Mēs atkal runāsim par domāšanu.
Šobrīd esmu nonācis pie secinājuma, ka nav spēcīgākas enerģijas kā domu spēks. Visu laiku visspēcīgākais ierocis, visspēcīgākā enerģija, kāda vien ir virs zemes un visumā, ir domu spēks. Tieši domas, kuras cilvēki tik vieglprātīgi domā, kas pašiem ienāk prātā, ko kāds pasviež. Tieši šīs domas ir tās, kas veido mūsu dzīvi. Es pierādīšu no Dieva vārda to, ka doma ir pats spēcīgākais. Tas ir kā atoms, kā elektroni, kuri ar milzu ātrumu riņķo ap atomu. Cilvēki ir iemācījušies iegūt kodolenerģiju. Faktiski, ar kilogramu vai tikai dažiem gramiem izejvielas, ogļu vai gāzes, kuru ievieto konkrētā stacijā vai zemūdenē, vai kādā citā ierīcē, ir nepieciešams, lai apkurinātu dzīvokli vai dzīvojamo māju, vai arī jāielej degviela, lai automašīna kustētos uz priekšu. Parasti uz 100 km vidēji no 6 līdz 15 litriem. Cik tas sver? Bet ar niecīgu daudzumu šo izejvielu, kas satur atomenerģiju, tiek apkurinātas veselas pilsētas. Viena raķete ar kodolgalviņu ar nelielu daudzumu kodolenerģijas vai dažāda lieluma un dažādas jaudas atomsprādziens spēj iznīcināt simtiem kilometru rādiusā visu. Šis spēks ir paslēpts atomos. Tu sastāvi no atomiem, molekulām, šūnām, elektroniem. Cietā matērija arī ir molekulas, atomi un elektroni. Tu neredzi, bet jūti gaisu un skābekli, un tas sastāv no atomiem un elektroniem. Gan atomi, gan elektroni – visi ir vienādi. Atoms ir atoms un elektrons ir elektrons. Tas ir pamatu pamats, tās ir sīkākās daļiņas, kuras mēs esam izpētījuši, ka tādas ir. Zinātne attīstās, zinātnieki redz dziļāk un tālāk, bet tas nemaina būtību un to, ko viņi redz vai neredz. Tā ir enerģija un spēks atomos. Tas ir visur. Tu jūti šeit skābekli. Tie ir atomi. Patiesībā, šis niecīgais skābekļa daudzums satur milzu enerģiju. Man ķīmijā vienkārši nebija atzīmes. Bet es domāju, ka visus šos principus es izprotu daudz labāk un daudz lietderīgāk, nekā tie cilvēki, kas mācīja man ķīmiju. Man nevajag zināt visas formulas un visas nianses, bet man pietiek zināt pašu svarīgāko un kā to izmantot. Es zinu vienu – zelts, sudrabs, skābeklis, mīksts materiāls, ciets materiāls – visi šie materiāli, kas ir uz zemes, ir pieejami. Tie visi ir būvēti no atomiem un viņi visi ir vienādi. Iedomājies? Bet mēs kā cilvēki gan esam dažādi un tomēr – būvēti no vienādiem atomiem. Pietiek tikai no formulas izņemt ārā pāris atomus vai pāris elektronus un skābeklis pārtop zeltā. Šo principu ir satvēruši alķīmiķi, no citas matērijas vai no nekā mēģinot radīt zeltu, kas viņiem vēl nav izdevies. Viņi vēl nav atklājuši, kā to izdarīt, bet tas ir fakts un tā ir milzu enerģija.
Es vakar sāku Bībeli lasīt no jauna, jo kārtējo reizi es biju pabeidzis lasīt visu Bībeli. Vairāk vai mazāk man ir lasīšanas plāns, pēc kura es lasu katru dienu – no Vecās Derības psalmus vai piecas Mozus grāmatas, vai praviešus un tā tālāk. Kā arī Jaunajā Derībā viena nodaļa no evaņģēlijiem un viena nodaļa no vēstulēm. Ja vēstules un evaņģēliji iet pa apli ļoti strauji un lasās ātri, tad visa Vecā Derība iet uz priekšu lēnām. Es nezinu, cik ilgs laiks ir pagājis, varbūt gads, bet es sāku no jauna un es apstājos pie pirmā panta. Es vienkārši apstājos un tālāk nemaz nelasīju, tikai domāju un sarunājos ar Dievu. Man pietika ar šo vienu rakstvietu.
Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. Un Dievs sacīja: “Lai top gaisma.” Un gaisma tapa. (1.Mozus grāmata 1:1-3)
Uzrakstīts īsi, ka iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Nu kas tur tāds – debesis un zeme? Tā pati debess un zeme, ko cilvēks joprojām nevar apgūt un izpētīt. Tā pati zeme, kas dod mums visu, ja mēs to apstrādājam. Tā pati atmosfēra, kas dod mums iespēju, ka šeit var būt dzīvība, ka saules enerģija ir precīzi tādā attālumā, ka šeit var būt dzīvība. Viss ir perfekti strukturēts. Visā visur ir struktūra. Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi, bet tā bija neiztaisīta un tukša. Viņš radīja, bet tā bija neiztaisīta un tukša, gluži kā cilvēks, kurš nāk pie Dieva, gluži kā lielākā daļa cilvēku, īpaši Latvijā – neiztaisīti un tukši, pelēki, neinteresanti neveiksminieki. Diemžēl, bet tas ir fakts. Mēs arī runāsim par cilvēkiem. Bet, pirms mēs ķersimies pie cilvēkiem un pie sevis, lai analizētu sevi, lai iemācītos principus, kā lietot šo enerģiju, pirms tam mums ir jāsaprot arī nedaudz no zinātnes un pāris garīgie principi. Zeme bija neiztaisīta un tukša – haoss. Tur ir rakstīts – Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. Tā bija neiztaisīta un tukša, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. Un nekas nenotika no tā, ka Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. Haoss, okeāna dzīles, ūdens, jo sauszemes nebija. Debesis un zeme ir radīta, un tomēr viss ir haosā, viss ir sajaukts. Zinātniekiem noteikti dalās uzskati, kā tad viss izskatījās šajā laikā. Bībele to skaidro tā:
Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem [..]. (1.Mozus grāmata 1:2)
Dziļumi un tumsa, nav nekā. Ir kaut kāda matērija, bet ir haoss. Nekam nebija iespējas būt dzīvam šajā haosā. Un Dievs sacīja:
“Lai top gaisma [..].” (1.Mozus grāmata 1:3)
Kad mēs izsakām vārdus, arī šobrīd tu viņus dzirdi un uztver. Tu dzirdi vārdus, bet kāpēc? Tāpēc, ka šī telpa nav tukša, kaut arī viņa ir caurspīdīga. Tā nav tukša. Ir ķermenīši – tie paši atomi, tās pašas molekulas, tas, no kā mana balss rada vibrācijas. Šīs vibrācijas iedarbina šos ķermeņus, kas ir šajā telpā un veidojas skaņa. Tāpat ir arī ar gaismu, kas arī ir enerģija. Fizikā ir enerģijas nezūdamības likums. Tā ir enerģija un tā iedarbina spēku. Dievs teica, bet vai tiešām Dievs teica? Vai tiešām izrunātam vārdam, kuru mēs bieži dzirdam, ir spēks? Bet ne vārdam. Tajā var ļoti kļūdīties. Dieva vārds. Tu runā Dieva vārdu, tu apliecini Dieva vārdu, un tas ir ļoti labi. Tu izsaki Dieva vārdu, un tu domā, ka tāpēc, ka tu izteici, tāpēc notiek darbības, kaut kas notiek, ir palaists kaut kāds mehānisms. Tas lielākais spēks nav vārdam, bet domai. Jo viens un tas pats vārds dažādās valodās skan citādi. Ne vārdam ir nozīme, nozīme ir domai. Kas ir vārds? Vārds ir tēla jeb domas ietērpšana konkrētās zilbēs un vibrācijās. Tā kā pirmajā klasītē – monitors, kancele, Bībele. Tu jau to uztver vizuāli. Ja tu aizvērsi acis, to vari arī iztēloties. Tu pašu ideju nosauc vārdā. Tu iztēlojies matēriju, kas sastāv no atomiem un elektroniem, kas visiem ir vienādi, tikai struktūra atšķiras, elektronu daudzums un tamlīdzīgi. Vārds Bībele – nozīmē to, ko tu redzi, domu. Tāpēc, pirmkārt, nevis Dieva vārds ir radošs, bet Dieva domas ir radošas. Kad Viņš teica: “Lai top gaisma,” Viņš padomāja: “Es gribu gaismu,” un gaisma tapa. Ar ko Dievs radīja pasauli? Bībele saka, ka Viņš ir visgudrs, visspēcīgs Dievs, ar domu spēku.
