Mūsdienu cilvēku domāšana ir tā izmainīta, ka regulāra alkohola lietošana, smēķēšana un citas atkarības ir kļuvušas par lielas daļas sabiedrības normu. Dzīvojot šādu dzīvesveidu, tas neapšaubāmi bojā dzīves kvalitāti un ne pie kā laba novest nevar. Arī Elvijs bija iegrimis datoratkarībā, kas vēlāk tika aizvietota ar alkoholu un narkotikām.

Elvij, kā tev sākās atkarība no datorspēlēm?

 “Līdz pamatskolai es biju klases “izlēcējs”, bieži iedunkāju savus klases biedrus, apsmēju viņus un liku viņiem justies vājākiem. Tas viss turpinājās līdz pamatskolai, kad skolu pameta mans draugs, ar ko mēs kopā darījām šīs lietas. Kopš tā brīža es kļuvu viens un nonācu mainītās lomās. Klases biedri sāka apcelt mani. Tas radīja atstumtības sajūtu skolā, es kļuvu par vienpati. Lai ar to cīnītos, es iegādājos datoru, sāku spēlēt datorspēles un tur jutos pieņemts. Pēc skolas vienmēr ātri skrēju uz mājām, lai atslēgtos no realitātes un būtu uz sava “viļņa”. Laika gaitā tas sāka izveidoties par manu atkarību. Es spēlēju gandrīz veselu diennakti bez apstājas, gulēju citreiz tikai trīs stundas. Pavadot laiku “virtuālajā pasaulē”, es pazaudēju savus pēdējos draugus. Kamēr mani vienaudži bija sākuši plānot savu nākotni un tikās ar draugiem, tikmēr es izniekoju savu laiku “citā realitātē”. Šādi tika sabojāta arī mana veselība – pasliktinājās redze, sākās problēmas ar muguru, arī fiziskā izturība samazinājās. Ja normāli cilvēki veido attiecības ar cilvēkiem un strādā pie savas izaugsmes, tādā veidā iegūstot kaut kādu statusu dzīvē, tad es to ieguvu datorspēlēs. Jo man bija labāks līmenis, jo es skaitījos” krutāks čalis””.

Vai tu cīnījies ar šo atkarību?

“Es biju cīnījies ar šo atkarību vairākkārt, bet, atbrīvojoties no tās, automātiski gribējās vietā meklēt kaut ko citu. Bez datorspēlēm es izjutu tukšumu sevī un sāku meklēt piepildījumu citās atkarībās. Tiekot vaļā no šīs atkarības, es sāku aizrauties ar alkoholu un cigaretēm. Redzēju, ka mana māsa iet izklaidēties ar vienaudžiem un izdomāju, kāpēc gan man arī neaiziet!  Laikam ejot, sāku regulāri lietot alkoholu. Tas mani dzina depresijā, dzīve sāka izvērsties par “katastrofu”. Iknedēļas iedzeršanas nomainīja narkotiku lietošana uz divām un pat trīs dienām pēc kārtas. Alkohola un narkotiku iespaidā tika konstatēti aknu bojājumi, ko arī apstiprināja ārsts. Šāda dzīve mani sāka biedēt, gāja laiks, un, esot šajās problēmās, es sāku aizdomāties par garīgajām vērtībām.”

Kā izpaudās šīs domas par garīgo pasauli?

“Mana vecmāmiņa ir ticīga jau kopš bērnības un regulāri par mani lūdza Dievu. Es katru dienu dzirdēju, kā viņa blakus istabā lūdza tik dedzīgi, ka es, pat tikai klausoties, biju iemācījies tēvreizi. Tāpēc esmu pārliecināts, ka mans ticības ceļš ir noteikti saistīts ar manas vecmāmiņas lūgšanām. Bet, ja runājam par garīgo pasauli, tad, lietojot regulāri narkotikas un pīpējot zāli, man sāka rasties paranoja. Sāku domāt par elles esamību un ka es arī tur nonākšu. Iesākumā to neņēmu vērā, bet, laikam ejot, tas turpinājās. Vienu nakti redzēju ļoti spēcīgu sapni, kur Dievs mani brīdina – ja neko nemainīšu un turpināšu tā dzīvot, tad viss manā dzīvē “aizies pa burbuli” un nonākšu ellē. Kopš tās reizes nelietoju nekādas apreibinošās vielas, bija nepatīkami pat no cigarešu dūmiem.

Vai kopš tā brīža tu esi brīvs no visām atkarībām?

“Pēc šī sapņa ļoti ilgu laiku es vispār negribēju par tām domāt. Sapņa laikā es izjutu reālu Dieva klātbūtni. Kādu brīdi sāku dzīvot normālu dzīvi, bet man nebija īsti, kur jautāt padomus Dieva lietās. Tagad es saprotu, ka nebiju Dieva apsardzībā, kas nāk caur draudzi. Līdz ar to pēc neilga laika es jau atkal palēnām sāku smēķēt un paralēli atgriezās pārējās atkarības. Sākot atkal to darīt, man ik pa laikam rādījās šie brīdinošie sapņi par elli.

Bet es zinu, ka tagad tu esi brīvs no atkarībām un tava dzīve ir mainījusies. Pastāsti, kā sākās tavas izmaiņas?

Bija kārtējā iedzeršana, gāju pa ielu ar savu draugu, kad pienāca viens cilvēks un jautāja: “Ja tu šodien nomirtu, vai tu zini, kur tu nonāktu – debesīs vai ellē?” Šis jautājums bija ļoti trāpīgs, jo pats meklēju uz to atbildes. Tas cilvēks mani uzaicināja uz draudzi, kuru es pāris reizes apmeklēju, tomēr man tur kaut kā pietrūka un es nejutu, ka tā ir mana vieta, tāpēc pārtraucu to apmeklēt. Pēc kāda laika mani uzaicināja uz draudzi “Kristus Pasaulei” un piedāvāja atnākt uz kādu mājas grupas rīkoto pasākumu. Sākot regulāri apmeklēt dievkalpojumus un mājas grupas, sapratu, ka šī ir mana draudze. Te satiku cilvēkus, kas ir patiesi ieinteresēti manā dzīvē. Esmu atradis patiesus draugus, uz kuriem varu paļauties. Man vairs nav jāmeklē virtuālajā realitātē, jo viņi ir tepat blakus.

Dievs mani ir atbrīvojis no atkarībām – alkohols, cigaretes, datoratkarība, tas viss ir kļuvis par pagātni. Mēneša laikā es pārtraucu lietot lamuvārdus. Esot draudzē, ir mainījusies arī mana domāšana – spēju koncentrēties uz svarīgāko un izvērtēt savas prioritātes. Man pašam ir savs viedoklis un es zinu, ko gribu. Ar Dieva un draudzes palīdzību es pilnveidojos arī kā personība.

Kāda ir tava ikdiena šodien un ko tu vari novēlēt citiem?

“Šobrīd jūtos perfekti. Ja agrāk vajadzēja meklēt piepildījumu degradējošās lietās, tad šobrīd esmu laimīgs, jo pazīstu Dievu. Es tagad regulāri lasu Bībeli un lūdzu, kā arī redzu to, kā Dievs atbild uz manām lūgšanām. Esmu kļuvis dzīvespriecīgs un izbaudu katru mirkli. Plānoju atvērt savu mājas grupiņu, caur kuru vedīšu daudz cilvēkus pie Dieva. Novēlu tiem, kuri cīnās ar atkarībām – zini, ka Dievs tev var palīdzēt un Viņš tevi darīs brīvu!

Elvija Zeltiņa liecību pierakstīja Edgars Paeglis

Rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija