Aleluja! Debesu Tēvs, paldies par Tavu Svēto Garu,
paldies par Tavu žēlastību un mīlestību pret mums, pret katru cilvēku. Tēvs, es lūdzu Jēzus Vārdā, lai mūsu sirdsapziņa ir saskaņota ar Tavu sirdi, Tavu vārdu, ar Tavu gribu. Es lūdzu, ka mēs esam Tevis svētīti, Kungs, ka mēs ejam darīt Tavu gribu un Tavu prātu. Es lūdzu, ka Tava draudze ir svētīta! Lai Tava godība un slava parādās draudzē “Kristus Pasaulei”. Lai Tava slava un godība parādās Latvijas draudzē, neatkarīgi no konfesijas. Kungs, lai nāk Tava valstība un Tavs prāts lai notiek, Jēzus Vārdā! Āmen!
Mēs šodien esam pareizā vietā un pareizā laikā. Mēs šodien atkal esam karalaukā. Attiecīga ir arī šīs svētrunas tēma – „Dusmas”. Tu noteikti “nekad” nedusmojies, vai ne? Mācītājs “nekad” nedusmojas, un to arī “nekad” nevar pamanīt. Šodien no Dieva vārda noskaidrosim Dieva domas par dusmām un to, kāda ir Viņa griba attiecībā uz šīm cilvēku emocijām, kas ir ikvienam no mums. No kurienes un kāpēc rodas dusmas? Ko ar tām iesākt? Kā tās lietot? Vai tev dusmas ir jākontrolē vai tomēr vari ļaut tām izpausties? Vai dusmas ir no Dieva vai no elles? Šodien par to visu runāsim. Es pāršķirstīju savu iepriekšējo svētrunu tēmas, un izskatās, ka es nekad nessmu sludinājis tēmu par dusmām. Tāpēc šī ir unikāla tēma, kas pirmo reizi tiek sludināta draudzē “Kristus Pasaulei”. Tu esi pirmais, kas to dzirdēs. Dusmas ir emocionāls cilvēka stāvoklis attiecīgos brīžos. Tā ir reakcija uz kādiem notikumiem, parādībām, cilvēkiem, viņu izteikumiem un darbībām, arī uz sevi, un šīs dusmas lielākoties var vērtēt kā negatīvas emocijas. Un tomēr vai tas viss tiešām ir negatīvi un nepareizi?
Un nepielūdz citu dievu, jo Tas Kungs, kura vārds: Dusmotājs, ir dusmīgs Dievs. (2. Mozus grāmata 34:14)
Tie, kuri lūdz Dievu un praktizē personīgas attiecības ar Dievu, noteikti savā lūgšanā iekļauj lūgšanu pēc Dieva Vārdiem. Bībelē var atrast dažādas vietas, kurās aprakstīts, kāds ir Dievs, kādi ir Viņa Vārdi: Jehova Rafa (Tas Kungs ir mūsu Ārsts), Jehova Šama (Tas Kungs ir klātesošs) u.c. Tieši tāpat Dieva vārdā mēs atrodam rakstvietu, kurā teikts: “Tas Kungs, kura Vārds: Dusmotājs.” “Dusmotājs ir dusmīgs Dievs.” Ir dažādi kristieši, dažādas draudzes, dažādi novirzieni, un ir liela daļa kristiešu, kuri šādus vārdus – Dievs ir Dusmotājs – bez maz vai uzskata par vārdiem, kas neiederās Bībelē. Ir kristieši, kuri uzskata, ka to nekādi nevar savienot ar Dieva gribu pret cilvēkiem, pret draudzi, un ka Dievs ir ļoti liela žēlastība. Tā ir patiesība, Viņš ir žēlastības pilns un mīlošs Dievs. Un tomēr ne tikai Vecajā Derībā, bet arī Jaunajā Derībā mēs varam atrast, ka Dievs ir dusmīgs Dievs un ka Dievs dusmojas. Faktiski ar šo pašu pirmo Rakstu vietu mēs jau saprotam, ka dusmas faktiski ir Dieva plānā. Viņa raksturā ir šāda īpašība. Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un Savas līdzības. Tāpēc pavisam noteikti jau šīs mācības pašā sākumā es varu pateikt un tevi nomierināt – ja tu dusmojies, tu esi normāls, jo pats Dievs jau radīšanas laikā tevī ir ielicis šādas emocijas. Tās ir dabiskas emocijas, lai tevi pasargātu, jo ir situācijas, kad tikai dusmās tu vari sevi pasargāt un izdarīt to, ko parastā situācijā nespētu. Tikai tad, kad tev ir dusmas, tu spēj pārvarēt bailes, nedrošību un kādus citus emocionālus šķēršļus. Kad dusmas ņem virsroku pār citām emocijām un barjerām tavā organismā, prātā, emocijās un dvēselē, tu spēj spert pareizus soļus, lai pasargātu sevi, citus un paveiktu kaut ko nozīmīgu. Dusmas var būt kā dzinējspēks, lai paveiktu kaut ko labu, Dievam patīkamu un nozīmīgu.
Vai tevi uzrunā šī tēma? Dievs ir dusmīgs Dievs. Dusmas ir Dieva rakstura daļa. Viens no Viņa Vārdiem ir Dusmotājs. Nevajag strīdēties par to, ka tā ir Vecā Derība. Atceros, kad rīkojām pirmo Tautas lūgšanu sapulci, bija cilvēki, pretinieki, kuru skatījumā Rakstu vieta, no kuras izskanēja uzsaukums, bija neatbilstoša Dieva gribai, jo tā bija no Vecās Derības. Bija cilvēki, kuri uzskatīja, ka pravietojumi, kuri satur draudus un kaut kādā mērā arī nelielu Dieva dusmu izpausmi, nevar būt no Dieva. Kaut kādā mērā tieši šī iemesla dēļ, ka mēs, kristieši, nespējam saprast Dieva prātu un gribu šodienai, mēs šodien esam tur, kur esam, un ne tikai mēs, bet visa mūsu tauta. Mums ir pareizi jāizprot Dievs un arī dusmas.
Tā Kunga vaigs ir vērsts dusmās pret visiem, kas dara ļaunu. Viņš izdeldēs viņu piemiņu no zemes virsus. (Psalms 34:17)
Tātad, Dievs ir pret ļauna darītājiem. Kad cilvēki dara ļaunu, pilsēta, valsts, visa pasaule saceļas pret Dieva prātu, gribu un ignorē Dieva tuvākmīlestības principus, tas izsauc Dievā ne tikai žēlumu un mīlestību, bet arī dusmas, jo Dievs ir arī dusmīgs Dievs. Tātad pret ļaunumu Dievam ir emocionālas izjūtas – dusmas. Ierakstot Bībeles meklētājā vārdu ‘dusmas’, tika atrastas lērums Rakstu vietu. Es visas nedēļas garumā liku sev priekšā izprintētas lapas ar pantiem par dusmām. Lasīju tās un pārdomāju, un beigu beigās atstāju dažas, ar kurām vēlos padalīties. Vecā Derība ir pilna ar notikumiem, kuros Dievs tiek nokaitināts tik tālu, ka dusmas iet pāri malām, kā piens, kas vāroties pārskrien pāri katla malām. Kad aizsprosts tiek pārrauts, tad Dieva dusmas iet pāri malām. Piemēram, kad Israēls, kas tika izvests no Ēģiptes zemes, sacēlās pret Dievu, atkārtoti izrādot nedrošību, mazdūšību un pat gatavojoties doties atpakaļ uz Ēģipti, Dievs par visu šo paaudzi dusmās zvērēja, ka tā iznīks tuksnesī. Un viņi iznīka tuksnesī. Mozus krita uz ceļiem un lūdza par Israēla tautu, lai Dievs novērš dusmas no tās, bet pat viņa lūgšanas Dievs neuzklausīja. Visa tā paaudze izmira tuksnesī, un tikai nākamā paaudze iegāja apsolītajā zemē. Iemesls, kāpēc tā paaudze iznīka, bija Dieva dusmas. Tātad, Dievam ir kaut kāds pacietības mērs. Tā gan būtu jau atsevišķa svētruna par pacietību. Kad pacietības mērs ir pilns un dusmas iet pāri malām, tad no Dieva var sagaidīt interesantas lietas. Un tās nav patīkamas.
Tā Kunga dusmības dienā viņus neglābs ne viņu sudrabs, ne zelts, un visu zemi aprīs Viņa niknuma uguns, jo ātru galu Viņš atnesīs visiem zemes iedzīvotājiem. (Cefanijas grāmata 1:18 )
Cefanija vēl pirms Kristus pravietoja, ka būs diena, kurā Dieva dusmas izpaudīsies tādā mērā, kā tas iepriekš vēl nav bijis un pēc tam arī vairs nebūs. Tā būs diena, kad Dievs novērsīsies no cilvēkiem.
Un es redzēju, kad Viņš atdarīja sesto zīmogu, tad notika liela zemestrīce, saule tapa melna kā saru maiss, viss mēness tapa kā asinis, debess zvaigznes krita uz zemi, kā vīģes kokam, stipra vēja kratītam, krīt negatavi augļi. Un debess savēlās kā grāmata, ko satin, un visi kalni un visas salas tika izkustinātas no savām vietām. Zemes ķēniņi, varenie, virsnieki un bagātie, stiprie un katrs vergs un brīvais paslēpās alās un klinšu aizās, sacīdami kalniem un klintīm: “Krītiet uz mums, apslēpiet mūs no Tā vaiga, kas sēd goda krēslā, un no Jēra dusmām. Jo atnākusi Viņu lielā dusmu diena! Kas varētu pastāvēt?” (Atklāsmes grāmata 6:12-17)
Jēra dusmas. Vai šie vārdi tev iet kopā? Vai tu esi redzējis dusmīgu jēru? Jēzus ir Dievs. Jēzus ir Jērs un Lauva. Viņam piemīt dažādas īpašības, viena no tām ir dusmas, cita ir mīlestība, kurai seko arī žēlastība un pacietība. Un būs diena, kas Bībelē tiek saukta kā “Viņa lielā dusmu diena”. “Kas varētu pastāvēt?” ir rakstīts. Man ir atbilde uz šo jautāumu. Pēdējie notikumi pasaulē liecina, ka šī dusmu diena nav tālu. Mēs nezinām ne to stundu, ne to dienu, kad Jēzus nāks otrreiz. Mēs nezinām, kad pienāks pastarā diena, lielā Dieva dusmu diena, kad visi, kas nebūs ticējuši Dieva vārdam, visi ļauna darītāji, kas ir uzskaitīti, saņems pēc saviem darbiem, kad mirušie tiks celti augšā un saņems pēc saviem darbiem, un kad dzīvi esošie saņems pēc saviem darbiem. Kas varēs pastāvēt šajā dienā? Atbilde ir Dieva vārdā.
“Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa.” (Jāņa evaņģēlijs 3:36)
Dieva dusmība, negatīva emocija, paliek uz katra cilvēka, kas nav pieņēmis Kristu, kas nav atzinis Kristu, Jēru un Lauvu. Uz katra, kas joprojām dzīvo bez Viņa, ignorējot Viņa žēlastību un mīlestību.
Jo vairāk tagad, taisnoti ar Viņa asinīm, caur Viņu tiksim izglābti no dusmības. (Romiešiem vēstule 5:9)
Ir tikai viens ceļš, viens veids, kā cilvēks var tikt izglābts no pēdējās dusmības dienas. Ne no pašas dienas, bet Dieva dusmības. Ir tikai viens veids, kā cilvēks, ģimenes, organizācijas, pilsētas un valstis var tikt izglābtas no Dieva dusmības. Atbilde ir Jēra asinis. Tās ir Jēzus asinis, Jēzus upuris. Jēzus saka: “Kas dzīvo un tic Man, tam ir mūžīgā dzīvība.” Āmen! Jēzus asinis šķīsta. Tikai tiem, kas tic Viņa upurim, ka Kristus ir miris par ikvienu cilvēku un viņa grēkiem, tikai tie, kas atzīst, ka viņi grēcīgi ir piedzimuši un bez Kristus viņiem nav žēlastības un nākotnes, caur Viņu iegūst mūžīgo dzīvību.
