Es ticu, ka to cilvēku dzīvēs, kuri piedalās Dieva darbā, ir īpaša Dieva svētība.
Vai tu tici tam? Dieva darbā mēs piedalāmies dažādos veidos, kalpojot un uzņemoties kādu konkrētu darbu draudzē. Mēs, draudze, kā viens veselums, katrs ieņemot savu vietu, nesam svētību savai tautai un zemei. Tēvreizē mēs lūdzam: Lai nāk Tava valstība un Tavs prāts lai notiek! Dieva valstība nāk konkrētā tautā caur augošu draudzi. Jēzus atnākšanas mērķis virs zemes ir Dieva valstības nākšana. Kad Jēzus bija miesā šeit, virs zemes, Viņš darīja brīnumus un zīmes. Viens no brīnumiem bija notikums, kurā Jēzus pabaroja vairākus tūkstošus cilvēku ar piecām maizēm un divām zivīm. Tas bija finansiāls brīnums. Tici tam vai nē, bet tas ir rakstīts Dieva vārdā, un Jēzus šos brīnumus darīja. Tie bija finansiāli brīnumi. Pirmo reizi Jēzus šādu brīnumu izdarīja, pabarojot piecus tūkstošus vīru, neskaitot sievietes un bērnus, kas bija ar viņiem. Tajā laikā sievietes nebija nekas. Šodien tu esi kaut kas, un īpaši mūsu draudzē! Tu esi vairāk nekā kaut kas! Nav gluži tā, ka sieviete nebija pilnīgi nekas, bet viņas noteikti neskaitīja. Skaitot cilvēkus, skaitīja tieši vīriešus. Lūk, toreiz Jēzus ar piecām maizēm un divām zivīm pabaroja piecus tūkstošus vīru.

Jānim Kristītājam tika noņemta galva. Kad Jēzus to uzzināja, Viņš nošķīrās jeb krieviski tas būtu ‘уединился’. Jēzus aizgāja vientuļā vietā, lai lūgtu Dievu kopā ar mācekļiem. Bet cilvēki, uzzinājuši kur Jēzus atrodas, no visas apkārtnes ciemiem satecēja tieši šajā vietā. Jēzus sirds iežēlojās par šiem cilvēkiem un Viņš dziedināja neveselos. Kādā brīdī mācekļi nāca pie Jēzus un teica: “Atlaid šos cilvēkus, ka viņi iet tuvējos miestos un pērk sev kaut ko ēdamu.” Tur bija bērni, sievietes, kā arī vīrieši, veci un jauni, un visu šo laiku viņi nebija ēduši. Jēzus mācekļiem atbildēja: “Dodiet jūs viņiem ēst!” Tas šķiet nereāli – pabarot piecus tūkstošus cilvēku ar to pārtikas daudzumu, kas viņiem bija. Mēs varam rēķināt, ka tāds daudzums pietiktu 15-20 cilvēku lielam pūlim. Kā var pabarot pilsētu Valmieras lielumā ar pieciem maizes kukuļiem un divām zivīm? Kādās citās Rakstu vietās rakstīts, ka vēl mācekļiem bijuši 200 vai 300 denāriji. Tā arī ir ļoti maza summa, lai pabarotu tādu cilvēku pūli. Jēzus teica: “Dodiet jūs viņiem ēst!” Mācekļi deva Jēzum to, kas viņiem bija. Jēzus pateicās, lauza maizi, un mācekļi to deva ļaudīm. Visi paēda, un pāri palika 12 grozi. Tas bija finansiāls brīnums. Jēzus teica: “Viņiem nav jāiet projām! Dodiet Man šīs piecas maizes un divas zivis, Es tās lauzīšu, un mēs būsim paēduši.” Jēzus nevēlējās, lai cilvēki ietu prom. Jēzus izmantoja finansiālu brīnumu, lai pabarotu cilvēkus ar Dieva vārdu.

Viņš mācīja Savus mācekļus uzticēties un pabarot cilvēkus ar Dieva vārdu. Lai ievestu cilvēkus Dieva valstībā, ir nepieciešamas finanses. Jēzus mācekļiem mācīja uzticēties Viņam arī finanšu lietās, jo Viņš izmantoja finanses, lai pabarotu cilvēkus ar garīgo maizi. Mācekļi nebija tāpat vien ar Jēzu, lai tikai baudītu Dieva klātbūtni, bet lai kalpotu cilvēkiem. Tu esi redzējis Dieva vārdā, ka mācekļi tā vienkārši bauda Dieva klātbūtni, esot kopā ar Jēzu? Tieši otrādi, viņi ir kopā ar Jēzu un kalpo cilvēkiem. Otro reizi Viņš pabaroja četrus tūkstošus cilvēku. Palika pāri septiņi grozi. Vēl viens brīnums. Pēc abiem šiem gadījumiem mācekļi sēdās laivā kopā ar Jēzu un devās kalpošanas darbā. Viņi bija aizmirsuši paņemt līdzi maizi. Viņiem bija daudz maizes un visa kā, bet viņi aizmirsa paņemt līdzi pārtiku, dodoties kalpot. Viņi bija tā pieraduši, ka Jēzus baro cilvēkus, un tik ļoti pieraduši paļauties uz Jēzus ticību, ka viss viņiem pietiks, ka viņi nepaņēma līdzi pārtiku. Mācekļi savā starpā sarunājās: “Mēs neesam pārtiku līdzi paņēmuši.” Jēzus tajā brīdī mācīja: “Sargieties no saduķeju un farizeju rauga,” un mācekļi Viņu pārprata. Viņi domāja, ka Jēzus runā par maizi. Un Viņš, viņu domas redzēdams un dzirdēdams sarunas, teica: “Kāpēc jūs domājat, ka jums nav maizes? Jūs atceraties tos piecus tūkstošus cilvēku un cik pāri palika? Un cik pāri palika, kad pabarojām septiņus tūkstošus cilvēku?” Jēzus ļoti stingri vērsās pret viņiem: “Jūs esat nesaprašas, kāpēc jūs domājat, ka nav maizes? Jūs esat redzējuši tik daudz brīnumu tikai tāpēc, ka esat bijuši kopā ar Mani kalpošanā, lai pabarotu cilvēkus.” Jēzus ļoti skaidri pasaka: ja tu esi kopā ar Viņu vienā laivā, ja esi ar Viņu misijā, ja tu ej kopā ar Viņu, lai pabarotu cilvēkus, ja tu esi kopā ar Viņu, lai vestu cilvēkus Dieva valstībā un celtu draudzi, tad tev ir pārdabiska finansiāla apgādība. Tev ir īpaša Dieva svētība.

Un, kad Jēzus lauza maizi, Viņš ņēma šīs piecas maizes un divas zivis, pateicās, pārlauza un deva mācekļiem. Tev tas kaut ko neatgādina? Vakarēdiens! Simboliski Viņš baroja cilvēkus ar Savu miesu un ar Savām asinīm, ar evaņģēlija vēsti, ar Sevi. Un mēs esam dalībnieki evaņģēlija vēsts izplatīšanā ar savu kalpošanu un ar mazāku vai lielāku darbu. Darbs ir nauda, un nauda ir darbs. Ja tu to dari, tev ir finansiāla svētība. Tev vispār ir svētība. Jēzus maksāja, lai cilvēki paliktu, lai viņi neizklīstu pa miestiem pirkt pārtiku. Mācekļi bija kopā ar Viņu, un Jēzus viņus mācīja ticēt par finansiālu apgādību. Un viens no galvenajiem punktiem apgādībai ir būt kopā ar Viņu laivā, esot misijā. Mēs ziedojam un dodam savas desmitās tiesas, un tas ir mūsu darbs naudas izteiksmē, un tādējādi mēs esam kopā ar Jēzu Viņa laivā. Mēs esam kopā ar Viņu misijas darbā, mēs kopā dalām Viņa miesu un asinis. Mēs esam viens, mēs Viņā, Viņš mūsos. Tu kopā ar Viņu esi augšāmcēlies un tev ir mērķis virs zemes – vest cilvēkus pie Dieva, celt Viņa valstību no sevis un citiem. Mēs pēdējā laikā vācām ziedojumus evaņģelizācijai, jo rīkojam evaņģelizācijas dievkalpojumus 40 pilsētās. Tā nauda, ko esam paši ziedojuši, un laiks, ko cilvēki iegulda, ir nesis augļus. Jaunie cilvēki, kuri ir atnākuši uz mājas grupiņām, nav tikai skaits, tie ir reāli dzīvi cilvēki, kuri ir pieņēmuši Jēzu par savu Glābēju, cilvēki, kuri ir pievienojušies Dieva valstībai un dzīvībai. Tā ir svētība un iemesls, kāpēc mēs kalpojam un arī ziedojam.

Manā dzīvē ir notikuši trīs brīnumi – es piedzimu, es jaunpiedzimu, un trešais ir draudze. Trīs brīnumi, un mani Dievs varēja pie tā lietot. Tu arī esi Dieva brīnums. Draudze ir Dieva brīnums. Jēzus māca Savus mācekļus, un es mācu savu draudzi, ka finansēm ir būtiska vieta draudzes celtniecībā. Uz visiem cilvēkiem, kuri piedalās draudzes celtniecībā, ir īpaša Dieva svētība. Ja tev ir bizness, Dievs svētīs tavu biznesu, ja tev ir konstanta alga, Dievs svētīs, ka tu to gudri iztērēsi. Šajos jaunajos divu nedēļu dievkalpojumos ir atnākuši 425 jauni cilvēki, kuri iepriekš nav bijuši draudzē. Ir atvērtas vairākas jaunas mājas grupas vai draudzes. Es tam ticu – ja es piedalos Dieva darbā, tad Dievs svētī manu dzīvi. Ja es rūpējos par Dieva darbu, Viņš rūpējas par manām vajadzībām. Kopš es esmu ar Kristu, es ne reizi neesmu izjutis trūkumu. Un to nejutīsi arī tu, ja sekosi Jēzus piemēram!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Finanses – svarīga kalpošanas daļa” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija