Edijam ir tikai divdesmit pieci gadi, bet, neskatoties uz to,
ka viņš ir pavisam jauns, Edijs ir gājis cauri smagām lietām savā dzīvē ar atkarībām, parādiem un bija pat reizi, kad viņš atradās starp dzīvību un nāvi, pārdozējot narkotikas. Viņš vēlas pastāstīt, kā Dievs viņu no tā visa izglāba:

“Sāku smēķēt un lietot alkoholu jau kad biju vēl nepilngadīgs, sākumā to darīju pa retam, bet ar laiku tas sāka kļūt biežāk. Visu laiku izjutu spēcīgu tukšuma sajūtu, kuru centos piepildīt, apreibinoties. Ar laiku sāku spēlēt azartspēles un arī iekūlos lielos parādos. Biju sācis lietot arī narkotikas un tas viss mani dzina depresijā. Visu laiku izjutu lielu nemieru, naktis nespēju gulēt, jo bija spēcīgs bezmiegs, kurš bija radies visu šo problēmu dēļ.”

Vai tu centies pārtraukt atkarības un dzīvot “normālu” dzīvi?

“Man bija ļoti daudz problēmas un, lai nebūtu par tām jādomā, tad izvēlējos apreibināties. Draugi arī bija ar tādu domāšanu kā man, tāpēc nebija, kas palīdz un pavelk ārā no tā visa.”

Kurā bridi tu saprati, ka tev ir jāvēršas pie Dieva?

“Dievam esmu ticējis jau no pašas bērnības, jo vecāki bija ticīgi un veda mani uz baznīcu, bet nekad man tur nekas neinteresēja un es neko nesapratu no tā visa, ko tur stāsta. Nekad neviens nebija stāstījis, ka pats svarīgākais ir lūgšana un Bībeles lasīšana un ka tajā ir liels spēks. Uz baznīcu gāju tikai pienākuma pēc, bet pienāca bridis manā dzīvē, kad es saslimu ar ērču encefalītu kā rezultātā ieguvu meningītu un nonācu slimnīcā.

Izrakstoties no slimnīcas, ārsts lika ārstēties mājas režīmā. Slimības un ārstēšanās dēļ mans organisms bija ļoti novārdzis, bet, neskatoties uz to, es izlēmu ārstēšanās vietā aiziet ar draugiem palietot narkotikas. Toreiz organisms neizturēja un es pārdozēju. Bija ļoti spēcīga vemšana un sajūtas, ka tūliņ miršu. Tajā reizē es sāku lūgt Dievu. Es Teicu Dievam, ka vēlos vēl dzīvot un lai Viņš dod man vēl iespēju. Pagāja neilgs bridis un man palika labāk. Arī domas par nāvi pazuda un nākamajā dienā pamostoties pasaule sāka likties labāka. Kopš tās reizies vēlme pēc visa sliktā bija mazinājusies, sāku visam apzināties mēru. Pēc šīs lūgšanas sāku apzināties, ka man vairs negribas dzīvot kā līdz šim.”

Ko tu darīji, lai mainītu savu dzīvi?

“Sāku novērsties no nepareizajiem draugiem, kas mani gremdēja. Nolēmu, ka sākšu iet uz dievkalpojumiem. Pārsteigums man bija, ka man pazvanīja brālēns, kurš apmeklē draudzi “Kristus Pasaulei” un uzaicināja uz draudzes mājas grupiņu. Tas man bija kā apstiprinājums no Dieva, ka man ir jānāk. Atnākot uz grupiņu, neuztvēru to visu nopietni, likās ļoti smieklīgi tas, par ko tur runā. Pienāca svētdiena un atnācu arī uz draudzes dievkalpojumu. Tajā reizē mācītājs aizlūdza par apmeklētājiem. Izjutu ļoti spēcīgu Dieva tuvumu. Visam ķermenim gāja cauri tirpas un sajūtas bija neaprakstāmas. Izjutu, ka no manis iziet visas negatīvās emocijas, ticu, ka tajā bridi kļuvu brīvs no visa sliktā, kas bija manī. Atsaucos aicinājumam un pieņēmu Jēzu par savu Glābēju. Izejot no dievkalpojuma sapratu, ka vēlme pēc cigaretēm ir prom un vairs negribu dzīvot kā agrāk. Jēzus bija mani dziedinājis un sāka mainīt manu domāšanu. Viņš aizpildīja visas manas tukšās vietas un mana dzīves bezjēdzības sajūta bija prom.”

Kāda ir tava dzīve tagad?

“Kopš tās dienas ir pagājis gads un ne reizi neesmu smēķējis, neesmu lietojis alkoholu un narkotikas. Visas depresīvās domas, nemiers un tukšuma sajūta ir prom. Naktīs varu labi gulēt.

Ar Dievu īsā laika posmā esmu ticis vaļā no parādiem, kas bija pāris tūkstoši. Vairs nespēlēju azartspēles, kur aizgāja visas manas finanses. Dievs ir sakārtojis visu manu dzīvi pat vairāk, nekā es būtu spējis iedomāties toreiz, saucot uz Viņu. Man ir paradījušies mērķi, esmu iemācījies pastāvēt par sevi, nevis ļaut citiem vadīt manu dzīvi. Apkārt man ir labi cilvēki – draugi, kas mani ceļ, nevis gremdē. Ar Dievu jūtos laimīgs un piepildīts.

Esmu izgājis Bībeles skolu un uzzinājis daudz ko jaunu un svarīgu, ko varu pielietot savā dzīvē, lai dzīvotu kā veiksmīgs cilvēks. Šobrīd apzinos, cik liels spēks ir lūgšanai un ka ir jāveido personīgās attiecibas ar Dievu un tad Viņš darbojas.

Citiem novēlu laicīgi nākt pie Dieva un negaidīt brīdi, kad jau viss būs pazaudēts, jo cilvēks pats sevi nespēj izglābt, Dievs atrisina visas mūsu problēmas, un nevajag meklēt piepildījumu, kur tā nav. Jēzus ir tas, kas aizpilda visu un dziedina visu!”

Edija Fogta liecību pierakstīja, Edgars Paeglis