Mēs noskaidrojām, ka būs Dieva lielā dusmu diena. Mēs noskaidrojām, ka Dievs ir arī dusmīgs Dievs, un tā ir viena no Viņa īpašībām, un šo dusmību cilvēki izbauda savās dzīvēs jau šodien. Bet tam ir izeja – Kristus upuris, kuram mēs varam noticēt. Ieliec to savā sirdī, veido attiecības ar Viņu, un sāc dzīvot pēc savas jaunās dabas! Draugs, es ticu, ka tikai tādi cilvēki, kuri piedzīvo Kristu, piedzimst no augšienes, tiek izmainīti no iekšienes, ir šķīstīti un kuriem ir jauna sirds un jauns gars, spēj stāvēt pretī ļaunumam, un tikai šādi cilvēki spēj radīt gan politikā, gan citās sabiedrības sfērās patiešām noturīgu un svētītu valsti. Lai kā mēs censtos un tiektos pēc brīvības, bez Kristus upura paies laiks un mēs atkal atgriezīsimies tur, kur esam jau bijuši. Latvija atguva neatkarību, pagāja daži gadi, un atkal mēs esam turpat, kur bijām.
Vēstulē romiešiem Pāvils raksta par sievietēm un vīriešiem, kas ir krituši Dieva sodā. Viņi paši ir sākuši sagandēt savas miesas, dabisko dzimumu kopdzīvi apmainot pret pretdabisko. Vīrietis pret vīrieti iekaisis iekārē un sievietes pret sievietēm. Tālāk šajā Rakstu vietā ir uzskaitītas arī dažādas citas cilvēku negatīvās īpašības un grēki, kādi tiek piekopti. Pāvils saka, ka Dievs šos cilvēkus ir nodevis sodā. Dievs Savās dusmās ir novērsies un ļauj pašiem sevi sagandēt, jo tieši šādas parādības sagandē sabiedrību. Cilvēki kļūst ļauni, vairs neatšķir labu no ļauna un baltu no melna. Ja tādi cilvēki vēlas panākt pedofilijas legalizēšanu un dzimuma maiņu no astoņu gadu vecuma, atņemot ietekmi vecākiem, viņi paši ir sākuši sagandēt savas miesas, savus bērnus un sabiedrību. Lūk, kā izpaužas Dieva dusmas. Šāda rīcība izsauc sāpes, ciešanas, karus, genocīdu. Tu pats redzi un seko līdzi tam, kas notiek pasaulē. Vakar līdz vēlam vakaram sēdēju, domāju un rakstīju par šo tēmu, un redzēju, ka kāds internetā bija dalījies ar ierakstu, kurā tiek runāts par aicinājumu izvest ielās zemessargus, lai pastiprinātu ierobežojumus un ieviestu diktatūru. Cilvēki paši ir sākuši sevi sagandēt. Lielie apspiež mazos, mazie vispār nezina, ko darīt un kā izdzīvot.
Dievs var būt dusmīgs, un Viņa Vārds ir Dusmotājs. Tā ir viena no Viņa rakstura īpašībām. Būs pēdējā diena jeb pasaules gals, kad pilnā mērā izpaudīsies Dieva dusmas. Bet ikkatrs, kurš Kristu ir atzinis par savu Glābēju, caur Jēzus asinīm ir pasargāts no Dieva dusmības, līdzīgi kā Izraēls, kad tas tika izvests no Ēģiptes zemes. Dievs lika Izraēlam kaut jērus un ar jēra asinīm apziest durvis. Kad maitātājs eņģelis nāca pār Ēģiptes zemi, tas neiegāja ebreju mājokļos, bet visos ēģiptiešu mājokļos nomira pirmdzimtie. Jēra asinis ir uz tevis. Ja Jēzus asinis ir uz tevis, tu esi pasargāts no visa negatīvā, no Dieva dusmām. Cilvēki paši, piebalsojot, grēkojot, darbojoties nepareizā virzienā un nepareizi domājot, ir sagādājuši sev sodu.
Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties. (Efeziešiem 4:26)
Ja jau Dievs ir dusmotājs, arī mūs Dievs ir radījis tādus, ka mums ir šī emocija dabiskām vajadzībām, aizsardzībai un progresam. Bet Dieva vārds runā par dusmām: “Dusmās neapgrēkojieties.” Tas nozīmē, ka mums savas dusmas ir jākontrolē un jāievirza pareizā gultnē un virzienā. Šīs emocijas ir labas un noderīgas, ja mēs spējam tās savākt un virzīt pareizā virzienā. “Dusmās neapgrēkojieties”, tātad dusmas ir normālas, bet grēks nav normāls.
Dusmojiet, bet negrēkojiet! Pārdomājiet klusībā savās sirdīs, kad esat jau savās guļasvietās, un klusiet! (Psalms 4:5)
Dieva vārds saka: “Dusmojieties mierīgi, neturiet sevī. Dusmojieties, bet negrēkojiet. Pārdomājiet klusībā, savās sirdīs, kad esat jau savās guļasvietās un klusiet, dusmojiet, bet negrēkojiet. Mateja evaņģēlija 21. nodaļā Jēzus runā par paaugstinātu bauslību.
Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: tev nebūs nokaut, un, kas nokauj, tas sodāms tiesā. Bet Es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! – tas sodāms augstā tiesā; bet, kas saka: bezdievis! – tas sodāms elles ugunī. (Mateja evaņģēlijs 5:21-22)
Kas dusmo uz brāli, tas jau sodāms tiesā. Ko tas nozīmē? Ja tu izjūti dusmīgas emocijas pret savu brāli, tad tu esi sodāms tiesā? Nē, dusmo, bet negrēko. Es domāju, ka ir pilnīgi normāli, ja ir kāds ļauns brālis, kas nepārtraukti tev pilina tā kā ūdens uz galvas. Arī Salamans mācītājs saka, ka labāk ir dzīvot kaut kur pažobeles stūrī, nekā ar dusmīgu sievu.
Ir labāk dzīvot jumta pažobeles kaktā, nekā skaistā namā kopā ar nemitīgi rājošos sievu. (Salamana pamācības 21:9)
Varbūt tev ir cilvēks, tavs brālis vai radinieks, kas nepārtraukti ir dusmīgs un nepārtraukti tevi zāģē. Mums, latviešiem, šobrīd ir, kas mūs visus zāģē. Katru dienu mēs ziņās (nevis blogeru vai kreiso radikāļu, bet oficiālajās) varam lasīt jaunumus par vakcīnām, kuras iepērk valsts, un par tām ir skaidri rakstīts, ka pirmā vakcīna vēl ir OK. Tas nekas, ka būs migrēnas sāpes un kaulus lauzīs. Bet būs jānāk arī uz otro vakcīnu, un no tās uz vairākām dienām cilvēks būs uz gultas. Laipni lūgti ellē, – to saka paši zāļu ražotāji, un tas nav noslēpums. Viņi vienkārši turpina to darīt un pasaka, ka tas ir normāli, ka vairākas dienas būs slikti. Mums pasniedz, ka riska grupa ir vecāki cilvēki. Jau “Panorāmu” vien skatoties, viņš var nomirt. Ja cilvēkam jau ir viegli simptomi un veselības traucējumi, kas saasina veselības stāvokli, viņam pieraksta, ka viņš miris ar kovidu. Būs nāves masveidā. Vai es maldos? Man ir, par ko dusmoties, un nav pareizi pavisam izslēgt visas ziņas. Tā ir vieglāk – iebāzt galvu kā strausam smiltīs. Tev nav jāskatās tikai “Panorāma” vai “Delfi”, ir jāpēta dažādi informācijas avoti. Un, kad tu atrodi kādu, kas tiešām normāli runā, tad to piefiksē un ieklausies. Un tīmeklī patiesība ir pietiekoši pieejama. Cilvēki arvien vairāk apzinās patiesību un arvien vairāk vienojas dažādās grupās. Arī tautai ir savs dusmu mērs. Latviešu tautai ir ļoti liels mērs. Tas, ko es tikko stāstīju, man ir sagatavots publicēšanai. Latviešiem ir liels mērs, bet tas ir. Es gribētu ticībā apliecināt, ka atbildīgie par genocīdu pret latviešu tautu tiks tiesāti. Dievs ir dusmīgs Dievs. Mēs Bībelē lasām par to, ka Dievs ļoti iestājas par apspiestajiem un “kas uz savu brāli dusmo, tas jau ir sodāms”.
Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu. Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka pretinieks tevi nenodod soģim un soģis tevi nenodod sulainim, un tevi neiemet cietumā. (Mateja evaņģēlijs 5:23-25)
Jēzus saka: “Ja tev pret savu brāli kaut kas ir, tad ej un izlīgsti.” Kamēr ar viņu vēl esi ceļā, izlīgsti. Lai tevi nenodod soģim un soģis tevi neiemet cietumā. Viņš runā par piedošanu. Tas nozīmē: nav nenormāli, ka tev ir dusmas pret brāli vai pret valdību, vai pret kādu citu cilvēku, pret sievu vai vīru, pret bērniem. Bet Jēzus saka: “Ievirzi dusmas pareizā gultnē, piedod.” Izmanto šo emociju, lai izpildītu Dieva gribu pret šo cilvēku un piedod. Negrēko, neizdari nekādas ļaunas darbības pret šo cilvēku, tas ir grēks. Ģimenes strīdos parasti ir viens agresors. Esmu redzējis arī tādas ģimenes, kur abi ir agresori, tas ir vienkārši unikāli. Kur ir divi agresori, tās ir šausmas. Abi divi runā un viens otrā neklausās. Viņi jau sen ir tik nocietinājušies, ka vispār nedzird, ko otrs runā. Bet visbiežāk ir viens agresors. Tas viens agresors var tev pilināt un zāģēt. Tad tev ir dusmas, un dusmas aug tā, ka gribas iegāzt. Un tad tu saki: “Ej taču d…t.” Bet tu esi kristietis, tu esi Dieva bērns. Pareizi mācītājs mācīja: “Dusmojieties, bet nesūtiet d…t.” Varbūt par to, ka tu kādu aizsūti d…t, pār tevi nebūs Dieva dusmas, jo tevi šis cilvēks izveda un tu atbildēji, bet tu arī sagrēkoji. Agresora loma bija daudz lielāka, tomēr arī tu sagrēkoji. Dusmo, bet negrēko! Šis ir ļoti labs un vajadzīgs sprediķis. Mums sevi ir jāiepazīst un jāsaprot. Kad mums ir kādas nesaprotamas emocijas, tad sāk likties, ka tas ir grēks, un līdz ar to nāk nosodījums. Tas var traucēt mūsu rīcību, emocionālo stāvokli, iekšējo komfortu. Tas var ietekmēt mūsu darbību un padarīt neefektīvus. Mums ir jāizprot sevi.
Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība, skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību. (Galatiešiem 5:19-21)
Pāvils vēstulē galatiešiem dusmas ierindo pie miesas darbiem. Un pretī viņš liek Svētā Gara augļus: mīlestība, miers, prieks Svētajā Garā un tā tālāk. Tātad, par kādām dusmām Pāvils runā, kas ir miesas darbi? Ne par pašu emociju, bet par to, kā mēs to lietojam. Miesas darbi nozīmē nesavaldīgu, dusmīgu cilvēku, kurš savas dusmas nespēj savākt. Un, jo vairāk tu sevi trenēsi savākt dusmas un pareizi tās ievirzīt, jo tas vairāk kļūs par tavu ieradumu un radīs tevī iekšējas izmaiņas. Kad emocijas un dusmas kaut kādās nevajadzīgās lietās būs pieklusinātas, tev būs vieglāk dzīvot. Jo skaudīgie, dzērāji, dzīrotāji, dusmīgie nemantos Dieva valstību. Nekontrolētas dusmas var būt par iemeslu tam, ka tu pazaudē Dieva žēlastību un mūžīgo dzīvību. Cietumos cilvēki sēž par slepkavībām un miesas bojājumu nodarīšanu. Visbiežāk viņi to izdara tieši dusmās. Drīz būs Ziemassvētki, mēs visi būsim savās “alās”, kādi lietos alkoholu un sāks viens otru griezt un sist. To statistiku, visticamāk, nekur pēc tam neparādīs. Ziņās par to nerakstīs, jo šobrīd mums ir tikai viens nāves iemesls.
Vairāk tādu cilvēku, kuri runā patiesību! Mēs esam tie, kuri runā patiesību. Mums ir žēl cilvēku, bet ir arī dusmas. Cilvēki ir izmisumā. Tu, visticamāk, dzīvo kā niere taukos. Tev ir draugi, tev ir draudze, tev ir Dievs, tu visu izcīni un visu uzvari. Bet ir cilvēki, kas Dievu nepazīst, un daudzi ir izmisumā, bez darba, bez ienākumiem. Bērni ir, bet naudas vairs nav. Pēdējo rēķinu samaksāja, bet turpmāk vairs naudas nav, viņi ir izputināti, apzināti izputināti. Tas viss ir ļauni, un mums ir jārunā patiesība. Pirmkārt, evaņģēlijs un, otrkārt, jāpalīdz cilvēkiem saprast, ka šajā pasaulē vēl kaut ko var mainīt. Tad mēs attiecīgi arī ciešam, jo Bībele saka, ka velns ir nonācis šeit lielās dusmās zinādams, ka viņam ir maz laika atlicis. Tad nu viņš ar saviem kalpiem vēršas pret tiem, kuri pauž patiesību. Gandrīz katru svētdienu mūs apciemo policija un meklē pārkāpumus tā kā noziedzniekiem. Laikam visa noziedzība ir apkarota, ka var ķerties klāt godīgiem cilvēkiem. Draudzes cilvēkiem izsūta pavēstes ierasties policijā kā noziedzniekiem. Kā jūtas cilvēki, kas visu savu mūžu ir dzīvojuši godīgu dzīvi? Viņus izsauc par kaut kādām lietām, kas, pirmkārt, nav noziegums, otrkārt, viņi vispār to nemaz nav darījuši. Tieši tagad uz kaut kādas sūdzības pamata mūs pārbauda arī VID. Vai tas nav ļaunums? Vai vēlies problēmas? Runā patiesību. Tu gribi izglābt sevi un citus? Runā patiesību un maksā savu cenu! Un mēs kā draudze maksāsim savu cenu. Un zini, tieši dusmas reizēm palīdz šo cenu samaksāt un izdarīt pareizas lietas.
Ātrās dusmās neprātīgais rīkojas neprātīgi, bet apdomīgs cilvēks paliek mierīgs. (Salamana pamācības 14:17)
Ātrās dusmās cilvēks rīkojas neapdomīgi, sagrēko, un grēkam ir sekas.
Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu, domājiet par to, ka varat labu darīt visiem cilvēkiem. Ja iespējams, no savas puses, turiet mieru ar visiem cilvēkiem. Neatriebieties paši, mīļie, bet atstājiet vietu Dieva dusmībai, jo ir rakstīts: Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, saka Tas Kungs. Bet, ja tavs ienaidnieks ir izsalcis, paēdini viņu; ja tas cieš slāpes, dod viņam dzert. Tā darīdams, tu uz viņa galvas sakrāsi kvēlojošas ogles. Ļaunums lai tevi neuzvar, bet pats uzvari ļaunu ar labu! (Romiešiem 12:17-21)
Un šeit mēs nerunājam par to, ka mēs nevaram izmantot likumīgas metodes, lai runātu patiesību un nosodītu grēku. Šeit mēs esam Debesu valsts pilsoņi un mēs paši neņemsim un neatriebsimies. Ja ir kādi pārkāpumi, mēs vēršamies attiecīgās iestādēs, kur notiek izmeklēšana, tiesa un vainīgos soda. Mēs nelegāli kaut kur melnajā tirgū nepērkam ieroci un neejam paši izrēķināties. Lūk, dusmās neapgrēkojieties! Mēs vēršamies normāli, bez naida, bet mēs rūpējamies par to, lai sabiedrībā valda taisnība un tiek pieņemti taisnīgi likumi. Tas nenozīmē, ka mums ir jāļauj sev staigāt pa galvu, bet tas nozīmē to, ka mēs nevaram grēku izdarīt dusmojoties. Mums nav jāvairo ļaunums dusmās, jo dusmas pretī izraisa dusmas. Bet tajā pašā laikā Dievs ir dusmīgs Dievs. Un, ja mums ir šī īpašība, mums ir jācenšas to virzīt pareizā gultnē. Marka evaņģēlija 3. nodaļā Jēzus sinagogā sludina Dieva vārdu, un tur bija kāds cilvēks ar nokaltušu (paralizētu) roku, un farizeji, vietējie ticīgie – draudze vēroja Kristu, ko Viņš darīs. Vai Viņš sabatā dziedinās? Jo viņiem bija sava kārtība, savi reliģiozie likumi, ka sabatā nedrīkst dziedināt.
Un redzi, tur bija cilvēks ar sakaltušu roku, un tie Viņam vaicāja, sacīdami: “Vai ir brīv sabatā dziedināt?” – ka tie Viņu varētu apsūdzēt. (Mateja evaņģēlijs 12:10)
Un tad Jēzus piecēlās un uzlūkoja viņus visapkārt ar dusmību.
Un Viņš tos uzlūkoja visapkārt ar dusmību, un, viņu sirds cietības dēļ noskumis, Viņš tam cilvēkam saka: “Izstiep savu roku!” Un tas to izstiepa, un viņa roka atkal kļuva vesela. (Marka evaņģēlijs 3:5)
Jūs teiksiet: “Jēzus nav dusmīgs, Jēzus ir Jērs!” Viņš tos uzlūkoja visapkārt ar dusmību! Viņš bija noskumis viņu cietsirdības dēļ un viņu ļaunuma dēļ. Viņš bija noskumis un dusmīgs par viņu ļaunumu un attieksmi pret cilvēkiem. Viņš bija noskumis cilvēku sirds cietības dēļ. Viņš cilvēkam teica: “Izstiep savu roku!” Viņš publiski dziedināja cilvēku, par spīti tam, ka zināja, ka sekos problēmas.
Un farizeji, izgājuši ārā, apspriedās tūdaļ ar Hēroda piekritējiem par Viņu, kā Viņu nomaitāt. (Marka evaņģēlijs 3:6)
Farizeji apspriedās ar valdībniekiem, pasūdzējās VID, pasūdzējās policijā, izsauca policiju, izdarīja visu iespējamo un apspriedās, kā Viņu nogalināt. Jēzus zināja, kāda būs reakcija. Un arī es zinu, kāda būs reakcija, kad es runāšu patiesību. Viņi apspriedīsies, mūs nonievās, apmelos un apsūdzēs, bet neviens ierocis, kas vērsts pret mums, nav pietiekami spēcīgs, jo Dievs ir taisnības pusē. Draugs, spēks nav apspiedēju naudā, bet mūsu taisnībā un patiesībā. Spēks ir tajos cilvēkos, kuri bez maksas savas sirdsapziņas un ticības dēļ paudīs patiesību, un mums nav jāmaksā par to, jo mums ir alga Debesīs. Mēs uzvarēsim un nepadosimies! Tu uzvarēsi, tu nebīsies! “Esi stiprs, drošs un nebaiļojies,” Dievs teica Jozua.
“Vai Es neesmu tev pavēlējis: esi stiprs un drošs, nebīsties un nebaiļojies! Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi.” (Jozuas grāmata 1:9)
Nebaiļojies! Jēzus Savas dusmas pret šiem cilvēkiem un viņu ļaunumu izpauda, publiski dziedinot slimo cilvēku. Par spīti cilvēkiem Viņš izdarīja labu darbu. Viņš dusmās varēja novīt pātagu, kā Viņš reiz jau to izdarīja, un visus izdzīt ārā no tempļa.
Kad jūdu Pashā bija tuvu, Jēzus aizgāja uz Jeruzālemi. Tur Viņš atrada Templī vēršu, aitu un baložu pārdevējus un naudas mijējus sēžam. Un, iztaisījis pātagu no auklām, Viņš visus izdzina no Tempļa, aitas un vēršus, un izkaisīja mijējiem naudu un apgāza galdus, un baložu pārdevējiem Viņš sacīja: “Nesiet to projām! Nepadarait Mana Tēva namu par tirgus namu!” (Jāņa evaņģēlijs 2:13-16)
Kad Pāvils pastaigājās pa pilsētu, viņš redzēja, ka Atēnas ir pilnas ar dažādām dievībām, skulptūrām un pieminekļiem. Un viņa gars iedegās dusmās redzot, ka pilsēta ir pilna elku.
Kamēr Pāvils Atēnās viņus gaidīja, viņa gars iedegās dusmās, redzot, ka pilsēta ir pilna elku. (Apustuļu darbi 17:16)
Pāvils dusmojās, viņa gars iedegās dusmās. Kā viņš izpauda savas dusmas? Vai viņš gāja un lauza statujas? Vai viņš traucēja sabiedrisko kārtību? Aicināja uz sacelšanos, iegādājās ieročus, apspļaudīja statujas, sāka neadekvāti rīkoties? Nē! Viņu uzaicināja uz Areopāgu (Senās Grieķijas laika Atēnu tiesa). Starp citu, kad mēs bijām Atēnās, šo vietu redzējām, tieši to vietu, kur Pāvils uzstājās. Viņš uzstājās un sludināja Dieva vārdu. Un ir rakstīts, kaut arī atēniešu filozofi viņu apsmēja, kad viņš sāka runāt par Jēzus augšāmcelšanos, par miroņu augšāmcelšanos, daži kļuva ticīgi un viņam piebiedrojās. Savas dusmas Atēnās viņš ievirzīja pareizā gultnē, savā sprediķī, un cilvēki tika glābti un tika izveidotas draudzes. Varbūt esi pamanījis, ka es savu Facebook profilu sāku izmantot patiesības paušanai. Cilvēki man raksta, cilvēki, kas vispār pat draudzes tuvumā nav bijuši. Daži saka tā: “Visas šīs Dieva lietas man ir galīgi garām, bet šis ir labi.” Viens cilvēks iekomentēja: “Šitās sektas ir šausmas, bet par šo es par.” Mums piebiedrojas cilvēki no pasaules un atbalsta mūs. Un mēs viņus atbalstām, jo mums visiem ir vienas mājas un šeit būtu jābūt demokrātiskai iekārtai. Nevis tā, ka cilvēku grupa uzurpējas pār vairumu. Mēs redzam Latviju šķīstītu Jēzus asinīs, mēs redzam brīvu un demokrātisku, Dieva svētītu Latviju.
Pirms kāda pussotra mēneša manī vienkārši lūgšanu laikā bija dusmas. Katru reizi, kad redzu, ka valdība sanāk kopā uz ārkārtas sēdi, es jau kļūstu dusmīgs. Es noteikti zinu, viņi plāno kaut kādu kārtējo nelietību – sev kaut ko pielikt un mums kaut ko noņemt. Un pēc tam mēs nākam uz draudzi kā uz karu. Labi, lai būtu karš. Mums ir dusmas. Taisnīgas dusmas par to, kas notiek valstī, kā izturās pret cilvēkiem kaut kāda saujiņa nešķīstu propagandētāju. Man ir dusmas. Ko es daru? Es eju sist viņus? Es eju un gaidu viņus, kad nāks no mājas ārā? Es eju meklēt, kur kāds dzīvo? Es rakstu draudu vēstules viņiem? Nē! Es izsakos sprediķos. Es sāku rakstīt, mani Dievs uzrunā. Dažādas personības, vēsturiski notikumi – es salieku to kopā ar šodienu un lēnām kļūstu par publicistu. Es rakstīšu, kamēr jutīšu vajadzību rakstīt. Es jūtu vajadzību darīt to, ko es tagad daru. Es jūtu vajadzību izmantot savu profilu, kur ir cilvēki, kurus pats pat neesmu aicinājis. Visi šie cilvēki paši ir gribējuši man sekot, viņi mani ir uzaicinājuši. Tas ir citādāk, nevis tu esi piedāvājies, bet tevi pašu ir uzaicinājuši. Es nesaku, ka nevajag aicināt cilvēkus. Tur ir daudz cilvēku, kuri grib ieklausīties tajā, ko es saku. Un es izmantoju šo platformu, lai pateiktu to, kas ir sirdī, šīs Svētā Gara dusmas kā Pāvilam Atēnās. Es pagājušoreiz stāstīju, ka man atkal ir telefona pildspalviņa. Nevaru beigt priecāties, ka varu rakstīt, varu izgriezt aplikācijas. Vakarnakt izgriezu un ieliku internetā VID prasību. Es tā izpaužu dusmas. Dusmojiet, bet negrēkojiet. Jēzum dusmas palīdzēja dziedināt. Pāvilam dusmas palīdzēja sludināt un izveidot draudzes. Dusmas ir no Dieva. Cik lieliski! Laba ziņa, – izrādās, ka esi normāls cilvēks. Tu lasi Bībelē: visiem dusmīgajiem Dieva valstību neredzēt. Tu sadusmojies, visam beigas? Dusmojies, cik uziet, tikai virzi to pareizi, lai saule nenoriet tev dusmojoties. Līdz saulrietam izlīdzinies ar cilvēku. Labāk vakarā izlīdzinies, nevis no rīta, jo tev visu nakti būs bezmiegs. Tev nav gadījies sadusmoties tā, ka pēc tam visu nakti nevar gulēt?
