Esi gudrs!

Kas nu kuram asociējas ar vārdu “gudrība”, ko katrs domā. Ko tad nozīmē – būt gudram? 

Liels ir mūsu Kungs un varens spēkā, Viņa gudrībai nav mēra. (Psalms 147:5)

Dieva vārds saka, ka Dievs ir gudrs. Viņa gudrībai nav mēra, tas nozīmē, ka tas gudrības avots, kas ir Viņā, tas nav izsmeļams. Vai tu esi dzirdējis: ”Mūžu dzīvo, mūžu mācies”? Tas nozīmē, ka šādam sakāmvārdam nebūtu jēgas, ja Dieva gudrība būtu izsmeļama. Mēs nekad nevaram teikt, ka esam visu iemācījušies. Jā, mēs varam teikt, ka esam pietiekoši kaut ko iemācījušies, ja to var redzēt mūsu dzīvēs, ka šī dievišķā gudrība tiek pielietota un tā realizējas mūsu dzīvēs. Pirmkārt, Dievs ir visgudrs un Viņš vēlas, lai arī mēs esam gudri. 

Un ko vispār nozīmē gudrība? Gudrība ir zināšanu kopums, iemaņas, saprašana, izpratne. Tā ir gudrība, ka tu izproti, un tā neaprobežojas tikai ar to, ka tu kaut ko saproti, bet gudrība ir, ka tu spēj šīs zināšanas, pārbaudītas vērtības, pārbaudītas zināšanas, principus likt lietā un sasniegt rezultātu. Un Dievs grib, ka arī mēs esam gudri. 

Redzi, Es jūs sūtu kā avis vilku starpā; tāpēc esiet gudri kā čūskas un bez viltus kā baloži. (Mateja evaņģēlijs 10:16)

Jēzus saka: “Esiet gudri”. Pietiek ar šiem diviem vārdiem “esiet gudri”. Tātad, pirmkārt, Dievs ir gudrs, otrkārt, Viņš vēlas, lai mēs esam gudri, un, ja mēs sekojam Kristum, tad automātiski līdzināties Dievam nozīmē arī iegūt gudrību, tādu gudrību, kas ir pieejama caur Viņa vārdu. Par gudrību vēl, lai varētu saprast, jo būs ļoti daudz dažādu variantu, īpaši cilvēkiem, kas varbūt draudzi ir tikai sākuši apmeklēt vai vispār neapmeklē, būs dažādi uzskati par to, kas vispār ir gudrība. Vecāki saviem bērniem, es nesaku, ka simtprocentīgi, bet es domāju, ka tas būs vairākumā, vienmēr saka, ka tev ir jāiet skolā, tev ir jābūt gudram, tev ir jāmācās. Bet diemžēl tas, ka tu mācies skolā, nenozīmē, ka tu esi gudrs, pavisam tas nenozīmē, ka tu esi gudrs tikai tāpēc vien, ka tu mācies. Gudrībai ir daudz vispusīgāka un dziļāka nozīme, ko tā patiesībā nozīmē un kādā gadījumā tā vispār var nest kaut kādu labumu tev pašam, un kādā gadījumā nest labumu arī sabiedrībai. 

Bijība Tā Kunga priekšā ir atziņas sākums. Ģeķi nonievā gudrību un pamācību. (Salamana pamācības 1:7)

Nebūs arī pareizi teikt, ka bīties To Kungu ir tā vienīgā gudrība, arī tas nav pareizi, tāpēc es atkārtoju, ka daudzi dažādi aspekti, kopumā ņemti, arī nozīmē patiešām gudrību, tādu gudrību, kas palīdz tev iemantot to, ko Dievs ir radījis tev, ar potenciālu, ar spējām, izmantot savu potenciālu un iemantot to, kas katram dzīvē ir paredzēts visās sfērās, ka tu vari būt Dieva svētīts. Un bijība Tā Kunga priekšā nozīmē, ka tas ir visas atziņas sākums – tātad, kā to saprast? Ka virs jebkādām zināšanām, kādas tu mācies skolā, jebkādas zināšanas, kuras tu mācies kaut kādā savā nozarē, ir dažādas nozares un tos ir daudz, vai tās ir saistītas ar zemkopību vai ar zinātni, bet jebkurā gadījumā dažādas nozares. Es nesen skatījos cilvēku, kurš runāja par kosmosa nozari, viņam šī tēma ļoti interesē un viņš vēlas, lai tā tiek finansēta un atbalstīta, un tātad arī kosmosa nozare, tā noteikti ir zinātne, un tur ir sava gudrība un zināšanas. Lai kādas nebūtu zināšanas, lai kāda nebūtu pieredze, “cepurītei” ir jābūt, Dieva morālie principi jeb “cepurīte, virsraksts, jeb visam ir jābūt pakārtotam, nevis vienkārši kaut kam atrastam Bībelē, bet, pirmkārt, Dieva morāles principiem, tie ir desmit baušļi. Ņemot kopā Bībeli, evaņģēlijs ir centrā, Kristus nāve un augšāmcelšanās, arī tā ir Dieva gudrība. Pāvils saka, ka gudrie ir kļuvuši muļķi savā gudrībā, un ka vienkāršs cilvēks, atzīstot evaņģēliju, atzīstot Kristu, viņš var būt pat gudrāks, jo viņam ir pats pamats, šī gudrība pašā pamatā, viņam pēc tam ir jāiegūst tikai atsevišķi kādas zināšanas. Nu, piemēram, Bībelē nevar smelties zināšanas par fiziku, ķīmiju, bioloģiju, tā nav bioloģijas grāmata, tā nav kosmosa zinātne. Ja tu ļoti labi gribi un ļoti uzticies Bībelei, nu tādi cilvēki arī ir, diemžēl tā arī ir, un tas ne pie kā laba neved, ka cilvēki aizmirst, ka pats svarīgākais ir bijība Tā Kunga priekšā, tas nozīmē – morālie principi. Protams, ka mēs daudz dažādu principu varam redzēt Dieva vārdā, bet mums nav jāmācās zinātni kā tādu no Bībeles, piemēram, Bībelē var atrast, studējot Dieva vārdu var atrast, ka zeme ir plakana, bet, redziet, tajā laikā vēl neviens nebija pacēlies un nebija aplūkojis, ka zeme ir apaļa, jo kosmosa zinātne vēl nebija attīstīta. Un vēl tagad atrodas cilvēki, kuri apgalvo, ka zeme nav apaļa. 

Bībele nav zinātnes grāmata, pirmkārt, tā ir garīga grāmata, bet tajā pašā laikā Bībelē var atrast ļoti daudz arī zinātnisku faktu. Ne tikai morālus principus, bet dzīves ziņu jeb kā pareizi attiekties gan naudas lietās, ģimenes lietās, attiecībā pret sevi, tu, pirmkārt, Bībelē vari iepazīt to, kāds ir Dievs, to, kāds ir visa Radītājs, kāds Viņš ir, un viena no Viņa īpašībām ir visgudrs. Viņa gudrībai nav mēra un Viņa griba ir – esiet gudri. Un būt gudram, pirmkārt, tā ir Dieva bijība jeb Dieva atzīšana, un visas zināšanas, kādas vien ir šeit, virs zemes, lai kāda nebūtu nozare, vienmēr ir jāpakārto Dieva baušļiem jeb Dieva gribai, Dieva principiem, Viņa principiem. 

Tāpēc arī mēs kā kristieši nevaram nonākt tādās galējībās, kā noliegt zinātni, kā noliegt nepieciešamību mācīties, apgūt dažādas profesijas tikai tāpēc, ka mēs redzam kaut kādās konkrētās sfērās viss ir slikti. Tas nenozīmē to, ka zinātne ir slikta, bet slikti ir tas, ka cilvēki aizmirst, masveidā aizmirst, ka jebkādām zināšanām ir jābūt Viņa principu “cepurītei”. Pat cepurīte būs par maigu teikts, tur kārtīgai cepurei ir jābūt, un viss ir kārtībā. Bet Dievs saka – esiet gudri un viss būs labi. Šodien būs brīnišķīga diena, šodien ir brīnišķīga diena. 

Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru. Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda. (1. Mozus grāmata 3:6)

Ēdenes dārzā, kad čūska kārdināja Ievu, viņa skatījās uz aizliegto augli, un viens no kārdinājumiem bija, ka Ieva gribēja būt gudra, bet tā gudrība jau bija tā, ka vajadzēja bīties To Kungu un neaizmirst Dieva noliktās robežas jeb šo “cepurīti”. “Man būs kaut kādas papildus zināšanas,” bet papildus zināšanām nav jēgas, tās neved nekur, ne pie kā konstruktīva, šādas zināšanas ir destruktīvas, kad zinātne sāk kalpot tumsas spēkiem, un šajā gadījumā viņa baudīja no augļa, un visas sekas mēs visi zinām. “Šis auglis darīs mani gudru.” Lai kas tevi nedarītu gudru, lai ko tu nemācītos, lai ko tu negribētu paveikt savā dzīvē, vienmēr jāpatur prātā, ka, pirmkārt, ir Dieva gudrība un zem tās tu apakšā pakārto visu pārējo.

Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību. (Salamana pamācības 3:5)

Nepaļaujies uz sava prāta gudrību – šeit arī nevajag pārprast, Dieva vārds mūs nemāca nepaļauties uz savu gudrību, nē, mums ir jāpaļaujas uz to, ko esam iemācījušies, sapratuši, izanalizējuši un pārbaudījuši, uz to ir jāpaļaujas, bet pirmkārt, ir jāsaskaņo, vai mūsu zināšanas atbilst Dieva principiem, es nerunāju par to, vai zeme ir apaļa vai plakana, es runāju par morāles principiem. 

Neliecies sev pārmērīgi gudrs esam, bet bīsties To Kungu un vairies no ļauna. Tās būs zāles tavai miesai, kas dziedina un atspirdzinās tavus kaulus. (Salamana pamācības 3:7-8)

Pat dziedināšana ir atkarīga no gudrības! Iedomājies? Gudrība. Gudrība dziedina! Skaidrs, ka ir labi un normāli un Dieva vārds to mums arī māca, ka ir arī jāizlūdz gan pašam par sevi, gan par citiem, arī par veselību, bet tajā pašā laikā šeit ir rakstīts, ka gudrība dziedina. Es domāju, ka tas ir vienkārši saprotams. Piemēram,  es nenosaukšu konkrētu nevienu autoru, bet tādu ir daudz, cilvēki, kuri par veselīgu dzīvesveidu raksta grāmatas, zinātniskas grāmatas, tās atšķirsies, bet ļoti daudzas tās ir labas. Tajā ietilpst arī sports, piemēram, kustības, veselīgs uzturs, par uzturu runājot, ir ļoti daudz nejēdzību, manuprāt, ļoti daudz nejēdzību, bet jebkurā gadījumā, ja patiešām, patiešām veselīgi, zinātniski pie tā pieiet, tad tur būs taisnība, kas cilvēkam ir nepieciešams un kas viņam nav nepieciešams, un cik daudz viņam nepieciešams ir, vai miegs ir nepieciešams, vai nav miegs nepieciešams. Skaidrs, ka ir tās nepieciešamās stundas vajadzīgas un svaigs gaiss. Un tur būs daudz, daudz zinātnisku faktu, un tā ir gudrība, pareizi? Ka tu lasi tādu grāmatu, ka tu to pielieto, un te nav sakara ar tādu tiešu dievišķu dziedināšanu, tas ir elementārs dzīvesveids, un šī gudrība uztur tavu veselību. Ja tev ir šādas pareizas zināšanas, šis dzīvesveids uztur tavu veselību. Un, ja kādam gribas tikai pārdabiski un tā tālāk, šis ir kas vairāk nekā pārdabiski, patiesībā tas ir daudz vairāk, daudz vērtīgāk, nekā vienreiz mūžā kāds cilvēks ir piedzīvojis kādu dievišķu dziedināšanu. Tas ir daudz vairāk, tā ir ikdiena, tā ir veselīga ikdiena. Un tā ir gudrība. Tātad, “neliecies sev pārmērīgi gudrs esam, bet bīsties To Kungu un vairies no ļauna.” Tu zini, ka psihologs tev var ieteikt amorālas lietas pat? Es esmu dzirdējis, iesaka amorālas lietas, kas neatbilst Dieva vārdam, bet tas nenozīmē, ka šajā psihologā vispār nevajag ieklausīties. Es domāju, ka visbiežāk arī nevajag ieklausīties tādos, bet tas nenozīmē, ka viss, ko viņš ir mācījies, viss, ko viņš māca, viss ir nepareizi, tā gluži nebūs. Bet, ka nav pareizās “cepurītes”, tad tur būs kaut kādas ačgārnas lietas, kas galu galā nespēs palīdzēt. Un pie tāda psihologa iet, ja viņam nav “pareizās cepures”? Tas nozīmē, ka viņš pat sev nevar palīdzēt, ka viņam pašam ir neatrisinātas lietas un tas nav iespējams. Ignorēt Dieva principus un pēc tam vēl baudīt labus augļus, tas nav iespējams. Psiholoģija ir zinātne, un tā ir laba zinātne, bet, ja sajauc “cepuri”, ja pats virsraksts nav pareizs tam, kam viss ir pakārtots, tad tas var izraisīt problēmas gan pašam psihologam gan tiem cilvēkiem, kas viņu klausās. 

Tātad, gudrība bez Dieva svētības ir pasaules ļaunuma sakne kopš “Radīšanas stāsta”, ko mēs tikko jau lasījām. Vēroja augli, kurš darīs gudru. Patiesībā gudrība, pirmkārt, bija tā, ka bija jāpaklausa, un no visiem kokiem tu vari ēst, bet šo vienu nevajag, tieši šo augli. Un tā arī bija visa gudrība, ka, lūk, šo nevajag. 

Labi tam cilvēkam, kas atrod gudrību, un cilvēkam, kas dabū sev skaidru prātu! Jo ir labāk iegūt gudrību nekā sudrabu, un tās augļi ir vērtīgāki par zeltu. Tā ir cildenāka par pērlēm, un viss, ko tu varētu vēlēties, nav salīdzināms ar to. Ilgs mūžs ir pie tās labās rokas; pie kreisās rokas tai ir bagātība un gods. (Salamana pamācības 3:13-16)

Labi tam cilvēkam, kurš izprot to, ko šodien mācu un kas atrod to, kas dabū sev skaidru prātu. Iedomājies, gudrība ir vērtīgāka par zeltu. Tā ir cildenāka par pērlēm un viss, ko tu varētu vēlēties, nav salīdzināms ar to. Viss, ko cilvēks var vēlēties, viss, par ko viņš var sapņot. Tas viss nav naudā, zeltā, sudrabā un pat ne zināšanās, bet, pirmkārt, Dieva bijībā. Pirmkārt, Dieva bijībā, kurš ir atradis gudrību pareizā secībā ar pareizo “cepurīti” galvā. Viss, ko tu vēlies, seko  gudrībai, nevis otrādi. Viss, ko es vēlos, seko gudrībai. Viss, ko vien tu vari vēlēties, vai tā būtu nauda, vai kas cits, jebkas seko gudrībai un tikai gudrībai. Un, starp citu, liela daļa no visa seko arī gudrībai bez Dieva, arī tādai gudrībai, tikai ir jautājums, ko tas nes sabiedrībai, ko tas nes cilvēcei, galu galā, kur tas noved pašu cilvēku. Jēzus par to saka: 

Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli? (Marka evaņģēlijs 8:36)

Tagad dažas rakstvietas, kas man pašam arī aktuāli.

Jo Kristus mani nav sūtījis kristīt, bet evaņģēliju sludināt, ne gudriem vārdiem, lai Kristus krusts nepaliktu bez satura. (1. Korintiešiem vēstule 1:17) 

Ne gudriem vārdiem – tas attiecas gan uz mācītājiem, teologiem, gan uz ierindas kristiešiem, tas atteicas uz jebkuru sfēru:  uz skolotājiem, jebkādiem cilvēkiem. Ne gudriem vārdiem. Es domāju tā, ka lielākā daļa, ja tu pajautāsi cilvēkiem, tādiem cilvēkiem, ar kuriem tu sen neesi ticies, ar kuriem tu neesi ilgstoši kopā, ko viņš domā par gudrību, kas tas ir, viņi noteikti, lielākā daļa visticamāk pateiks, ka tās ir zināšanas. Ja tev ir kaut kādas zināšanas, un ja tu gribi panākt kaut kādas pārmaiņas cilvēkos, tad tev tas ir latviešu valodā jāpaskaidro viss. Kad man kādreiz kaut ko atsūta vai man kaut ko darba procesā iedod, tad es saku, lai “pārraksta” latviešu valodā. Tātad man atnāk kaut kas, kas man ir jāakceptē, es saku: “Šis neder. Pārtaisiet latviešu valodā!” Citā reizē saku: “Vēlreiz, lūdzu, bet latviski. Vēlreiz, bet latviski.” Jo, ja tas nav latviski un cilvēkiem nav saprotams, tam nav vērtības, tā ir tāda gudrība, kas piemīt pašam cilvēkam, viņš ir iemācījies citu valodu, tā ir sava valoda, saproti? Katrs taču var iemācīties kādu citu valodu, bet ko man dod tas, ka tu runā citā valodā? Kā es šeit sludinu? Gudriem vārdiem vai vienkārši es sludinu? Ar ilustrācijām, visu paskaidrojot, simts reizes paskaidrojot to, kas ir gudrība, es runāju par to, kas ir gudrība, ne jau ar gudriem vārdiem. Skaidrs, ka ir normāli kādu gudru vārdu zināt. Skaidrs, ka ir labi arī saprast kādus gudrus vārdus. Piemēram, kāds nozares pārstāvis, kaut vai lauksaimniecības vai kāds mediķis, tur būs sava specifika, savi vārdi, ko zina tikai viņš savās aprindās, tikai savās aprindās, bet tas ir normāli, ka viņš to zina, bet, ja viņš satiksies ar kosmosa aģentūras pārstāvi un sāks runāt, viņi viens otru nesapratīs, jo viņiem pilnīgi cita valoda katram būs, pilnīgi cita valoda. Tāpēc vajag saprast, ka savā nozarē dažādi specializētie vārdi un tā tālāk, ja arī tie tev palīdz un šajā zinātnē tie ir vajadzīgi, tad, ja tu gribi ar to izdarīt un panākt kaut ko labu, tad tev ir jāspēj to pateikt normālā, pieejamā latviešu valodā. Un izprast būtību, ne tikai gudri bārstīties ar dažādām formulām. Nevar teikt, ka konkrētā specializētā zinība vai nozare nav gudrība, arī tā ir gudrība, bet, ja tu nespēj šo gudrību pienest citiem, tad šai gudrībai nav vērtības. Ja tu pats sapinies šajās formulās un nespēj to normāli lietot, arī tad šai gudrībai nav vērtības. Tātad, gudri vārdi nav gudrība, bet tieši otrādi, muļķība tā ir. Izglītotie muļķi. Bībele par to saka: “Viņi ir kļuvuši ir muļķi, savā gudrībā ir sapinušies.” “Jo Kristus mani nav sūtījis kristīt, bet evaņģēliju sludināt, ne gudriem vārdiem, lai Kristus krusts nepaliktu bez satura.” Nu paskaties, tu ļoti daudzus gudrus cilvēkus vari redzēt televīzijā un visapkārt, ļoti daudz tas viss būs, ieej ziņu portālā – gudri raksti, tur tādi gudri raksti, tu kaut ko tur apmēram izlobi, bet gudrāks tu no tā visa nepaliec. Jautājums: ja viņi visi ir tik gudri, tad kāpēc Latvijā viss ir tik slikti? Ja jau viņi tik gudri runā, un ja jau tai gudrībai, ko viņi mums pasniedz, ar kuru viņi bārstās, ja jau tas ir tik ļoti vērtīgs, un tā ir tā īstā gudrība, tad kāpēc viss ir tik slikti? Padomājiet par to! Tāpēc, ka tā nav gudrība, tā jau nav gudrība, tas precīzi atbilst šim pantam “ne gudriem vārdiem”, gudri vārdi nav gudrība, bet tieši otrādi, ja tā netiek lietota un ja “cepurītē” nav Viņa principi. Gudrība, kas ir uz rezultātu vērstas darbības. Cilvēkam ir jāsaprot, ka tas, ko viņš dara, ir vērsts uz rezultātu, kādu viņš grib sasniegt. Un ja gudri vārdi var palīdzēt sasniegt rezultātu, tad tas ir apsveicami. Visam ir savs laiks un sava vieta.

Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. (Mateja evaņģēlijs 7:24)

Gudram cilvēkam ir pielīdzināms. Jēzus saka, ka tādi cilvēki, kas dzird un dara, tie savu namu cēla uz klints. “Kas Manus vārdus dzird un dara.” Kādas darbības veica šis gudrais vīrs? Tas, kurš zināšanas pielieto, lai gūtu rezultātu. Lūk, tā ir gudrība.

Gudrs kalps valdīs pār laiskiem mantiniekiem un sadalīs starp brāļiem mantojumu. (Salamana pamācības 17:2)

Kalps valdīs pār patiesiem mantiniekiem tikai tāpēc, ka viņš ir gudrs, tas nozīmē, ka gudrība ir tā, kas dod varu, gudrība ir tā, kas dod bagātību, un vienmēr gudrais valdīs pār to, kurš nav gudrs. Tā vienmēr ir bijis un tā vienmēr būs. Un tā ir katra paša cilvēka problēma. Katrs var elementāri kaut ko mācīties, neaizmirst par Dieva “cepurīti”, vadīt pašam savu dzīvi. Ja cilvēks nevar pats savu dzīvi vadīt, to vadīs citi. Es nesaku tikai par garīgiem spēkiem, kas tevi tur vadīs, tev reāli citi cilvēki vadīs, vienmēr būsi atkarīgs no citiem cilvēkiem. Es nerunāju par veselīgu atkarību, bet patiešām tev būs jādomā, kā viņš grib, jārīkojas, kā viņš grib, ja vien tu gribi izdzīvot, tāpēc labāk pašam savu dzīvi vadīt. Valda garīgi stiprākie, ne fiziski stiprākie, bet garīgi stiprākie. 

“Gudrs kalps valdīs pār laiskiem mantiniekiem.” Un viens paradokss, ko gribēju padalīties. Salamans šad tad kaut ko tādu saka, ka viņu izbrīna, ka viņš ir domājis par kaut ko un viņu izbrīna – kā tas var būt. Man arī izbrīna dažas lietas. Kā var ar gadiem klausīties pareizu, gudru mācību, kā var būt tā, ka iedod tev visus instrumentus, un tu vari palikt tai pašā punktā, kur esi? Un tas man nav saprotams, mani tas izbrīna. Kā tas ir iespējams?

Turiet sabatu, jo tas jums ir svēts; kas to nesvētī, tam mirtin jāmirst, jo ikvienam, kas tanī kādu darbu dara, tam ir jātop izdeldētam no tautas vidus. (2. Mozus grāmata 31:14)

Izraēlieši neturēja sabatu, vienmēr bija kāds, kas neturēja, tad viņi turēja, tad neturēja, bija bargi likumi, kurus pārkāpjot, bija bargi sodi. Vai Izraēls pildīja likumus? Nē. Bet kur ir problēma? Tā ir tā lieta, kas mani izbrīna, viņiem viss dots, neprot to izmantot. Jēzus jau deva atbildi, sabats ir celts cilvēka dēļ, nevis cilvēks sabata dēļ. Tas nozīmē, ka Dieva principi, arī zinātne, kāda nozare, ir jāizprot. Nevis to nedrīkst un to drīkst. Nekādi sodi nepalīdzēs, nekādi ieteikumi nepalīdzēs, ja tu tos neizpratīsi, kāpēc to vajag. Ir principi un tie ir nemainīgi. Kamēr cilvēks sēžot, klausoties kaut ko praktizē, kamēr viņš nesapratīs, ka katrs šis princips ir dzīvības un nāves jautājums, tikmēr viņš to nopietni visu neņems. Viens ir zināt, ka tas ir labi, otrs ir, ka būt pārliecinātam, ka bez tā tev nekas neizdosies. Un grūti saprast, ka pat esot tādā vidē, kā var nekustēties uz priekšu, kā var neaugt gudrībā un vispār rezultātos.

1988. gadā es pabeidzu vidusskolu ar novirzienu “Auto šoferis – automehāniķis”. Pabeidzu šo skolu, pirms iesaukšanas armijā es paspēju pastrādāt, C kategorijas tiesības man bija un sāku strādāt uzreiz. Es strādāju par kravas šoferi vairumtirdzniecības bāzē, braukāju uz dažādām bāzēm un vedu produktus, bieži vien arī alkoholu, arī autoveikalā es strādāju, vadāju pārdevēju ar visiem svariem pa miestiem. Vienreiz Limbažos, ir iela, tāds kalns uz leju, tas bija pašā sākumā, kad sāku strādāt, kalniņš tāds uz leju, spiežu bremzes un bremzes nedarbojas, labi, ka neieskrēju kokā vai mājā, bet kaut kā tur apstājās. Un es eju pie tā priekšnieka savā bāzē un saku, ka man tur tāda lieta bija, man bremžu nav, bet viņš saka – sataisi tad. Viņi mani pieņēmuši darbā kā šoferi un automehāniķi. Es jau tādas mašīnas nebiju taisījis, tas nebija mopēds, un man nav tos bremzīšu, un tur tie mehāniķi visu laiku dzer. Un tā es braukāju un es eju pie tā noliktavas pārziņa un es saku, ka man to eļļu vajag, bremžu eļļu vajag, jo caura truba, un tad es tik braucu un ik pa laikam to eļļu ieleju. Un vienreiz braucu uz Rīgu ar būdu, man šķiet, tas bija ar Latvijas balzāmu, un es paskatos spogulī vienam ritenis ripo pa ceļu, nē, nu normāli, nezinu, kam tas ir. Braucu tālāk un es domāju – pagaidi, ja nu tas ir man. Un es apstājos, izkāpu ārā, jā, tas ir man. Es neatceros, kā es tiku ar to visu galā, bet tās bija tās manas zināšanas par automašīnu. Tad beigās auto darbnīcā viens no tiem meistariem bija draudzīgāks, tad viņš man izpalīdzēja, kamēr man, vienreiz braucot, apstājos pie šņabja bodes un aizmugurē man milicija bija braukusi pakaļ, un viņi neriskēja mani apturēt, jo viņi saprata, ka esmu ļoti piedzēries, ka nevajag apturēt, ka nesāk bēgt. Kad iepūtu trubiņā, man noņēma tiesības uzreiz, uz gadu noņēma tiesības. Tā man beidzās visas manas zināšanas, kuras ieguvu skolā. Vai tad dzēris šoferis pie stūres nav potenciāls pašnāvnieks un slepkava? Ir. Tā ir tā Dieva “cepurīte”. Morālais princips – nesēdies pie stūres dzēris -, tā ir viena lieta, ko neievēroju. Otrā lieta: tu mācies skolā trīs gadus, stūrēt iemācījies, bet sataisīt mašīnu neiemācījies, bet man taču to mācīja. Ko tas nozīmē? Ka nepietiek mācīties zināšanas, ir jāpraktizē. Mums nebija nekādas prakses, tu dodies pēc tam strādāt un tevi pieņem kā tādu, kas to visu ir iemācījies, tu visu pārzini, bet viņš jau nepārzina to. Ne es normāli mācījos, ne es praktizējos, līdz šim brīdim netaisu mašīnas. Tādas lietas ir jādara speciālistam. Nekāda gudrība, nekādi principi, ja mēs tos neizprotam, nepārzinām, mēs tos nelietosim, tas nedarbojas, jo ir vajadzīga izpratne. Jēzus mācījās, Viņu atrada templī, kad Viņš bija vairākas dienas pazudis. Jēzus kalpoja, Viņš staigāja pa Izraēlu, Galileju mācīdams.

Un Jēzus staigāja pa visu Galileju, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju un dziedinādams visas slimības un sērgas tautā. (Mateja evaņģēlijs 4:23)

Jēzus pats mācījās un pats mācīja. Un ja tavs darbs saistīts ar konkrētu zināšanas nodošanu, tas nozīmē, ka tu mācies un tu arī māci. Ja runa ir par draudzi, kristiešiem, par grupām, tas arī ir svarīgi, ka tu mācies un tu māci arī citus, jo, mācot citus, tu arī pats mācies.

“Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā. tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Mateja evaņģēlijs 28:19-20)

Te ir atkal vārds “mācīt”. Esiet gudri – nozīmē mācīties un mācīt, un darboties gudrībā uz rezultātu.

Un viņi nemitējās Templī un pa mājām ik dienas mācīt un sludināt Kristu Jēzu. (Apustuļu darbi 5:42)

Ko tad mēs darām grupiņās, ko mēs darām draudzē? Mēs mācāmies, un mēs arī mācām. Pāvila vārdi ir:

Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca, jums atkal vajadzīgs kāds, kas jums māca Dieva vārdu pirmsākumus, un esat tapuši par tādiem, kam vajag piena, ne cietas barības. (Ebrejiem vēstule 5:12)

Katram pienāk brīdis, kad tās zināšanas, ko esi ieguvis, tu sāc ar tām dalīties, tu sāc praktizēt, augļi parādās arī tavā dzīvē, un tu sāc citiem to ieteikt un mācīt. Tātad – esiet gudri! Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Esi gudrs!” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija