14. jūlijā mūsu draudzē sludina slavēšanas grupas vadītāja Indra Kalniņa.
Viņas svētrunas tēma: Dzīve brīvībā.
Mums tikko bija inkaunters. Nupat mēs dzirdējām ļoti daudz brīnišķīgu liecību. Man ir ļoti liels prieks par to. Es ticu, ka tavs ticības līmenis ir pacēlies augstāk.
Dievs ir labs. Viņš ir uzticams un patiešām ieinteresēts ikviena cilvēka dzīvē. Neviens viņam nav par zemu vai nevērtīgu. Ikviens Viņam ir īpašs, dārgs un nozīmīgs. Jo ikviens no mums ir Viņa roku darbs, Viņa sirds iecere.
Šodien man ir iespēja šeit sludināt. Lielākā daļa no mums ir bijuši inkaunterā. Tās sajūtas un piedzīvojumi ir ļoti spilgti un efektīgi. Tad mums liekas: „Tik jauki man tagad ir ar Dievu dzīvot, tā tas būs vienmēr, es iešu līdz galam un būšu uzvarētājs!” Tā tas arī ir un Dievs grib, lai tā būtu, bet mums vēl vajag to noturēt, saglabāt, lai tās brīnišķīgās sajūtas un notikumus, kas ar mums ir notikuši, neviens nevarētu nozagt.
Ko mums būtu jāiemācās darīt? Dzīvot brīvībā un paturēt savu brīvību.
Esmu dzirdējusi par to, ka, ja cilvēks ilgstošu laiku sēž cietumā, viņš pierod pie cietuma dzīves noteikumiem un likumiem. Kad šāds cilvēks pēc daudziem gadiem iznāk brīvībā, viņam ir grūti iedzīvoties šajā pasaulē un ieņemt tajā savu vietu. Līdz ar to šādi cilvēki bieži vien dara kādus noziegumus un nokļūst atpakaļ cietumā. Man tā šķiet nepatīkama, briesmīga vide, bet viņam tā ir pazīstama un viņš zina, kā tur rīkoties.
Pirms kāda laika skatījos filmu “Bēgšana no Šaušenkas.” Filma bija par ieslodzītajiem, kas pavadīja cietumā ļoti ilgus gadus, praktiski visu dzīvi. Tur bija kāds godprātīgs vīrs, kas bija notiesāts nepamatoti. Viņš bija ļoti gudrs un atrada veidu, kā no turienes tikt ārā, kaut arī tas bija uz mūžu notiesāto cietums. Kad viņš no turienes bija izkļuvis, tur palika viņa draugs. Viņš šim draugam sagatavoja norādes, kur viņam ir jāiet, kad viņš iznāks laukā, kur viņš dabūs jaunu apģērbu, kur dabūs norādījumus, kurp doties tālāk. Viņš patiesi savu draugu mīlēja un zināja, kad viņš iznāks ārā, viņam būs vajadzīga īpaša palīdzība, lai viņš varētu saglabāt brīvību un nenokļūt atpakaļ cietumā. Filmas noslēgums ir ļoti skaists. Šis vecais vīrs, vadoties pēc visiem šiem norādījumiem, nokļūst pludmalē, okeāna malā, kur viņu gaida draugs ar buru laivu. Tad viņi kopā dodas ceļojumā.
Arī Dievs grib, lai mēs ar Viņu dodamies ceļojumā. Viņam ir ļoti daudz dažādas labas lietas, sagatavotas mums. Bet, lai tas viss mums nepaietu garām, mums ir jāiemācās daži likumi, pie kuriem turēties un vadīties. Tie mums ir kā ceļa zīmes, norādījumi.
Israēls Ēģiptē visu laiku vaidēja un kurnēja: „Mēs gribam ārā, mums šeit ir grūti, mums ir apnicis!” Kad viņi tika izvesti ārā, viņi atkal vaidēja, jo viņiem pietrūka sīpoli, viņiem pietrūka gaļa, viņiem pietrūka viss tas, kas bija pierasts Ēģiptē. Viņiem bija īpašs pārmācību laiks – 40 gadu tuksnesī, lai varētu tikt vaļā no tās domāšanas, kas viņiem bija izveidojusies kā vergiem Ēģiptē un lai viņi varētu sākt dzīvot kā brīvi cilvēki.
Tātad mums ir vajadzīga īpaša Dieva palīdzība un Viņš to arī mums sniedz.
Tev ir jābūt pārliecinātam, ka Jēzus ir Kungs pilnīgi visās tavas dzīves sfērās. Tad, kad tu esi inkaunterā un piedzīvo īpašu Dieva pieskārienu, vai kad par tevi tiek lūgts, tev liekas: „Viss ir tik brīnišķīgi, tik labi! Dievs ir ar mani, Viņš ir klātesošs, Viņš mani mīl un es Viņu arī.”
Bet varbūt tu saproti, ka arvien ir kaut kādas jomas, kurās tu dzīvo pa vecam. Tu rīkojies un domā kā senāk. Arī šīm lietām ir jātiek izmainītām.
Tu dzīvosi tik brīvu dzīvi, proporcionāli tam, cik tu būsi nodevies Dievam. Cik tu būsi ielaidis Dievu visās savas dzīves sfērās.
Tāpēc būs septiņi punkti, kā to praktiski veikt, kā to izdarīt:
1) Dzīvo pēc Dieva vārda.
(..) “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” (Mateja 4:4)
Vārds „dzīvot” sevī ietver pilnīgi visu – to, ko tu domā, ko tu runā, ko tu dari, ko tu fantazē, ko tu plāno. Tas viss veido tavu dzīvi. Lai tā būtu pareiza, Dievam ir jākļūst par galveno un pirmo prioritāti katrā tavas dzīves sfērā.
Tātad, tev no ārienes būs daudz un dažādas ietekmes, kas nāks, lai tevi kontrolētu, lai tevi novērstu no Dieva un pievērstu tavas domas kaut kam citam. Pirmkārt, tās ir tavas paša jūtas, tavas emocijas, kas ir mainīgas. Kad tās pazudīs, tu domāsi ka kaut kas vairs nav pa īstam, kaut kas attiecībās ar Dievu nav kārtībā.
Otrkārt, tas ir cita cilvēka viedoklis, viņa domas par jums. Varbūt kāds kaut ko pateiks, „uzkāps tev uz pirkstgaliem”, nokaitinās un ievainos tevi.
Mūs ietekmē vispārpieņemtās tradīcijas. Dažādas ģimenes tradīcijas, kapu svētki, uz kuriem mums obligāti ir jābrauc. Dažādi svētki, kas mums noteikti ir jāsvin. Mēs nevaram kalpot vispirms Dievam, bet mums ir jāapmierina savu apkārtējo vajadzības. Tās ir lietas, kas mūs grib novērst, kas grib mūs kontrolēt.
Lai tava mute nepamet šo bauslības grāmatu, bet apdomā dienām un naktīm, ka tu vari turēt un darīt visu, kas tur ir rakstīts, tad tavi ceļi tev labi izdosies un tad tev laimēsies. (Jozua 1:8)
Tātad, pavadi laiku regulāri ar Dieva vārdu, tad veiksme tevi nepametīs un tu būsi laimīgs. Tātad, darot šo pirmo punktu – domā par Dieva vārdu, runā par Dieva vārdu un rīkojies pēc Dieva vārda, tad Dievs tev garantē panākumus!
2) Apģērb slavas apģērbu.
„(..) tiem, kas skumst Ciānas dēļ, dāvāt galvas rotu pelnu vietā, prieka eļļu sēru drēbju vietā, svētku drānas noskumuša gara vietā, lai viņus varētu saukt par taisnības kokiem, kas Tā Kunga dēstīti Viņam par godu.” (Jesajas 61:3)
Kad es ar Daci pirms vairākiem gadiem kalpojām Sibīrijā, tur bija maziņš ciematiņš. Mums bieži bija tādas situācijas, kas nekādi necēla ticību. Dažreiz mums bija nospiests garastāvoklis. Mums nebija tur daudz draugu, ar ko mēs varētu visas lietas pārrunāt. Dažkārt kritām viena otrai uz nerviem.
