Kā tu šodien jūties? Bet kāda nozīme ir tam, kā tu jūties? Nozīme ir tāda, ka mēs parasti rīkojamies tā, kā mēs jūtamies, taču Dieva vārds māca ko citu – mums ir jākontrolē sevi. Mēs esam paši savas dzīves saimnieki, un augstāk par emocijām un sajūtām ir Dieva vārds. Svarīgi ir, ka tieši Dieva vārds dominētu mūsu dzīvē, ka mēs darām Viņa gribu, Viņa prātu, un tam arī seko kā Dieva dāvana – tas, ka mēs varam kaut ko just, izjust, būt laimīgi un tā tālāk un tā joprojām. Šodien svētrunas tēma – “Dievs meklē tos, kurus svētīt”. Meklē tos, kurus Viņš vēlas svētīt.
Tas Kungs skatās no debesīm uz cilvēku bērniem un raugās, vai jel kāds ir sapratīgs un meklē Dievu. (Psalms 14:2)
Dievs skatās no debesīm un meklē, vai ir kāds saprātīgs – es tikko par emocijām runāju – saprātīgs, nevis, kurš izjūt, ka viņam ir jāmeklē Dievs, bet kurš ir saprātīgs, ar prātu un gribu pieņēmis lēmumu meklēt Dievu. Viņš meklē, vai ir kāds saprātīgs un meklē Dievu. Viņš meklē cilvēkus, kuri meklē Viņu, lai varētu lietot un varētu šos cilvēkus svētīt. Svētīt garīgi, intelektuāli, emocionāli un fiziski. Pie garīgās svētības pieder tas, kāpēc Jēzus atnāca šeit, virs zemes, cilvēka miesā, mira pie krusta, augšāmcēlās. Jēzus saka: “Ikviens, kurš dzīvo un tic Man, tam ir mūžīgā dzīvība.”
Ja mēs tikai šinī dzīvē vien ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki. (1. Korintiešiem vēstule 15:19)
Pāvils saka, ka cilvēks, kurš aprobežojas tikai ar laicīgo dzīvi vien bez dziļāka ieskata lietu būtībā un paļaujas uz Kristu tikai šeit, virs zemes, vien, ka tāds ir diezgan nožēlojams. Mūžīgās dzīvības un apsolījuma cerība, kas ir ļoti būtiski un svarīgi. Dievs meklē šos cilvēkus, kas meklē Viņu. Tātad Dievs var svētīt un var lietot tos, kas apzināti meklē Viņu.
Es kaut kur pat redzēju reklāmu “Investoru klubs Latvijā”. Kas ir investors? Investors ir cilvēks, kurš ir spējis nopelnīt, uzkrāt un pavairot naudu ar mērķi investēt. Kāpēc ir vajadzīgs investoru klubs? Visticamāk tādēļ, lai labāk šīs investīcijas varētu veikt un lai atrastu klientus – kur tad investēt, jeb atrast cilvēkus, kuros investēt. Investīcijas, it īpaši augsta līmeņa investīcijas, bieži ir saistītas ar attiecībām. Protams, starp cilvēkiem, kuri ir kaut ko sasnieguši, kuri sevi ir pierādījuši un kuriem tu uzticies. Noteikti, ka kļūdāmies un notiek dažādi, bet augsta līmeņa cilvēki spēj sajust, saprast paši personīgi, ka caur šo cilvēku viņi vēlas ieguldīt investīcijas. Līdzīgi kā “Riga Waterfront” projekts. Es zinu, ka Mohameds Alabbars atbrauca no Arābu Emirātiem speciāli, lai tiktos ar Aināru Šleseru. Viņi kopā pavadīja laiku, viņš uzņēma viņu savā mājā. Viņš brīnījās par saulrietu. Viņiem nav tādu saulrietu kā mums – mums tas ir ilgi, viņiem – ātri. Viņam patika, ka pie mums nav tik karsti – daudz labu lietu. Gan Ainārs Šlesers ciemojās tur, pie viņa, gan viņš bija atbraucis šeit. Trīs miljardi ir lielākais nekustamo īpašumu darījums visā Ziemeļeiropā. Es esmu pārliecināts, ka šī investīciju piesaiste notika pateicoties tieši attiecībām starp cilvēkiem, kuri jau kaut ko ir sasnieguši. Investori meklē, kur ieguldīt savu naudu. Esmu dzirdējis, ka naudas jau ir daudz, un šie cilvēki meklē, kur to ieguldīt un nav jau tik viegli atrast. Ar ko bankas nodarbojas? Bankas arī finansē dažādus projektus, bet ne jau kuram katram. Bankā nav tik ļoti uz attiecību pamata, tur viss ir ļoti sausi, bet arī attiecību faktoram būs liela loma. Arī pakārtoti projektus banka vērtē, pēc tam tiekas augstākā vadība, tur jau arī ir kaut kāds attiecību pamats. Ja ir liels projekts, tiekas ar konkrēto cilvēku, un viņi nolemj investēt šajā projektā, kas ir saistīts arī ar šo cilvēku, viņi uzticas. Investori meklē, kur ieguldīt naudu. Nauda ir, viņi meklē cilvēkus, kuri ir gatavi šo naudu pavairot. Līdzīgi kā līdzība par talentiem, ko Jēzus stāstīja.
Un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja. Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus. Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu. Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem. Tad atnāca tas, kas bija dabūjis piecus talentus, atnesa vēl piecus un sacīja: kungs, tu man iedevi piecus talentus; redzi, es sapelnīju vēl piecus. Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Arī tas, kas bija dabūjis divus talentus, atnāca un sacīja: kungs, tu man iedevi divus talentus; redzi, es sapelnīju vēl divus. Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis. Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu. Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis, tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem. Tāpēc ņemiet viņa talentu un dodiet to tam, kam ir desmit talentu. Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. (Mateja evaņģēlijs 25:15-30)
Debesis, Dieva apsardzība, Dieva svētības, arī mūžīgā dzīvība tiem cilvēkiem, kas ir pavairojuši, kas ir lietojuši to, kas viņiem tika uzticēts. Tāda spilgta līdzība par to, ka ir cilvēki, kuri ir gatavi lietot to, ko viņiem uztic, un ir cilvēki, kuri nav gatavi. “Vai ir kāds saprātīgs,” Dievs saka. Dievs skatās no debesīm un meklē, vai ir kāds saprātīgs, kurš meklē Dievu, lai varētu dot viņam. Lai viņš varētu lietot visu to, ko Dievs viņam paredzējis, un lai varētu viņu svētīt.
Tas Kungs ir mana manta un mans kauss. Tu esi tas, kas glabā un nodrošina man manu tiesu. Man mana daļa tikusi jaukā vietā, tiešām, skaists ir mans mantojums. (Psalms 16:5-6)
Droši vien daudzi šo Rakstu vietu ir lasījuši. Tev noteikti patīk šī Rakstu vieta. Kurš ir lasījis un domājis par šo Rakstu vietu “man mana daļa ir tikusi jaukā vietā”? Šis pants jau it klasika, tas arī bieži tiek citēts. Par kādu jauko vietu šeit, visticamāk, ir runa? Izraēliešiem, kad viņi iegāja apsolītajā zemē pēc visām bēdām, pēc 40 gadiem tuksnesī, galu galā viņi nokļuva šajā zemē, viņi ar cīņu to ieņēma, tad katram izraēlietim tika iedalīta zeme. Apsolītajā zemē visiem, kas uz to bija gājuši, visi saņēma zemi. Bija levīti, kas kalpoja templī, kas rūpējās par slavēšanu, par pielūgsmi, par tempļa kārtību. Templis bija garīgais centrs, kas kalpoja katram izraēlietim, lai valsts centrā joprojām tiktu godāts Dievs. Levītiem, priesteriem, kalpotājiem templī zemes nepiešķīra. Nav slikta ideja tā darīt, jo, ja viņiem šīs zemes nav, ir jāstrādā templī, jo arī tur viņiem ir jāsaņem sava alga. Templī kalpotāji saņēma algas, arī levīti pārtika no desmitām tiesām un tamlīdzīgi, un saņēma algas, bet, lai tās algas būtu, lai templī būtu barība, lai būtu kaut kas, no kā saņemt algu, viņiem bija jāstrādā. Un Dāvids saka: “Man mana daļa ir jaukā vietā.” Kur? Visticamāk, šeit ir salīdzinājums ar levītu kalpošanu jeb priesteru kalpošanu templī.
Es slavēšu To Kungu, kas man devis padomu; pat naktī mana sirdsbalss ir paklausībā modra. (Psalms 16:7)
Par Dāvidu mēs zinām, ka viņš ir cilvēks, kuram līdzināties, kaut ne pilnībā visā, jo nav neviens cilvēks ideāls. Arī Jēzus ir Dāvida dzimums, Dāvida dēls, tā viņu sauca arī Bībeles laikos, Izraēla ķēniņš, kurš iedibināja kalpošanu templī, kurš faktiski izveidoja ķēniņvalsti. Viņš saka: “Man mana daļa, pats svarīgākais ir meklēt Dievu. Un tas ir skaists mantojums, tas ir jauks mantojums. Tas ir labākais. Ne tās zemes lietas un mana zeme. Labāk, ka tā zeme man nav piešķirta, bet Tu esi tas, kas glabā un nodrošina man manu tiesu.” Viņš pārtiek no tā. Šeit nevajag tā burtiski saprast, ķēniņš pārtika ne jau no tempļa, bet šeit ir līdzība par to, kas Dāvidam bija svarīgākais: slavēt, būt Dieva namā, meklēt Dieva vaigu, un viņš meklēja Dievu. Starp citu, kad tu lasi Dāvida psalmus, tu redzi cilvēku, kurš meklē Dievu, kurš saka: “Pat naktī mana sirds balss ir paklausībā modra.” Tas Kungs skatās no debesīm uz cilvēkbērniem, un raugās, vai ir kāds saprātīgs un meklē Dievu. Viņš vēlas svētīt. Viņš var svētīt tikai tajā gadījumā, kad cilvēks ir templī, kad cilvēks meklē Dievu, kad viņa sirdsbalss ir modra, kad viņš rūpējas par savu iekšējo cilvēku, lai viņa kompass ir pareizi iestatīts, ka viņš izmanto visu to mehānismu, ko draudze piedāvā.
Tāpēc priecājās mana sirds un līksmoja mana mēle [..]. (Psalms 16:9)
Priecājas mana sirds, līdz ar to nāk arī laime, nāk arī prieks, kas nav saistīts tikai ar zemes lietām, bet izriet no garīgām lietām.
Jo Tu manu dvēseli nepametīsi nāves valstībā, nedz Savam Svētajam liksi redzēt iznīcību. (Psalms 16:10)
[..] mana miesa dusēs cerībā. Jo Tu manu dvēseli nepametīsi pazemē, nedz Savam Svētajam liksi redzēt satrūdēšanu. (Apustuļu darbi 2:26-27)
Jaunajā Derībā šī Rakstu vieta ir pielāgota no Vecās Derības pravietojumam par Jēzu Kristu. Šeit ir runa par Jēzus Kristus nākšanu. Es nedomāju, kas tas tā tiešām ir, es domāju, ka “pievilka” klāt tie, kas kalpoja. Vēstules autori “pievilka” klāt no Vecās Derības šo Rakstu vietu, bet jebkurā gadījumā šeit ir runa par to, ka pat mana miesa neredzēs iznīcību. Šeit ir tāds mājiens, tā var tulkot, kā norāde uz mūžīgo dzīvību, uz mesijas nākšanu, uz Kristu, kam mēs ticam, bet tas ir tikai tiem, kas meklē Viņu. Tu nevari atnākt nokristīties un iemantot mūžīgo dzīvību, tu nevari vienkārši “atsēdēt” baznīcā, un iemantot mūžīgo dzīvību. “Tiem, kas meklē Viņu.” Tie ir elementāri instrumenti, gan kristības, gan draudze, kas ir ļoti būtiski un svarīgi, bet vai tu pats patiešām meklē Dievu. Var būt daudz un dažādu motīvu, kāpēc cilvēks apmeklē draudzi. Kādam patīk māte, kādam meita, kādam meitene patīk, kādam kāds puisis patīk, kāds vispār nezina, ko darīt šodien. Kādam patīk foršie cilvēki te, kādam mūzika patīk. Nē, ar tādu bāzi tu neietilpsti tajā kategorijā, kurus Dievs var svētīt, kuriem Dievs var piešķirt tos apsolījumus, bet gan tiem, kas ir saprātīgi, un meklē Dievu. Ka tu zini, kāpēc tu esi draudzē, tu zini, kāpēc tu lasi Dieva vārdu, tu zini, kāpēc tu lūdz un slavē. Tu zini, kāpēc domā un centies novilkt to veco cilvēku un jauno uzvilkt. Tu zini, kāpēc tu to dari – tev ir mērķis – meklēt Dievu. Tu manu dvēseli nepametīsi nāves valstībā, nedz Savam svētajam redzēt iznīcību – tas ir par tiem, kas meklē Dievu.
[..] Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi. (Psalms 16:11)
Svētības pie Dieva labās rokas ir mūžīgi, tiem kas meklē Dievu. Ķersimies pie nedaudz sarežģītāka uzdevuma. Sapratām, ka mūžīgās dzīvības un laicīgās svētības, kuras dod Dievs tādā veidā, kā Viņš to vēlas, ir tiem kas meklē Viņu. Ko tad nozīmē meklēt Dievu? Dažas specifiskas nianses tieši šodienas sprediķī.
Bet ikvienam no mums piešķirta žēlastība tādā mērā, kādā to Kristus mums ir dāvinājis. Tāpēc ir sacīts: uzkāpis augstumā, Viņš saņēmis gūstekņus, devis dāvanas cilvēkiem. – Uzkāpis – ko citu gan tas nozīmē, ja ne to, ka Viņš arī nokāpis šīs pasaules zemajās vietās? Bet Tas, kas nokāpis, ir tas pats, kas (pēc tam) uzkāpis augstāk par visām debesīm, lai visu piepildītu. Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem, lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu, līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru. (Efeziešiem vēstule 4:7-13)
Dieva meklēšana ietver arī nokāpšanu zemajās vietās. Līdzīgi kā Jēzus Kristus, kurš pazemojās līdz pat krusta nāvei, lai tiktu paaugstināts. Pat simboliski pie krusta Viņš tika paaugstināts, bet – augšāmceļoties un sēžot pie Dieva labās rokas. Viņš valda augšāmcēlies, un Bībele saka: tāpat spriediet par sevi, ka jūs esat miruši grēkam un augšāmcēlušies jaunai, atjaunotai dzīvei.
Tāpat spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam. (Romiešiem vēstule 6:11)
Tu esi miris grēkam, vecajai dzīvei un esi augšāmcēlies. Domā saprātīgi par sevi. Saprātīgi apliecini un izmanto visus instrumentus, kas ir – draudze, Bībele, lūgšana, kalpošana. Izmanto to visu, lai tavs iekšējais cilvēks pielāgotos tam, kā tu par sevi domā. To sauc par svēttapšanu, par svētīšanos. Tas nav tā, ka kāds uzliek rokas un nosvētī. Nē – tas nozīmē, ka tu pats tuvojies Dievam, pats meklē Dievu, pats maksā cenu, pats nolaidies zemajās vietās.
Te nav runa par to, kaut gan arī tas notiek, ka cilvēki bieži sāk meklēt Dievu, kad ir nonākuši zemākajā punktā. Arī manā gadījumā tā bija. Bet tas nav labākais iemesls, kāpēc meklēt Dievu, lai gan bieži tā notiek. Arī mūsu kristīgajā dzīvē, lai meklētu Dievu, mums ir jānolaižas zemākajās vietās – tas nozīmē, ka mums ir jāsamaksā sava cena.
Tāpēc ir teikts – saprātīgi – vai ir kāds, kas saprātīgi meklē Dievu? Tas ir ļoti svarīgi. Šie cilvēki nav emociju vadīti, viņi ir Gara vadīti kristieši. Gara vadīti kristieši nav emociju vadīti, viņi ir Dieva vārda vadīti. Viņi rūpējas par savu garīgo dzīvi, par savu iekšējo cilvēku. Viņi rūpējas, aug, ir procesā. Elementāras lietas – Bībele, lūgšana, draudze, kalpošana, mācīšanās – tas vispār ir ārpus konkurences. Par to vispār daudz nav ko runāt, jo tas ir elementārs, katram obligāts priekšnosacījums. Bez tā nevar ne pats pie sevis strādāt, ne arī pienest artavu draudzes darbā. Arī tas nozīmē nolaisties zemākajā vietā.
Es esmu domājis – kad cilvēki atkrīt, viņi bieži atrod iemeslus, kā mācītājs, slavēšana, grupiņas vadītājs vai kāds cilvēks draudzē, vai vēl kas cits. Bet patiesībā iemeslu viņi izdomā pēc tam, kad lēmums jau ir pieņemts. Es zinu, ka nepiedošana ir liela problēma. Tā var izvērsties tik ļoti, ka cilvēka sirds piepildās ar ļaunumu, rodas pat mentālas un vēlāk fiziskas problēmas. Nepiedošana ir smaga, bet tā nav pat galvenais iemesls. Tas seko, kad esi atdzisis, jo kas patiesi meklē Dievu, tas paliks, lai kāda būtu situācija draudzē. Viņš sapratīs, ka nav ideāla partnera, nav ideālas sievas vai vīra, nav ideālas draudzes – bet tā ir tava draudze. Tu nolaidīsies zemāk, dzīvosi piedošanā, tiksi galā ar to, kas neapmierina, pieskaņosies, jo meklē Dievu. Un, ja tavs mērķis ir meklēt Dievu, tu zini – bez draudzes tas nav iespējams. Bez Dieva vārda studēšanas tas nav iespējams. Bez veselīgas Dieva vārda izpratnes tas nav iespējams. Un bez kalpošanas draudzē diemžēl tas nav iespējams, jo ticība bez darbiem nedarbojas.
Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir nedzīva. (Jēkaba vēstule 2:17)
Patiesībā tas ir pamatu pamats. Cilvēks var rādīt, ka lūdz Dievu, lasa Bībeli – bet es nezinu, kā viņš to dara. Un bieži tas vēl nenozīmē, ka viņš patiesi meklē Dievu. Dieva meklēšana nozīmē nolaisties zemajās vietās – tajās situācijās, kas apdraud tavu garīgo dzīvi un izaugsmi. Parasti tie ir pavisam miesīgi šķēršļi, kurus tu vari pārvarēt, ja patiesi meklē Dievu. Viņš raugās – vai ir kāds saprātīgs, kas meklē Dievu? Nevis trūkumus apkārt, bet pirmkārt trūkumus sevī. Tā ir tava atbildība. “Tas, kas nokāpis, ir tas pats, kas pēc tam uzkāpis augstāk par debesīm, lai visu piepildītu.” Un tagad, šķiet, ir pats svarīgākais, ko šajā sprediķī gribu tev pateikt.
Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem, lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu, līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru. (Efeziešiem vēstule 4:11-13)
Viņš devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem. Un te arī ir tas “nolaisties zemajās vietās”. Saprātīgs un Dievu meklējošs cilvēks saprot, ka Dievs devis mācītājus, kalpotājus, struktūru un vidi, kur tu vari garīgi augt. Tās ir dāvanas – nevis lai tu labi justos, bet lai tev kalpotu. Un pat tas vēl nav visa patiesība. Mācītājs nav tikai tādēļ, lai tev kalpotu. Un atkārtoju vēlreiz: Viņš devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem. Tie ir amati draudzē. Evaņģēlists – un tas nav vienkārši cilvēks, kurš iet pie cilvēkiem evaņģelizēt, bet konkrēts amats draudzes struktūrā. Citus par ganiem un mācītājiem – un tur vēl varētu minēt daudzus citus amatus. Kāpēc Viņš devis šos cilvēkus? Lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu. Tātad kalpošanas dāvanas jeb kalpošanas amati – tās ir dāvanas draudzei. Tās ir dāvanas tev, bet tā ir dāvana ar nosacījumu: lai tu kalpotu, lai nolaistos zemajās vietās, lai tevi pēc tam varētu paaugstināt, lai tu būtu Kristus miesai par stiprinājumu. Tāpēc Dievs meklē saprātīgus cilvēkus, kuri meklē Viņu. Tas ietver kalpošanu, lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam.
Zini, pat mākslīgais intelekts saprot šīs lietas. Es vārds vārdā nolasīšu, ko viņš man pateica, kad jautāju: kam domātas šīs dāvanas?
“Garīgie vadītāji ir Dieva dāvana, lai palīdzētu ticīgajiem augt ticībā, izpratnē un kalpošanā. Katrs ticīgais ir aicināts kalpot, nevis tikai pasīvi piedalīties dievkalpojumos. Kalpošana var izpausties dažādi – lūgšanās, praktiskā palīdzībā, evaņģelizācijā, mācībā, viesmīlībā utt. Draudze nav skatītāju zāle, bet treniņu nometne.”
Mākslīgais intelekts to saprot, jo viņš apkopo informāciju no dažādiem avotiem. Ja uzdod precīzu jautājumu, viņš pārzina savu jomu un atbild ļoti precīzi. Man patīk, ka draudze ir treniņnometne, nevis skatītāju zāle. Atbrauc un skaties, kā viens mācītājs lēkā, sauc “aleluja”. “Šodien patika dievkalpojums?” – “Jā, mani uzrunāja.” Par ko mācītājs runāja? “Par Dievu, bija forši.” Bet tas nav mans uzdevums. Mans uzdevums ir sagatavot tevi kalpošanai. Lūk, ko nozīmē meklēt Dievu. Viņš skatās no debesīm un meklē, vai ir kāds gudrs, kāds saprātīgs, kurš patiesi meklē Viņu. Skaties – draudzes apmeklētāja mērķis ir tas, lai katrs cilvēks draudzē nav tikai skatītājs, bet arī iesaistās darbā, kļūstot par Kristus miesas stiprinājumu.
Tad mēs saprotam, ka Dieva meklēšana apstiprina formulu: Bībele, lūgšana, draudze, kalpošana. Ja tev ir Bībele, lūgšana, draudze, kalpošana, un meklē Dievu tieši garīgi, tu jau vēlies pildīt Viņa gribu. Tu vēlies to arī dot citiem cilvēkiem. Tu vēlies ieņemt savu vietu kopējā struktūrā, nevis tikai kā tukšu gaisu sizdams, bet vēlies iekļauties draudzes darbā, jo kaut ko lielāku var paveikt tikai strukturēta draudze. Protams, mēs varam mēģināt darīt kaut ko paši, imitēt darbu, neatskaitīties nevienam, neuzņemties atbildību. Bet augļi parāda patiesību – vai tie ir, vai nav.
Lasi, ko vēl man teica mākslīgais intelekts, un to es jums vēlos nodot:
“Manuprāt, tas ir viens no skaistākajiem aspektiem kristīgajā ticībā – katram ir sava vieta un uzdevums. Neviens nav tikai sēdētājs vai vērotājs. Pat klusākie un pieticīgākie ticīgie ir aicināti būt aktīvi Kristus miesā,” pilnīgi kā veco laiku sludinātāji. “Tas rada dzīvu, dinamisku kopienu, kur katrs loceklis ir svarīgs. Šī ideja arī palīdz saprast, kāpēc draudze ir tik būtiska – tā ir vieta, kur mēs ne tikai saņemam, bet arī dodam. Kad katrs ticīgais sāk kalpot, draudze kļūst par spēcīgu liecību pasaulei.” Āmen!
Viņš skatās no debesīm un meklē, vai ir kāds saprātīgs, kas patiesi meklē Viņu. Vai ir kāds, kurš ne tikai uztver mācītāju, bet pats kalpo, lai arī citi varētu kalpot. Lūk, varbūt kāds posms Dieva meklēšanas ķēdē, Kristus mācībā un patiesībā, ir izpalicis – ir jāpieņem Dieva dāvana un pašiem jākļūst par dāvanu.
Tad mēs vairs nebūsim mazgadīgi bērni, kas cilvēku viltus spēlē, viņu viltīgas rīcības piekrāpti, tiek šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam. [..] Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīgsaitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka mīlestībā. (Efeziešiem vēstule 4:14; 16)
Tad mēs vairs nebūsim mazgadīgi bērni, kas cilvēku viltus spēlē, viņu viltīgas rīcības piekrāpti, tiek šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam. Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīgsaitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas – aug iekšēji un aug ārēji. Ir dažādas dāvanas, piemēram, evaņģelizētāja dāvana; draudzē ir daudz dažādu dāvanu. Patiesa Dieva meklēšana nozīmē – ja draudzes cilvēki meklē Dievu, tad draudzes locekļi aug gan individuāli, gan aug Kristus miesa. Viņi aug garā, saprātā, emocijās, kas ir pietiekami dažādas, un aug fiziski – tas nozīmē, ka iet plašumā, ietekmē un arī skaitā. Tā ir Dieva griba – iekšēja un ārēja izaugsme.
Šeit runa ir par Kristus miesu. Un, lai gan tas var šķist zināms, kontekstā visas vēstules, ko apustuļi rakstīja, faktiski bija domātas, lai apkarotu maldu mācības. Tāpēc, lasot Bībeli, ir svarīgi saprast kontekstu – kāpēc šīs vēstules parādījās un kāda bija to mērķauditorija. Apkaroja maldu mācības. Kā jau minēju – ne jau tu beigās izdomā iemeslu, kurš ir vainīgs, kāpēc tev draudzē kaut kas nepatika. Patiesībā tu lēnām kļuvi pasaulīgs, lēnām pārstāji meklēt Dievu. Es redzu, ka tā notiek – ir cilvēki, kas kļūst pasaulīgi. Es nestaigāju pakaļ, nevaru to pierādīt, bet iekšēji zinu, kad cilvēks ir kļuvis pasaulīgs – viņam vairs nav intereses. Bet tu pats esi tas, kas ieinteresējies, kas iekarsies un atgriezies. Tu esi tas, kurš lieto šos Dieva instrumentus. Tu pats vari vēlreiz noklausīties šo sprediķi. Tu esi tas, kurš var ieplānot kaut minimālu mērķīti un iet uz to garīgajā kalpošanā. Ne jau uzreiz zvaigzni no debesīm nonest, kā vīrieši mīl solīt pirms precībām, bet reālus mērķus, uz kuriem vari iet. Tas arī tevi iekarsē. Tās ir elementāras un vienkāršas lietas.
Bez praviešiem – šeit nav runa par praviešiem, kuri tev kaut ko pateiks, ko viņi varētu zināt. Kam tev to vajag? Vislabākais pravietis ir mācītājs, kurš tevi pazīst, ar kuru vari parunāt, kurš var kaut ko pateikt vai netieši norādīt. Vietējās draudzes vajadzības zina vietējās draudzes mācītājs. Es nenoliedzu praviešu kalpošanu kā tādu, bet tai ir jābūt konkrētajā vietējā draudzē, lai tā spētu augt gan iekšēji, gan uz āru. Šeit runa ir par to, lai Kristus miesa būtu vienota. Pāvils vēstulē efeziešiem raksta, lai pagānu un jūdu kristieši ir vienoti – viena ticība, viena kristība, tas pats Gars. Lai vienoti stāvētu mīlestībā. Visas šīs dāvanas ir jāizmanto, lai tu augtu. Tā ir dāvana tev, lai tu kļūtu par dāvanu citiem cilvēkiem. Lūk, ko nozīmē meklēt Dievu.
Psalmā ir runa par uzturēšanos templī – par lūgšanu, Dieva vārdu, slavēšanu, kalpošanu templī. Šī rakstvieta ir precīzi par kalpošanu:
Tas Kungs skatās no debesīm uz cilvēku bērniem un raugās, vai jel kāds ir sapratīgs un meklē Dievu. (Psalms 14:2)
Šeit ir runa par atrašanos centrālajā vietā:
[..] Tu esi tas, kas glabā un nodrošina man manu tiesu. Man mana daļa tikusi jaukā vietā, tiešām, skaists ir mans mantojums. (Psalms 16:5-6)
Galvenā doma – bez šiem instrumentiem tu nevari konkurēt ar pasauli, tā tevi apēdīs. Gribi kādu Rakstu vietu? Kā Kārlis Sebris filmā “Vella kalpi” runāja no kanceles: “Velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.” Tā ir garīga patiesība. Bez sapratnes un pielietošanas, ja redzi mācītāju, draudzi, kalpošanu kā tikai tos, kas tev dod, pasaule tevi lēnām ievelk. Visiem vairāk vai mazāk nepieciešams būt treniņnometnē. Viņš katram ir devis pēc spējām. Dievs nevērtē to, cik tu daudz esi paveicis. Viņš redz, cik tu vari, kādu cenu šodien maksā, cik zemu esi nolaidies, ko tu šodien maksā, lai mainītos, lai būtu par dāvanu Dievam un cilvēkiem, no kādām ambīcijām un, patiesībā, muļķībām esi atteicies.
Esmu sapratis, ka tajā, kurš beigās apvainojas, jau sākumā var novērot lielu pasaules ietekmi. Pasaule ievelk. Bet runa ir par mūžīgo dzīvību. Tu dzīvo pasaulē, kas visu laiku mainās. Un mainās arī metodes, kā tā tevi paņem. Arī draudzei jāmainās, jābūt ļoti efektīvai, un arī tev kā kristietim. Kā Dāvids psalmā saka: “Pat naktī mana sirdsbalss ir paklausībā modra.” Pat naktī! Domāju, ka var pat nedaudz kontrolēt sapņus. Atkarībā no tā, ko esi darījis vakarā. Un pirmā doma no rīta nosaka visu tavu dienu, tā arī ir patiesība.
Kad mācījos kristīgās kalpošanas skolā, par mani tur brīnījās – es katru rītu dzelžaini divas stundas lūdzu un meklēju Dievu, kaut bija vēl visu dienu jāmācās. Tas bija traki. Bet tā bija atslēga, jo es meklēju Dievu. Es biju nolaidies ļoti zemu, lai meklētu Dievu, biju atteicies no daudz kā. Pirmā mana doma no rīta, atverot acis, bija Dieva Vārds. Ne tāpēc, ka man bija labas domas vai sajūtas no rīta, bet ar prātu un gribu to darīju. Tā katru rītu – pirmā doma: Bībele. Neko citu. Tāpēc jau arī ir draudze “Kristus Pasaulei”. Tāpēc ir Latvijā jaudīgākā partija ar kristīgām vērtībām, kas tika uzcelta dažu gadu laikā. Tāpēc tev ir izmainīta dzīve. Mēs vēl nezinām, kādu lomu kopumā nospēlēsim Latvijas vēsturē. Ja šodien ir brīnišķīga diena, rīt var būt vēl brīnišķīgāka. Mēs šodien kaut ko darām un vēl nezinām, ko paveiksim rīt. Mēs neesam tikai skatītāji – mēs dzīvojam līdzi visiem procesiem. Pirmā doma no rīta par Bībeli – tas ir pareizi. Ar laiku es mainījos, kļuvu prātīgāks, ne vienmēr pirmā doma no rīta man ir par Bībeli. Bet, kad jūtu, ka jāpiekoriģē savs garīgais stāvoklis, pie tā atgriežos. Ja prāts noklīst un nepavadi vairs laiku ar Dievu, jāatgriežas pie pirmās domas no rīta.
Runājot arī par konkurenci. Šonedēļ biju ciemos Valmieras novada zemnieku saimniecībā “Zilūži”. Draugs, kas mani uzaicināja, izvadāja pa visu Valmieru. Viņš rādīja man nevis baznīcas un arhitektūru, bet industriju. Valmiera ir ļoti industriāla pilsēta, tur ražo daudz ko, pat bruņumašīnas. Pašā saimniecībā “Zilūži” ir simtiem govju. Saimniecība ir ļoti veiksmīga. Tur es sapratu, ka nevar vienkārši paņemt govi un sākt piensaimniecības biznesu – tā būs izgāšanās pirmajā dienā. Tu nespēsi konkurēt bez vajadzīgās izglītības, pieredzes, nianšu pārzināšanas, un tā ir tā konkurence.
Bērnībā vasarās strādāju govju fermā – krāsoju stabus, slaucīju grīdas, taisījām sienā alas. Saņēmām desmit rubļus mēnesī. Vēl atceros to fermas aromātu. Bet šajā saimniecībā govīm fermā skan mūzika. Kā man stāstīja gids-draugs Jānis, ja skan mūzika, govīm ir mazāks stress, viņas mazāk slimo un dod vairāk piena. Mūzika noslāpē apkārtējos trokšņus, un govis jūtas drošāk. Vēl tur katrai govij ir savs nodalījums, no kura var brīvi iziet kopējā ejā. Ir arī savs “spa” – gotiņas var gar speciālām lielām birstēm izmasēt muguras. Govs aiziet uz speciālo slaukšanas vietu, kur strādā robots, kas pats atrod, nomazgā un noslauc tesmeni. Govis labprāt tur iet, jo slaukšanas laikā dabū gardumus. Citas tāpēc nāk pat divas reizes, bet robots viņas tad nepieņem, jo atpazīst pēc čipa ausī. Govis arī pašas jūt, kad pienācis laiks slaukšanai. Tur darbojas viss kopā.
Datorā visu var redzēt, latviešu valodā viss ir redzams un jau aprēķināts. Barība, piemēram, kā kādreiz atceros, ka lika sāli, govs pati nāca laizīt, cik grib. Nē, tur viss ir dozēts, precīzi aprēķinātas devas barībā. Ir arī atsevišķas sodas kastes: ja govs pati jūt, ka sāp vēders, tad nāk sodu palaizīt. Tālāk skatos – viena govs tāda nelaimīga, un tesmenis liels tāds un nokarājies. Kas tad ir par vainu? Šī govs dosies uz kombinātu. Kas par problēmu? Esot slimība, kaut kas ar dzīslu, cik sapratu, ka tas ir iedzimts, arī pēcnācējiem var tā līdzīgi notikt, kaut kas izstaipās vai plīst, un govs kļūst nederīga. Un viņš saka, ka tā nav liela problēma. Tad man parāda tādu milzīgu mucu kā kannu, atver vaļā, un viss kūp. Viņš saka: “Ja tu tur roku iekšā ieliksi, tad uzreiz nokritīs.” Iekšā ir -170 grādu aukstums. Tur viss ir datorizēts, ievests no Amerikas. Un ģenētika nav problēma, aprēķina visu, saliek kopā dators, un nākamie pēcnācēji būs ar stipru tesmeni. Tāpat arī krāsa – uztaisa, kādu saimnieks grib, tāpat govīm arī kājas piemeklē kompītī, visu saraksta. Amerikāņi piemeklē donoru konkrētam bullim, un paņem visas nepieciešamās šūnas. Un nākamais būs ar taisnākām kājām, lai nav arī par daudz.
Vai zini, ka ir tāda govju barība kā āboliņš? Tas ir labs proteīna avots govīm. Piemēram, tu izdomāsi barot govis ar āboliņu, bet tev nekas nesanāks, jo viņi neaudzē āboliņu, bet lucernu, kur ar to pašu darbu iegūst daudzreiz vairāk proteīna, to pašu darbu izdara, bet tā ir lucerna. Es nesaprotu tās lauku lietas, bet biju redzējis, ka uz lauka aug tāda kā nezālīte, bet skaties tuvāk, tā nav nezāle, bet ir apsēts un kopts. Tagad es zinu, ka tā ir lucerna – govīm proteīns, varbūt ka ne tikai govīm. Tās ir tik smalkas un daudzas lietas, kas viņiem tur ir. Teliņi ir tādi, kas piezīžas visiem, tad ieliek purnā tādus kā asumiņus, lai nevarētu piezīsties nevienam. Ir ļoti daudz interesantu nianšu.
Pats piena izslaukums ir daudzkārt lielāks. Bet, kas notiks, ja šīs govis nonāks brīvībā? Viņām ir īsi kakli, jo ģenētika smagi ir mainīta. Viņām kakli ir par īsu, pašas nevar paēst zālīti no lauka, tā kā, iespējams, viņas vienkārši nomirtu, šīs govis ir jābaro. Respektīvi – kakli ir īsāki, bet pienu spēj saražot ārkārtīgi daudz. Šķirnes nosaukumu neatceros, bet bija visādas, pārsvarā bija melnbaltās. Papildus tam visam ir cehi, piemēram, kur prieka pēc ražo saldējumu, jo ar to daudz nepelna. Pusi visas produkcijas ved tālāk uz veikaliem. Redzēju arī iepakojumus un biezpienu izliktu vanniņās. Ir tāds ledusskapis, ka ieej iekšā, aizslēdz un cauri ir, tur -20 grādi iekšā. Un tā jau nav vislielākā saimniecība, saimnieku jau ir daudz, bet, ja tu nedari šīs jaunās lietas, tad tu esi zaudējis savu biznesu. Tad tu vari pabarot tikai sevi ar savu vienu gotiņu. Viss mainās, un tāpēc ar vecām metodēm, un domāšanu – kad mēs augām, tā nebija un padomju laikā tā darīja, – dari tālāk un tu būsi parādos tikai. Pasaule mainās. Amerikā modificētās vielas ir pārtikā, mums tas ir aizliegts, bet jau tā pietiek ar E vielām. Bet viņiem modificētās vielas ir pārtikā, kas maina hormonālo stāvokli cilvēkiem. Cik sapratu, viņiem tur drīkst, daudz ko saklausījos, draugs ļoti zinošs speciālists šajās lietā. Man bija ļoti interesanti to visu dzirdēt. Un es sapratu, ka tur vispār bez variantiem: viņiem pašiem sava zeme, lieli hektāri, traktori ir visur, un viņi paši to visu audzē un taisa maisījumus. Ir ģenerators, kas darbina elektrību, ja nav elektrības fermā. Un šī nav tā lielākā saimniecība. Tā ir ļoti laba un efektīva, un nes arī rezultātus jeb pienesumu, bizness attīstās. Ārpus konkurences būsi tikai tāpēc, ka tu mācies, meklē šīs zināšanas, tu tās pielieto, strādā un ej līdzi.
Un tāpat arī ir draudzē. Mīļie draugi, grēks jau ir teikt, bet ar vecajām metodēm izaugsme nav iespējama. Var jau turpināt dziedāt tās pašas dziesmas. Tad, kad šīs paaudzes vairs nebūs, kas tās dziesmas dziedāja, nomirs, aizies uz debesīm, un draudze beigsies. Nav runa par dziesmām, bet vispār kopumā. Viss mainās, un tāpat arī tev pašam šajā pasaulē. Mākslīgais intelekts ir ļoti jaudīgs, es neesmu ne tuvu tam, lai visu izprastu, bet nedaudz izmantoju. Es ikdienā lietoju mākslīgo intelektu, ne jau tādās sarežģītās kaut kādās operācijās, izmantoju vienkāršās lietās, piemēram, sakārtot tekstu pareizi, izlabot kļūdas un tamlīdzīgi. Bez Dieva meklēšanas un pareizas izpratnes, ka draudze ir dāvana ne tikai tev, bet lai tu pats kļūtu par dāvanu, ja tu pats personīgi neizmantosi visu, ko draudze sniedz Kristus miesā, diemžēl – pasaule tevi pārņems. Es runāju par garīgām lietām. Pasaulē ir savi likumi, bet tādi paši likumi attiecas arī uz garīgām lietām. Dievs skatās no debesīm un raugās, vai ir kāds saprātīgs un meklē Viņu.
Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīgsaitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas [..]. (Efeziešiem vēstule 4:16)
Pašā Kristus miesā, pašā draudzē ir dažādi cilvēki, kur katram savas atbildības līmenis, visiem nav vienāds. Arī katrai draudzei gan Latvijā, gan arī pasaulē ir savs atbildības līmenis. Atceros, ka mana sieva vadīja kādu bērnu projektu, ko bija ieviesusi arī skolās. Precīzi neatceros, bet tur bija vislielākā dāvana, kas ir Jēzus Kristus. Viņš jau ir pirmais, kas mūs ir mīlējis, lai mēs atbildētu uz Viņa mīlestību ar pretmīlestību. Mums nav jāgaida vēl kaut kādas īpašas izpausmes, lai mēs atbildētu ar pretmīlestību.
Ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā, un jāatjaunojas savā sirdsprātā. (Efeziešiem vēstule 4:22-23)
Sirdsprātā – ar savu saprātu meklējiet Dievu, lai notiktu iekšējās pārmaiņas tevī, lai tuvotos Dievam, lai pat naktī tava sirdsbalss ir paklausībā. Man liekas, ka nedaudz sarežģīts, bet ļoti labs sprediķis par pašu svarīgāko – par patiesu Dieva meklēšanu.
Jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā. (Efeziešiem vēstule 4:24)
Visas šīs kalpošanas dāvanas ir, lai mēs varētu to apģērbt. Ziniet, es neticu kristietībai bez draudzes, ņemot vērā to, ko šodien dzirdēji par konkurenci, bez draudzes tu joprojām domā, ka nu viss ir kārtībā, man jau tas mērķis kaut kāds ir, – tad tu esi konservatīvs cilvēks, bet ne jau ticīgais. Tu vairs neesi uz šī ceļa. Tu esi konservatīvs, domājot, ka tev vērtības ir, bet runa ir par Dieva meklēšanu. Šeit ir vajadzīga draudze un Bībele, un tās studijas, šeit ir vajadzīga kalpošana.
No kā ikviena cilts debesīs un virs zemes dabū savu vārdu, lai Viņš Savā godības bagātībā jums dotu Savu Garu un darītu stipru jūsu iekšējo cilvēku, un lai Kristus, jums ticību turot, mājotu jūsu sirdīs, un jūs iesakņotos un stipri stāvētu mīlestībā. (Efeziešiem vēstule 3:15-17)
Ticību turot, Kristus mājo mūsu sirdīs. Mēs darām sadarbībā ar Svēto Garu, mūsu iekšējais cilvēks tiek stiprs darīts, un tikai tas, cik stiprs ir tavs iekšējā cilvēks, nosaka tavu dzīvi un tavu ticības ceļu.
Bet Viņam, kas, darbodamies mūsos ar Savu brīnišķo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam. (Efeziešiem vēstule 3:20)
Ja tu meklē Dievu, tad Viņš, kas darbojas tevī, tev ticību turot ar Savu garu, Viņš spēj darīt daudz vairāk, nekā tu esi plānojis, daudz vairāk, kā tu esi gribējis vai vēlējies, daudz vairāk, nekā tu saproti. Un es novēlu tev arī šo pārsteigumu, lai tev daudz vairāk, kā tu saproti, un daudz vairāk, kā tu pat tici. Kā ir teikts: Viņš spēj dot daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam. Lai Dievs tev dod, lai Svētais Gars, Trīsvienīgais Dievs tev dod daudz vairāk, kā tu plāno. Bet noteikums ir – Viņš meklē cilvēku sirdis, kas meklē Dievu, Viņš meklē draudzes, kas meklē Viņa gribu. Viņš meklē draudzes, kas iet laikam līdzi, meklē cilvēkus, kas izprot garīgo nozīmi. Āmen!
Debesu Tēvs, Tu zini visu mūsu sirdis, Tu zini mūsu vajadzības, pirms mēs esam lūguši, Tu zini mūsu vajadzības un ilgas, arī neizdošanās un problēmas. Šis vārds šodien lai krīt auglīgā augsnē! Lai katrs viens no mums satver šo vārdu. Lai tas nes augļus, trīsdesmitkārtīgus, sešdesmitkārtīgus un simtkārtīgus augļus! Šos augļus nesam tā, lai izprotam savu atbildību, ka mēs meklējam Tevi, Tēvs, ka mēs izmantojam draudzi kā instrumentu, ka mēs paši esam dāvana draudzei, Tev, un dāvana pasaulei! Lai mēs katrs ieņemam savu vietu, katrs savu funkciju, lai mēs aizejam līdz galam pavisam laimīgi, kalpodami Tev, laimīgi, meklējot Tevi, Tēvs! Es Tev pateicos, dzīvais Dievs, ka darīsi daudz vairāk, nekā mēs lūdzam, un daudz vairāk, nekā mēs saprotam.
Es redzu, ka šajā brīdī kādiem no mums, šeit stāvošajiem, tā kā pazib atmiņā jeb garā un Svētais Gars atgādina kādas lietas, kas jāsakārto. Dari lietas, kas ir jādara, ieplāno, uzraksti mazu mērķīti un sāc spert solīšus tajā virzienā. Pirmkārt garīgajā virzienā, lai rūpētos par savu iekšējo cilvēku.
Lai nāk tava valstība, Debesu Tēvs, lai Tavs prāts notiek kā debesīs, tā arī virs zemes, kā Tavos apsolījumos Tavā vārdā, tāpat arī šeit, katra cilvēka dzīvē! Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Dievs meklē tos, kurus svētīt” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
