Evas stāsts ir piemērs tam, cik svarīgi ir zināt patiesību,
jo ļoti daudzi cilvēki dažādas garīgās aktivitātes un parādības uzskata par Dieva darbību, taču īstenībā ir tieši pretēji. Tādēļ šo cilvēku dzīvēs sāk notikt nelaimes, pašiem neapzinoties – kāpēc. Izvēloties ceļu ar Dievu, Eva šobrīd ir iesākusi jaunu dzīvi – daudz piepildītāku un drošāku.

„Jau kopš pašas bērnības atceros, ka manā ģimenē bija okultisms. Mana vecmamma izmantoja katru izdevību, lai meklētu palīdzību pie „tantiņām”, zīlniecēm, dziedniekiem un visdažādākajiem cilvēkiem, kas sev piedēvēja īpašas spējas, bet kuri nemaz nebija cilvēki no Dieva. Toreiz es to neapzinājos. Mums bija arī radiniece, kura ļoti ienīda un apskauda mūsu ģimeni. Lai kaut kā ieriebtu, viņa veica dažādus okultus rituālus un burvestības. Tiklīdz mums bija kāds labs notikums, piemēram, kāzas, šī radiniece tika redzēta noejam gar mūsu māju un kaut ko pakaisam. Tā kā mana ģimene tolaik nebija ar Dievu, mums nebija nekādas apsardzības un, protams, šiem rituāliem bija sekas, kas ievilkās visas manas dzīves garumā. Pirmkārt, mūsu rados izjuka ģimenes – gan manai mammai, gan māsai. Mans tēvs no ģimenes aizgāja, kad man vēl nebija gads. Pēc tam viņš arī vairs neinteresējās par mani un neatbalstīja manu mammu. Vēlāk manā dzīvē ienāca patēvs, kurš nemīlēja mani, lietoja alkoholu, bija emocionāli un fiziski vardarbīgs un, turklāt, seksuāli mani izmantoja. Kā mazs bērns es to nesapratu, mēģināju visādi mammai pateikt to, kā jūtos, bet droši vien pietiekoši precīzi nepateicu problēmu, un mana mamma tā arī nesaprata. Vēlāk, kad sāku dzīvot patstāvīgi, gāju uz dažādiem tusiņiem un iedzeršanām, kur iepazinos ar vīriešiem. Visa mana dzīve šķita mutuļojam tādā haosā – dažādi partneri, alkohols un uzdzīve. Mana pirmā darba vieta bija naktsklubs, kur arī iesāku darīt šīs lietas. Šajā dzīves posmā, kad jutos slikti, es mēdzu lūgt Dievu, jo bērnībā mana vecmamma, kas paralēli okultismam ticēja Dievam un zināja dažas lūgšanas, bija to iemācījusi arī man. Es lūdzu Dievam palīdzību.

Okultisms, ko piekopa mani radi, ienāca arī manā dzīvē – arī es izlēmu pamēģināt gaišreģu padomus. Tas bija mans izmisuma sauciens, kad nekas vairs nepalīdzēja. Pāris reizes aizgāju pie tā saucamā „garīgā padomdevēja” un zīlnieces un tad pārstāju, jo īsti neredzēju rezultātu. Pēc tam savās mājās sāku izjust dēmonisku klātbūtni – kustības, skaņas, redzēju dažādas sejas un sajutu, ka telpā neatrodos viena. Mājā plīsa elektrības vadi un trubas. Man šķita, ka jūku prātā. Jau toreiz nojautu, ka tas varētu būt saistīts ar okultistu apmeklējumiem.

Mana mamma bija sākusi ticēt Dievam un ļoti lūdza par mani. Viņa man uzdāvināja Jauno Derību, kurā es ierakstīju savu vārdu, sakot, ka pieņemu Jēzu Kristu par savu Glābēju. Kopš tā mirkļa man sākās pārmaiņas dzīvē. Ja iepriekš šķita, ka mana dzīve kā akmens ripo no kalna uz leju, tad tagad apzinājos, ka viss iet uz augšu un visas dzīves sfēras sāka sakārtoties. Tomēr attiecību veidošanu ar vīriešiem es nebiju atmetusi. Tagad saprotu, ka grēks šķir no Dieva un traucēja manai ticībai pieaugt. Drīz vien manas lūgšanas un Bībeles lasīšana kļuva arvien „šķidrākas”, vairs neattiecos pret to tik nopietni, līdz pavisam pārstāju apmeklēt draudzi un lūgt. Tā pagāja kādi desmit gadi, stāvot ar abām kājām uz dažādiem ceļiem.

Man bija kāda draudzene, kas bija sākusi aktīvi ticēt Dievam un apmeklēt draudzi. Viņa ļoti iedvesmoja mani. Es arī sāku Dievam lūgt, lai viņš palīdz man atsākt tuvoties Viņam, jo biju jau piedzīvojusi vienreiz izmaiņas. Sanāca tā, ka internetā man uzrakstīja kāds cilvēks no draudzes „Kristus Pasaulei” un uzaicināja mani. Es to uztvēru kā Dieva aicinājumu. Šeit man ļoti patika mājas grupiņas, kurās draudzīgā un patīkamā atmosfērā pārrunā Dieva vārdu, lūdz un atbalsta viens otru. Sāku apmeklēt gan mājas grupiņas, gan dievkalpojumus. Es nožēloju grēkus un ieaicināju atkal Jēzu Kristu savā dzīvē. No jauna sajutu Dieva klātbūtni. Mana ikdiena kļuva produktīvāka un pavērās skaidrāks skats un lietām. Es atjaunoju savu lūgšanu dzīvi un atsāku lasīt Bībeli. Liela loma ir arī draudzībai ar citiem cilvēkiem – es nejūtos viena, zinu, ka man vienmēr būs atbalsts mājas grupiņā, ka manā dzīvē notiek un notiks, kā ir rakstīts 1. psalmā Bībelē: “Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā, bet kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību. Tāds ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes pareizā laikā un kam lapas nesavīst. Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas.”

Es zinu, ka, ejot Dieva ceļus, man viss labi izdosies. Esot ar Dievu, tev nāk svētība dzīvē, turpretī piekopjot sātaniskas darbības – dažādus grēkus, okultismu, ienāk lāsts. Viens no man vislielākajiem pavērsieniem bija draudzes trīs dienu lūgšanu seminārs, kurā izskaidro dažādas garīgas lietas un cēloņus un lūdz par dažādām lietām. Šajā seminārā tika salauzta jebkāda saistība ar okultismu un grēku manā dzīvē. Esmu pilnīgi brīva un gatava dzīvot svētu dzīvi, veidot pareizas attiecības ar pretējo dzimumu pēc Dieva prāta, kas nesīs augļus, nevis pazušanu. Es zinu, ka ar Dievu man ir apsardzība – nekādas burvestības mani neskar! Es tagad apzinos, ka okultisms pavēra velnam durvis manā dzīvē, kas ienesa citus grēkus un daudzas problēmas. Paldies Dievam, kurš mani ir atbrīvojis un palīdzējis iesākt jaunu dzīvi! Esmu laimīga!

Cilvēkiem, kuri vēl nepazīst Dievu vai nodarbojas ar okultismu, vēlos teikt – velna mērķis nav cilvēkam palīdzēt, tieši otrādi – viņš vēlas cilvēku iznīcināt. Un, piekopjot dažādas okultas aktivitātes, mēs paveram durvis visam negatīvajam. Tādēļ izvēlies ceļu ar Jēzu Kristu un tava dzīve ies uz augšu!”

Evas Meržejevskas liecību pierakstīja Kristīne Zeltiņa