Vienīgajam visugudrajam Dievam, lai caur Jēzu Kristu ir gods mūžu mūžos. Āmen. (Romiešiem 16:27)
Tāpēc visjaudīgākā enerģija, ir domas spēks. Un vislielākais haoss, virs kura lidinās Dieva Gars, ir tava galva. Vislielākais haoss ar tumšajiem dziļumiem ir tava galva. Kamēr tu tur neievedīsi kārtību, tikmēr nav cerību, ka tavā dzīvē var darboties pozitīvs spēks, Dieva spēks. Tas attiecas ne tikai uz cilvēkiem, kas pazīst Dievu, bet uz visiem cilvēkiem.
Es gribu runāt arī par dažiem zinātniskiem faktiem. Tavas domas var būt radošas un konstruktīvas, bet var būt arī destruktīvas. Dievs teica un tapa. Tu esi radīts ar Dieva domu. Vispirms tu esi piedzimis Dieva iztēlē, Dieva domās. Dievs ir Gars. Dievam nav fabrikas, kurā ražo cilvēkus kā konveijerī. Tas ir daudz sarežģītāk un neizskaidrojamāk. Faktiski ir divas zinātnieku grupas: kreacionisti, kuri uzskata, ka visu ir radījis Dievs, un darvinisti, kuri tic, ka viss ir radies lielā sprādziena rezultātā. Es teikšu tā – ne viens, ne otrs. Jā, Dievs ir Autors. Ne jau lielais sprādziens ir svarīgs, vai tas vispār bija vai nebija, ne par to runājam. Šajā telpā, šajā tukšumā, šajā neiztaisītajā tumšajā plašumā bija doma un šī doma visu radīja.
Es ticu un ceru, ka pēc šī sprediķa, pēc tā, ko es mācu, tev būs bail domāt negatīvas domas. Tev būs cita izpratne un vēlme. Tu nevēlēsies uzturēties kopā ar negatīviem cilvēkiem un izolēsies. Tu aizsargāsi savu prātu. Tu risināsi dažādas lietas, lai nedomātu par to. Ja arī kāds cenšas tev kaut ko destruktīvu uzspiest, tu centīsies no tā norobežoties. Tu vairāk sāksi domāt pēc Dieva prāta un kontrolēt savu galvu. Dieva Vārds ir radošs. Precīzāk runājot, Dieva doma ir radoša, jo vārds ir tikai domas izteikšana un to var izteikt dažādās formās.
Un notika kādas astoņas dienas pēc šīm runām, ka Viņš ņēma pie Sevis Pēteri, Jāni un Jēkabu un uzkāpa uz kalna Dievu lūgt. (Lūkas evaņģēlijs 9:28 )
Jēzus uzkāpa kalnā Dievu lūgt kopā ar mācekļiem. Pēc šīs Rakstu vietas spriežot, mācekļi kārtējo reizi gulēja. Jo tur tā ir rakstīts – kad viņi uzmodās, viņi bija miega pilni.
Bet Pēteris un viņa biedri bija miega pilni, un uzmodušies tie redzēja Viņa spožumu un divi vīrus pie Viņa stāvam. (Lūkas evaņģēlijs 9:32)
Kurā brīdī? Jēzum, Dievu lūdzot, Viņa vaigs dabūja citu izskatu. Viņš citādi izskatījās, jo Viņš staroja un Viņa drēbes kļuva spožas un baltas, kā neviens zemes balinātājs nevar izbalināt. Kad mācekļi to redzēja, viņi to pieņēma kā brīnumu, kas arī bija brīnums. Tur tā ir teikts, ka viņi nezināja, ko viņi vispār runā.
Kad nu tie taisījās atstāt Viņu, tad Pēteris sacīja uz Jēzu: “Meistar, šeit mums ir labi, taisīsim trīs teltis, vienu Tev, vienu Mozum un vienu Ēlijam,” – un viņš nezināja, ko viņš runāja. (Lūkas evaņģēlijs 9:33)
Viņi teica: “Šeit mums ir labi, celsim vienu telti tev, vienu Elijam, vienu Mozum.” Kāpēc? Tāpēc, ka viņi redzēja, ka Jēzus ir apskaidrots un staroja. Viņš sarunājās ar Mozu un Ēliju, runāja par savu galu, kas viņu gaida pie krusta Golgātā. Viņš tika stiprināts. Viņi teica: “Šeit mums ir labi.” Un tajā pašā laikā ir teikts, ka viņi nezināja, ko viņi runāja, un viņi bija miegaini. Jēzus staroja. Pēc tam viņi nokāpa no kalna tieši tajā brīdī, kad kāds tēvs atveda savu dēlu, kurš bija slims ar epilepsiju un teica: ”Tavi mācekļi nevarēja dziedināt un izdzīt ļauno garu, es atvedu to pie mācekļiem, bet viņi nevarēja, ja Tu ko spēj, tad palīdzi man.”
Un viens no ļaudīm Tam atbildēja: “Mācītāj, es savu dēlu pie Tevis esmu atvedis, tam ir mēms gars. Un, kad tas viņu sakampj, tad tas to rausta; un viņš puto un griež zobus un sastingst; un es Taviem mācekļiem esmu sacījis, lai tie to izdzen, bet viņi nevarēja.” Bet Viņš tiem atbildēja un sacīja: “Ak, tu neticīgā cilts! Cik ilgi Es pie jums būšu? Cik ilgi Es jūs panesīšu? Vediet to pie Manis.” Un tie to atveda pie Viņa. Un, kad Tas viņu redzēja, tad tas gars tūdaļ to raustīja, un tas, pie zemes krizdams, putodams vārtījās. Un Viņš jautāja tā tēvam: “Cik ilgi viņam tas tā jau ir?” Bet tas Viņam sacīja: “No bērnības. Un daudzkārt viņš to ir iemetis gan ugunī, gan ūdenī, lai to nogalinātu; bet, ja Tu ko spēj, tad palīdzi mums, apžēlojies par mums. Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.” Un tūdaļ tā bērna tēvs brēca un sacīja: “Es ticu, palīdzi manai neticībai!” Bet Jēzus, redzēdams, ka ļaudis satecēja, apdraudēja nešķīsto garu, uz to sacīdams: “Tu mēmais un kurlais gars, Es tev pavēlu: izej ārā no tā un neieej vairs viņā.” Un tas izgāja, brēkdams un to stipri raustīdams, un viņš kļuva līdzīgs mironim, tā ka daudzi sacīja: “Tas ir nomiris.” Bet Jēzus to ņēma pie rokas un piecēla, un tas uzcēlās. (Marka evaņģēlijs 9:17-27)
Jēzus izdzina ļaunos garus. Tas bija notikums pēc tam, kad Viņš tika apskaidrots, kad Viņa mācekļi redzēja Viņa starojumu. Viņi nokāpa no kalna, jo viņi nespēja izdzīt. Viņi pēc tam jautāja Jēzum: “Kāpēc mēs viņus nevaram izdzīt?”
Un, kad Viņš namā bija iegājis, Viņa mācekļi Tam savrup jautāja: “Kāpēc mēs nespējām to izdarīt?” (Marka evaņģēlijs 9:28 )
Pirmkārt, kad Jēzus dziedināja, kad Viņš dzirdēja to, ka mācekļi to nevar, kad Viņš redzēja to, ka viņu ticība ir vāja, Viņš teica:
Bet Viņš tiem atbildēja un sacīja: “Ak, tu neticīgā cilts! Cik ilgi Es pie jums būšu? Cik ilgi Es jūs panesīšu? Vediet to pie Manis.” (Marka evaņģēlijs 9:19)
Jēzus bija diezgan negatīvi noskaņots: “Cik ilgi es jūs panesīšu?” Kāpēc, kas Viņam ir jāpanes? Kamēr mācekļi gulēja, atnāca starojošs Jēzus. Viņi pamodās un nodomāja: “O, Viņš staro, laba atmosfēra, paliekam šeit un ceļam teltis!”
