Dieva vārds saka, ka ticība nāk no sludināšanas, un tas visu spēj, kas tic.
Tāpēc es aicinu tevi – atver savu sirdi, atver savas ausis, ka tu vari dzirdēt, saprast un lietot šīs dienas vārdu un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi caur savu Kungu Jēzu Kristu. Svētrunas tēma – “Esi nomodā!” Kaut arī svētrunas nosaukums ir vienkāršs un pat tradicionāls, tomēr vārds, ko es sludināšu, ir no Dieva. Šis vārds ne vienkārši ir ņemts no Bībeles rindām, bet tas ir manā sirdī, esmu to saņēmis, visas nedēļas garumā pavadot laiku ar Dievu. Kad kāds cilvēks nāk pie manis ar savu problēmu, visbiežāk es viņam jautāju: “Vai tu lasi Bībeli?” Ja no cilvēka atskan atbilde, ka viņš Bībeli ir izlasījis, tad man uzreiz ir skaidrs problēmas iemesls. Mans jautājums ir par to, vai cilvēks REGULĀRI pavada laiku ar Dievu. Vai tās ir regulāras lūgšanas, Bībeles lasīšana, slavēšana, pielūgsme. Tieši tas ir tas laiks, kurā cilvēks salīdzina sevi ar Dieva vārdu. Tas ir laiks, kurā Dievs tev norāda un atklāj lietas, kuras jāmaina. Šo personīgo attiecību ar Dievu laikā tu vari saņemt gan uzslavu no Dieva, gan norādes par to, kā rīkoties tālāk, ja atrodies krustcelēs. Laiks divvientulībā ar Dievu ir ārkārtīgi svarīgs ikvienam cilvēkam, kurš tic uz Kristu. Manā skatījumā cilvēks, kurš nepavada laiku ar Dievu, ir vājš. Mūsu draudzes cilvēki nav kristieši, kuri tādi savās ģimenēs ir bijuši no paaudzes paaudzē. Šeit pārsvarā arī nav tādu cilvēku, kuri būtu piedzimuši kristieši. Liela daļa mūsu draudzes cilvēku ir kā tie, kas bija pie Dāvida. Dāvids ir Dieva aicināts un svaidīts ķēniņš Vecajā Derībā, par kuru ir rakstīts, ka pie viņa sapulcējās dažādi salašņas.

Un pie viņa sapulcējās visi vīri, kas bija apspiesti, un visi, kam bija daudz parādu, un visi, kuriem bija rūgtums sirdī, un viņš tiem kļuva par vadoni, tā ka pie viņa bija ap četri simti vīru. (1. Samuēla 22:2)

Bībelē mēs varam lasīt, ka Dāvidam apkārt bija sapņu komanda. Tas nozīmē, ka Dāvids no šiem salašņām, šiem apbižotajiem cilvēkiem apbrīnojamā veidā izveidoja spēcīgas personības. Es domāju, ka daudzi (bet noteikti ne visi) no šiem cilvēkiem patiesi kļuva par spēcīgām personībām. Viņi kļuva par Dāvida balstiem, tādiem, kas stāvēja un krita par Dievu un Dāvidu. Tu vari pastudēt Bībelē informāciju par šiem cilvēkiem. Tur ir minēti konkrēti cilvēku vārdi un viņu darbi. Lasot pārsteigumā mati ceļas gaisā. Tie tiešām bija kruti vīri! Tie bija vīrieši vārda pilnajā nozīmē. Dāvidam izdevās pacelt šos cilvēkus. Ja runa ir konkrēti par mūsu draudzi, tad, kā jau es minēju, šeit gandrīz nav tādu cilvēku, kuri ir piedzimuši ideālās ģimenēs. Šeit gandrīz nav arī tādu cilvēku, kuri ir piedzimuši kā veiksminieki. Es, protams, nerunāju par simtprocentīgi visiem cilvēkiem. Ļoti daudzi cilvēki draudzē ir ienākuši ar problēmām, salauztām sirdīm, atkarībām, un šeit viņi kļūst par normāliem cilvēkiem.

Tikko man bija saruna ar Ilzi Jurču. Sarunas laikā jautāju viņai arī par attiecībām ar baznīcu. Ilze atklāja, ka viņa nav baznīcā gājēja. Kristīgās vērtības Ilzes sirdī gan viennozīmīgi ir. Pārsvarā visiem politiķiem, ar kuriem beidzamajā laikā es saskaros, kristīgās vērtības ir sirdī, taču viņi nav baznīcā gājēji. Kāds varbūt dažas reizes gadā apmeklē baznīcu, kāds cits tikai pa svētkiem, kāds cits – vispār nemaz. Tomēr viņiem visiem šīs vērtības ir. No kurienes? Tas ir mantojums no vecākiem, vecvecākiem, dažkārt tā ir sakritība vidē, kurā auguši. Viņiem ir paveicies ar konkrēto vidi un cilvēkiem, pie kuriem auguši. Šie cilvēki dzīvo normālu dzīvi. Ilze mūsu sarunā stāstīja, ka ar savu vīru laulībā būs nodzīvojusi tūliņ jau trīsdesmit gadus. Kurš no mums draudzē “Kristus Pasaulei” ir laulībā trīsdesmit gadus? Man šķiet, ka neviens. Pārsvarā mūsu draudzē ir jauni cilvēki, no kuriem veselu rindu es pats šeit esmu laulājis. Par lielu daļu gados jauno cilvēku var precīzi teikt: kristīts, laulāts, svētīts baznīcā. Bērni tikai dzimst un dzimst, un joprojām ienāk ziņas par jauniem ģimenes pieaugumiem. Šajos laikos ir pilnīgi vienalga, kas piedzimst – puika vai meitene. Pēc tam skolā no bērna, diemžēl, uztaisa to, ko vēlas. Tu gan vari domāt, ka lūgsi Dievu un viss būs kārtībā, bet nē, kad viņus palaidīs skolā, no viņiem uztaisīs to, ko gribēs citi, ja mēs šodien neko nedarīsim. Es domāju par Ilzi un viņas vīru. 30 gadi laulībā! Es Ilzei jautāju par to, kā viņiem izdodas harmoniski sadzīvot, kāds ir viņu laulības noslēpums. Ilze atbildēja, ka mēdz būt dienas, kad viens otram bez maz vai šķīvjus met, bet pēc tam, kad abi izlādējušies, atkal viss ir kārtībā. Šis pāris nav nelaimīgs. Kad ar vienu un otru aprunājos, redzu, ka ar viņiem viss ir kārtībā. Abiem ir vienādi uzskati un vērtības, kopīgs ceļš ejams.

Paskatos tepat mums apkārt uz tā saucamajiem kristiešiem un domāju, kur viņiem ir tas varenais Dieva spēks? Daudziem kristiešiem nav paveicies ar to, ka viņi nav piedzimuši tādā ģimenē kā Ilzes Jurčas. Cilvēkiem nav no bērnības ieaudzinātas pareizas vērtības. No bērnības nav ieaudzināti Dieva vārdi ”ko Dievs savienojis, to cilvēks lai nešķir”. Nav ieaudzināts tas, kā sadzīvot ar otru cilvēku, kā nebūt egoistiskam, galu galā – kā mīlēt. Kristietim it kā ir varenais Dieva spēks, bet viņš nevar sadzīvot ar savu cilvēku ne dažus mēnešus, ne pāris gadus. Visbiežāk var dzirdēt, ka sievietes laulībā ir tās “raganas”, taču ir arī tādi delikātie veči, kuri nespēj sadzīvot ar sievieti. Ir pat gadījumi, kad kristiešu pāri izšķiras. Bet šis nabaga cilvēks izšķiroties nezina, ka no vienas elles ir iekāpis citā. Problēma jau nav otrā cilvēkā, bet gan viņā pašā. Šī tēma ir par atšķirību starp kristieti, kurš nespēj nodzīvot pat pāris gadus laulībā, no pasaulīgā cilvēka, kurš trīsdesmit gadus var nodzīvot labā laulībā. Grūta dzīve ir tiem cilvēkiem, kas nepārtraukti kasāszāģē viens otru, nepārtraukti ir neapmierināti, nevar sadzīvot ar savu līderi. Ja draudzē kādi plāno laulāties, labākajā gadījumā viņi atnāk pie manis pakonsultēties. Ja neatnāk, tad tur problēmas ir garantētas. Tā jau vien ir problēma, ka cilvēki neatnāk aprunāties pie sava mācītāja par to, ka grasās ar kādu konkrētu cilvēku laulāties. Cilvēks zina, kā ir pareizi, bet viņš dara citādāk. Lai arī reizēm man ir šķitis, ka tomēr man nav bijusi taisnība uzskatot, ja kāds cilvēks neciena savu līderi, viņš necienīs arī savu ģimeni, tad paiet varbūt pusgads, gads vai divi gadi, un tomēr mana pārliecība vienmēr apstiprinās. Šo cilvēku ģimenēs rodas problēmas un notiek šķiršanās. Un tie ir kristieši. Ar ko šeit atšķirās pasaulīgs cilvēks no kristieša? Kas nav pareizi? Es tev pateikšu. Tas ir elementārs garīgās disciplīnas jautājums. Kad tu pēdējo reizi esi kvalitatīvi pavadījis laiku ar Dievu? Es runāju par tiešām pietiekošu, kvalitatīvu laiku. Kad bija pēdējā reize? Bībele saka: “Esi nomodā!” Lūk, Rakstu vieta no Bībeles, kas arī tika ņemta par pamatu šim sprediķim. Kopsummā gan šis sprediķis ir no manas sirds.

Pirms notikuma pie krusta, Jēzus ar mācekļiem runā par Savu galu. Viņš stāsta par krusta nāvi un augšāmcelšanos. Jēzus mācekļus neskaitāmas reizes brīdina. Es visur evaņģēlijos lasu par to, ka Jēzus māca un brīdina par Savu misiju. Viņš māca, ka ir Dieva Dēls, ka Viņam būs mirt pie krusta un augšāmcelties. Jēzus ir Dieva Dēls un tajā pat laikā šo mācekļu mācītājs. Viņš nepārtraukti par šo gaidāmo notikumu runā un atgādina. Mācekļi tikai atbild: “Jā, jā, mācītāj.” Arī draudzē, kad sludinu, es dzirdu, ka bieži atskan “Jā, āmen! Aleluja!” Bieži vien var būt arī tā, ka pašam skaļākajam “Āmen!” dzīvē viss ir galīgā putrā. Tāds, diemžēl, bija arī Pēteris un pārējie mācekļi. Jēzus runāja un atgādināja par lielo notikumu. Jēzus teica: “Jūs visi Mani atstāsiet un nodosiet.” Viņš labi pazina Savus mācekļus. Viņš labi zināja, ka mācekļi nav nomodā. Zināja, ka Viņa mācekļi mīl gulēt, regulāri ir jābaksta, jābīda, ka viņi nav stipras personības, bet kā salašņas. Kad Jēzus teica, ka visi mācekļi Viņu noliegs, Pēteris pirmais teica: “Tu, ko! Kungs, esmu gatavs ar Tevi iet cietumā un nāvē!” Arī pārējie mācekļi piebalsoja.

Bet Viņš sacīja: “Es tev saku, Pēteri, gailis šodien vēl nebūs dziedājis, kad tu jau trīsreiz būsi liedzies, ka tu Mani pazīsti.” (Lūkas 22:34)

Pēc tam Jēzus ņēma līdzi mācekļus uz Ģetzemanes dārzu un runāja.

Tad Viņš saka tiem: “Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei: palieciet šeit un esiet ar Mani nomodā.” (Mateja 26:38 )

Tad Jēzus nogāja savrup un lūdza Dievu.

Viņš atkal aizgāja otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: “Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts.” (Lūkas 22:42)

Jēzus gāja attiecībās ar Savu Debesu Tēvu. Tālāk ir rakstīts, ka eņģelis no Debesīm parādījās un Viņu stiprināja. Jēzus spēja izpildīt Savu misiju. Vai Jēzum to gribējās darīt? Nē. Vai Jēzum vajadzēja pavadīt laiku ar Dievu, lai iegūtu spēku un spētu izpildīt Savu misiju? Jā. Tālāk Bībelē parādās Jēzus mācekļu patiesā daba. Jēzus saka: “Gars ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.” Mācekļi  saka: “Jā, āmen! Iepriekš mēs bijām tādi, tagad citādāki. Mēs visu spējam!” Bet kamēr Jēzus lūdza, mācekļi gulēja. Viņi aizmiga trīs reizes!

Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.” Un Viņš nāk pie mācekļiem un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: “Tātad jūs nespējat nevienu pašu stundu būt ar Mani nomodā? Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” Viņš atkal aizgāja otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: “Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts.” Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija pilnas miega. Un Viņš tos atstāja un atkal nogāja un lūdza Dievu trešo reizi, tos pašus vārdus sacīdams. Tad Viņš nāk pie Saviem mācekļiem un saka uz tiem: “Jūs arvien vēl guļat un dusat! Redzi, tā stunda ir klāt, Cilvēka Dēls tiek nodots grēcinieku rokās. Celieties, ejam! Redzi, kas Mani nodod, ir klāt.” (Mateja evaņģēlijs 26:39-46)

Kad Jēzus gāja mācekļus modināt, Viņš viņus bakstīja un lika celties. Vai tas tev neko neatgādina? Jēzus teica: “Man ir vajadzīgs jūsu atbalsts, kā arī jums pašiem ir vajadzīgs lūgt, citādāk jūs nespēsiet pastāvēt.” Tā tas notika trīs reizes. Jēzus viņus modināja trīs reizes. Arī es un mājas grupu vadītāji reizēm atgādinām saviem cilvēkiem vienu un to pašu. Pēc tam es skatos un saprotu, ka nekas tur nebūs. Arī Jēzus, redzot mācekļus guļam, saprata, ka nekas labs tur nebūs. Tāpēc viņš teica Pēterim: “Vēl gailis nebūs dziedājis, kad tu Mani trīs reizes būsi aizliedzis.” Šajā brīdī risinājās visu laiku kopš pasaules un cilvēces pastāvēšanas vēstures visdramatiskākais, vissvarīgākais, visglobālākais notikums – Jēzus gatavojās krusta nāvei un augšāmcelšanās brīdim. Jēzus teica mācekļiem, ka ir sācies pats svarīgākais notikums, bet viņi vienkārši gulēja. Tāpat ir ar mums, ar kristiešiem. Šajā brīdī pasaulē notiek dramatiski, globāli, garīgi un fiziski notikumi. Bet tu vienkārši guli. Tu neredzi? Tu nedzirdi? Tu vienkārši guli. Ja tu turpināsi gulēt, velns tevi pārsteigs tā, ka tu nespēsi pieņemt pareizus lēmumus un nespēsi pastāvēt arī tad, ja tu gribēsi rīkoties pareizi. Būs par vēlu, jo tu savu brīdi būsi nogulējis. Draugi, mēs varam nogulēt to, ko Dievs mums ir paredzējis. Mēs arī reāli guļam un palaižam garām to, ko Dievs ir paredzējis mūsu dzīvei.

Liela daļa cilvēku seko līdzi notikumiem un zina, kas šobrīd norisinās Kazahstānā. Es tam visam sekoju līdzi ar ļoti lielu interesi. Man par to ir savs viedoklis, esmu arī sociālajos tīklos uzrakstījis vairākus rakstiņus, atsaucoties uz reālajiem notikumiem, nevis to, ko mums atspoguļo vietējie masu mediji. Es izdaru secinājumus no avotiem, kas nāk pa tiešo no notikuma vietas. Ko es redzēju? Es redzēju, ka vietējie iedzīvotāji ir izgājuši ielās enerģijas sadārdzinājuma dēļ. Viņi izgāja ielās arī iestājoties pret piespiedu vakcināciju, tāpat arī protestējot pret valdības tirāniju. Tāpat es redzēju, ka kazahu rindās ir cilvēki ar militāru stāju. To var redzēt, kad, piemēram, viņi dodas pārņemt zem kontroles lidostu. Šis fakts pats par sevi jau gana interesanti skan. Uzņemtajos video var redzēt, ka cilvēki ir parastajās, civilajās drēbēs, bet tajā pat laikā tie ir vīri ar militāru stāju. Tāpat video var redzēt, ka šur tur tiek dalīti ieroči. Ir redzams, ka notiek cīņas, apšaudes, reāla karadarbība. Un tie, kas abās pusēs cīnās, ir nevis kaut kādi gurķi, bet reāli profesionāļi. Kazahstāna ir valsts, kurā iegūst jeb ražo gandrīz pusi no visas pasaules urāna. Urāns ir tas, ko izmanto kodolieročos. No urāna ražo atomenerģiju. Kazahstānā atrodas Krievijas kosmiskā stacija. Kam ir vajadzīgs šis urāns? Ieinteresētas ir vairākas valstis – Krievija, Turcija, Ķīna, Lielbritānija un citas. Pašas valsts vidū ir dažādi klani, kuriem arī ir domstarpības. Galu galā visā notiekošajā situācijā dažu stundu laikā tika pieņemts lēmums ievest miera uzturēšanas spēkus. Kādi tie ir? Pirmie dati liecina, ka tie ir 3000 Krievijas desanti un 200 armēņi, kirgīzi. Krievijai, principā, ir savs nato jeb sava valstu apvienība, kas pilda līdzīgu funkciju kā NATO. Viņi ļoti ātri nokļuva Kazahstānā. Pēdējais video, ko redzēju, bija ļoti interesants. Cilvēki ar militāro izteiksmes stilu aizsegtām sejām paziņoja, ka uzskata šo miera spēku ievešanu par Kazahstānas okupācijas sākumu no Krievijas puses. Viņi uzskata, ka jaunais prezidents ir nodevējs un sadarbojas ar okupācijas varu. Kazahi uzskata, ka kaut kādi specdienesti ir izmantojuši miermīlīgus protestus saviem mērķiem, iesūtot iekšā provokātorus, kas sāka nogalināt cilvēkus. Bija atrasti policisti bez galvām u.tml.

Kāpēc es to visu stāstu? Tāpēc, ka tas ir svarīgi, ļoti būtiski mums visiem šodien. Kādiem politiskiem mērķiem tas notiek, vēl nav skaidrs. Katrs apgalvo savu galējību. Vai zini, kas ir tā visa pamatā? Bija, kam iziet ielās, Kazahstānas valdība nogulēja momentu. Viņi nesaprata, cik ilgi viņu tauta cietīs šo potēšanu, sadārdzināšanu un valdības tirāniju. Šobrīd valsts ir faktiski ierauta revolūcijā. Kā viss beigsies, mēs nezinām. Tev, kristietim, var likties, ka dzīvē viss ir kārtībā, un tu sāc dot sev kaut kādas atlaides. Tu sāc skatīties kaut ko, ko nevajag, sāk klibot personīgais laiks ar Dievu. Tu vairs neesi nomodā. Es domāju, ka Kazahstānas valdība nebija nomodā. Palaida garām robežu, cik daudz var izdarīt spiedienu uz savu  tautu. Lūk, vadzis lūza, un, lūk, kas notika. Kāds droši vien apgalvos, ka viss tika noorganizēts speciāli. Neko speciāli nevarētu noorganizēt, ja nebūtu neapmierinātu cilvēku. Ja nebūtu cilvēki, kas ir gatavi iet ārā un cīnīties, tas nebūtu iespējams. Enerģijas cenas iesaldēja. Vai mums iesaldēja? Nē. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi joprojām pārbauda mūsu robežas. Vai komunālos maksājumus samazināja? Vai valdību atlaida? Atlaida. Tika izpildītas šīs prasības. Tagad, protams, viss ir par vēlu, kārtību Kazahstānā ieviesīs Krievija. Runājot par politisko situāciju, latvieši guļ. Šobrīd risinās viena no lielākajām specoperācijām pasaules vēsturē, kas tiešā veidā skars tavu nākotni, tavus bērnus un tevi pašu. Šodien, braucot mašīnā, es domāju: ar ko atšķīrās toreiz atmosfēra ebreju tautības cilvēkiem tepat Latvijā no šodienas atmosfēras? Ko ebreji domāja, kad viņiem teica: “Klausies, man tā šķiet, ka tur mežā šauj ebrejus. Es dzirdēju.” Vai ebreji to sauca par sazvērestības teoriju un neticēja, uzskatot, ka likumi ir viņu pusē? Vai ebreji ticēja, ka viņu (un ne tikai) iznīcināšanai tiek gatavotas gāzes kameras un nometnes? Cilvēki nespēja aptvert, ka tāds ļaunums ir iespējams. Bet palasi vēsturi! Kā tev šķiet – kas toreiz bija citādāk? Šodien cilvēkiem ir tieši tāpat. Kaut ko ēst dabūt tu vari, kaut kādā veidā dabū arī kaut kādu darbu. Tā cilvēki dzīvo, un viņi neredz, kas notiek apakšā. Cilvēki neredz, ka drīz gaida “bedres” un “gāzes kameras”. Ja tas netiks apturēts, tad būs bedres uz gāzes kameras. Es nedomāju, ka kādus īpaši šķiros pēc vakcinācijas vai kā citādi. Es, personīgi, labāk dzīvoju badā, sēžu mājās vai pat cietumā, nekā laižu šo iekšā. Šobrīd ir tikai daži cilvēki, kas kaut ko dara un runā. Cilvēki guļ. Vispār tēma šodien svētrunai ir kristīga, taču šis kalpo kā ilustrācija. Es vairāk tomēr vēlos vērst uzmanību uz savu iekšējo stāvokli. Šīs ir manas domas, lietas, par kurām esmu pārliecināts.

Tu pat nezini, kā tas pēc tam ietekmēs tavus pēcnācējus. Tikai viena pote vien – kā tā ietekmēs tavus pēcnācējus? Tu neko nezini. Kā tu vari laist iekšā šļuru, par kuru tev ar varu piespiež pašam parakstīties, lai nevienam nebūtu iemesla atbildēt par to? Nu, kā tu vari to vispār pieņemt? Kā tu vari pieņemt un parakstīties par to, par ko neviens cits neatbild un nekādas garantijas nedod? Blaknēs pat nāve ierakstīta, un tu paraksties. Par ko tu, draugs, paraksties? Kāpēc es nevakcinējos? Šis ir viens no iemesliem. Dieva priekšā es nevaru parakstīties, ka es atbildu par to šļuru. Es nevaru parakstīties! Bet, ja tu to gribi dabūt, tad tev ir jāparakstās. Bet es nevaru. Kāpēc? Tāpēc, ka es zinu, jo man ir acis, man ir ausis, un es redzu pats. Simtiem cilvēku apkārt nav nekādu problēmu ne ar kādiem kovidiem, ne ar kādām gripām. Ir pāris puņķu, pāris plaušu karsoņu, kā parasti. Šodien cilvēki man apkārt slimo mazāk nekā kādreiz. Kāpēc vajag ar varu uzspiest šļuruNotiek trešais pasaules karš. Ko dara cilvēki? Guļ.

Laikam pie mana raksta bija šāds komentārs internetā: “Noslimoju 14 dienas. Velkos uz netālo veikalu. 7 dienas dzēru antibiotikas. Klepoju, deguns ciet, nav ožas, ļoti grūti elpot. Visu lēnām. Ja vajag, jāiet atlaisties. Ar cerību lūdzu, ka pāris mēnešu laikā būšu ierindā. Jā, mūsu mājā mēs vienmēr esam ticējuši, ka kovids eksistē.” Es arī vienmēr esmu ticējis, ka eksistē 5000 vīrusu un ka man nevajag uz katru vīrusu pa vienai potei. “Vienmēr esam ticējuši, ka kovids eksistē.” Es arī ticu, ka es visu laiku ieelpoju un izelpoju vīrusus. Es ticu arī tam, ka man ir imūnsistēma, ka es varu ēst nemazgātus dārzeņus un augļus. Starp citu, es nekad nemazgāju augļus, es nekad nemazgāju ne vīnogas, ne ko citu, bliežu tik iekšā. Pēc tam reizēm ir tā jocīgi vēderā, bet nekad nav turpmāku problēmu. Man negaršo mazgātas vīnogas. Kad tās nomazgā, ūdens garša ir klāt. Man tas nepatīk. Man patīk tādas, kādas tās ir, tādas lipīgas un riebīgas. Kad tu ņem, tad rokas paliek lipīgas. Man vienalga, ka tas arbūzs varbūt aug ceļmalā, es ēdu tādu, kāds ir.

Kāds cits cilvēks komentēja pēdējo statistiku, kur vakcinētie uzvar vienos vārtos, jo vakcinētie vairākos simtos slimo vairāk nekā nevakcinētie. Lūk, ko viņš raksta: “Pārvakcinētajā Dānijā, ko vēl tikko farmas dīleru lobiju kantoris rādīja kā piemēru visai pasaulei – kādi malači, šodien slimo vājprātā.” Pareiziniet Latvijas skaitli ar 6, un sanāk aptuveni 3000. Ņemam par piemēru un turpinām tādā garā. Dānija ir tā vieta, uz kuru visiem bija jāskatās: “Lūk, visi dāņi tagad ir nošpricēti, un viņi mums ir piemērs.” Ko dara mūsējie? Guļ. Pat oficiālā statistika vēsta, ka vakcinētie slimo. Viņi iznēsā, un viņi slimo. Ko dara cilvēki, kas lasa šo statistiku? Guļ. Jā, nevakcinētie ir ierobežoti un viņus vajā, vēl tikai dzeltenās zvaigznes vajag. Es vakar pastaigājos pa Cēsīm. Nav forši, jo tur nekur nelaiž iekšā. Cilvēki ēd uz ielas kaut kādus čipšus, rokas salst. Nav forša sajūta, jūties tā kā tāds ebrejs. Es domāju, ne ar ko neatšķiras šodiena ar to laiku. Tikai jautājums, cik tālu tas viss aizies? Tajā laikā arī pret Vāciju pielietoja tā saucamo “nomierināšanas” politiku. Iedeva to, ko tā gribēja. Čehiju iedeva, Poliju iedeva ar domu, ka Vācija neies tālāk. Vienmēr ies tālāk, jo bandīti saprot tikai spēka valodu. Ar bandītiem nevar sarunāt, ar viņiem nevar vienoties, ar viņiem var tikai ar spēka valodu. Tikai tā. Ja mēs būsim valdībā, es būšu viens no tiem, kas pastāvēs par to, ka šiem bandītiem ir jāsaņem sods. Kāds tu kristietis! Kā tu tā vari runāt? Viņiem ir jāsaņem sods. Tāpēc, ka ir cilvēki, pret kuriem viņi ir pārkāpuši jebkādas tiesības un likumus. Viņi ir nogalinājuši cilvēkus, viņi ir iznīcinājuši valsti. Mums ir jādomā arī par šiem cilvēkiem. Mums ir jādomā par nākamo paaudzi. Lai tas neatkārtotos, viņi ir jāsoda. Mēs lasām statistiku. Mūsējie skatās uz Dāniju un citām valstīm un turpina piespiedu vakcināciju, nelaist strādāt un tā tālāk.

Un kāds tam visam sakars ar sprediķi? Pēteris gulēja, un Jēzus viņu bakstīja. Mācekļi gulēja. Trīs reizes Jēzus viņus bakstīja: “Klausieties, nu takš, celieties, nu, taču esiet nomodā!” Un tas man ļoti atgādina šodienas kristiešus. Viņiem runā, viņiem stāsta, viņiem zvana, viņus pārliecina, viņus baksta, nekādas jēgas nav. Viņi guļ. Šajā pašā brīdī notiek globālas lietas, arī personīgajā dzīvē tās notiek, bet varbūt tu vienkārši guli, jo tu neredzi un nespēj reaģēt. Ja tu nespēj reaģēt, tu esi zaudētājs. Arī biznesā nevar gulēt, tev ir jāredz, kas notiek pasaulē. Kur ir jāpārkārtojas, kur ir jāpārorientējas kā armijā. To sauc: manevri, stratēģija un tā tālāk. Tev ir jābūt mobilam pārkārtoties. Bet tu to nevarēsi, ja neesi nomodā, ja tev nav pretizlūkošana un tu neizsūti spiegus. Ja tev nav visas šīs lietas, tu nevari informatīvi būt ienaidniekam priekšā, un tu zaudēsi. Esi nomodā!

Skaties, reģistrēti 1877 jauni inficēšanās gadījumi, no tiem 657 nevakcinēti vai kursu nepabeiguši. Faktiski, gandrīz visi ir vakcinēti. 1220 ir vakcinēti, uz pusi vairāk nekā nevakcinētie vai kursu nepabeigušie. No kā viņi inficējās? Es vispār nebūtu zinājis par kaut kādu inficēšanos, ja nebūtu masu mediju. Es būtu domājis, ka gripa kā bija, tā vienmēr ir, tikai šoreiz mazāk. Tikai nav vairs tik briesmīgi. Es zinu tikai to, ka normālu medicīnisko palīdzību nevar dabūt. Vakar ieliku publikāciju no vienas avīzes par diabēta slimnieku, kuru izraidīja no slimnīcas, jo nebija testiņš. Novilcināja visu testa dēļ un cilvēks nomira. Tas ir vienīgais gadījums, kad cilvēks tādēļ nomirst? Tu esi ar smagu slimību, un tevi vienkārši izolē kaut kādā bunkurā.

Grēks čukst bezdievīgajam, viņa sirdī nav jākautrējas Dieva vaiga priekšā. Viņš pats sevi mierina: noziegums paliks apslēpts, nebūs tam atriebēja. (Psalms 36:2-3)

Reiz kritīs tie, kas dara ļaunu, viņi sabruks un vairs nepiecelsies. (Psalms 36:13)

Es redzēju kādu bezdievi darām varasdarbus un kuplojam kā Libanona ciedra koku, bet, kad es atkal gāju garām, viņa vairs nebija, un, kad es viņu meklēju, es to vairs neatradu. (Psalms 37:35-36)

Bezdievis dara ļaunu un vēl kuplo un zaļo, bet pēc tam ej otrreiz garām, un viņa vairs nav. Lūk, tāds liktenis viņus sagaida.

Mēs nerunājam tikai par bandītiem augšā, mēs runājam par mums pašiem. Šajā gadījumā bezdievīgajam grēks čukst sirdī, bet cilvēks sevi mierina, ka noziegums paliks apslēpts. Lūk, atslēgas vārdi: mierina sevi. Cilvēkam tas ir nepieciešams. Ja viņš dara grēku, viņš nevar normāli dzīvot. Faktiski, bezdievīgajam cilvēkam sirdsapziņa ir ar kauna zīmi apzīmēta, kā Bībelē teikts, arī viņam Dieva griba jeb baušļi sirdī ir rakstīti. Ja cilvēks zog, viņā runā sirdsapziņa. Tādiem totāliem bezdievjiem, protams, tas mazāk redzams, bet tā tur ir. Ja viņš savam tuvākajam dara pāri, viņā runā sirdsapziņa. Viņš globālas cūcības strādā, bet sirdsapziņa iekšēji runā, viņam ir diskomforts. Ko viņš dara? Viņš sāk sevi mierināt. Ja viņš ir kristietis, viņš sāk meklēt Bībelē attaisnojumu un atrod to. Ja cilvēks ir buntinieks, kurš nevar ar līderiem sadzīvot, kurš vispār nevar ar cilvēkiem sadzīvot, arī ar vīru vai sievu nevar sadzīvot, viņš sāk sevi mierināt, ka tā nav īstā sieva, tas nav īstais vīrs. Viņš sevi mierina, iestāstot sev, ka tas nav īstais līderis, nav īstā draudze. Dara grēkus un sevi mierina, jo citādi ir grūti dzīvot. Jēzus jau arī vīnu dzēra, vai ne? Pirmkārt vajag, lai cilvēkiem atveras acis, lai viņi pārstāj gulēt! Mosties, draugs, mosties, atver acis! Dieva vārds saka, ka Tā Kunga diena nāk kā zaglis naktī.

Jo jūs paši labi zināt, ka Tā Kunga diena nāk tāpat kā zaglis naktī. (1. Tesaloniķiešiem 5:2)

Ja tu dzīvo grēkā: “Vai, gan jau Dievs mani pieņems, gan jau Dievs zina manu situāciju, gan jau Viņš saprot, ka es nevaru tikt galā, ka es vēl neesmu tik tālu izaudzis, lai tiktu galā ar šo savu grēku.” Bet zini, kur ir problēma? Tu jau vari mierināt sevi, bet Dievs zina, vai tu vari, vai tu nevari. Dievs noteiks, vai tu varēji vai nevarēji. “Es domāju, ka es nevaru, man baigi patīk grēkot. Es domāju, ka es nevaru tikt galā, un man liekas, ka Dievs to arī redz.” Jā, Dievs redz. Un, ja Viņš izdomās, ka tu varēji tikt galā, tad Tā Kunga diena tev nāks kā zaglis naktī. Tā Kunga diena var pienākt jau pēc trešās potes. Es tik daudz cilvēku dzirdu: “Pakrīt un beigts.” Jūs nevarat iedomāties, cik daudz cilvēku šobrīd dzīvo depresijā, cik daudz cilvēku domā padarīt sev galu valdības attieksmes pret cilvēkiem dēļ. Pamattiesības tiek noņemtas, un cilvēks vairs neko nevar. Vakcinēts cilvēks ne ar ko daudz nav priekšā nevakcinētam. Viņš tāpat ir cietumā. Gribi ceļot? Vakcinēts vai nevakcinēts, tik un tā ej nodod testus. Un drīz būs tāds smuks čips rokā zem ādas. Zviedri jau tagad tā staigā, nevajag pat uzrādīt telefonu, jo viss ir rokā. Brīvprātīga vakcinācija pēc laika ir piespiedu. Brīvprātīga čipizācija, pēc tam būs piespiedu. Esiet nomodā!

Cilvēks sevi mierina: “Tas Kungs mani neredz,” vai: “Tas Kungs mani saprot.” Pati svarīgākā un lielākā problēma, kad cilvēks izvēlās kaut ko citu tajā laikā, kad viņam ir jābūt grupiņā; tajā laikā, kad viņam ir jābūt dievkalpojumā, tajā laikā, kad, pirmām kārtām, viņam ir jābūt savā personīgajā kambarī jeb personīgās attiecībās ar Dievu. Ja tu pazaudē saikni ar Dievu, tev vispār nav cerību, tu vari tikai sevi mierināt par visiem saviem grēkiem, kas sekos. Vakar palūdzu 30 minūšu laikā katram līderim ātri uzrakstīt lielākās problēmas grupās. Tas nenozīmē, ka mūsu draudzē cilvēkiem viss sastāv tikai no vienām problēmām, bet mani interesēja tieši problēmas. Par ko mēs tikko runājām? Par Pēteri, kurš gulēja un visu nogulēja, jo pēc tam, vēl nākamajā dienā, pirms gailis bija dziedājis, viņš trīs reizes noliedza Kristu. Viņam nebija spēka pastāvēt. Viņš gribēja, bet nevarēja, jo viņš bija tas, kurš bija palaidis garām momentu, kad viņš varēja lūgt Dievu. Atceries, draugs, ka Dievs uzklausa visas lūgšanas, agri vai vēlu Viņš uzklausa visas lūgšanas. Ja tu kaut ko nevari savā dzīvē sakārtot, tas ir tikai un vienīgi tāpēc, ka tu esi atstājis savas personīgās attiecības ar Dievu, atstājis pamata garīgās disciplīnas. Atceries, ko es sākumā teicu? No kā sastāvēja Dāvida draudze? Nu, kauns jau teikt, bet no salašņām.

Un pie viņa sapulcējās visi vīri, kas bija apspiesti, un visi, kam bija daudz parādu, un visi, kuriem bija rūgtums sirdī, un viņš tiem kļuva par vadoni, tā ka pie viņa bija ap četri simti vīru. (1. Samuēla 22:2)

Šad tad manā redzeslaukā parādās visādi ģimenes teroristi. Nu, vienkārši drausmīgi, kā var ģimenē tā uzvesties? Dažs labs vecis, kuru nevar saukt par veci, ir puņķutapa kaut kāds. Reāli kauns. Es saku, ka bieži vien pasaulē neko tādu nevar ieraudzīt, kā reizēm draudzē. Ziniet, pēc šiem vārdiem, ko es tagad pateicu, tiem, kam velns iekšā mājo, tas tagad spiežas ārā pa visiem caurumiem. Kā mācītājs tā varēja pateikt? Tā vairs nav mana draudze, tas nav mans mācītājs. Pēc šī sprediķa, ja tu esi vīriešu nīdēja un nevari pakļauties, tad tavs tuvākais jeb vīrs dabūs. Vai otrādi, ja kāds ir izdomājis, ka viņš ir baigais vecis, tad tuvākais jeb sieva dabūs tikai tāpēc, ka mācītājs tā pateica. Tā notiks, ja tevī ir velns un tu visu laiku sevi esi mierinājis: “Nu, viss manā dzīvē ir kārtībā, tas nav man, ko mācītājs teica.” Nē, draugs, tas esi tu, un ellē būsi tu. Jo tā ir rakstīts, ka tu sevi mierini, ka viss ir kārtībā. Nē, Dievs noteiks, kur tu būsi. Tā diena nāk kā zaglis naktī. Ja tu esi izjaucis savas personiskās attiecības ar Dievu, tā diena atnāks, un tev būs tādas lietas, ar kurām tu neesi ticis galā. Tu varēji, bet to neizdarīji. Es tevi kā Jēzus visu laiku bakstu un modinu. Es tevi modinu, draugs. Tā Kunga diena nāk kā zaglis naktī. Zini, ka pēdējā dienā būs šķirošana, āžus šķirs no aitām.

Un visas tautas tiks sapulcētas Viņa priekšā; un Viņš tās šķirs, kā gans šķir avis no āžiem, un liks avis pa Savu labo, bet āžus pa kreiso roku. (Mateja evaņģēlijs 25:32-33)

Tajā laikā āži, kazas un aitas ganījās vienā aplokā, vienā vietā, kur viņus ganīja. Aitām un kazām, āžiem ir vajadzīga atšķirīga temperatūra, tāpēc viņus vakarā dalīja – vienus siltākā vietā, otrus aukstākā vietā. Šobrīd jūs visi esat kopā, bet Bībelē teikts, ka pienāks diena, kad tevi šķiros pēc piederības; šķiros pēc tā, kā tu esi dzīvojis savu dzīvi; šķiros pēc tā, vai tu būsi saglabājis savu ticību uz Viņu. Ir skaidri rakstīts:

Nemūžam tur nekas neieies, kas nesvēts, un neviens, kas dara negantību un melo, bet vienīgi tie, kas rakstīti Jēra dzīvības grāmatā. (Atklāsmes grāmata 21:27)

Nu, nevajag sevi mierināt. Jaunā Derība ir mūsu cerība! Jā, tā ir mūsu cerība, bet tas nav attaisnojums grēkot. Kad jūs ģimenēs viens otru ēdat, tad nenoēdiet viens otru un nenoēdiet savu mūžīgo dzīvību. Kad grupiņās viens otru graužatnenograuziet un nenoēdiet viens otru. Dzīvojiet piedošanā! Es domāju, ka es runāju no Dieva un reālas, vienkāršas lietas, vienkāršā, skaidrā valodā, līdzīgi kā to darīja Jēzus Kristus. Viņš modināja mācekļus: “Jūs vēl guļat?” Viņi nogulēja. Lūk, kādas problēmas uzrakstīja līderi, kādas esot pamatgrupās. Neviens līderis no manas komandas nenosauca vienu lietu – grēks. Iedomājies? Labi, šī lieta tika nosaukta citos vārdos, citādāk bija noformulēta, bet neviens nepateica vārdu GRĒKS. Neviens nepateica, ka cilvēkiem ir problēma ar grēku. Ko Bībele saka par grēku?

Tur bija arī kāds cilvēks, kas trīsdesmit astoņus gadus bija gulējis nevesels. Jēzus, redzēdams viņu guļam un zinādams, ka viņš jau ilgi atrodas tādā stāvoklī, saka viņam: “Vai tu gribi vesels kļūt?” Slimais Viņam atbildēja: “Kungs, man nav neviena cilvēka, kas mani ienestu dīķī, kad ūdens tiek sakustināts; bet, kamēr es pats noeimu, cits jau aiziet man priekšā.” Jēzus viņam saka: “Celies, ņem savu gultu un staigā!” Un tūdaļ tas cilvēks kļuva vesels, paņēma savu gultu un sāka staigāt.” (Jāņa evaņģēlijs 5:5-9)

Tur bija kā cilvēks, kas neveselas bija nodzīvojis 38 gadus, un Jēzus viņu dziedināja. Pēc tam Viņš šo cilvēku satika templī un teica:

[..] “Redzi, tu esi vesels kļuvis; negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks.” (Jāņa evaņģēlijs 5:14)

Jēzus skaidri pasaka, ka grēks ir iemesls ļaunumam tavā dzīvē. Tieši grēks ir iemesls tam, ka tev nav naudas, ka tev nav veselības, ka tev laulībā kaut kas nav kārtībā. Tas ir tavs grēks, ja tāds ir. Protams, es nesaku, ka visi grēko, tomēr šodien es tieši par to runāju. Problēma ir tā, ka mēs sākam sevi mierināt, ka grēks nav grēks, gan jau Dievs to visu redz, gan jau Dievam ir pacietības mērs, gan jau man ir kāda Dieva žēlastība. Nu, ir pacietības mērs un žēlastība, bet tu nezini, cik liels. Tu domā, ka tu tā vari, bet Dievs varbūt domā citādāk. Negrēko, ka nenotiek kas ļaunāks! Jēzus skaidri pateica, ka slimības iemesls faktiski ir grēks. Pats ļaunākais, kas var notikt, ka tevi šķirošanas dienā iešķiros pie āžiem.

Un visas tautas tiks sapulcētas Viņa priekšā; un Viņš tās šķirs, kā gans šķir avis no āžiem, un liks avis pa Savu labo, bet āžus pa kreiso roku. (Mateja evaņģēlijs 25:32-33)

Daudzi teiks: “Oi, es tur to un šito darīju, es tā kalpoju, es velnus dzinu ārā.”

Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji. (Mateja evaņģēlijs 7:22-23)

Jēzus teiks: “Es neko nezinu, tu esi grēcinieks, tu dzīvoji grēkā, tu neko nedarīji, tu sevi mierināji, ej prom no Manis, Es tevi nepazīstu.” Nu, tā var gadīties. Draudze nav nekāds labdarības klubiņš. Draudze ir vieta, kur nevis ķirbji aug, bet ozoli. Draudze ir vieta, kur no salašņām kļūst par stiprām personībām. Kļūst par stiprām personībām! Draudze ir vieta, kur cilvēki iet līdz galam! Draudze ir vieta, kur cilvēki aiziet līdz Debesīm un vēl citus paņem līdzi. Es nedomāju par terorismu, es domāju par mūžīgo dzīvību, kad tu nodzīvo pilnvērtīgu dzīvi šeit virs zemes un arī mūžībā. Bet grēka dēļ jau šeit virs zemes mēs baudām problēmas. Kā tu domā, kāpēc visa šī pašreizējā globālā afēra ir iespējama? Kāpēc viss, kas notiek Latvijā un pasaulē, ir iespējams? Tāpēc, ka cilvēki grēko, bandīti grēko, viņi kalpo sātanam un grēko, cits pret citu grēko. Lūk, kur ir ļaunuma sakne. Viņi sevi mierina, ka to dara labu mērķu labā. Arī ārstiem iestāsta: “Nu, klausies, tas taču ir labu mērķu labā, tas ir visas sabiedrības labā.” Viņiem nav naudas, lai iztīrītu ielas. Nu, nabagi kaut kādi. Nevar iztīrīt ielas, un cilvēki lauž kājas, bet potēm miljardi atrodas. Dzīvo uz parāda. Latvijā nekā mums vairs nav, ne sava biznesa, nekā. Draugi, šī ir vieta, no kurienes jābrauc prom. Bet mēs būsim pēdējie, kas aizbrauc. Kad visi būs prom, tad pēdējie būsim mēs, jo šeit vairs nebūs iespējams dzīvot. Ko tu darīsi, kad tevi piespiedu kārtā gribēs potēt? Pēkšņi gribēs potēt 30+, ko tad tu darīsi?

Ko mēs darīsim? Ko Dieva lauvas darīs? Tu tikai pasaki, ko tu par to visu nedomā. “Vai, tā nav mana kategorija! Man vēl piecdesmit, aleluja!” Anglijā pirms tam spieda potēties arī 50+. “Ai, tas tikai medicīnas darbiniekiem! Tie paši potētāji tagad paši lai sprāgst nost. Tie jau tikai policisti, lai viņi potējas.” Bet pirms tam jau visiem ir piešķirti kodi. Beigās būs visiem obligāta vakcinācija.

Lūk, ko vadītāji sarakstīja, kādas cilvēkiem grupās esot problēmas. Kaut es varētu tās nelasīt! Ļoti daudz, sanāktu vēl divi sprediķi. Disciplīnas trūkums. Kā nedisciplinēts cilvēks vispār var dzīvot? Nu, kaut ko jau var sasniegt? Lūzeris! Patiesā problēma grupās – lūzerisms. Nav disciplīnas – nav panākumu. Nav disciplīnas – nav naudas. Nav disciplīnas – nav kārtība laulība. Ja nav disciplīnas, nav nekas, draugi! Tas nav grēks? Tas ir grēks, tas ir slinkums, nedisciplinētība. Šādi cilvēki negrib nodoties un grib dzīvot pa savam. Tu zini, ko nozīmē ‘grēks’? Vārds ‘grēks’ jeb ‘hamartia’ (grieķu val.) nozīmē ‘netrāpīt mērķī’. Tas nozīmē, darīt pa savam un galīgi garām. Nevis pēc Dieva prāta, bet pa savam.

Remdenība, nevēlēšanās nodoties. Vīzijas trūkums, nepietiekami ieguldīts darbs. Un vairāki vadītāji min problēmu – darbs. Cilvēks savu darbu liek augstāk par lūgšanu, augstāk par savu grupu, augstāk par savu dievkalpojumu. Tu visu savu dzīvi atdosi darbam? Tevi darba devējs izmantos, izspiedīs kā citronu un izmetīs, visticamāk. Nu, ko tu būsi ieguvis? Kā Salamans saka, kāds ir ieguvums to visu sūri un grūti darīt?

Jā, arī tā ir ļauna un bēdīga parādība: pavisam tā, kā viņš ir atnācis, tā viņam atkal ir jāaiziet. Kāds nu viņam ir ieguvums no tā, ka viņš par velti ir pūlējies? (Salamans mācītājs 5:15)

Kāds ir ieguvums, ja tev tulznas uz rokām? Jēzus taču saka, lai jūs dzenaties pēc Debesu valstības!

“Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja evaņģēlijs 6:33)

Un vēl ir rakstīts, ka labāk ir sākt ar mazumu nekā ar daudzumu bez Dieva svētības.

Labāks ir mazumiņš ar Tā Kunga bijāšanu nekā liela manta, kam nemiers un raizes klāt. (Salamana pamācības 15:16)

Nu, kam tas vajadzīgs? Kam tev tas viss virs zemes?

“Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli?” (Marka evaņģēlijs 8:36)

Kam tavs darbs, ja tava dvēsele tiek pazaudēta? Visa pasaules sistēma tā arī tiek veidota. Lai cilvēks neko citu neredzētu, kā punkts “A” un punkts “B” – darbs, skola, mājas un “Panorāma”. Panorāma, darbs, bērniem skola un atkal “Panorāma” vai stulba filma. Šobrīd vispār nekā cita vairs nav.

Vakar Cēsīs mani aicināja iekšā kafejnīcā, ārā auksti. Es negāju, jo negribu sēdēt nekādās kafejnīcās. Tāpat arī draudzē neviens nesagaidīs, ka potētajiem atļaus nākt uz dievkalpojumu. Jo tāda šeit nebūs. Man tas ļoti atgādina vienu notikumu no filmas, kas bija balstīta uz patiesiem notikumiem. Protams, es neatceros, kā sauc filmu. Kāds mātei pazīstams fašistu līdzskrējējs, policists veda ebrejus uz nošaušanu, lika viņus mašīnā. Lika tos bērnus mašīnā. Sieviete pati bija mašīnā, un viņai pašai bija divi bērni. Un varēja izglābt tikai vienu bērnu. Viņai teica, ka jāizvēlās, vienu varēs izglābt. Un zini, ko viņa teica? “Es nevaru izvēlēties!” Beidzās tā, ka policists vienu bērnu iemeta mašīnā, otru atstāja. Bet viņa neizvēlējās. Nu, kā var izvēlēties? Tu nāksi, bet tu nenāksi uz dievkalpojumu!? Kas es tāds esmu, ja šķiroju cilvēkus? Tāds pats līdzskrējējs! Katra pārdevēja, katrs mediķis, katrs darba devējs, katrs manikīrs, valsts iestāde, ikviens, kurš prasa kodu, ir līdzskrējējs. Tu gribi vai nē, bet tas ir fakts. Tu gribi vai nē, viņš ir tāds pats līdzskrējējs, salauzts, un viņš to dara. Mēs visi esam līdzdalībnieki bandītismā un noziegumā. Visi! Pļaviņš pareizi teica, ka viss beigsies tajā brīdī, kad mēs visi noņemsim maskas, visi kopā! Kur tad ir mūsu lielais Dievs? Facebook grupā “Dieva lauvas” es esmu ierakstījis, ka caur administratoru nāk raksts, un lai paši rakstām viedokļus, neievietojam, paši rakstām savus rakstus, un tos akceptē, bet tikai atbilstoši mūsu noteikumiem un uzstādījumiem. Un ļoti reti ir tāds raksts, ko var apstiprināt. Nu, tādas muļķības cilvēki raksta! Ir arī tādi cilvēki, kuri varētu savu viedokli pateikt, bet to nedara. “Kad man ir nauda, es nedrīkstu, kad man nav naudas, es nevaru.”

Pasaulīgums tiek minēta kā bieža cilvēku problēma. Darbs, pasivitāte, neuzņemas atbildību, bezatbildība. Nav mērķu, negrib mainīties. Koncentrēšanās uz sevi, egoisms, remdenība, slinkums, nevēlēšanās maksāt cenu. Prioritāte ir sava dzīve. Un negrib pieņemt izaicinājumus! Nu, daudzas ir tādas lietas, kas pēc līderu prāta ir problēmas. Un šis sprediķis nav par to, kas ir labs. Šis ir par to, kas ir slikts. Par problēmām. Jo Pēterim un mācekļiem bija problēma. Brīdī, kad notika globāls notikums, kas skāra viņus pašus, mācekļi vienkārši gulēja, un pēc tam nodeva Kristu. Tieši tāpat notiek arī šodien. Ja tu turpināsi gulēt, tanī dienā, kad notiks šķirošana, tu nonāksi tajā vietā, kur negribēji. Tu cerēji, mierināji sevi, ka gan jau kaut kā tiksi iekšā… Un arī visu savu dzīvi un to potenciālu, ko Dievs tev ir devis, lai tu to realizētu, būsi palaidis garām… Tu būsi nulle, nostrādājis savā bezjēdzīgajā darbavietā. Mēs nesakām, ka darbs ir bezjēdzīgs. Bet kam tu tur strādā, kāpēc? Padomā! Kā dēļ tu atstāj lūgšanas, atstāj savu aicinājumu? Tu esi vienkāršs, piemēram, tu māki rakt grāvjus. Tu tā roc grāvjus, ka tev nav laika nekam citam. Nu, forši, tāds dzīves piepildījums, aicinājums!? Svarīgākais dzīvē? Vismaz kalpošanā tu vari kaut ko uzrādīt. Dot kaut kādu ieguldījumu kalpošanā un draudzes izaugsmē. Ja cilvēks kalpo Dievam un viņam nav nekam laika, tas vēl ir saprotams, bet tad viņam jābūt panākumiem kalpošanā. Viņš ir izglābis cilvēkus, viņš ir vadītājs. Bet citādāk tā var nogulēt, draugs, visu dzīvi. Bet ir arī labā ziņa, draugi! Ir divas sliktās Rakstu vietas. Pēteris gulēja un visu nogulēja, un mēs sevi mierinām, un reiz kritīs tie, kas sevi mierina, un nepiecelsies. Bet ir arī trešā Rakstu vieta.

“Bet arī vēl tagad,” saka Tas Kungs, “griezieties atpakaļ pie Manis no visas savas sirds ar gavēšanu, asarām, nožēlām un sērām! Saplosiet savas sirdis un ne savas drēbes un atgriezieties pie Tā Kunga, sava Dieva! Jo Viņš ir žēlīgs, līdzcietīgs un lēnprātīgs, Viņam bezgalīgi laba sirds, un Viņam paliks jūsu žēl jums uzliktā soda dēļ. Kas zinaViņam varbūt atkal tiešām kļūst jūsu žēl un Viņš parādīs jums vispirms Savas žēlastības svētību ar to, ka darīs iespējamu nest jums atkal ēdamos un slakāmos upurus Viņam, Tam Kungam, jūsu Dievam.” (Joēla grāmata 2:12-14)                            

Lai arī cik bezcerīgi viss liekas šobrīd, skaties šos pantus. Līdz šai rakstvietai Joēla grāmatā ir šausmas sarakstītas par to, kas notika un kas notiks. Tajā laikā, kad cilvēki varēja upurēt Dievam, viņi neupurēja. Tajā laikā, kad varēja nākt uz draudzi, viņi negāja. Tajā laikā, kad varēja brīvi lūgt Dievu, viņi nelūdza. Jo tur runa ir par to, ka ir aizliegums, viņi vairs nevar to darīt. Nav vairs upuru templī, viss ir izpostīts. Viņš saka, kas zina, ja jūs gavēsiet un atgriezīsieties pie Dieva, varbūt Dievs apžēlosies un ļaus atkal apmeklēt dievkalpojumus, ļaus atkal lūgt Dievu. Tad, kad tu varēji lūgt, tu nelūdzi, bet tagad tu varbūt nemaz neesi vairs spējīgs to darīt? Daudzus gadus atpakaļ kāds pravietis Zviedrijā man kaut ko teica, un tas man bija tāds piedzīvojums. Viņš skaidri teica, ja es nesākšu disciplinēti studēt Dieva vārdu, tad Dievs atņems man vēlēšanos kalpot. Iedomājies, Dievs pat vēlmi var atņemt, ka cilvēkā nav vēlmes vispār nekam, kas ir saistīts ar Dievu! Iedomājies, tu nomaini dievišķo pret radību, pret zemisko. Nodzīvo savu dzīvi kārībās un baudās. Vai vispār, sliktākajā gadījumā, vienās problēmās. Un galu galā nonāc tur, kur tu negribētu nonākt. Un neko neesi aiz sevis atstājis.

“Kas zina, Viņam varbūt atkal tiešām kļūst jūsu žēl un Viņš parādīs jums vispirms Savas žēlastības svētību ar to, ka darīs iespējamu nest jums atkal ēdamos un slakāmos upurus Viņam, Tam Kungam, jūsu Dievam. Pūtiet taures Ciānas kalnā, gavējiet godbijībā, izsludiniet grēku nožēlas dienu! Savāciet vienuviet visu tautu, svētījiet draudzi, sapulciniet tautas vecajus, savediet un sanesiet kopā visus bērnus un zīdaiņus! Līgavainis lai iziet no savas mītnes un līgava no savas dzīvojamās telpas!” (Joēla grāmata 2:14-16)        

Mēs kā draudze sapulcējam visas draudzes kopā. Tieši ar šādu mērķi. Tā ir liela žēlastība, ka process Latvijā turpinās. Bet ne tādā veidā, kā es biju gaidījis, un tomēr mums ir kristīga partija. Mēs esam partija, mēs esam politisks spēks. Bet lauvas sirdī. Tā kā piemērā par mazo meitenīti, kura ēda lielu cukurvati. Kad viņai jautāja, kur tev tik daudz iet iekšā, viņa atbildēja: es tikai izskatos tāda maza, bet no iekšpuses esmu liela! Tādi, šādi un it nekādi mēs esam. Un tomēr mēs esam lieli no iekšpuses. Mēs esam ķēniņi un priesteri! Un mums nav nekā neiespējama. Un mēs visu varam apgūt un visu varam panākt. Un visgardāk smiesies tas, kurš smiesies pēdējais.

Tev ir dusmas uz tiem bandītiem valdībā? Lūk, ko Dievs saka:

Dāvida dziesma. Nesaniknojies par tiem, kas ir nekrietni, un nekļūsti naida pilns pret ļauna darītājiem! Jo tāpat kā zāle tie ātri nokaltīs un kā lapu zaļums tie novītīs. Ceri uz To Kungu un dari labu, paliec savā zemē un dzīvo ar godu. Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas! (Psalms 37:1-4)

Meklē prieku savā Kungā, attiecībās ar Viņu, savā draudzē. Paliec savā zemē un dzīvo ar godu. Nekāda apstākļu maiņa neko nemainīs.

Ceri uz To Kungu un dari labu, paliec savā zemē un dzīvo ar godu. (Psalms 37:3)

Tūkstošiem cilvēku izbrauks ārā no šīs valsts. Līdz vēlēšanām vēl ir ļoti daudz laika, un diemžēl viņi izbrauks, jo nav otras tādas valsts Eiropā, nav sliktākas valsts kā Latvija, kur tā izturās pret cilvēkiem. Šeit ir vissliktāk. Valdība šeit izturas pret cilvēkiem visciniskāk. Nekur citur, nevienā citā valstī tā nav. Es par to esmu pārliecinājies daudzas reizes. Bet Dieva vārds saka, lai tu meklē prieku savā Kungā un paliec savā zemē, un dzīvo ar godu. Jo mēs esam gaisma pasaulei, un mēs esam gaisma Latvijai. Un tieši kopā mēs varam. Kurss ir uzņemts ļoti pareizs. Pirmkārt, mums ir vīzija – Dieva svētīta Latvija. Otrkārt, mums ir 190 grupas, kopā ar atvērtajām grupām, kuras neviens nekādos apstākļos nevar iznīcināt. Tas nav iespējams. Mums ir Kristus lielā pavēle, mums ir draudze, mācītājs, šāds tāds it nekāds, bet ir. Cerība ir, Dievs saka.

Mācība īsumā. Nenoguli savu dzīvi, nenoguli savu aicinājumu un nenoguli mūžīgo dzīvību! Un nenoguli notikumus, kas notiek, lai pēc tam nebūtu dārgi jāmaksā. Nenoguli, esi nomodā! Ja tu esi kritis grēkā, vienmēr ar visu var tikt galā, un tikai Dievs ir tas, kurš izlemj, vai tu tiešām vari tikt galā vai nē. Tikai Dievs to izlemj. Un Jēzus konkrēti saka: “Redzi, tu esi vesels kļuvis; negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks.” (Jāņa evaņģēlijs 5:14) Nemierini sevi! Jo pats ļaunākais var būt, ka tu stāsti sev, ka viss ir kārtībā. Kaut gan mācītājs tevi kā Jēzus Pēteri modina. Es daru visu, lai tevi pamodinātu! Skaitļi, draugi, nemelo. Skaitļi un darbi nemelo, vai mēs guļam, vai mēs esam nomodā. Mēs kā draudze esam avangardā. Jums nav tiesības gulēt! Ja mēs gulēsim, tad visi gulēs. Man tā šķiet, ka kristīgajā pasaulē mēs būsim pēdējie, kas kaut ko vēl var mainīt. Tieši mēs varam kaut ko mainīt. Tieši mēs varam pavilkt arī citus līdzi.

Ir tāda filma “Brat” (“Brālis”). Tā man patīk, jums var nepatikt. Man tā daudz ko atgādina. “Viss spēks pilsētā,” brālis teica, jo domāja, ka viss spēks ir taisnībā. Tev var nebūt nauda, tev var nebūt nekas, bet tev var būt taisnība. Tavs spēks un mūsu spēks ir tikai taisnība. Un Dievs ir ar mums! Lai ko arī citi neizdomātu, ka Dievs ir ar viņiem, lai kā arī viņi tur māžojas, Dievs ir apspiesto un nabago pusē. Un Jēzus saka, ka pasaulē varenie apspiež mazākos, bet Viņa Valstībā tā nebūs. Jo Dievs ir bāreņu Dievs, atstāto Dievs, mūsu Dievs. Un Viņš ir ar mums. Viņš mūs neatstās, tu redzēsi, būs arī brīnumi un zīmes. Es nezinu, kā beigsies ar mūsu draudzes telpām, jo ļoti iespējams, ka mums būs jāatdod telpas, ko mēs paši esam būvējuši. Viņi mums tās būs atņēmuši. Jo viņi tikai pagarina šo situāciju, tikai pagarina. Iespējams, ka pagarinās vēl līdz maijam. Nevar zināt. Viņi nav normāli, viņi ir slimi, šie cilvēki. Viņi grib mums atņemt visu. Tādā laikā dzīvojam. Bet visās šājās lietās Dievs mums palīdzēs un vērsīs visu mums par labu. Dievs, svētī Latviju! Esi nomodā, nepalaid garām šo cirku un teātri. Nepalaid garām savu dzīvi. Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi ”Esi nomodā!” pierakstīja un rediģēja draudzes ”Kristus Pasaulei” redakcija