Natašu alkohola atkarība ir pavadījusi visu dzīvi un atstājusi neizdzēšamas un grūti labojamas sekas.
Dzeršanas dēļ viņa ir iztērējusi daudz naudas, zaudējusi darbu, dzīvokli, pat ģimeni līdz brīdim, kamēr viņa atsaucās savas paziņas uzaicinājumam aiziet uz draudzes “Kristus Pasaulei” dievkalpojumu, kā arī vēlāk tur iepazīstot Dievu.

Nataša nevar nosaukt konkrētu brīdi, kad tieši viņa sāka lietot alkoholu. Jau agrā bērnībā, kad mājās notika kādas svinības, vecāki ļāva viņai nogaršot malciņu vīna. Viņi uztvēra to kā joku un smējās par mazā bērna izdarībām.

Sākumā Nataša dzēra tikai reizi nedēļā, tad ar gadiem viņa iemācījās lietot alkoholu arī uz paģirām, kas noveda pie ilgstošas dzeršanas – dažkārt pat līdz pusotram mēnesim. Nataša stāsta: „Es vairākkārt biju atradusi labu darbu, bet, laikam ejot, darba devēji mani atlaida, jo mēdzu bieži dzeršanas dēļ kavēt. Naudu, ko nopelnīju, nespēju ietaupīt, tā vienkārši izslīdēja no rokām, tā tika terēta kredītos un alkoholam. Šī atkarība noteica arī manu ģimenes dzīvi. Es apprecējos ar cilvēku, kurš, tāpat kā es, bieži lietoja alkoholu. Man gan izdevās izveidot ģimeni, taču saglabāt es to nepratu. Dzeršanas dēļ ģimene izjuka, vīrs aizgāja un vēlāk arī meita, jo par bērnu es vienkārši nespēju parūpēties un viņu uzturēt. Es reti biju mājās, līdz ar to meita auga savā vaļā un bieži vien palika neēdusi. Kādreiz man bija skaists dzīvoklis Rīgā, bet man nācās no tā atteikties, jo es nevarēju nomaksāt rēķinus, līdz ar to dabūju pārcelties uz dzīvi sociālajā mājā. Dzeršanu periodi kļuva aizvien smagāki. Iedzerot es varēju kļūt agresīva un neprognozējama, ko pati visbiežāk nākamajā dienā neatcerējos. Šis ieradums atņēma arī manu pašcieņu, man bija daudz „gadījuma sakaru” ar vīriešiem. Iedzērusi es arī vairs sevi nekontrolēju un varēju gulēt gaitenī uz grīdas. Es izpelnījos kaimiņu nosodījumu un izsmieklu, un vēlāk no manis novērsās arī draugi.”

Pēdējā gada laikā kāda no Natašas kaimiņienēm, kura pati iepriekš cieta no smagas alkohola atkarības, sāka stāstīt viņai par Dievu. Nataša šajos vārdos negribēja klausīties. Viņai bija bail atsaukties aicinājumam nākt līdzi uz dievkalpojumu, jo pirmā doma bija, ka tā noteikti ir sekta, kas grib viņu nohipnotizēt un atņemt viņas naudu. Taču, redzot savas paziņas izmainīto dzīvi, Nataša ieguva cerību, ka arī viņa kādu dienu varētu dzīvot pavisam savādāk. Pēc kārtējās smagās dzeršanas Nataša izlēma pamēģināt un devās līdzi uz dievkalpojumu, jo tāpat vairs nebija ko zaudēt.

Sākot apmeklēt draudzi „Kristus Pasaulei”, Natašu vēl kādu laiku mocīja bailes un nedrošība. Viņai kaut kas varēja nepatikt dievkalpojumā, mājas grupā vai viņa varēja vienkārši apvainoties uz cilvēkiem, un ik pa brīdim prātā iešāvās doma visu pamest un neturpināt vairs cīnīties. Taču Nataša ļoti pieķērās vārdiem, ka ir jāveido attiecības ar Dievu, lasot Bībeli un lūdzot Dievu. To viņa turpināja darīt, lai cik stipri viņu māca šaubas. Tas palīdzēja turpināt iet uzsākto ceļu pretī savai brīvībai. Dieva vārds pamazām mainīja viņas pārliecību un priekšstatus.

Šodien jau ir pagājis labs laiks, un Dievs ir izmainījis viņas dzīvi pilnīgi. Natašai vairs nav tieksmes lietot alkoholu. Viņa ir atjaunojusi attiecības ar savu meitu. Ir atradusi darbu un atsākusi strādāt.

“Esot šajā draudzē, es esmu iepazinusi Dievu un no visas sirds Viņu iemīlējusi. Katru dienu es veltu Viņam laiku, uzticot savas bēdas un priekus. Es lasu Bībeli un tur atrodu atbildes un padomu, ko man sniedz Jēzus. Es zinu, ja sekošu un paklausīšu Viņam, es vairs nekļūdīšos un nekad neatgriezīšos tur, kur esmu bijusi. Iedrošinu ikvienu, kas mokās ar atkarībām, nākt uz draudzi un atrast Dievu. Viņš vienīgais patiešām sniegt cilvēkam brīvību”.

Natašas liecību pierakstīja Līga Paņina