Un Pēteris griežas pie Jēzus un saka: “Mācītāj, šeit mums labi; taisīsim trīs teltis – vienu Tev, vienu Mozum un vienu Ēlijam.” (Marka evaņģēlijs 9:5)
Uz mācekļu jautājumu:
“Kāpēc mēs viņu nevarējām izdzīt?” (Mateja evaņģēlijs 17:19)
Jēzus atbildēja:
Bet Jēzus tiem saka: “Jūsu mazticības dēļ; jo patiesi Es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, – un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams. (Mateja evaņģēlijs 17:20)
Un tālāk ir teikts, lai izdzītu šo ļauno garu, lai varētu lietot varu un ietekmēt šī zēna ķermeni ar izmaiņām un atbrīvot no epilepsijas, šī suga neiziet citādi kā vien ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību.
Bet šī suga neiziet citādi kā vien ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību. (Mateja evaņģēlijs 17:21)
Ar lūgšanu palīdzību. Ko Jēzus darīja kalnā? Viņš lūgšanā runāja ar Dievu. Kā runā ar Dievu? Ar šiem atomiem, ko smadzenes darbina. Smadzenes sastāv no atomiem un elektroniem. Šīs domas rada vibrācijas. Ir frekvences, kuras cilvēks dzird un kuras nedzird. Viktors, kurš ir skaņu meistars, ir ļoti liels teorētiķis. Viņam ir pilna galva ar zināšanām. Viņš ļoti daudz vibrāciju izstaro šajā jomā. Ja mēs šodien noliktu, sākot no apakšas, dažādas zemākas un augstākas frekvences, būtu kaut kāds brīdis, kad tu sāktu dzirdēt. Skaņas būtu arī pirms tam, bet būtu brīdis, kurā tu sāktu dzirdēt. Varbūt sākotnēji tu vispār telpā sāktu just kādas vibrācijas, pēc tam tu ar ausīm un ar ķermeni sadzirdētu. Pēc tam mēs celtu frekvences uz augšu un būtu tik spalgi, ka beigu beigās tu pārstātu dzirdēt. Varbūt, ka būtu tā, ka dažs labs dzirdētu, bet cits vairs jau nedzirdētu. Kā kuram ir uzskaņotas ausis un kāds viņš ir piedzimis. Kurš un cik augstas frekvences var dzirdēt. Frekvencēm ir noteikta robeža, kuru neviens vairs nevar dzirdēt. Neviens nedzird, bet ir ārkārtīgi skaļa un ārkārtīgi jaudīga skaņa šajā brīdī, bet tu to nedzirdi, taču tā ir. Tu to nedzirdi un neuztver ar šīm ausīm, bet tā ir. Un tāpat ir ar domām. Domām ir ārkārtīgi liels spēks, spēcīgāks nekā skaņai, nekā gaismai, nekā kodolenerģijai, jo tā patiesībā arī ir saistīta ar kodolenerģiju. Tu domu neredzi, bet tā ir. Tas, ko tu domā, tas arī ir. Tu radi ar domām. Dievs teica, un tapa gaisma. Ar ko Dievs radīja gaismu? Ar domu spēku, ar domām. Muļķīgi ir domāt, ka Dievs, līdzīgi kā cilvēks pastaigājās pa nekurieni un, ar balsi runājot, izraisīja vibrācijas tur, kur pat vēl nebija skābekļa. Pēc idejas, tur nevarēja būt nekādas balsis. Šīs ir tādas nianses un tāda filozofija. Tā bija izdomāta doma, kas izraisīja vibrācijas, rīcību un reakciju. Tā bija Dieva doma. Kad mēs domājam dievišķas domas, aiz tām stāv pats Dievs. Kad mēs domājam saskaņā ar Viņa gribu, aiz tā stāv pats Dievs. Kad mēs domājam paši savas domas, kas atbilst Dieva gribai, tad Dievs svētī šīs domas. Bet tās ir tavas domas, un tas ir tavs domu spēks.
Ir viena cilvēka domas un ir cilvēku grupas domas. Uzreiz tev pateikšu, ka visi cilvēki, kuri ir guvuši panākumus, vai tā būtu kalpošana tieši draudzē, vai tā būtu grupiņu celtniecība, vai tā būtu draudzes celtniecība, vai tā būtu ģimenes veidošana, vai tas būtu bizness, vai tas ir kaut kas saistīts ar izglītību, ar apmācības procesu, vai tas ir saistīts ar politiku, sabiedriskām organizācijām vai kaut ko, kas ietekmē cilvēkus un pilsētas, kas atstāj kaut ko paliekošu, ikviens no šādiem cilvēkiem ir lietojis tādu jēdzienu kā kolektīvais prāts, smadzeņu ķīmija jeb smadzeņu centrs.
Redzi, zinātnieki ne vienmēr ņems vērā garīgo aspektu. Viņi teiks, tās ir smadzenes, kas tiek piepūlētas, kas ražo domas. Draugi, domā ne tikai smadzenes. Mūsu dvēsele sastāv no prāta, gribas un emocijām. Mūsu garam ir dvēsele. Un ir fiziskā dvēsele. Fiziskā dvēsele, fiziskais prāts, kas ir saistīts ar smadzenēm. Ir garīgais prāts un zemapziņa, par ko zinātnieki daudz nestrīdēsies, ka tādi ir. Bet ir saikne ar Dievu caur zemapziņu.
Tātad, cilvēku grupa spēj domāt vienā virzienā un būt harmonijā. Piemēram, mājas grupā visi sanāk kopā vienā prātā, tad katra cilvēka domas nonāk telpā. Varētu teikt tā, ka kaut kur ir, es nezinu kur un kā tas izskatās, bet visumā enerģija nezūd. Tu ražo enerģiju ar savu domu, un tā ir ļoti nopietna enerģija, tā ir ļoti spēcīga enerģija. Tu to palaidi visumā, tā ir. Kad jūs esat kopā vienā domā, tad jums ir kolektīvs prāts, kolektīvs gars. Tu saki, ka tā ir Dieva klātbūtne. Tā ir ne tikai Dieva klātbūtne, tur ir arī jūsu domas. Īpaši jutīgs cilvēks no tā vien, ka jūs esat kopā, un ikviens no šīs kopējās enerģijas var pasmelt sev. Reizēm pat konkrētas domas, kas nāca no citiem cilvēkiem, tu uztvēri. Tās domas netika izteiktas, bet tika tikai domātas. Tu uztvēri kolektīvās domas. Likums ir tāds, ka viens cilvēks nekad nav karotājs. Ikviens veiksmīgs cilvēks biznesā, kalpošanā draudzē, jebkur ir lietojis šo kolektīvā prāta principu. Tā ir cilvēku grupa, kas vienādi domā.
Es izdalīšu divus punktus. Jēzus reiz viesojās pie Martas un Marijas mājās. Abas bija māsas Lācaram, ko Viņš uzmodināja no miroņiem. Kādā reizē Marta apkalpoja pie galda, bet Marija sēdēja pie Jēzus kājām un klausījās Viņa vārdos.
Un viņai bija māsa, vārdā Marija, tā apsēdusies pie Tā Kunga kājām, klausījās Viņa vārdos. (Lūkas evaņģēlijs 10:39)
Marta pārmeta Marijai, pārmeta Jēzum: “Vai tas ir pareizi, ka es kalpoju pie galda, apkalpoju tevi fiziskajās vajadzībās un, iespējams, apmierinu arī emocionālās vajadzības, bet Marija vienkārši sēž un klausās Tavos vārdos un neko nedara?”
Bet Marta, aizņemta ar daudzām rūpēm par to, kā Viņu apkalpot, pienāca un sacīja: “Kungs, vai Tu neko nesaki par to, ka mana māsa mani atstājusi, lai es viena kalpotu? Saki jel viņai, lai viņa man palīdz.” (Lūkas evaņģēlijs 10:40)
Un Jēzus atbildēja:
“Marta, Marta, tu rūpējies un zūdies par daudzām lietām. Bet tikai vienas lietas vajag, Marija sev izraudzījusies labo daļu, tā viņai netaps atņemta.” (Lūkas evaņģēlijs 10:41-42)
Kādu daļu Marija izraudzījās? Klausīties Dieva vārdos, būt kopā ar cilvēku un vienlaicīgi Dievu. Jēzus bija cilvēks un Dievs. Būt kopā ar cilvēku un klausīties cilvēkā, kuram domāšanas līmenis jeb domāšanas enerģētika ir tādā līmenī, kas uzlādē viņu pašu. Un Jēzus saka, ka tas ir vērtīgāk, nekā apkalpot pie galda. Arī apustuļi, kad saprata, ka kalpošanā rodas problēmas, jo viņi daudz laika veltīja atraitņu apkalpošanā, pabalstu sadalīšanā un tehniskās lietās, viņi iecēla diakonus. Viņi teica tā:
“Nav pareizi, ka mēs, kalpodami pie galda, atstājam novārtā Dieva vārdu. Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svētā Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu uzticēt; bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu.” (Apustuļu darbi 6:2-4)
Viņi gribēja kalpot ar lūgšanām un ar vārdu. Ko nozīmē kalpot ar lūgšanām un ar vārdu? Jēzus teica: “Jūsu mazticības dēļ jūs nespējat izdzīt ļaunos garus. Jūs tikko bijāt un redzējāt, kā es staroju.” Nokāpjot lejā, mācekļi bija miegaini. Viņi joprojām neizprata, no kuras puses cilvēks staro. No tā, ka tevi apstaroja Jēzus klātbūtne vai no tā, ka tu no iekšpuses staro? Un tavu iekšējo starojumu izraisa tava domāšana. Viss ir ļoti vienkārši. Tava domāšana visu izmaina tavā miesā. Ir svarīgi pieslēgties Dieva domām. Pirmkārt, no kura klausīties un iedvesmoties, tas ir Dievs, kura vārds ir Jēzus Kristus. Un, tā kā Viņš šodien nestaigā mūsu vidū, kā Viņš staigāja ar 12 apustuļiem, kuriem bija privilēģija būt kopā ar Viņu 3,5 gadus un klausīties Viņa vārdos, un kā Marijai, kurai bija iespēja sēdēt pie Jēzus kājām, tad mums ir apkopoti Jēzus vārdi Dieva vārdā – Bībelē. Kad tu lasi un pārdomā Viņa vārdu, nevis lasi kā grāmatu, tu saskaries ar Viņa domām, kas ir augstākā un jaudīgākā enerģija virs zemes un visumā. Lūk, kāpēc ir svarīgi lasīt Dieva vārdu. Lūk, kāpēc ir svarīgas tavas personīgās attiecības ar Dievu, kad tu lasi un pārdomā jeb kad tu lūdz un slavē saskaņā ar Viņa domām, kurš pazīst tevi, kurš zina to, kas tev ir labāk.
Diemžēl cilvēks pats par sevi nav uz daudz ko spējīgs, tāpēc mums ir jāizmanto 3 aspekti, kuri ir obligāti, lai mēs spētu virzīt savas domas pareizā virzienā, kas izraisīs arī pareizu rīcību un rezultātus.
1. Personīgās attiecības ar Dievu un tava personīgā domāšana. Kad tu pavadi laiku ar Dievu, tu smelies no Viņa.
2. Kolektīvais prāts.
3. Citu cilvēku domas.
Ikviens kurš gūst normālus un nopietnus sasniegumus, ir izmantojis kolektīvā prāta principus, savas pozitīvās domāšanas spēku, un ir pieņēmis pareizas domas no cilvēkiem, kuriem ir pareiza domāšana. Ļoti daudzi cilvēki neizprot šos principus. Citi saka un šur tur mums kāds pārmet, ka jums te ir armijas disciplīna, jums te ir liela kārtība, kur tad te Dieva Gars var darboties? Redzi, vienīgais veiksmīgas draudzes pamats, protams, Kristus pats par sevi, ir kolektīvais prāts vienotībā. Vienotība domāšanā ir iespējama tikai disciplīnā. Šis prāts ir harmonisks, šis gars ir harmonisks, kad mēs visi esam vienā domāšanā.
Lai labāk saprastu, piemērs. Apdrošinātāji ir cilvēki, kas nāk pie tevis, bāžas virsū un prasa, lai tu slēdz apdrošināšanas līgumu savai dzīvībai, bet tu netaisies mirt. Sevišķi jaunāki cilvēki netaisās mirt un pareizi dara. Nav par to daudz jādomā. Taču viņi nāk un stāsta tev, var gadīties tas un šis, tāpēc vajag noslēgt apdrošināšanas līgumu. Noslēgt šos līgumus nav viegli. Kāds cilvēks ar pareizu domāšanu un ar sasniegumiem saaicināja septiņu apdrošinātāju cilvēku komandu un, līdzīgi, kā es jūs tagad mācu, iedeva viņiem pareizus domāšanas principus. Visi septiņi cilvēki nākošo trīs nedēļu laikā pārdeva apdrošināšanas polises vairāk, nekā visā iepriekšējā gadā kopā. Kur ir atslēga? Kolektīvais prāts un, pirmkārt, līderis. Bez līdera ar stipru domāšanu un ar spēcīgu raksturu nav iespējama kolektīvā domāšana.
Kāpēc draudzē ir kārtība? Kāpēc grupiņā ir kārtība? Kāpēc grupiņā, ja kāds negatīvs cilvēks aiziet, visi uzelpo? Es izstāstīšu pāris gadījumus. Šad tad es nepatīku tieši sievietēm. Ar vīriešiem parasti ir normāla saruna. Šeit es domāju par pirmo iepazīšanos, pirmo saskarsmi. Man nenāk prātā uzreiz kāds gadījums kad vainīgs būtu vīrietis, bet tieši sievietes. Atceros pāris reizes, biju kopā ar sievu, iepirkāmies. Tā nav mana mīļākā nodarbe, tas man ir viens no lielākajiem upuriem. Ieejam tur, ieejam šur, es praktiski neko nedaru, man ir jāsēž un jāgaida, kad viņa tur kaut ko uzmērīs. Ja man pašam vajag, iziešu cauri, atradīšu, ko man vajag, un viss kārtībā, ja neatradīšu, arī viss kārtībā. Ir pāris reizes bijuši šādi gadījumi, kad sieva iepērkas, runā ar pārdevēju. Es vienkārši pieeju un saku sievai: ”Ejam!” Nevis sieva, bet pārdevēja bļauj un metas man virsū: ”Ļaujiet viņai pašai izlemt!” Esmu pamanījis, ka tas nenotiek brīdī, kad es kaut ko pasaku, bet jau tad, kad es ienāku veikalā. Ienākot veikalā, pārdevēja mani jūt kā savu pretinieku, viņa uzreiz jau ir nostājusies sievas pusē. Tas ir uzreiz, kad viņa ir ieraudzījusi mani.
Kad Jēzus nokāpa no kalna, Viņa vaigs spīdēja kā saule, jo Viņš bija runājis ar Dievu.
Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma Pēteri un Jēkabu un viņa brāli Jāni un veda tos savrup uz augstu kalnu, un tika apskaidrots viņu priekšā, un Viņa vaigs spīdēja kā saule, un Viņa drēbes kļuva baltas kā gaisma. Un redzi, tiem parādījās Mozus un Ēlija un runāja ar Viņu. Pēteris griezāspie Jēzus un sacīja: “Kungs, šeit mums ir labi. Ja Tu gribi, es celšu šeitan trīs teltis -vienu Tev, vienu Mozum un vienu Ēlijam.” (Mateja evaņģēlijs 17:1-4)
Un veids, kā runā ar Dievu, ir domāšana. Izteikts vārds ir vēl efektīgāk. Izteikts vārds ir izteikta doma. Izteikts vārds ir sekundāri, jo vispirms ir doma.
Ir bijuši vīri, piemēram, riepu servisā, uzreiz izveidojas labs kontakts. Ar vieniem ir kontakts, ar citiem nav kontakts. Un pie tam uzreiz, pat neatverot muti. Vārdu tu dzirdi, bet vai tu dzirdi domas? Ja tev būtu attiecīgas frekvences, tu varētu dzirdēt arī domas. Taču tu tās nedzirdi, bet jūti. Un tās nav vienkārši domas, tās ir kaut kas vairāk. Tur ir vesela jūra domu, kuras nosēžas cilvēka zemapziņā.
No kolektīvā prāta mēs varam pasmelties enerģiju, tur ir milzīgs spēks. Nopietniem sasniegumiem ir grupas. Draugi, draudzei ir milzu spēks. Draudze ir spēcīgākais instruments virs zemes. Āmen! Lūk, kāpēc mācītājs vienmēr atkārto, ka ir jābūt grupiņā un draudzē. Kāds teiks: “Nu, kāpēc man to vajag? Es taču to saņemu no darba.” Bet darbu tu atradi tikai tāpēc, ka biji kolektīvajā saprātā. Ir cilvēki, kas neizprot elementārus principus, ka viss ir pateicoties ne tikai Dievam, bet arī draudzei, kuru ir radījis Dievs ar Savu domu un ir iedibinājis Savus principus. Lūk, grupiņa. Un tikai harmoniska grupiņa. Grupiņa ar kārtību. Ko šodien darām? Tā kā latviešu filmā ”Kolka Cool”. Man šī filma uzrunā un patīk. Melnbalta filma, kas atspoguļo Kolku. It kā iemīlējušies divi jaunieši. Viņiem ir kaut kādas attiecības. Viņi sēž pie galdiņa veikalā un runā: ”Ko darām?” “Vakar es domāju, ko darām, šodien tu domā ko darām. Nē, tu domā ko darām.” “Ko darām?” Beigās, puisis Andžs aiziet uz veikalu un nopērk alu. Ko darām? Neko labāku neizdomājām. Ne tādas mums draudzē ir grupiņas. Ne tāda ir draudze. Mēs zinām, ko mēs darām. Mēs zinām, ko mēs lūdzam. Mums ir vīzija, mums ir redzējums, saņemts no Dieva, ir mācītājs, kuram pietiek enerģija domāt. Kuram pietiek iemaņas to pienest.
Tu zini biznesa principus. Esmu dzirdējis, ka tur saka, ka tev ir jābūt harizmātiskam, jābūt patīkama izskata. Ja gribi būt labs pārdevējs, esi patīkama izskata. Zini, daudziem cilvēkiem viņa izskatā ir ierakstīts, ka viņš ir blēdis un krāpnieks. Pēc samiegtām acīm tu redzi, ka viņš ir blēdis un krāpnieks.
Jēzus seja spīdēja. No kurienes spīdēja? Spīd no iekšpuses. Vari likt, kādu masku vien gribi, cilvēki to jūt. Enerģētiskajā laukā tas viss ir ierakstīts un parādās. Tas viss parādās tavā dzīvē un tev apkārtējo cilvēku dzīvēs, un tavā garā. Kas ir tavā sirdī, parādās tavās domās un tas viss tur dzīvo. Zini, kāda ir patiesība? Gribi būt patīkams cilvēks? Noteikums Nr.1, lai tu būtu patīkam cilvēks, tev ir jābūt entuziastam savā lietā. Kāds no senajiem atmodas vīriem, evaņģēlistiem ir teicis: ”Kad es degu par savu lietu, vienmēr atradīsies cilvēki, kas atnāks paskatīties, kā es degu!” Tajā pašā laikā Jēzus saka: ”Jūsu mazticības dēļ jūs nespējat, jūs redzat, ka Es spīdu!” Atslēga ir, ka Jēzus grib, ka mēs paši spīdam. Jēzus grib, ka mēs paši apklusinām vētras. Tas nepalīdzēs, ka mēs esam patīkami, labi saģērbušies ar stilistu palīdzību. Ja sieviete domā, ka viņa ir nesmuka, tad es arī par viņu tā padomāšu. Ja viņa pati par sevi tā domā, tad to arī es viņā sajutīšu. Ja vīrietis domā, ka viņš ir muļķis un nepraša, tad, satiekoties ar viņu, es arī padomāšu par viņu: “Lūk, muļķis un nepraša.” Un zini, kāpēc? Neapzinātā līmenī es lasu viņa domas. Pārdevējs ar zemu pašvērtējumu? Muļķis un nepraša! Kas tu par pārdevēju? Parasts, vienkāršs neveiksminieks. Bet tas nav par tevi. Tev ir atslēgas, lai domātu kā veiksmīgs cilvēks. Tev ir Kristus upuris. Tu esi jauns radījums, jauns cilvēks, uz kura bāzes un pamata tu novelc veco cilvēku un viņa domāšanu un uzvelc jauno cilvēku un viņa domāšanu.
Nemelojiet cits citam, novelciet veco cilvēku un viņa darbus. Un apģērbiet jauno cilvēku, kas tiek atjaunots atziņā pēc viņa Radītāja tēla. Tur vairs nav ne grieķa, ne jūda, ne apgraizīšanas, ne neapgraizīšanas, ne barbara, ne skita, ne verga, ne brīvā, bet viss un visos –Kristus. (Kolosiešiem 3:9-11)
Kalpošanā un visās dzīves sfērās tu gūsi panākumus. Šeit nav muļķu un neprašu draudze. Šeit ir veiksmīgu cilvēku un panākumiem bagātu cilvēku draudze. Āmen! Jūs būsiet visur! Biznesā, politikā, mūzikā, mākslā, visur! Kā saka Bībele, tajā laikā tiek runāts par mūsu laikiem, tiek runāts par otro Jēzus atnākšanu, par jauno pasauli, ka nāks vairāki pagāni, ķersies klāt pie jūda svārku stērbeles un teiks: mēs iesim ar jums, jo ar jums ir Dievs.
Tā saka Tas Kungs Cebaots: tanīs dienās desmit vīru no dažādām tautām un valodām satvers vienu jūdu vīru aiz svārku stērbeles un teiks: mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums.” (Caharijas grāmata 8:23)
Tu vari šeit redzēt Dievu? Draudzē ir jāredz Dievs. Nevis – nedrīkst to un nedrīkst šo, elle, elle! Vienīgais instruments, kā noturēt cilvēku pie Dieva nedrīkst būt: ”Tu būsi ellē, tu degsi elles ugunīs!” Fakts – bez Kristus degsi elles ugunīs. Bet tas nav tas labākais motīvs, tas nav nopietnākais motīvs, lai tu pieķertos Dievam. Ja tu draudzē redzi Dievu, tāds kāds Viņš ir visā skaistumā, ar tādu domāšanu tu spēj saprast, kā no Dieva paņemt to, ko Viņš tev dod. Es gribu tādu Dievu! Es gribu tādu Jēzu!
Ir četri evaņģēliji, un ir piektais evaņģēlijs – tā ir tava dzīve. Un tava dzīve, draugs, ir tava domāšana. Un tava domāšana ir tava draudze, tava grupiņa, tavs līderis, tavas grāmatas, ko tu lasi un to, ko tu skaties, un kam tu līdzinies. Cilvēks, kurš rada un vada šo grupu, rada un vada šo draudzi, kurā tu esi.
Ja ģimenē valda harmonija, tas ir papildus stimuls, ar ko veiksmīgi cilvēki pielieto šo pašu principu. Tas pats vienotības princips. Tieši tur viņi smeļas iedvesmu. Mīļās meitenes, neprecieties ar muļķiem un neveiksmīgiem vīriešiem! Tur tu būsi pelēka pele, tu nebūsi nekas. Precies ar intelektuālu cilvēku, cilvēku ar spēcīgu domāšanu. Pirmkārt, ar tādu, kas apzinās to, ko es runāju šodien. “Ēēēē, mācītājs to un šo!” Tā ir pirmā pazīme, ka ar tādu nevajag precēties.
Pirmā neveiksminieka pazīme – kritizēt veiksmīgus cilvēkus. Esi harmoniskā vidē. Runājot par kārtību mūsu draudzē, ir tikai viens likums. Kāds cilvēks nedrīkst nākt uz draudzi? Piedzēries – drīkst. Sanarkojies – drīkst. Neskaitāms laulības pārkāpējs – drīkst. Kariņš – drīkst. Nelietīgs žurnālists – drīkst. Drīkst visi. Drīkst jebkurš. Kurš nedrīkst nākt? Tie, kas aprunā savējos. Tie, kuri izjauc šo mūsu kolektīvā prāta enerģiju. Tā ir realitāte.
Ir Dieva domāšana, ir mūsu domāšana, ir Dieva Gars un ir mūsu gars, ir Dieva sirds un ir mūsu sirds. Tas darbojās harmonijā un savienībā.
Cilvēks, kurš ir draudzē, tiek uzlādēts. Zini, cilvēka dvēsele un prāts ir kā baterija, kas ir jāuzlādē. Visiem ir jāuzlādē. Nav cilvēka, kurš neuzlādēts var iet tālāk un sasniegt mērķus. Kā tu tiec uzlādēts? Šajā gadījumā tu uzlādējies no cilvēka, no draudzes, no grupiņas. Ikviens veiksmīgs cilvēks zina šos principus. Man pašam nav paveicies, jo man nav bijis konkrēts cilvēks, kura domas es gribētu pieņemt, no kura mācīties un kurš mani varētu pacelt. Man nav. Jums ir. Man ir bijis viens, otrs, trešais, bet uz kā es esmu audzis? Kura domas es esmu pieņēmis? Tās ir grāmatas. Pirmais ir manas personīgās attiecības ar Dievu – tas ir pamats. Otrs, caur grāmatām, veiksmīgu mācītāju un veiksmīgu cilvēku grāmatām. Kas ir grāmata? Konkrēta cilvēka domas. Ar laiku man apkārt pievelkas cilvēki, kas ir ietekmīgi, kas ir lieli savā domāšanā, vīzijā, un tas ir teicami, ka es varu būt kopā ar šādiem cilvēkiem, kur mēs viens otru bagātinām. Ja viņš ir sasniedzis vairāk par mani, es no viņa varu vairāk iegūt, pārņemot viņa domāšanu, viņa garu.
Ir jāsaprot, ka ir jālasa veiksmīgu cilvēku biogrāfijas, jālasa Bībele, jābūt ir draudzē, jābūt ir grupā. Pat alkoholiķi ar to vien tiek darīti brīvi, ka viņi ir anonīmo alkoholiķu grupā. Viņi regulāri apmeklē savas grupas. Ja tu neesi šajā grupā, tu atkal sāksi dzert. Tā ir patiesība. Ja izlaiž šīs grupas, atkal sāk dzert.
Arī no mūsu vidus, ja kāds cilvēks saceļas, sāk kurnēt, mēdz teikt, ka viņu nolādēja utt. Šeit nevajag nolādēt, pat nevajag teikt neko sliktu. Tu vienkārši izgāji ārā no tās enerģijas zonas, kur vienmēr tiki uzlādēts. Tu vairs patiesībā netiksi uzlādēts. Un tu domā: kāpēc ar mani ir slimības, kāpēc man ir tas un kāpēc man ir šis. Draugi, uzlādēts prāts ir necaursitams slimībām, nabadzībai, neveiksmēm.
Runājot par ģimenēm, ja ģimenē nav harmoniskas attiecības, tās savā ziņā ir nolemtas neveiksmei. Dievs tev ir devis tavu sievu vai vīru, lai jūs kopā būtu efektīvāki. Pirmā mīlestība, rozā brilles, tas ir nieks. Mīlestība, ja tā veidojas, veidojas vēlāk. Ir zinātniski pierādīts, ka cilvēku smadzeņu lauki saaug, viņu domāšana saaug. Padomā, tev bija sapņi, tu gribēji būt veiksmīgs, tu gribēji kalpot vai darīt ko citu, un tev blakus ir cilvēks, kas tev nepārtraukti izjauc šo harmonisko lauku. Tā vietā, kad tu noguris pārnāc no darba, lai smeltos kopīgu enerģiju un uzlādētos, tev vēl ir jāatdod enerģija cīnoties. Ir tā sauktie enerģētiskie vampīri. Tur ir dažādi cilvēku izdomāti pārspīlējumi. Tikko bija liecība kur tika teikts: ”Mēs ar vīru vairs nestrīdamies!” Es pie sevis nodomāju: tu vairs nestrīdies ar vīru. Izmaiņas jau nenotika vīrā, tevī notika izmaiņas. Tu biji sliktā, tā bija tava problēma.
Padomājiet, puiši un meitenes, kā jūs viens otru atrodiet? Kā jūs izvēlaties precēties? Kā mācītājs varēja zināt? Es redzu, ka tur ir divi – viens ar tādu prātu un otrs ar citādu prātu. Man tur viss ir skaidrs. Mācītāj, kā tu varēji zināt? Tās ir elementāras lietas, kas tur ko nezināt. Es redzu viena prāta spējas un redzu otra prāta spējas. Es tās redzu, jo jūs esat man blakus. Reizēm pat nevajag runāt, es sajūtu jūsu enerģētiku. Ja arī tev šodien nekā nav, es redzu, kā tu centies, kā tu domā, kā tu virzies. Man viss ir skaidrs. Ja tu precēsies ar šo cilvēku, par panākumiem vari aizmirst. Būs laulības šķiršana, kas jau ir slikti. Kur ir problēma? Tā vietā, lai, atnākot mājās, tu uzlādētos, tu vēlreiz cīnies. Kā var būt panākumi?
Ir domas, kuras tu izlasi, ir domas, kuras, tu pieņem no cilvēkiem, ir domas, kuras tu pats domā un ir domas, kas parādās pašas no sevis. Un tās ir īstās, tās ir saņemtas no Dieva vai esi izvilcis no savas zemapziņas. Ja tu tām paklausi, šīs domas, ko esi pārdabiski saņēmis, arī nosaka tavu karjeru. Tā vairs nav parasta domāšana. Par kuru laiku tu domāsi, ja tu tikai cīnies un cīnies? Pa kuru laiku domā vergi? Strādā pie sava saimnieka no astoņiem rītā līdz deviņiem vakarā. Uz darbu jābrauc divas stundas un no darba caur korķiem atpakaļ divas stundas. Un tā gadu no gada. Pa kuru laiku tu domāsi? Sāc domāt, strādā mazāk un pelni vairāk! “Man nav laika draudzei.” Tāpēc jau tev ir sapuvis prāts, tāpēc jau tas nav attīstīts. Nav labāka un lieliskāka vieta par draudzi.
Kad es piedzimu no Dieva, man bija pārdabiski piedzīvojumi. Es joprojām atceros, kā dzirdēju balsi no debesīm, kas man teica: ”Mārci, Bībele, lūgšana, draudze, un tu būsi Mans kalps!” Tik vienkāršas lietas – Bībele, lūgšana, draudze, bez visas šīs sarežģītās teorijas, ko es jums tikko pasniedzu. Man to visu nevajadzēja zināt. Ja draudze, tad draudze. Bet, draugi, vajag normālu draudzi. Draudzi, kura tevi iedvesmo, kur norāj, kur nokritizē – ja esi muļķis un neveiksminieks. Ja tu dari nepareizi, tev to pasaka un disciplinē. Ja esi cilvēks, kurš gribi iet uz priekšu, tu to ņem vērā un tu patiesībā zini, ka tevi mīl.
Mācekļi ir pamanījuši, ka Jēzus, iznākot no lūgšanu kambara, spīd, bet paši nespīd. Ir jāmaina domāšana.
Es saaicināju Bīriņu pilī savu komandu, ar domu likt viņiem justies stāvoklī, kādu Dievs viņiem ir paredzējis. Būt par ķēniņiem, prinčiem un princesēm. Šis pasākums nebija man, tas bija viņiem. Tur bija cilvēki ar ļoti pozitīvu un plašu domāšanu. Viņi uzstājās ar savām uzrunām. Šie cilvēki arī man veltīja vārdus. Šeit uzstājās arī pasaulē labākie džeza mūziķi. Tas ir viens, ka tu kaut kur kaut ko dzirdēji, bet pavisam cits, ka tu to dzirdi klātienē, kādus brīnumus var radīt ar saksofonu viens cilvēks. Un, neskatoties uz to, ka pagrabā bija pirts, man nebija pirts cepures un man sāpēja galva, un Vitālijam sāpēja galva, šodien viņš ir uzlādēts. Viņš tika novērtēts. Viņš bija atmosfērā, smadzeņu centrā, Dieva klātbūtnē. Kāpēc draudzē ir vajadzīgas konferences? Kāpēc draudzē ir jāsvin dzimšanas dienas? Tika apspriests par salūtu šaušanu Rīgā. Staķis gribēja aizliegt salūtu šaušanu Rīgā, jo ukraiņu bēgļiem tas atgādinātu karu. Es uzrakstīju savu viedokli. Uzskatu, ka salūtu vajag. Un ukraiņi nav nekādi bailīgie, tikko atnākuši no kara darbības zonas, kur viņu vīri un dēli cīnās un šauj okupantus, kas jau no Kijevas ir padzīti. Viņi baidīsies no salūta, no tām dažām nieka raķetēm šeit, ja tur sprāgst īstas raķetes? Es Facebook ierakstīju savu viedokli. Citi tur komentēja, kāpēc vajag izšaut gaisā naudu? To vajag aizliegt, un to raksta kristieši. Tāpēc jau šie cilvēki nav neko sasnieguši, jo nesaprot elementārus principus. Tie ir svētki ar uguņošanu. Tā nav vienkārši gaisā izšauta nauda. Tā cilvēki tiek uzlādēti. Kad normāli nosvin 18.novembri, uztaisa reālu salūtu. Lūk, mūsu valsts salūts. Mēs visi kopā priecājamies. Āmen! Tie ir mūsu svētki. Atņem svētkus, un drīz arī Latvijas nebūs. Šos divus gadus mums neļāva svinēt svētkus. Lūk, kāpēc es nosvinēju 50 gadu jubileju. Šiem svētkiem bija jābūt. Svētki atraisa pozitīvu enerģiju, Dieva klātbūtni un svētību.
Liels daudzums cilvēku, neizprot elementāras lietas, kuras ir ļoti svarīgas. Ir cilvēki, kuri savas ģimenes problēmas risina mājās. Viņi atnāk uz draudzi un ir spējīgi draudzē būt normāli. Vai šādi cilvēki ir starp mums? Bet ir vēl tādi pāri, kuri ir neveiksmīgi, nepareizi apprecējušies. Šādi cilvēki mājās ir ieguvuši tikai negatīvo enerģiju un atnākot uz draudzi, to visu izrāda, sākot negatīvi izturēties pret citiem draudzes cilvēkiem. Ir 3 līmeņu cilvēki:
1. Ģimenē ir harmonija, tad cilvēkiem viss ir kārtībā un ir visi noteikumi, lai būtu veiksmīgi.
2. Ģimenē ir disharmonija, bet ne tik lielā mērā. Cilvēks, izejot ārā, prot savākties. Protams, lielie panākumi tev tiek atņemti, bet tu dzīvo kaut cik normāli.
3. Ģimenē negatīvā enerģija tevi ietekmē tik daudz, ka, atnākot cilvēkos, tu nespēj savākties. Tās ir laulības, karjeras, kalpošanas beigas. Visam beigas.
Tev gan jau rodas jautājums, kā mācītājs to visu zināja? Es zināju. Man te kādu laiku atpakaļ pienāca klāt viens puisis un teica, ka esot izšķīries. Es viņam atbildēju tā: “Vajadzēja klausīt mācītāju, cilvēks ko tu apprecēji bija ragana un es to zināju.” Kā tad es to zināju? Tāpēc, ka šie cilvēki nemācēja draudzē uzvesties. No šāda cilvēka visi norobežojās. Un, ja mēs domājam vēl dziļāk, tad principā no šāda cilvēka ir jātiek vaļā. Ja draudzē ir šāds cilvēks, kuru māca vairākas reizes un viņš neņem galvā, no tāda ir jāatbrīvojas. Ja tavā grupiņā ir šāds cilvēks, no viņa ir jāatbrīvojas. Labi, ja grupiņā ir ienācis tikko aicināts cilvēks, tad kādu laiku tu to varēsi paciest, bet, ja viņš nesāk mainīties, no tāda ir jāatbrīvojas. Viņš izjauks visu grupiņu. Vai tas ir kas jauns? Viens sapuvis ābols sapūdē visu kasti. Nedaudz rauga saraudzē visu mīklu.
Nedaudz rauga saraudzē visu mīklu. (Galatiešiem 5:9)
Negatīvais izplatās ātrāk nekā pozitīvais. Negatīva domāšana ir saknē. Draugs, sāc ar domāšanu. Kas tev ir jādara?
1. Un notika, Mozum nokāpjot no Sinaja kalna, ka divas liecības plāksnes bija viņa rokā; un Mozus nezināja, no kalna nokāpjot, ka viņa vaiga āda spīdēja, jo viņš bija runājis ar Dievu. (2.Mozus grāmata 34:29) Mozus āda fiziski spīdēja. Cilvēki bijās no Mozus, un tad, kad viņš gāja tuvāk tautai, viņam vajadzēja aizklāt savu seju spožuma dēļ. Kāpēc Mozus spīdēja? Jo viņš bija runājis ar Dievu. Ja tu neiemācīsies runāt ar Dievu, katru dienu regulāri lasīt Dieva vārdu un to pārdomāt, tad tava domāšana nevar būt dievišķa un Dieva dotie impulsi nevar darboties tavā miesā, tavā dzīvē.
2. Turienes brāļi, par mums dzirdējuši, nāca mums pretī līdz Apija Forumam un Tri-Tabernām. Tos redzēdams, Pāvils pateicās Dievam, un viņam radās drosme. (Apustuļu darbi 28:15) Pāvilam parādījās drosme tad, kad viņš redzēja, ka nāk viņa brāļi, ka būs grupiņa. Ko Jēzus teica Pēterim? Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. (Mateja evaņģēlijs 16:18 ) Ko nebūs uzvarēt elles vārtiem? Draudzi. Draudzi, kurā ir Dievs, dievišķa domāšana, kolektīva domāšana, viens virziens un viens mērķis. Tas ir spēks un tu smelies no tā. Tu esi bijis dievkalpojumā un esi uzlādēts.
3. Un viņai bija māsa, vārdā Marija, tā apsēdusies pie Tā Kunga kājām, klausījās Viņa vārdos. (Lūkas evaņģēlijs 10:39) To, ko darīja Marija. Jēzus bija ne tikai Dievs, bet arī cilvēks, un Marija sēdēja pie Jēzus kājām un klausījās Viņa vārdos. Klausies mācītāja vārdos, lasi ievērojamu cilvēku grāmatas. Es pats daudz lasu un dodu tev no lasītā. Es bez grāmatām nevaru, tā ir mana obligātā sastāvdaļa.
Priekš sevis es zinu, ka man vēl viss ir priekšā. Man patīk augt, maksāt cenu. Tas mani aizrauj. Visvairāk man patīk no rīta atvērt Dieva vārdu, pārdomāt un pavadīt ar Viņu laiku.
Miesas spīdeklis ir acs; ja nu tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa būs gaiša. (Mateja evaņģēlijs 6:22)
Kas ir acs? Tā ir tava pasaules uztvere, tava domāšana. Kā bieži domā cilvēki: “Mani Dievs kristīja ar Svēto Garu, un es runāju mēlēs, esmu viss gaišs.” Šī nav gluži patiesība. Tev ir jāizmaina sava domāšana. Jā, tev ir Dieva Gars, bet vajag arī domāšanu. Ir jāmaina domāšana. Jāmaina sirds stāvoklis. Un tava miesa būs vesela, bagāta un veiksmīga.
Viss, kas ir jādara, ir jādeg par Dievu. Jādeg par savu lietu. Degsme nāk no domāšanas, no kopā būšanas. Aleluja!
Šodien mēs apskatījām elementāras lietas, tikai no citas puses. Tas iedrošina, tas paceļ. Saproti, tev nav nekā neiespējama! Es nobeigšu ar Bībeles vārdiem:
Un es to atvedu pie Taviem mācekļiem, bet tie viņu nevarēja dziedināt.” Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Ak, tu neticīgā un samaitātā cilts, cik ilgi Es vēl būšu pie jums? Cik ilgi Es vēl jūs panesīšu? Vediet Man to šurp!” Un Jēzus viņu apdraudēja, un ļaunais gars izgāja no viņa; un zēns kļuva vesels tanī pašā stundā. Tad mācekļi piegāja pie Jēzus atsevišķi un sacīja: “Kāpēc mēs viņu nevarējām izdzīt?” Bet Jēzus tiem saka: “Jūsu mazticības dēļ; jo patiesi Es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, – un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams. (Mateja evaņģēlijs 17:16-20)
Kas ir ticība? Domāšanas veids. Caur domāšanu aug ticība. Jēzus saka: “Tikai caur lūgšanas un gavēšanas palīdzību, caur ticību.” Bet no kā rodas ticība? No iekšienes. Tad, kad tu pieņem domas no Dieva, no Viņa cilvēkiem. Tu pieņem domas, un tās attīstās. Dievs teica un tapa. Bija haoss, tumsa un dziļumi, bet pēc tam radās brīnišķīga pasaule. Manā dzimšanas dienā uzstājās Jolanta Gulbe ar Louis Armstrong dziesmu – “What A Wonderful World”, tulkojumā – Cik brīnišķīga ir pasaule. Viņa nodziedāja tik superīgi. Pieejot pie viņas, es viņai teicu, ka tagad es saprotu un redzu, kā ir radušies panākumi. Manā dzimšanas dienā bija arī Deniss Paškevičs, kurš zina šīs lietas, jo viņš ir augstākā līmeņa mūziķis. Tikai mūzikā, bet tas neko nemaina, jo viņš tāpat ir saistīts ar Dievu, disciplīnu, kolektīvu un vīziju. Dzimšanas dienā uzstājās ne tikai Jolanta Gulbe un Deniss Paškevičs, bet arī mūsu draudzes mūziķi – Vitālijs, Beāte un Raivo, kuri palīdzēja, lai mūzika būtu vēl labāka. Visam, ko tu dari, ir nozīme. Harmonija. Lūk, kāpēc draudzē ir jābūt vienotiem.
Bet Jēzus tiem saka: “Jūsu mazticības dēļ; jo patiesi Es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, – un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams. (Mateja evaņģēlijs 17:20)
Nekas tev nebūs neiespējams. Visa pasaule kabatā. Un ne tā kā filmā “Mirāža”, kur cilvēki apvienojās grupā, lai aplaupītu inkasatorus un kļūtu bagāti. Viņi visi gāja bojā viens pēc otra. Nepareizi izvēlēts veids. Bet tev visa pasaule kabatā. Saskaņā ar Dieva gribu un Viņa prātu.
Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars. (Psalms 91:7)
“Debesu Tēvs, es varu Tevi tikai lūgt un es zinu, ka šī lūgšana, iespējams, ir ne tas, kas ir vajadzīgs, ne tas, kam ir izšķirošā nozīme, bet es lūdzu, lai katrs viens domā, lai velta laiku domāšanai, daudz laika Tavam vārdam. Lai apliecina pozitīvi Tavu vārdu. Es lūdzu, lai katrs viens savā mājas grupā ir auglīgs. Lai katrs dzīvo harmonijā ar tuvāko cilvēku, savā grupiņā un kalpošanā. Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.
[..] “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” (Lūkas evaņģēlijs 10:27)
Patiesībā viss ir ļoti vienkārši. Paklausi Dievam. Tev pat īstenībā nevajag visas šīs nianses, ko tu šeit iepriekš izlasīji. Mīli savu tuvāko.
Tēvs, es lūdzu, ka katram veidojās veiksmīga cilvēka domāšana. Stipra kristieša domāšana. Lai katrs piedalās mājas grupas un draudzes celšanā. Kungs, lai Tava slava vairojas. Tava klātbūtne, slava, godība. Lai mēs ejam uz vienu mērķi, vienā vīzijā, ka Tu stiprini, lai katrs var pasmelties. Lai katrs to var izmantot. Tēvs, es lūdzu, lai vergi, kas strādā pie darba devējiem, ka viņi spēj izrauties un sākt savu biznesu. Kļūst bagāti. Ļoti bagāti.
Sāc attīstīt savas iemaņas kādā savā hobijā, lietā, kurā tu orientējies, kura tev sanāk. Attīsti savu biznesu tādā līmenī, kāds savā jomā ir Denisam Paškevičam un vēl augstāk. Attīsties. Tas ir iespējams. Draugi, lūdzu nepalieciet par skolotājiem. Es nesaku, ka skolotāja darbs nav vajadzīgs, bet tas nav priekš visiem. Visu laiku darīt vienu un to pašu. Arī skolotāja darbā ir jāaug. Kad tu iesi prom no sava darba un sāksi savu biznesu? Esot savā darbā, sāc paralēli domāt par savu. Saņem no Dieva, no zemapziņas. Sāc mācīties, lasīt un sāc darīt savu, paralēli esošajam. Tad, kad tu būsi izaudzis līdz līmenim, ka neko vairs nevari savienot, tad atstāj veco darbu un esi brīvs. Brīvs. Āmen!
Manā komandā nevar būt cilvēks, kurš nav pašnodarbināts, jo, ja viņš strādā zem kāda, viņam nekad nebūs laika, jo viņa priekšnieks ir tas, kurš nosaka viņa laiku. Šādam cilvēkam nebūs panākumu kalpošanā, un man tādus savā komandā nevajag. Ja runa ir par komandu, tad ko tu vēlies redzēt priekšā? Neveiksminiekus vai tomēr veiksmīgus cilvēkus? Ir tādi cilvēki, kuriem izdodas būt veiksmīgiem gan biznesā, gan kalpošanā, bet es domāju, ka elementārāk ir būt veiksmīgam vienā lietā. Sakoncentrējies uz kaut ko vienu, un tad tu vari strādāt par skolotāju, bet kalpošanā jābūt 100 grupiņām. Vai šis skan forši? Nu labi vismaz 50 grupiņām. Sandija bija parasta skolotāja, bet tagad ir neparasta. Kāda atšķirība? Sandija gāja uz skolu ar sakostiem zobiem, jo skolnieki sāka kāpt uz galvas, un viņa to vairs nevarēja izturēt. Tad Sandija pārvarēja bailes, jo tā teica mācītājs, un kļuva par privātskolotāju. Šobrīd viņa pati nosaka savu laiku un pelna. Lūk, šis saucās bizness. Pārdot savu pakalpojumu, to, ko tu māki, kas tev padodas. Nav nekādu problēmu. Īpaši biznesa uzsākšana attiecās uz vīriešiem. Vīrieši, nepieļausim, ka sievietes ir spējīgākas par jums! Jūs visu mūžu būsiet nelaimīgi, ja jūsu sievas rullēs biznesā, bet jūs sēdēsiet stūrīti. Jums visu mūžu būs konflikti. Draugi, sāciet savu lietu šodien vai rīt. Es domāju, ka ik pa laikam jums atgādināšu, ka jāsāk celt bizness. Kad pareizie cilvēki ir kopā un abiem ir viena domāšana, tad kopā jūs visu varēsiet uzcelt. Starp citu mūsu draudzē ir tādi biznesa cilvēki – Arvis un Linda. Viņi savā biznesā attīstās nepārtraukti. Viņu plāni ir daudz lielāki nekā mājas, un tie piepildīsies, jo Dievs viņus svētī. Viņi to visu ir sasnieguši kopā. Lielākajai daļai cilvēku ir diezgan izšķiroši tas, ar ko viņi ir kopā. Aleluja!
Ja tev zūd enerģija, sākas problēmas, tad klausies manus sprediķus. Klausies vēl. Klausies, kamēr šīs domas iesakņojās tevī. Āmen!