Bet mums abām ar Dacīti bija ģitāras. Un tad mēs teicām: „Ejam slavēt!” Mums bija īpaša istabiņa, kur mums bija lūgšanas un kur notika dievkalpojumi. Tajā brīdī man nebija nekādas vēlēšanās slavēt Dievu. Mani pat kaitināja Dace, kad viņa teica: „Indra, ejam slavēt.” Gribējās pateikt viņai kaut ko negantu, bet es sapratu, ka tas ir jādara. Savukārt citreiz es teicu: „Dace, ejam slavēt.” Varbūt tad Dacei tieši tāpat negribējās to darīt. Bet mēs darījām un tiešām, kaut arī tobrīd nekas nemainījās, bet sirdī palika viegli un nomāktība bija projām. Pēc tam, kad esi slavējis Dievu, tu normāli vari domāt, izvērtēt lietas un turpināt rīkoties.
Kad mācītājs nesen sludināja svētrunu “Slavēšanas ieleja”, tad mums savukārt bija Sibīrijā. Vietā, kur mēs dzīvojām, ārpus ciemata bija daudz ceļu un mežs apkārt. Kad bija kādas ilgstošas problēmas, tad vienīgais, ko mēs varējām darīt, bija iet ārā no ciemata, kur nav cilvēku. Mēs gājām pa ceļu un slavējām To Kungu. Tad nu mēs arī slavējām mēlēs un dziedājām. Tas nenotika vienu dienu, tas notika daudzas reizes un mēs šo ceļu iesaucām par Berahas ieleju, kas tulkojumā nozīmē „slavēšanas ieleja”.
No Bībeles mēs zinām, ka arī ķēniņam Saulam nāca virsū ļaunie gari un viņš gribēja nogalināt Dāvidu. Bet Dāvids spēlēja viņam slavas dziesmas Dievam un ļaunie gari no Saula atkāpās.
Vēl kāds gadījums, ko es lasīju Dereka Prinsa grāmatā:
Kādai sievai vīrs bija ilgstoši cietumā. Kad viņš iznāca ārā no turienes, bija redzams, ka viņam ir apsēstība. Viņam bija vajadzīga atbrīvošana. Sieva aizveda savu vīru pie kristiešiem. Viņi skaļi lūdza, slavēja un vīrs teica: „Man ir par skaļu, man te nepatīk, ejam projām!” Tomēr sieva viņu pierunāja un viņš palika. Rezultātā nevis viņš aizgāja, bet tie velni, kas viņu mocīja, aizgāja projām.
Slavēšana ir tā, kas dos tev garīgu apģērbu jebkuras diennakts laikā un ar to tu varēsi pretoties katrai nomāktībai no velna, kas grib uzbrukt.
3) Pakļaujieties disciplīnai.
Pēdējā Jēzus pavēle apustuļiem bija: „Tāpēc eita un darait par mācekļiem (..) “ (Mateja 28:19)
Vārdam „māceklis”, latviešu valodā ir sakne „mācīt”, tātad, mācīties. „Mācīties” nozīmē pakļaut, nodot sevi mācībai. Māceklis ļauj, lai kāds viņu māca, lai kāds, kas par viņu ir gudrāks, saka viņam lietas priekšā. Tas nozīmē pakļaut savu lepnumu, jo daudzi no mums ir mācījušies augstskolās, paši ir skolotāji, paši ir gudri. Daudziem liekas: „Ko tas vadītājs man varēs pateikt? Viņš nav tik gudrs, viņš ir jaunāks par mani, viņam nav tāda izglītība, kas man!”.
Bet, ja tu esi izlēmis būt šajā draudzē un būt par mācekli, tad tev jānodod sevi un tad tu tiešām kļūsti par mācekli.
Jēzus neteica, lai mēs pavairotu draudžu locekļu skaitu. Viņš teica: „Ejiet un dariet par mācekļiem.” Tā ir paša Jēzus Pavēle, ka mēs mācamies cits no cita.
“(..) bet nepaklausība ir kā buršanas grēks, un stūrgalvība ir līdzīga elku kalpošanai un dievekļu turēšanai mājās. Tādēļ, ka tu esi atmetis Tā Kunga vārdu, Viņš ir atmetis arī tevi, un tu vairs nevari būt ķēniņš.” (1. Samuēla 15:23)
Nepaklausība ir kā buršanas grēks un velns cilvēkos ienāk caur nepaklausību Dievam, caur paklausību velnam, viņa idejām.
Mēs varam pretendēt uz Dieva aizstāvību tikai tad, ja mēs pakļaujam sevi Dieva disciplīnai, Dieva kārtībai, Dieva mācībai.
Ja tava dzīve ir nedisciplinēta, tas norāda, ka tu esi atvēris durvis velnam un tie var tur nākt. Tava dzīve ir nekārtīga. Varbūt esi novērojis, ka ģimenē, komandā, grupiņā velns nolūko to, kas ir vājākais un to novāc.
Kļūsti stiprs, pieaudz! Audzē savus garīgos muskuļus. Vēl pateikšu, ka vārds māceklis angliski ir disciple. Tātad disciple, ja to izrunā pa burtiem būtu d i s c i p l e un tas ir ļoti līdzīgs vārdam „disciplīna”. Tas nozīmē, ka mācekļi ir disciplinēti. Viņi disciplinēti pakļaujas kādai konkrētai, noteiktai kārtībai, kas ir Dieva draudzē.
Pati grūtākā lieta mums ir pašdisciplīna. Mums ir jāmācās sevi kontrolēt un pārvaldīt. Ja mēs to iemācīsimies, tad arī citas disciplīnas formas mums padosies labāk.
Pirmā sfēra, kur mums ir jāiegūst paškontrole un pašdisciplīna, ir laiks ar Dievu. Celties no rītiem un pavadīt pirms darba laiku ar Dievu, lai Svētā Gara vadība būtu visas dienas garumā.
Otrkārt, mums ar Svētā Gara palīdzību ir jānoliek zem kontroles, jeb pašdisciplīnas mūsu emocijas un visādas vēlmes, kā arī viss, ko mēs runājam. Ja cilvēks nespēj kontrolēt šīs jomas, tad viņš nespēj kontrolēt arī savu dzīvi.
Pašdisciplīna nav iegūstama vienā dienā. Tas ir ļoti ilgstošs process. Bet būtu jābūt tā, ka šis process iet uz augšu, nevis uz leju vai ar milzīgām bedrēm un kritieniem.
Ja tu dodies uz priekšu un nevirzies atpakaļgaitā, tad Dievs tev garantē izdošanos.
Kad mēs domājam par brīvību, tad Dievs mums nedod brīvību darīt to, ko mēs gribam un kas ienāk prātā attiecīgajā brīdī, bet Viņš dod mums brīvību katru savas dzīves sfēru pakļaut Dieva disciplīnai. Tas ietver arī to, ka tu pakļaujies saviem grupiņas līderiem, ka tu pakļaujies mācītājam.
4) Veidojiet pareizas attiecības.
Es domāju, ka ikviens var atzīt to, ka attiecības uz mums atstāj ārkārtīgi lielu iespaidu, tām ir ļoti liela nozīme mūsu dzīvēs.
Tāpēc mums ir ļoti svarīgi, ar ko mēs komunicējam, ar ko mēs satiekamies un kādu cilvēku sabiedrībā mēs pavadām savu laiku. Tāpēc padomā, vai tava dzīve atšķiras no pasaulīgu cilvēku dzīves? Vai tā ir savādāka? Ja nav, tad ir briesmas.
Dažkārt ir novērots tā, ka kāds ticīgais grib piekopt individuālista ceļu. Viņš ir pats pa sevi. Viņam nevajag vadītāju, nevajag padomdevēju, viņam nevajag nekādu grupiņu, viņš pats lasa grāmatas, skatās dažādas pārraides kur dažādi mācītāji sludina. Viņš piebāž savu galvu ar dažādām mācībām. Viņš domā, ka pieaug. Bet diemžēl viņu prātā ienāk sajukums, jo viņam nav konkrētas mācības un konkrēti līderi, kas par viņu rūpējas, kas par viņu gadā un par viņu iestājas.
„Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā (..)” (1. Jāņa. 1:7)
„Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami (..)” (Ebrejiem10:24,25)
Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus. (1. Korintiešiem 15:33)
Tātad, nebēdz no saviem grupiņas locekļiem, centies ar viņiem iedraudzēties, centies ar viņiem pavadīt laiku. Tas tev ir labi un noderīgi, jo viņi tev būs par stiprinājumu brīdī, kad tas būs nepieciešams.
Tāpat, ja tev ir kādas bezdievīgas attiecības, kuras tevi gremdē un neļauj tev pieaugt Dievā, tad vajag tās pārtraukt, lai arī cik grūti tas tev nebūtu.
Lūk, piemērs:
Man bija divas draudzenes. Ar vienu no viņām es dzīvoju vienā dzīvoklī kopā. Mēs iepriekšējā draudzē visas trīs bijām ārkārtīgi dedzīgas – slavējām, liecinājām, darījām visu. Tad viena no šīm draudzenēm kļuva arvien vēsāka un galu galā atkrita no Dieva. Viņa vairs negribēja runāt par Dievu un draudzi, kļuva ļoti kritiska un naidīgi noskaņota. Viņa ar mani vairs neuzturēja kontaktus, bet tai meitenei, ar kuru es dzīvoju kopā, viņa rakstīja zīmītes, rakstīja e-pastu. Viss, kas viņā bija negatīvs, to viņa pār viņu izgrūda. Manai draudzenei bija neērti viņai atteikt un viņa to visu klausījās. Pēc tam viņa man stāstīja, ka viņai kļūst grūti no tā. Kaut es arī teicu: „Pārtrauc šīs negatīvās attiecības”, viņa tomēr līdz galam šīs attiecības nepārtrauca. Rezultātā, šobrīd ir jau pagājuši vairāki gadi, un abas šīs meitenes nav ar Dievu. Tā, kas dzīvoja kopā ar mani, ir absolūti atkritusi. Viņa neko negrib dzirdēt par Dievu. Viņai ir neiespējami par To stāstīt.
Cilvēkiem, ar kuriem tu pavadi laiku kopā, var būt ļoti tālejošas sekas tavā dzīvē.
5) Piepildieties ar Svēto Garu.
Un neapreibinaities ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet Gara pilni. (Efeziešiem 5:18)
Lietas, ko mums nevajag darīt, ir dzert vīnu un visus pārējos alkoholiskos dzērienus. Bet tas ko mums vajag darīt, ir piepildīties ar Svēto Garu. To, ka nevajag dzert alkoholu, zina lielākā daļa kristiešu, bet to, ka jāpiepildās ar Svēto Garu nepārtraukti un nemitīgi, ne vienmēr kristieši ievēro un praktizē. Es tagad nerunāju par reliģioziem kristiešiem, bet par dzīviem kristiešiem, par tiem, kuri daudz maz dzīvo ar Dievu.
Līdz ar to tu kļūsti par tādu sausiņu, par burtu kalpu. Tevī nav dzīvības, tevī nav spēka, tu esi izkaltis sausiņš. Bet Dieva plāns ir, lai tu būtu pilns ar Viņa Garu, lai no tevis plūstu dzīvības straumes un tu būtu interesants un aizraujošs cilvēkiem. Viņi gribēs tad klausīties tevī, kad tu stāstīsi par dzīvo Dievu.
Tātad, piepildīšanās ar Svēto Garu ir nepieciešama ik dienas. Grieķu valodā šajā rakstu vietā ir lietota ilgstošā tagadnes forma. Tas nozīmē kaut ko, kas neapstājas, kas notiek nepārtraukti.
Esiet pastāvīgi piepildīti ar Svēto Garu. Kā to var izdarīt? Kā var piepildīties ar Svēto Garu? Atkal jāņem palīgā slavēšana.
„(..)runādami cits uz citu psalmos, himnās un garīgās dziesmās, dziedādami un slavēdami To Kungu savās sirdīs. Pateicieties vienumēr un par visu Dievam Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdā. Un esiet paklausīgi cits citam Kristus bijībā.” (Efeziešiem 5:19-21)
Piepildi savu dzīvi ar slavēšanu. Ja tu nevari dziedāt, lasi skaļi psalmus. Bet, ja neviens neklausās, kāpēc tu nevari uzdziedāt kādu melodiju?
Tātad, vajag slavēt un pateikties. Nevajag ielaist kurnētāju savā sirdī. Ja arī notiek kaut kas, ne pārāk labs, saki: „Paldies Tev Dievs!”
Piemēram, šajā inkaunterā, otrajā rītā man ļoti gribējās gulēt. Bija vēl agrs rīts un kāds cilvēciņš manā istabā klusītiņām čabinājās, bet inkauntera telpās viss ir dzirdams un tas man traucēja nakts mieru. Es sāku iekšēji protestēt: „Kāpēc viņa nevar iziet ārā, kāpēc viņa traucē man gulēt, vai viņa to nesaprot?” Manī sākās iekšēja cīņa, bet tad es atcerējos, ka vajag par visu pateikties Dievam un es pateicos Viņam. Acumirklī viss nepatīkamais, kas manī bija sacēlies, aizgāja. Nebija vairāk nekāda pukstēšana iekšā. Tātad, katru reizi, ka tev gribas par kādu kurnēt, vai par sevi, vai par citiem, tad pateicies Dievam par šo situāciju. Paldies, ka Viņš to visu izvērsīs pa labu.
6) Ūdens kristība.
Tā ir nepieciešama, lai saglabātu savu brīvību.
Un Viņš tiem sacīja: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, (..) ”( Marka 16:15,16)
Nav tā, ja gribu, tad es kristos, ja negribu, tad nekristos. Dieva Vārds saka: „Ja tu tici, tad normāls turpinājums ir tam, ka tu kristies.”
Tas ir ārējas paklausības akts tam, kas ir noticis tavā sirdī. Interesanti, ka Apustuļu darbos nekur nav teikts, ka kāds būtu sācis ticēt un pēc tam netiktu kristīts. Viņš obligāti pieņēma ūdens kristības.
Vēl kādi svarīgi fakti, kas ir saistīti ar ūdens kristībām. Kad Ēģiptē izraēlieši tika glābti no Dieva soda, tad viņi tika iezīmēti ar Pashā jēra asinīm. Viņiem auss ļipiņas un durvju stenderes apsmērēja ar upura jēra asinīm. Tas ir Kristus simbols. Otrkārt, Israēls tika atbrīvots no Ēģiptes, izejot caur Sarkano jūru. Kāds tam visam sakars ar mums?
Pirmkārt, arī mēs esam glābti caur ticību Jēzus asinīm.
Israēlieši Ēģiptē ticēja, ja viņus apsmērēs ar asinīm, tad nāves eņģelis viņus nevarēs nogalināt un tā arī notika. Viņi arī ticēja tam, ka tad tu esi glābts. Tad, kad tu tici Jēzus asinīm, Viņa asins spēkam, tu tiec glābts un velns tev neko nevar padarīt.
Otrkārt, mēs tiekam atdalīti no šīs pasaules ar ūdens kristību. Ēģiptiešiem un izraēliešiem bija Sarkanā jūra, kas viņus nošķīra. Tas bija ūdens, kas bija starp viņiem. Arī kristības ir kaut kas līdzīgs, tās tevi nošķir no vecās dzīves, no velna ietekmes uz tavu dzīvi.
Tieši šis kristību akts tevi atdala no velna valstības. Un ļauniem gariem vairs nav tiesības sekot tev.
Vēl kāds interesants salīdzinājums ar briedi. Kad viņu kāds plēsoņa grib nogalināt, tad viņš metas ūdenī, ja tuvumā ir ūdens. Viņš peld pa ūdeni tā, ka ārā no tā ir tikai deguna galiņš, lai saņemtu gaisu. Līdz ar to viņu nevar nogalināt, pēdas tiek nojauktas un ienaidnieks nevar viņu atrast.
Tad, kad tu tici un topi kristīts, tad tu nojauc velnam pēdas un tu, kad iznāc ārā no šī ūdens, esi atjaunots, esi izglābts. Velnam vairs nav nekādu tiesību pār tevi. ĀMEN.
Tas ir arī atgādinājums visiem, kas ir kristīti, tas ir tas, kas jums pieder.
7) Mums vajag bruņoties ar visiem Dieva ieročiem.
Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu, ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā ik brīdi; tai pašā nolūkā esiet nomodā un pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem. (Efeziešiem 6:13-18)
Šajā rakstu vietā mēs redzam dažādus līdzekļus, ar kuru palīdzību mēs varam cīnīties. Viena lieta, ko mēs jau iepriekš dzirdējām, ir slavas drēbes, slavas apģērbs. Bet Dievs dod mums pilnu apbruņojumu, tā kā mēs varam nostāties pretī jebkuram ienaidnieka viltīgajam paņēmienam pret mums.
Mēs esam karavīri, mēs esam karā un mums vajag būt skaidrībai par mūsu ekipējumu.
Pirmā ekipējuma sastāvdaļa ir patiesības josta. Bībeles laikos vīrieši nestaigāja džinsos un biksēs, bet viņiem bija gari apģērbi, kas karājās pāri viņu ceļiem. Miera laikā viņi staigāja ar šo apģērbu un viss bija kārtībā. Bet tad, kad bija aktīvi jācīnās un jāaizstāvas, tad viņi savu tērpu malas pacēla uz augšu un sajozās ar lielu jostu. Tas bija tāpēc, lai viņi varētu rīkoties brīvi un nekas viņiem nepītos pa kājām.
Kā tas attiecas uz mums?
Padomā, viss, kas tev pinas pa kājām, kad tu ej Dieva ceļos, tev ir jāaizmet projām, vai arī jāsasprauž un jāsasien tā, lai tās tev netraucētu. Esi godīgs un patiess un liec malā jebko, kas tev traucē nodoties Dievam. Lai nebūtu nekādas liekulības tavā dzīvē!
Nākamais elements apbruņojumā ir taisnības bruņas.
Bruņas ir ap tavu ķermeni. Mums ir šeit sirds (rāda), visvārīgākā vieta. Ja tur trāpa, tad ir viss, tad tu pārstāj dzīvot. Tādēļ šīs bruņas aizsargā sirdi. Tas nozīmē, ka tev ir ar prātu jātic Dievam un visam, ko Viņš apsola Bībelē. Ar intelektuālu ticību vien nepietiek. Tev ir jāpanāk, lai tava ticība ir tavas sirds ticība. Tikai tad tava grēcīgā dzīve pārvēršas par taisnā dzīvi.
Bezdievīgie bēg, kaut gan neviens viņiem pakaļ nedzenas, bet taisnie ir pašapzinīgi droši kā jauns lauva. (Salamana pamācības 28:1)
Taisnais ir drosmīgs kā lauva. Tad, kad tu apzinies, ka viss vecais ir projām, kad tu apzinies, ka esi taisnots, tevi pārņem drosme. Tu esi bezbailīgs, tev nav ne no kā bail un tu droši dodies uz priekšu. Tevi neviens nevar uzvarēt.
Nākamais ekipējama elements. Kājas apāvuši ar gatavību kalpot miera evaņģēlijam.
Tas ir tas, ko tu velc savās kājās. Tā ir gatavība vienmēr un visur, kur vien Dievs tevi ved, liecināt par Dievu un to, ko Viņš ir darījis. Vai tas būtu caur internetu, vai pa telefonu, vai caur personīgu satikšanos. Tu stāsti par Dieva darbiem, tu evaņģelizē. Tas dara arī tevi pašu stipru.
Nākamais elements. Ticības vairogs.
Vairogi tajā laikā, kad Jēzus dzīvoja uz zemes, bija ļoti lieli, tie nebija tādi maziņi vairodziņi. Ar viņiem bija jāprot rīkoties, jo viņi bija pietiekami smagi. Bet ar to tu varēji aizsargāt praktiski visu savu ķermeni.
Garīgais vairogs, ticības vairogs pasargā gan mūsu garu, gan mūsu miesu, gan mūsu dvēseli. Tur bija teikts, ka velnam ir ugunīgas bultas. Tas nozīmē, ka viņš izšauj tās bultas, kuras ir aizdedzinātas, lai aizdedzinātu tevi. Piemēram, viņš tev grib iešaut naida bultu, vai aprunāšanu. Tā ir tāda bulta, kas ne tikai ieduras, bet kura deg un kura tevi aizdedzina.
Bet, tad, kad tu liec vairogu priekšā, tā tiek nodzēsta. Tā ir tava ticība, ko tu liec priekšā kā vairogu. Tad, kad tu apliecini Dieva Vārdu, tad šīs bultas tiek nodzēstas un arī uguns, kas grib ko negatīvu izraisīt tavā dzīvē, nodziest.
Nākamais. Pestīšanas bruņu cepure.
To tu liec galvā. Kā mēs zinām, mums galvā ir domas, mums ir prāts, kurš visu laiku kaut ko prāto, domā, domā, domā… Tas ir ļoti mīļš kaujas lauciņš velnam, viņš arī grib panākt, lai mēs domātu viņa domas, lai mēs pieņemtu viņa idejas. Tāpēc prāts mums ir jāsargā vairāk par visu. Mēs to varam sargāt ar visu, par ko jau iepriekš runājām – ar slavēšanu, ar disciplinētību un paklausību. Pats galvenais, ka tu dzīvo pozitīvas apliecības dzīvi. Tu apliecini, ka Dievs ir labs tavā dzīvē. Tu nepieņem velna plānu savai dzīvei.
Tad, kad nāk kādas grūtas situācijas dzīvē, izvēlies Dievu, izvēlies apliecināt Viņa vārdu. Pat, ja tev sajūtas saka: „Diez vai tā ir!”, apliecini Dieva Vārdu. Tici tam, un tavs prāts tiks pasargāts.
Ļoti svarīgs mūsu ekipējuma elements ir Gara zobens.
Gara zobens nozīmē Dieva vārds – Rema.
Rema savukārt nozīmē: „Izteikts Dieva vārds”.
Ja tev ir mājās Bībele, tad nepietiek, ka tā stāv uz tava plauktiņa un ka uz tās krājas putekļi. Vai arī, ka tu paņem Bībeli vienreiz nedēļā uz draudzi līdz, lai parādītu, ka tev ir Bībele. Tev šī Bībele ir jālieto katru dienu, katru rītu, katru vakaru, varbūt pat biežāk. Tad Dieva Vārds kļūst par tādu īstu zobenu, ar kuru tu vari atkarot.
Piemēram, tev nāk dažādas nepareizas idejas un domas galvā. Velns tev uzbrūk un nomāc tevi. Kā tu aizsargāsies, ja tu nezini Dieva vārdu, ja tu tikai zini, ka Bībelē ir kaut kur tas teikts. „Jā, mācītājs teica, mājas grupas vadītājs teica, bet es nezinu, kur tas ir!”
Bet tad, kad tu sāc lasīt Dieva Vārdu, tu sāc iegaumēt Dieva Vārdu un tu zini, ko kur meklēt, kā lietot savu Gara zobenu, kā uzvarēt velnu.
Pats beidzamais mūsu apbruņojuma elements ir visas lūgšanas un lūgumi.
Tad, kad tu turi zobenu, tas tikai tik tālu sniedzas, cik tava roka.
Bet lūgšanas un lūgumus var salīdzināt kā raķeti, kas atraujas no zemes, un iet augstāk un tālāk, kā tu vari saprast un iedomāties.
Tā ir arī ar visām tavām lūgšanām un visiem taviem lūgumiem, ko tu lūdz Dievam. Šie lūgumi tiešām aiziet pie Dieva troņa. Nevienu Viņš nav pazaudējis un nekas Viņam nav sajucis rēķinos. Viss ir piefiksēts. Tad tas ir tavs ierocis, ko tu lieto un ar ko tu vari uzvarēt.
Šie bija ļoti brīnišķīgi septiņi punkti. Ja tu tos atcerēsies un ja tu tos lietosi un praktizēsi, tad tu nosargāsi savu brīvību. Tad tev nebūs jāraud pēc viena mēneša, vai vēl ātrāk – „O, man bija tik labi, bet tagad atkal viss ir pazaudēts.”
Turies un pieaudz Dievā!
Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani. (Galatiešiem 2:20)
Tad, kad tu nodod Dievam savu dzīvi, tad tu dzīvo uzvaras pilnu dzīvi. Tad tu it kā nomirsti sev, bet patiesībā tu kļūsti par uzvarētāju. Tev sākas jauna, īsta, reāla uzvaras pilna dzīve.
Ja tu gribi iegūt imunitāti pret velna spiedienu, tad dzīvo paklausības pilnu dzīvi, disciplīnas pilnu dzīvi. Dzīvo ar visiem šiem punktiem, ko es pieminēju šeit, un Dievs tev palīdzēs.
Dievs ir uzticams un Dievs ir labs! Es ticu un es zinu, ka mēs varam dzīvot lidojumā, bez bedrēm. Satver visus Dieva ieročus, esi drosmīgs karavīrs, esi drosmīgs cīnītājs un, lai Dievs ir tavā pusē!
Ja Viņš ir ar tevi, kurš var būt pret tevi!
Viņš ir uzticams un es ticu, ka mums visiem izdosies nosargāt savu dzīvi brīvībā! ĀMEN!
Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Andris Meiers.
