slavas dziesmas mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē. Un tad varam domāt tikai par Viņu, aizmirsties, domāt tikai par Dievu. Tas ir tas, par ko ir rakstīts 23. psalmā: “Kam prāts nenesas uz nīcīgām lietām””. Mārcim reiz bija saruna ar kādu skolas direktoru par Dievu. Direktors visam piekrita, tomēr izteicās, ka tas viss esot nekas cits, kā “psihoneirolingvistiskā kodēšana”. “Nu, tad kad tu izej no šīs vietas un esi tādā veidā iekodēts, kad Svētais Gars ir ielicis tavā sirdī un domas par Dieva gribu un pozitīvu skatījumu, kas atraisa tavu potenciālu, tad Dievs nāk un dara brīnumus!” – mācītājs joko. „Tad, kad tu iziesi no šīs vietas pilns ar Dieva vārdu, Viņa domām, Viņa skatījumu, tad Dievs Jēzus vārdā darīs brīnumus tavā dzīvē. Tad, kad tu savā lūgšanu kambarī atjauno savu prātu saskaņā ar Dieva vārdu, tad arī tavā dzīvā sākas brīnumi!”
Kamēr mācekļi Genecaretes ezerā cīnījās ar vētru, Jēzus uzkāpa kalnā viens pats sarunai ar savu Tēvu. Jēzus koncentrēja savu uzmanību tikai uz Dievu, un viņiem bija intīma saruna. Kad mācekļiem laivā radās problēmas, Jēzus nāca pa jūru, staigādams pa ūdens virsu. Kad Jēzus tuvojās mācekļiem un viņi to ieraudzīja, viņi nobijās. Tomēr Pēteris bija gatavs uz avantūru. Viņš bija mazliet neprātīgs savā ticībā. Redzēdams Jēzu, viņš saka: „Ja Tu gribi, saki, un es arī nākšu!” Un Jēzus teica: „Nāc!” Pēteris nenolaida savas acis no Jēzus un gāja pie Jēzus. Kādu brīdi viņš darīja to pašu, ko Kristus un soļoja pa sabangoto jūru kājām! Izrādās, ne tikai mūsu Kungs un Pestītājs dara brīnumus, bet arī Viņa mācekļi dara tieši tos pašus darbus! Tomēr pēc brīža veselais saprāts Pēterī atgriezās. „Ārprāts! Te taču ir ūdens, un pie tam vēl vētra! Bet man pat glābšanas veste nav līdz!” Vētru redzēdams, Pēteris sāka grimt. „Tiklīdz mēs novēršam savu skatienu no Jēzus, arī mēs grimstam”, saka mācītājs. „Kamēr Pēteris raudzījās uz Jēzu, viņš piedzīvoja brīnumu. Kad viņš sāka raudzīties uz apstākļiem, viņš sāka grimt. Kad mēs ikviens koncentrēsimies uz savu uzdevumu, tad Dievs nāks un darīs brīnumus, ko neviens nespēs izskaidrot!” viņš turpina un saka, ka Dievam ir divu veidu brīnumi.
Jaunpiedzimšanas brīnums. Lielākais brīnums, kāds vien var būt! Kad cilvēks pieņem lēmumu, ka Jēzus būs viņa Glābējs un viņa Kungs. „Tu dzirdēji liecības, kā Dievs dara brīnumus. Ja tu koncentrēsies uz Dievu savā lūgšanu laikā un kalpošanā, tad Viņš darīs brīnumus, kurus neviens nespēs izskaidrot”, saka mācītājs. „Nedrīkstam aizmirst, ka Dievs ir pārdabisks. Mēs gribam ieiet pāri dabiskajam savās dzīvēs. Mēs gribam būt Viņa apgādībā un gribam, lai tiek glābti cilvēki. Kādēļ Jēzus atnāca uz Zemes? Lai uzmeklētu un glābtu pazudušo, tāds ir draudzes uzdevums. Būsim Jēzus liecinieki savā ģimenē, kaimiņos un citur!”, aicina draudzi mācītājs. „Cik daudz resursu Dievam vajag, lai pabarotu Rīgu? Piecas maizes un divas zivis! Mums tikai ir jāatnes viss, ko varam no savas puses atnest un izdarīt, vairāk nevajag. Drīz būs evaņģelizācijas kampaņa: „Pārmaiņu laiks”. Mums ir izaicinājums: „Uguns ēkā”. Reklāmas kampaņa radio un, iespējams, arī televīzijā, reklāmas bukleti un viss pārējais izmaksās vismaz vairākus tūkstošus. Bet šobrīd mūsu draudzes kontā ir 400 latu!” viņš atklāj. „Bet mēs strādāsim un ar šiem 400 latiem pabarosim Rīgu! Mēs strādāsim un Dievs darīs brīnumu!”
Mārcis atklāj, ka viņam patīk pašreizējais draudzes noskaņojums. Acis spīd kā lauvām no Jūdas cilts. „Ja ar mani ir Dievs, tad visas lietas ir iespējamas!” viņš saka.
Kas viņa vārdus uzņēma, tos kristīja, un tanī dienā tiem pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu; un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās. Visus pārņēma bailes, un apustuļi darīja daudz brīnumu un zīmju. Bet visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs; viņi pārdeva savus īpašumus un rocību un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja. Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi, slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti. Apustuļu darbi 2:41-47
Vasarsvētku dienā draudzei pārdabiskā veidā pievienojās trīs tūkstoši cilvēku. Notika glābšanas brīnums, pie tam viņi arī pastāvēja ticībā, draudzē un lūgšanās. Tā bija pilnīga, radikāla un īsta glābšana. Visus pārņēma bailes, jo apustuļi darīja daudz zīmes un brīnumus. Lētajās kristiešu filmās apustuļi bieži tiek izķēmoti un attēloti kā vājprātīgie, ar izspūrušiem matiem. Tomēr mācītājs Mārcis nedomā, ka Jēzus sekotāji bija tik briesmīgi. „Drīzāk viņi bija līdzīgi mums. Kas tad viņos bija tik īpašs, ka viņi varēja darīt brīnumus un zīmes? Šie cilvēki pavadīja vairāk laika ar Dievu, nekā pārējie. Viņi koncentrējās uz Viņu, lūdza Viņu savos kambaros, un jo vairāk apustuļi staigāja ar Viņu, jo vairāk Dievs darīja brīnumus caur viņiem. Dievs tos darīs arī tavā dzīvē!” saka mācītājs.
Mārcis uzsver: “Ieraugi, kā tu strādā un nes zeltu Dieva darbam”. Vainagu dabūs tikai tas, kas strādā pareizi. Tad mācītājs pēkšņi norāda uz lampu virs vietas, kur viņš sludina. „Tas ir vainags, kurā ir 12+12 lampas, pilnības simbols. Dievs zināja, ka mums te būs dievkalpojumi. 12 ir pilnības simbols!” Cilvēki apustuļu laikos darīja to pašu, ko darīja Jēzus. Pēteris un Jānis gāja templī, tur sēdēja kroplis, ubags, bet Pēteris un Jānis saka, ka naudas viņiem nav, bet tas, kas viņiem ir, to viņi var dot. Ubags, kad tika dziedināts, uzreiz uzleca kājās, lēkāja, slavēja Dievu. Pēc tam pie Dieva atgriezās vairāki tūkstoši cilvēku. Mēs varam darīt tādus pašus brīnumus kā Jēzus Kristus. Jo vairāk mēs darām, jo vairāk arī Dievs darīs. Apustuļus augsti cienīja, viņu klātbūtnē cilvēkiem pat bija bail un neērti. Neveselos uzlika uz ielām, lai kaut Pētera ēna tos apēnotu, un visi tika dziedināti. Brīnumi notiek tur, kur koncentrējas uz Dievu. Nav ko čīkstēt, ka Dievs neko nedara. Dievs strādā tur, kur kristieši pilda Viņa gribu un liek Viņu savas dzīves centrā.
Kādam sengrieķu karavadoņiem bija īss, lakonisks formulējums: Atnācu, ieraudzīju, uzvarēju! „Mums ir grupiņas, ir mācība. Mēs esam ģimene, tad iesim arī mēs un uzvarēsim!” aicina mācītājs. Kad tu sāc iet, tu pacelies pāri ikdienai, un tad visas ciešanas un murgi liekas nenozīmīgi.
Savas svētrunas nobeigumā Mārcis Jencītis stāsta, ka savā laikā bijis ļoti liels Latvijas patriots un nacionālists. Vecmamma bija stāstījusi par vecajiem, labajiem Ulmaņlaikiem, pat nazītis virtuvē bija nosaukts vārdā “Ulmanītis”. Un Mārcis sapņojis par brīvu Latviju un Ulmaņlaikiem. Kad dienējis tolaik vēl padomju armijā, tālu no dzimtenes, brīvajā laikā zīmējis Latvijas karavīra formu, kādu no to iztēlojies, ar Latvijas ģerboni. Kad kopā ar draugiem iedzēra, tad dziedāja himnu „Dievs, svētī Latviju!” Toreiz daudzi teica: “Žēl, ka mēs nedzīvojam Ulmaņlaikos.” „Bet brīva vai nebrīva Latvija, tas man tagad nav galvenais!” tā, daudziem par pārsteigumu saka Mārcis. „Pirmkārt, mans Kungs un ģenerālis ir nevis Balodis, bet Jēzus Kristus. Man vairs nav tāda nostaļģijas pēc Ulmaņa laikiem. Ja būtu dzīvojis Ulmaņlaikos, tad būtu par citiem, vēl senākiem laikiem domājis. Varbūt būtu sapņojis, kā zobeņbrāļu pilī par rakstvedi siltā vietiņā iekārtoties. Bet cūka arī Āfrikā ir cūka!” Ja Latvija nav pilnīgi brīva, tad mēs to esam pelnījuši, jo mēs, pirmkārt jau kristīgā draudze, nav bijusi uzdevumu augstumos. Bez Dieva, bez Jēzus Latvija nekad nebūs brīva. Bet, ja mūsu tauta atgriezīsies pie Jēzus, tad arī mēs iemantosim patiesu brīvību un neatkarību. Kad nekoncentrēsimies ne uz ko citu, bet tikai Dievu. Dievs dara brīnumus.
Neviens miljardieris nav laimīgs, ja viņš nepazīst Dievu personīgi. Cilvēks var būt bagāts, populārs un ietekmīgs, bet viņa sirdī ir un paliek tukšums, ko aizpildīt var vienīgi Dievs.
Uz bukletiem „Pārmaiņu laiks” būs liecība par cilvēku, kam viss it kā bija, vecāki, draugi un normāla bērnība, bet viņš nebija laimīgs. “Es necīnīšos politikā”, atklāj Mārcis, “Man Dievs devis vīziju G12. Kad augsim kā draudze, mēs būsim visur! Arī politikā un mākslā. Tad visi atzīs, ka ir tikai viens vienīgs Dievs. Un Viņa vārds ir – Jēzus Kristus!”