Bija kāds vīrs vārdā Elkana. Viņam bija divas sievas, un vienas sievas vārds bija Anna, un viņš mīlēja viņu. Un tad, kad viņi kā ikgadu devās uz svētnīcu, tad viņš Annai deva divkāršu upuri, ko pienest. Bet par Annu ir rakstīts, ka viņai nebija bērnu. Viņa gribēja bērnus, un tajā laikā tas bija ārkārtīgi svarīgi. Tas nav nesvarīgi arī šodien, tomēr tajā laikā tas tā tīri politiski bija svarīgi, lai turpinātu dzimtu un vispār būtu apgādāts.
Un tanī dienā, kad Elkana nesa kaujamo upuri, viņš deva savai sievai Penīnai un visiem viņas dēliem un viņas meitām devas, bet Annai viņš deva divkāršu devu, jo viņš Annu mīlēja, bet Tas Kungs bija viņas klēpi aizslēdzis. Bet viņas sāncense to daudz apbēdināja, to kaitinādama, pat novezdama līdz dusmām viņas miesas neauglības dēļ, jo Tas Kungs bija aizslēdzis viņas klēpi. Un tā notika gadu no gada: tiklīdz viņa nogāja Tā Kunga namā, tā šī to kaitināja, ka viņa raudāja un neēda. Tad Elkana, viņas vīrs, tai sacīja: “Anna, kāpēc tu raudi? Un kāpēc tu neēd? Un kāpēc tava sirds ir noskumusi? Vai es tev neesmu vairāk vērts nekā desmit dēli?” Un tad Anna cēlās, kad bija ēdusi un dzērusi Šīlo. Jo priesteris Ēlis sēdēja uz krēsla pie divi ieejas stabiem Tā Kunga svētnīcas priekšā. Un viņas dvēsele bija pilna skumju, tā lūdza nepārtraukti To Kungu un gauži raudāja. Tad viņa deva solījumu, sacīdama: “Kungs Cebaot! Ja Tu Savas kalpones bēdas uzlūkotu un ja Tu mani atcerētos un Tu arī neaizmirstu Savu kalponi, un piešķirtu Savai kalponei dēlu, tad es to novēlētu uz visu viņa mūža laiku Tam Kungam, un skujamais nazis nenāktu pār viņa galvu.” Kad nu viņa vēl ilgi lūdzās Tā Kunga priekšā, tad Ēlis sāka vērot tās muti, jo Anna runāja savā sirdī, tikai viņas lūpas kustējās, bet viņas balss nebija dzirdama, tāpēc Ēlis noturēja viņu par iedzērušu. Un Ēlis tai sacīja: “Cik ilgi tu būsi sava dzēruma varā? Lai no tevis atstājas dzēriena skurbums!” Bet Anna atbildēja un sacīja: “Ak, nē, mans kungs, es esmu nelaimīga sieva! Es neesmu nedz vīnu, nedz reibinošu dzērienu dzērusi, bet es esmu savu dvēseli izkratījusi Tā Kunga priekšā. Neturi savu kalponi par tik negodīgu sievu, jo es esmu tikai līdz šim vaļu ļāvusi savām lielajām bēdām un savas sirds skumjām.” Tad Ēlis atbildēja un sacīja: “Ej ar mieru, lai Israēla Dievs piepilda tavu lūgšanu, ko tu esi no Viņa lūgusi.” (1. Samuēla grāmata 1:4-17)
Viņas sāncense to kaitināja. Un tā tas notika gadu no gada. Tas nenotika vienu dienu, gadu no gada viņa izdomāja kaut ko jaunu un ļaunu. Ne jau visu ļaunu, bet lielāko tiesu tomēr ļaunu.
Es skatījos video, kurā sieviete raksta: “Uz ceļiem krītu jūsu priekšā, lūdzu, palīdziet!” Cilvēki ir izmisumā, bet valdība paaugstina sev algas. Cilvēkiem arī ir kādas robežas. Gadu no gada, gadu no gada. Un paldies Dievam, ka mūsu valdībā starp deputātiem ir cilvēki, kuri uzdrīkstās runāt un paust patiesību. Un interesanti, ka šie deputāti, kuri pauž patiesību un iestājās par normālām vērtībām, nekaunās no vārda ‘Dievs’. Lai Dievs viņus svētī! Viņi ir vieni, faktiski opozīcijā, bet cīnās. Viņi nav koalīcijā, bezdievībā, kas šobrīd dzied līdzi, lai nodibinātu globālu koncentrācijas nometni, diktatūru. Paseko līdzi, kas notiek pasaulē. Notiek nemieri Eiropā – Francijā, Anglijā un citur. Policijas spēki tiek mesti pretī nemierniekiem, ar ūdeni, citur deg. To jau nekur neraksta, bet ir ziņu kanāli, kas to visu dara zināmu un filmē. Mūsējie pašvaki iet piketēt, ar distanci, pa divdesmit cilvēkiem, piecdesmit, smieklīgi.
