Bērnunams ir vide, kur var sastapt bērnus, kas pazaudējuši vai nekad nav redzējuši savus vecākus. Šeit augot, mīlestības un vecāku rūpju trūkums atstāj daudzas rētas bērnu emocionālajā un fiziskajā veselībā. Silvijai, kuras bērnība noritēja bērnunamā, jau kopš mazotnes ir bijis runas defekts un grūtības koncentrēties. Pat logopēda apmeklējumi nespēja sniegt nekādus uzlabojumus. Tomēr – kas nav iespējams cilvēkam, ir iespējams Dievam! Šodien jaunā meitene apmeklē draudzi „Kristus Pasaulei”, ir iepazinusi Jēzu kā savu Glābēju un saņēmusi ievērojamas izmaiņas savā dzīvē un veselības stāvoklī.

Silvij, pastāsti nedaudz vairāk par savu bērnību – kā izpaudās veselības problēmas?

Visu savu bērnību pavadīju bērnu namā kopā ar māsu. Savus vecākus neiepazinu, jo viņi bija miruši. Cik es sevi atceros, man vienmēr ir bijušas problēmas ar spēju izteikties – tas bija runas defekts. Es nevarēju izrunāt precīzi vārdus, nespēju pareizi izteikties. Man bija piešķirta arī otrās grupas invaliditāte. Šīs problēmas dēļ mani visu laiku apsmēja – gan bērnu namā, gan vēlāk dzīvē. Tas ļoti smagi iedragāja manu pašvērtējumu. Ar laiku es sāku izvairīties no komunikācijas, lai nevajadzētu klausīties izsmieklu. Man bija bail pateikt to, ko es domāju, kaut ko jautāt, un vispār es nespēju būt tāda, kā vēlējos. Šo gadu laikā biju kļuvusi par biklu meiteni, kas nespēj pastāvēt par sevi. Turklāt, man bija grūtības koncentrēties un domāt – mācības padevās ļoti slikti. Kad sākās pusaudžu gadi, mēģināju kaut kā “iefiltrēties” jauniešu bariņos – iedzerot ar viņiem un pielāgojoties grupas prasībām. Man nebija sava mugurkaula, lai pastāvētu, es vienkārši vēlējos būt kaut nedaudz pieņemta.

Kā Tu iepazini Dievu un ienāci draudzē?

Reiz uz ielas mani uzrunāja kristieši, pastāstīja par Jēzu Kristu un uzaicināja uz draudzes „Kristus Pasaulei” dievkalpojumu. Tā kā es pēc būtības biju ļoti nedroša un bikla, sākumā bija grūti saņemties aiziet. Tomēr vēlāk atnācu uz dievkalpojumu un mani tas ļoti uzrunāja! Ļoti patika laipnie un mīļie cilvēki, no kuriem nāca tāda mīlestība, ko iepriekš nekur nebiju jutusi. Pēc laika pievienojos arī mājas grupiņai, kurā vairāk uzzināju par Dievu, lūgšanu un Bībeli. Izejot Bībeles skolu un aizbraucot uz draudzes semināru jeb inkaunteru, vairāk iepazinu, kāds ir Dievs. Uzzināju, ka Viņš ir varens un atbild uz lūgšanām. Pamazām sāku arī lūgt mājās, apliecināju to, ka esmu dziedināta un varu runāt, izteikties. Ticēju, ka Dievs var izmainīt mani, jo Viņš ir varens un Viņa mīlestībai nav robežu.

Kā Tu saprati, ka ir notikušas izmaiņas?

Laikam ejot, pamanīju, ka man vairs nav bail no apkārtējiem cilvēkiem, nav bail runāt tā, kā es māku. Jutu, ka no draudzes cilvēkiem nāk Dieva mīlestība un viņi mani pieņem tādu, kāda es esmu. Otrkārt, es un pārējie, tai skaitā manas mājas grupiņas vadītāja, pamanīja, ka mana runa kļūst skaidrāka – runāju saprotami, pilniem teikumiem. Ir daudz vieglāk saprast mani, es arī izsakos daudz vairāk nekā agrāk. Turklāt, koncentrēties, lasīt un domāt varu daudz vieglāk. Ja agrāk bija grūtības skolā, it īpaši latviešu valodā, tad tagad varu daudz sekmīgāk kaut ko paveikt – esmu pabeigusi Bībeles skolu, kur bija jādomā, jāpieraksta lietas, jāsaprot. Es kļuvu atvērtāka un pat uzņēmos pienākumus draudzē. Esmu kļuvusi patstāvīgāka – sakarā ar otrās grupas invaliditāti, man bija piešķirts sociālais darbinieks, kuram būtu jāpalīdz atrast dzīvesvietu, darbu un vispār adaptēties pastāvīgai dzīvei. Tomēr, esot ar Dievu, saņemot šīs minētās izmaiņas, es sapratu, ka varu pati izdarīt visas šīs lietas – es spēju runāt, skaidri domāt un rīkoties. Esmu izmācījusies par noliktavas darbinieku un pati atradu darbu, kur šobrīd strādāju.

Draudzē es saņēmu ne tikai izmaiņas veselības stāvoklī, bet arī mīlestību gan no Dieva, gan cilvēkiem. kuras man nekad nav bijis. Šeit, Dieva klātbūtnē, gan mana miesa, gan mana dvēsele tiek dziedināta. Mani runas uzlabojumi vēl joprojām ir procesā, taču, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad pat logopēda apmeklējumi bija bez rezultātiem, šī brīža izteikšanās veids ir daudz, daudz labāks! Esmu pateicīga Dievam par to! Zinu, ka esot ar Dievu, mana dzīve turpinās mainīties uz labo pusi un es sasniegšu vēl vairāk.

Ko Tu ieteiktu cilvēkiem, kuri nepazīst Dievu?

Es ieteiktu sākt ticēt Viņam un ieaicināt Jēzu savā dzīvē, jo, ja Dievs varēja mani dziedināt un veikt tik lielas pārmaiņas, tad noteikti arī Tev palīdzēs! Viņam viss ir iespējams!

Silvijas Reieres liecību pierakstīja Kristīne Zeltiņa