„Elizabetei bija divi gadiņi, kad mēs televīzijā skatījāmies baleta programmu. 
Gribēju pārslēgt kanālu, taču mazā meitiņa neļāva”, – stāsta Elizabetes mamma Diāna Tauriņa. „Viņai ļoti patīk balets. Regulāri pirkām biļetes uz izrādēm. Arī pašai Elizabetei bija sapnis dejot baletu. Taču iedzimta potīšu deformācija neļāva meitai šo sapni īstenot. Potīšu kauliņi bija gandrīz pie zemes. Kājas ļoti ātri nogura, pie tam viena potīte bija augstāk par otru. Daudzas reizes braucām uz sanatoriju, taču bez jūtamiem rezultātiem. Bijām jau atmetuši pēdējās cerības” – stāsta mamma.
Apmēram pirms pusotra gada Diānai un Elizabetei kāds ieteica atnākt uz draudzes „Kristus pasaulei” dziedināšanas dievkalpojumu. „Dievkalpojuma beigās abas ar meitu iznācām priekšā” – viņa turpina. „Tas bija 2008. gada 18. oktobrī. Mācītājs Mārcis Jencītis aizlūdza par mums. Bijām vairākos dziedināšanas dievkalpojumos. Katru reizi mēs iznācām priekšā un katru reizi mācītājs lūdza par mums Dievu. Pēc tam Elizabetes kājas strauji uzlabojās. Pirmās pārmaiņas pamanīja vecāmamma. Viņa pirmā pamanīja dziedināšanu meitas kājām. Pēc tam arī citi cilvēki mums teica to pašu. Dziedināšana atnāca ļoti ātri!”
„Pašlaik Elizabete mācās baleta skolā” – stāsta Diāna Tauriņa. „Viņas sapnis piepildās. Kaut arī turpinām procedūras, ar meitiņas kājiņām ir nesalīdzināmi labāk!”