Vajadzēja pateikt, padusmoties, pēc tam būšu mierīgs. Tas ir kā narkomānam, kamēr neesi izteicies, nav miera. Būs vēl nākamais dievkalpojums, vēl kāzas vakarā, būšu izteicies, paēdis, braukšu mājās, acis noteikti kritīs ciet. Un, kad es braukšu mājās, tad es būšu tāds tukšs. Es pat nezinu, vai miegs nāks, bet, visticamāk, uzreiz kritīšu gultā. Beidzot pagulēšu. Tagad jau kādas divas naktis tā sliktāk ir bijis. Visu laiku katliņš vārās, visu laiku gribas kaut ko savārīt. Un, zini, ir tāds dopings. Kaut kādā mērā dusmas ir arī dzinējspēks. Tās ir dusmas un dažādu citu emociju sajaukums – Dieva uguns. Mums ir jādeg par Dievu, bet mēs gaidām, kad tā uguns nāks un mēs degsim kaut kā īpaši? Bet tas jau emocionāli izpaužas. Pāvila gars Atēnās, redzot šo pilsētu pilnu ar elkiem, iedegās dusmās. Vakar mums bija karstas lūgšanas šeit. Kāpēc? Tāpēc ka pirms tam bija runa no sirds par to, kas notiek mums apkārt. Un tad visi lūdzām. Tu kādreiz esi dusmīgs? Kad tu esi dusmīgs, tad ir citas dziesmas, tad ir citi sprediķi, cita rīcība, cita enerģija.
Tātad Annai nebija bērnu. Un viņas sāncense noveda viņu līdz asarām un dusmām. Un, kad viņa gadu no gada gāja uz templi dusmās un asarās, viņa lūdza Dievu. Viņa raudāja un neēda, un lūdza Dievu, lai Dievs dāvā viņai dēlu. Un, ja Dievs dāvātu viņai dēlu, viņa veltītu to Viņam. Un priesteris Ēlis pamanīja Annu, kas dusmīgi raudāja. Viņam šķita, ka viņa ir piedzērusies, bet viņa bija vienkārši dusmīga un noskumusi, un izmisusi. Un, kad viņš noskaidroja, ka Anna nav dzērusi, bet izmisusi, viņš teica no Dieva: “Lai notiek tas, ko tu esi lūgusi, lai Dievs dod tev dēlu.” Un Dievs viņai deva dēlu. Piedzima Samuēls, viens no lielākajiem praviešiem, par kuriem mēs lasām Bībelē. Samuēls bija Dieva vīrs, vienlaicīgi ķēniņš un priesteris, viss vienā, kā Mozus. No kurienes piedzima Samuēls? Kā rodas Dieva vīri? No dusmām. Vai nav taisnība? Nu, ne jau tikai no dusmām, ir arī citas dažādas emocijas. Ir vienkārši lēmums, protams. Un tomēr, kad lēmums tiek pastiprināts ar emocijām, tam ir cita enerģija. Kā Baiba Sipeniece filmā “Es mīlu jūsu meitu” teica: “Te paveras cits bizness.”
Pēdējā Rakstu vieta ir tā, ar kuru Dievs mani uzrunāja. Pirms pāris gadiem lūgšanā Dievs mani tā aizskāra, ka es sāku raudāt. Tur nebija tikai dusmas, tā bija emociju jūra. Dievs uzrunāja mani: “Ej pie mācītājiem un bīskapiem un organizē lielo lūgšanu sapulci “Dievs, svētī Latviju” jeb Tautas lūgšanu sapulci. Un pēc šī piedzīvojuma es sāku to darīt. Un tajā brīdī, kad es piedzīvoju Viņu, man galvā ienāca tieši šī Rakstu vieta. Es ticu, ka Svētais Gars to iedeva. Un tur bija rakstīts, kas nebūs ar Saulu, kas nebūs ar Samuēlu, ar tā vēršiem tiks darīts tāpat. Tas bija notikums, kad Izraēls bija apdraudēts, milzīga tauta uzbruka Izraēlam. Ienaidniekam bija noteikums, ka Izraēls ļauj sev izdurt labo aci un ir vergi. Ja ne, tad viņus vienkārši iznīcinās. Tad tuvākās pierobežas pilsētas sūtīja savus ziņnešus pie ķēniņa Saula. Sauls nāca ar vēršiem no lauka un redzēja cilvēku satraukumu. Un viņš jautāja: “Kas notiek? Kāda problēma?” Un viņš izdzirdēja, ko šis amoniešu ķēniņš bija teicis Izraēla tautai.
Kad Sauls šos vārdus dzirdēja, tad Dieva Gars nāca pār viņu un viņš iedegās ļoti bargās dusmās. Viņš sagrāba jūga vēršus un tos sakapāja mazos gabalos. Tos ar vēstnešu rokām viņš izsūtīja pa visām Israēla robežām, teikdams: “Kas nesekos Saulam un kas nesekos Samuēlam, ar tā vēršiem tiks darīts tāpat!” Tad bijība Tā Kunga priekšā it pēkšņi pārņēma visu tautu, un tie devās karā kā viens vīrs. (1. Samuēla grāmata 11:6-7)
Kad Izraēls krita virsū amoniešiem, viņi guva uzvaru un izcīnīja savu brīvību, un pastāvēja par savu valsti, pastāvēja par Dievu un par Izraēlu. Un, ja mēs būsim vienoti savās grupās, savā draudzē, un arī tie cilvēki, kas domā līdzīgi mums, ja mēs būsim vienoti un organizēti kritīsim virsū kā bišu spiets, kā jauni lauvas, ka vilku bari, tāpat notiks arī mums. Es nesen video redzēju, kā pieci seši vilki piebeidz grizli lāci. Lācis bēguļoja no viņiem. Tu esi vilks, tu esi lauva, un komandā ir spēks. Kas nesekos Saulam un Samuēlam, kas neapzināsies vienotības nozīmi, draudzes nozīmi, Dieva nozīmi, kopības nozīmi, tas kritīs kā lācis. Par Dievu un par Latviju, par mūsu ģimenēm, par mūsu cilvēkiem, par mums pašiem, par mūsu kaimiņiem, par mūsu pilsētām, lai Dievs svētī Latviju!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Dusmas” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
