Vēl pirms dažiem gadiem viena no Kristīnes lielākajām problēmām bija nenokārtota personīgā dzīve.
Pēc piedzīvotās šķiršanās sieviete bija cerējusi, ka spēs jau drīz atrast citu cilvēku, ar kuru veidot ģimeni, taču tā nenotika. Kristīne ieslīga nemitīgos jaunu attiecību meklējumos, taču katru reizi tās beidzās ar neveiksmi un nesa līdzi vilšanos. Tas viņai savās acīs lika justies nelaimīgai un mazvērtīgai. Situācija mainījās, kad Kristīne sāka ticēt Dievam, kurš deva meklēto piepildījumu un mīlestību, ko sieviete bija centusies atrast vīriešos.

Kristīne atceras: “Šķiršanos no vīra centos īpaši nepārdzīvot un biju pārliecināta, ka viss notiek uz labu. Ticēju, ka jau drīz izveidošu veiksmīgas attiecības un būšu atkal laimīga. Savas laulības gados dzīvoju ļoti godīgi un nekad nebiju interesējusies par kādu citu vīrieti, kā tikai par savu vīru, līdz ar to meklēt jaunu draugu sākumā šķita jocīgi un neierasti. Tikai retu reizi piedalījos kādās draugu rīkotās ballītēs, taču gāja laiks un viss izmainījās. Aizvien biežāk un biežāk ar draudzenēm sāku apmeklēt nakts klubus, līdz beigās tajos pavadīju katru nedēļas nogali. Savukārt darba dienās regulāri veltīju laiku, lai pārskatītu iepazīšanās portālus. Iepazīties izdevās ar daudziem vīriešiem, bet nekādas nopietnas attiecības tā arī neizveidojās. Garākās no tām ilga 3 mēnešus, bet īsākās vien 5 stundas,” smejas Kristīne. Katru reizi, kad beidzās kārtējās attiecības, jutos ļoti slikti – tā, it kā kaķis skrāpētu dvēseli. Manī auga milzīgs tukšums, kuru nespēju aizpildīt, un pastiprinājās mazvērtība. Visi pūliņi nenesa nekādus rezultātus un ar laiku sapratu, ka vīrieši, ar kuriem es iepazinos, neko nopietnu nemaz nevēlas. Trakākais bija tas, ka, arī apzinoties šo patiesību, es vairs nespēju pārtraukt vīra meklējumus un turpināju iesākto, kaut vairs neticēju veiksmei.”

Pārmaiņas Kristīnes dzīvē sākās, iepazīstoties ar vienu no draudzes “Kristus Pasaulei” apmeklētājām, kura viņai daudz stāstīja par Dievu un regulāri aicināja piedalīties dažādos kristīgos pasākumos. Protams, jaunajai sievietei, kura bija pieradusi pie cita veida izklaidēm, tas viss šķita dīvaini un nesaprotami, tāpēc viņa vienmēr atteica. Neskatoties uz atraidījumu, šī sieviete turpināja lūgt un ticēt, ka Kristīne kādu dienu mainīs savu viedokli. Tā arī notika.

“Pēkšņi, kādu rītu pieceļoties, es sapratu, ka vēlos no visas sirds iepazīt Dievu. Mani uzskati un attieksme bija pilnībā izmainījušies. Vienīgais, ko vēlējos, bija atrast Dievu un Viņa tuvumu. Kādā brīdī atcerējos to sievieti, kura bija stāstījusi par Jēzu Kristu, un es izlēmu viņai piezvanīt. No tā laika apmeklēju mājas grupiņu, dievkalpojumus, cītīgi lasu Bībeli un lūdzu Dievu. Vairāk iepazīstot Viņu, es sapratu, ka esmu meklējusi piepildījumu un mīlestību cilvēkos, kuri man nemaz nespēj to dot. Kopš tās dienas ir beigušies lielie vīra meklējumi. Dievs mani ir atbrīvojis no drudžainas vēlmes veidot jaunas attiecības. Es vairs katru nedēļas nogali neapmeklēju naktsklubus, ballītes, un mani neinteresē iepazīšanās portāli. Tagad izmisīgi nemeklēju vīru, jo esmu atradusi To, kurš spēj mīlēt un dot vairāk nekā jebkurš cilvēks. Dievs ceļ manu pašvērtējumu un sniedz piepildījumu, un patiesu prieku manai dvēselei. Manu vērtību un pašcieņu nenosaka ģimenes stāvoklis, bet gan attiecības ar Dievu.”

Pārdomājot pieredzēto, saprotu, ka esmu mēģinājusi izveidot attiecības nepareizā veidā, kas nesa līdz negatīvas sekas. Patiešām labas laulības pamatā ir Dievs, kurš izmaina izpratni par patiesu mīlestību, kuras pamatā nav emocijas vai sajūtas, bet gan pieņemti lēmumi attiecībā uz otru cilvēku. Iesaku vispirms meklēt Dievu, jo nedz cilvēks, nedz attiecības nespēj sniegt patiesu mīlestību un laimi, bet tikai Jēzus Kristus.”

Kristīnes Graudiņas liecību pierakstīja Pēteris Plakans un Līga Paņina