Dievs ir apsolījis tos, kuri pazīst Viņu un dzīvo dievbijīgu dzīvi, 
atbalstīt grūtībās un palīdzēt atrisināt jebkuru problēmu. Šādu palīdzību piedzīvoja Ieva, kurai pirms pus gada ārsti konstatēja ļoti nepatīkamu diagnozi, – cistu, bet, tā kā jaunā sieviete mīl Dievu un tic Bībelē rakstītajam, tad problēmu risināja citādākā veidā, nekā lielais vairums cilvēku līdzīgā situācijā.
Lūk, Ievas stāsts: “Apmēram pirms pus gada man sākās nepatīkamas sāpes vēderā un bieži bija slikta dūša. Ģimenes ārsts nosūtīja pie ginekologa un man tika veikta izmeklēšana ar USG. Tur man konstatēja 10×15 cm lielu veidojumu vēdera dobumā, kurš sastāvēja no vairākām cistām. Ārsts ieteica pēc iespējas ātrāk doties uz operāciju, jo bez ķirurģiskas iejaukšanās nebija iespējams no tās atbrīvoties. Toreiz es pieņēmu lēmumu cīnīties lūgšanā, paļaujoties uz Dieva palīdzību.
Ticu Dievam kopš bērnības, jo kopā ar omi un omes māsu regulāri gājām uz baznīcu, tomēr Dievu personīgi tā īsti nepazinu. Pirms dažiem gadiem Saldū tika atvērta draudze “Kristus Pasaulei”, un tā nu ir kļuvusi par manu garīgo ģimeni. Šajā draudzē esmu iemācījusies regulāri lūgt Dievu, lasīt Bībeli, tādejādi esmu Viņu iepazinusi un paļaujos uz Jēzu visās dzīves jomās. Arī šajā situācijā izvēlējos, ka neiešu uz operāciju, bet lūgšu un uzticēšos Bībelē rakstītajam, ka Dievs ir mans Ārsts. Tā bija iekšēja cīņa, ko izcīnīju, lūdzot un apliecinot Dieva vārdu, kā arī mani atbalstīja draudzes mājas grupiņa, kura par mani lūdza. Ļoti īpašs šajā laikā man bija Bībeles pants no Mateja evanģēlija 15:13, kur Jēzus saka: “Visi dēsti, ko Mans Debesu Tēvs nav dēstījis, tiks izrauti ar saknēm.” Zināju, ka cistas manā vēderā nav no Dieva un ticēju, ka Viņš to iznīcinās. Tā tas turpinājās apmēram divus mēnešus, nekādu pozitīvu izmaiņu nejutu un reizēm bija visādas šaubas, bet neļāvu tām nomākt ticību. Tiklīdz prātā ienāca negatīvas domas, tūlīt tās dzinu prom, citējot Dieva vārdu. Novembrī devos uz dziedināšanas dievkalpojumu ar mērķi atbrīvoties no cistām. Laikā, kad mācītājs lūdza par visu zāli, Dievs man pieskārās – visā ķermenī jutu lielu karstumu, tirpoņu, kā arī daudz raudāju. Ticēju, ka esmu dziedināta un dievkalpojuma beigās draudzes priekšā par to liecināju. Kopš tā laika man vēders nav vairs sāpējis un sliktā dūša arī pazudusi. Pirms pusotra mēneša apmeklēju ārstu un izmeklēšanas laikā konstatēja, ka cistas ir pazudušas! Esmu laimīga un pateicīga, ka man ir Debesu Tētis, kuram varu uzticēt visas savas problēmas un kurš mani ir dziedinājis”
Lasītājiem Ieva iesaka nepaļauties tikai uz cilvēkiem, bet savu cerību likt uz Dievu. Viņa ir pārliecināta, ka Dievam ir atbilde ikvienam cilvēkam uz jebkuru problēmu, un Debesu Tētis gaida, lai katrs nāk pie Viņa, uzticoties kā bērns saviem vecākiem.
Ieva piebilst, ka viņas stāsts nav par to, ka nevajag saņemt medicīnisku palīdzību, vajadzības gadījumā arī ķirurģisku iejaukšanos, jo Dieva palīdzība nāk arī caur ārstiem un medikamentiem. Šis ir stāsts par to, ka Dievs dziedina arī pārdabiskā veidā un Ieva, nevēlēdamās iet uz operāciju, pieņēma Bībelē pamatotu lēmumu, lūdza, ticēja un saņēma dziedināšanu no Dieva.
Ievas Blūmentāles liecību pierakstīja Dace Daubere
