Skolas gadi ir laiks, kad ir ļoti svarīgi būt foršam un iejusties starp citiem vienaudžiem.
Jaunieši ir gatavi darīt daudz nepareizas lietas, lai tikai būtu starp “krutajiem”, arī Enija skolas laikā gribēja, lai viņai būtu draugi un nebūtu atstumta no pārējiem skolas biedriem, tāpēc sāka smēķēt, kas kļuva par nopietnu atkarību.

Enija stāsta: “Pirmo reizi uzpīpēju 13 gadu vecumā. Toreiz mani pamudināja draudzenes brālis, kopš tās reizes man tas ļoti iepatikās un tā arī pamazām sāku smēķēt. Sākumā cigaretes zagu no mammas, dažreiz uzcienāja draugi un bijām atraduši arī veikalu, kur varējām nopirkt paši.

Man daudzi teica, ka tas nav pareizi, mamma bieži aizrādīja, arī citi radinieki teica, ka tas nav smuki un, ka meitenei tas nepieklājās, bet man tas nepalīdzēja. Es nevēlējos atmest, jo apkārt visi smēķēja. Man likās, ka tas ir forši, domāju, ja jau visi draugi, paziņas un vecāki smēķē, tad tas jādara arī man. Toreiz likās, ka ja nepīpēšu, tad man nebūs draugu. Kā redzams, apkārtējā vide mani ļoti negatīvi ietekmēja. Tajā laikā man arī pasliktinājās sekmes skolā. Biju kļuvusi agresīva un neiecietīga, bieži lietoju alkoholu un tas viss man likās pilnīgi normāli.

2016. gadā sāku mācīties Smiltenes tehnikumā un toreiz nejauši pamanīju, ka kāda skolas biedrene pilda Bībeles skolas darbu, viņa bija no draudzes “Kristus Pasaulei”. Mani tas toreiz ieinteresēja, un es pati uzprasījos, lai mani paņem līdzi uz draudzi. Toreiz viņa mani uzaicināja uz draudzes mājas grupiņu. Pirmajā reizē es tikai sēdēju un klausījos, vairāk vēroju no malas. Grupiņas laikā bija arī aizlūgšanas un mājas grupas vadītāja aizlūdza arī par mani. Kopš šīs mājas grupiņas man uzlabojās skolā atzīmes, iepriekš tās bija ļoti sliktas, bet kopš aizlūgšanām krietni uzlabojās. Tas man lika aizdomāties vairāk par Dievu un tā mana ticība pamazām auga. Kopš tās reizes es sāku apmeklēt mājas grupiņu un draudzi.

Man patika, ka grupiņā mani novērtēja, man uzticējās, mani cienīja, neskatoties uz to, ka es dzēru un pīpēju. Kopš sāku apmeklēt draudzi, man sāka mainīties dzīve, kļuvu citādāka – sāka mainīties arī mana domāšana un sapratu, ka man ir jāatmet smēķēšana. Man vajadzēja nedaudz  pacīnīties, bet caur lūgšanām es to izcīnīju. Paldies Dievam, ka man apkārt bija cilvēki, kas mani atturēja no smēķēšanas,  jo pozitīva vide ļoti iedvesmo. Šobrīd ir pagājuši trīs gadi kopš nesmēķēju. Es pati  kalpoju cilvēkiem, cenšos iedvesmot citus cilvēkus un iepazīstināt viņus ar Dievu. Mana apkārtējā vide ir mainījusies, man ir  draugi, kas mani ceļ. Viss ir mainījies un uzlabojies pa 180 grādiem.

Arī citiem novēlu – meklējiet Dievu no visas sirds un ieklausīties Dieva ieceltajos vadītājos, ņemiet piemēru no ticīgiem cilvēkiem un jūsu dzīves mainīsies! Dievs ir labs!

Enijas Alīnas Ūdres Usinas liecību pierakstīja Edgars Paeglis