Pēdējā draudzes „Kristus pasaulei” rīkotā inkauntera laikā noticis brīnišķīgs notikums. 
Māsa Ilze Plakane tikusi dziedināta no dzemdes audzēja. Lūk, kā viņa atstāsta notikumu attīstību:
Pirms pusotra mēneša kārtējā veselības pārbaudē man nejauši atklāja dzemdes audzēju. Katrs ārsts, ar kuru es konsultējos, vienalga, kristīgs vai nekristīgs, man deva padomu doties pie ķirurga un izoperēt laukā. Taču es nesteidzos un nekur neskrēju. Ar vīru lūdzām un gavējām par šo situāciju. Par mums lūdza daudzi kristieši un Dieva kalpi. Bija cilvēki, kuri mums teica, ka jāpiekrīt operācijai, taču viens skaidri pateica: „Vēzis – tas ir ļauns gars!”
Pagājušā gada beigās no 28. līdz 30. decembrim bijām draudzes rīkotajā inkaunterā. Par mani daudz lūdza. Saņēmu atbrīvošanu no vairākām sliktām rakstura īpašībām, lūdza arī par manu dziedināšanu. Nekādas īpašās sajūtas nebija, vien jutu, it kā vēderā kaut kas sakustētos…
Pēc dažām dienām vēlreiz kopā lūdzām ar māsu, kura man kalpoja inkaunterā. Dievs man atklāja kādu senu notikumu manā bērnībā. Bija nomirusi mana kaimiņiene. Biju slima, taču kaimiņš aicināja atvadīties. Mamma man bija teikusi, lai neeju, taču es nepaklausīju. Iegāju pie viņa garāžā, kur bija novietots zārks ar nelaiķi. Kad kaimiņš noņēma zārkam vāku, mani pārņēma paniskas bailes un es izskrēju no garāžas ārā. Piedzīvojums bija ļoti nepatīkams. Atceros, kā tūlīt pēc tam raudāju, lūdzu Dievu un nožēloju savu grēku, jo nepaklausīju mammai. Kad Dievs man to tagad uzrādīja, mēs lūdzām atbrīvošanas lūgšanu. Pēc tam mēs redzējām it kā melnu kamolu, kas sarāvās arvien mazāks un mazāks. Tad es savā garā sajutu, ka esmu pilnīgi dziedināta.
Tomēr es biju paņēmusi slimības lapu, arī ārsts bija izrakstījis nosūtījumu uz operāciju. Ko lai es ar šiem papīriem daru? Ginekologs bija pilnīgi pret jebkāda veida terapiju vai nogaidīšanu. Jāgriež ārā, un viss. Gribēju vēlreiz pārbaudīties, jo esmu taču dziedināta! Taču kārtība bija tāda, ka, ja vienreiz šī kaite konstatēta, tad jātaisa operācija un atkārtotas pārbaudes viņi neveic. Tā es paklausīju ārstiem.
Pēc operācijas pie manis pienāca ķirurgs un teica: „Jums bija taisnība. Tas, ko jūs esat darījusi (resp. lūgusi Dievu un braukusi uz inkaunteru) Jums ir palīdzējis”. Pēc tam saņēmu laboratorijas slēdzienu: „Jūsu audos audzēja šūnu nav.”. Jutos mazliet vainīga, ka vispār piekritu šai operācijai. Tomēr kā es citādi zinātu, ka Dievs mani tiešām ir dziedinājis? Tagad man ir ārsta apstiprināts slēdziens. Slava Jēzum! Viņa brūcēs es esmu dziedināta!
