Garīgā tēva nozīme

21. janvāra dievkalpojuma tēma ir „Garīgā tēva nozīme.”
Ko tas īsti nozīmē? Mācītājs mums šoreiz sīki izklāsta, kas ir garīgais tēvs, kāpēc mums tāds ir vajadzīgs, un, kas ir tad, ja mums nav sava garīgā tēva.

Es tikko lūdzu lūgšanu, lai Dievs jūs atbrīvo un dziedina. Inga tikko liecināja, ka viņai bija mantoti lāsti no viņas senčiem. Tu varbūt reizēm dari tādas lietas, ko pats nesaproti, kāpēc tu to dari. Patiesība ir vienkārša – tavos senčos kāds tieši tā ir rīkojies, un caur to tavos senčos ir atnākuši velna sūtītie gari, kas saimnieko viņu dzīvēs un pāriet uz tavu dzīvi. Senču lāsti. Es mierīgi tagad varu lūgt: „Dievs dziedini un atbrīvo!” Dievs arī atbrīvo un dziedina, taču, ja tu patiesi gribi būt brīvs no tēvu lāstiem un dzīvot pilnvērtīgi, tev ir nepieciešams garīgais tēvs. Tev ir nepieciešams būt reālā mājas grupiņā ar reālu garīgo līderi. Tev ir nepieciešamas attiecības ar šo cilvēku, kurš spēj parādīt, atklāt tavā dzīvē kādas lietas, kas tev ir jāmaina, kas tevi var iedrošināt, kas var būt par atbalstu un kuru Dievs lieto, lai celtu tevi. Piemēram, bērni. Kam pienākums ir audzināt bērnus? Vecākiem vai Dievam? Tu esi laidis pasaulē bērnus, un tad tu atstāj viņus bērnudārzā vai skolā. Tu nezini, ko viņi dara pa ceļam uz skolu, cik ilgi viņi ir bijuši skolā. Vai vēl labāk – tu izbrauc no valsts un vispār atstāj bērnus. Vai arī neseko līdzi tam, ko bērns skatās televīzijā vai internetā. Tu nekontrolē to, kur viņi iet un ko viņi dara. Un tajā pašā laikā tu apmeklē kādu draudzi, bet savus bērnus atstāj Dieva ziņā. Dievs negādās par taviem bērniem! Dievs grib, ka mēs paši audzinām savus bērnus. Dievs arī nerūpēsies par tavām finansēm, ja nestrādāsi un nedosi Dievam, kas Viņam pienākas. Ja mēs esam laiduši pasaulē bērnus, tad Dievs uzliek mums viņus audzināt paklausībā Dievam.

Bībele saka, ka tad, kad cilvēks atzīst Kungu, Jēzu Kristu, un kad Jēzus kļūst par viņa Glābēju, tad cilvēks kļūst par Dieva bērnu. Kopš tā brīža, kad izveidojam attiecības ar savu Debesu Tēvu, Viņš kļūst arī par mūsu Tēvu.

Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem. Efeziešiem 4:11

Viņš ir devis cilvēkus, garīgos līderus. Dievs nesaka, ka Viņš pats audzinās Savus bērnus un cels savu draudzi, bet, ka Viņš to darīs caur cilvēkiem.

Timotejam, savam īstam dēlam ticībā: žēlastība, apžēlošana, miers no Dieva Tēva un Kristus Jēzus, mūsu Kunga. 1.Timotejam 1:2

Timotejs nebija Pāvila īstais dēls. Viņš bija Pāvila garīgais dēls. Jēzus arī bija garīgais tēvs 12 cilvēku grupai. Viņš viņus audzināja, rūpējās par tiem un bija par tēvu viņiem. Dieva plāns virs zemes ir, lai katram jaunpiedzimušam Dieva bērnam būtu Dieva iecelti garīgie vecāki, kuri ir cilvēki. Es bieži dzirdu un sastopos ar neizpratni par mājas grupām, par garīgo līderību. Pasaule iet uz priekšu, attīstās, bet draudzēm, pārsvarā Latvijā, pietiek ar vienu mācītāju. Bet mācītājs nevar būt draudzē visiem par garīgo tēvu, nevar iedziļināties katra vajadzībās, pavadīt laiku ar katru vairākas stundas. Arī es nevaru katram no jums norādīt lietas, kas būtu jāizmaina. Tāpēc man ir grupa ar līderiem, kuriem es kalpoju un par kuriem rūpējos. Un šie līderi savukārt rūpējas par saviem grupas cilvēkiem. Šādā veidā, caur cilvēkiem, kuri uzdrīkstējušies būt par līderiem, es varu aprūpēt visu draudzi. Daudzi kristieši to sauc par kontroli. Bet nav iespējams cilvēkam pilnvērtīgi augt bez sava garīgā līdera. Bībele skaidri saka, ka Jēzum bija 12 mācekļi. Ja tu gribi būt draudzē un sekot Jēzum, tad tev ir jābūt savam garīgajam tēvam. Arī Apustuļu darbos skaidri teikts, ka pirmo kristiešu draudze pulcējās Templī, bet pa mājām tie lauza maizi un bija sadraudzībā viens ar otru.

Lūk, dažas Rakstu vietas no Vecās Derības, kur skaidri redzama garīgā vadītāja loma un nozīme. Iesaku mājās pārlasīt.

2. Laiku 21:1-20

2. Laiku 22:1-12

2. Laiku 24:1-24

Šajās rakstu vietās ir runa par ķēniņu Joāsu. Viņš bija Jūdas ķēniņš, svētīts un dievbijīgs valsts vadītājs. Taču viņa dzimtas kokā bija cilvēki, kuri bija elku dievu pielūdzēji un Dieva ienaidnieki. Neraugoties uz savu dievbijību, viņam mantojumā nāca līdzi ļoti smaga pagātne, grēki un lāsti.

Vai tu zini to, ka arī tev pa pēdām seko vecie velni? Jā, tu esi saņēmis atbrīvošanu, bet velni seko tev un gaida izdevīgu brīdi, lai iemājotu atpakaļ. Lielākā daļa no grēkiem, problēmām un atkarībām, no kurām tu esi cietis gadiem un nu beidzot esi brīvs, ir mantota no mūsu senčiem. No mammas, tēta, vecāsmātes un vecātēva. Par dažiem radiem tu zini daudz, par dažiem neko. Iespējams, tev ir dīvainas tieksmes, kas ir mantotas no taviem vecākiem vai vecvecākiem, kuri savā dzīvē ir piekopuši šo grēku. Bībele saka, ka tēvu grēki tiks piemeklēti pie bērniem. Izdzītie dēmoni grib tikt atpakaļ. Kad velni ir izdzīti, viņi ņem septiņus citus, vēl ļaunākus, un nāk atpakaļ. Un, ja kristietis nestaigā paklausībā Dievam, tad šī cilvēka dzīve kļūst vēl ļaunāka, kā iepriekš. Uzdrošinos apgalvot, ka ja tev nav garīga tēva, tad tie velni, kas seko tev pa pēdām no tavas vecās dzīves, 99,8% gadījumu atgriezīsies. Lāstus nevar salauzt vienā dievkalpojumā. Dziedināšanu nevar saņemt vienā dievkalpojumā. Tāpēc tev ir nepieciešams savs garīgais tēvs, kurš tevi audzina, vada un rūpējas par tavām attiecībām ar Dievu. Bez savas garīgās autoritātes tu esi nepasargāts.

Ķēniņam Joasam ciltskokā bija Izraēla ķēniņš Ahabs un Izebele. Viņa senčos bija cilvēki, kuri slepkavoja Dieva cilvēkus, priesterus un praviešus. Līdz ar to ķēniņš Joass nāca no nolādētas dzimtas. Lūk, viņa vectēvs Jorāms:

Jorāms bija trīsdesmit divus gadus vecs, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja Jeruzālemē astoņus gadus. Un viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļus, kā to Ahaba nams bija darījis, jo viņam bija Ahaba meita par sievu, un viņš darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs. 2. Laiku 21:5-6

Ķēniņš Jorāms bija bezdievīgs vīrs, kurš bija saradojies ar Ahabu, kurš bija praviešu slepkava.

Viņš uzcēla arī augstieņu svētnīcas Jūdas kalnos, pavedināja Jeruzālemes iedzīvotājus piekopt elku kalpību un noveda Jūdu neceļos. 2. Laiku 21:11

Joāsa vectēvs Jorāms noveda valsti neceļos, viņš bija elku kalps.

Tad viņa rokās nonāca pravieša Ēlijas vēstule, kurā bija rakstīts: “Tā saka Tas Kungs, tava tēva Dāvida Dievs: tāpēc ka tu nestaigā sava tēva Jošafāta un Asas, Jūdas ķēniņa, ceļus, bet esi sācis staigāt Israēla ķēniņu ceļus un esi darījis, ka Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji ir nodevušies elku kalpībai, kāda bija Ahaba nama elku kalpība, un tu esi arī nokāvis savus brāļus, visu savu dzimtu – viņus, kuri bija labāki nekā tu, esi tu nokāvis, – tad redzi, Tas Kungs tevi sitīs ar smagām sērgām, kas skars tavu tautu, tavus dēlus, nāks pār tavām sievām un skars arī visu tavu namu. Un tev pašam uzies moku pilna slimība, ka tev sasirgs tavas iekšas un, dienu no dienas pamazām nīkstot, iznāks laukā.” Un Tas Kungs modināja naidu pret Jorāmu filistiešos un arābos, kuri mīt kaimiņos kušītiem. Un viņi devās pret Jūdu sirojumā, ielauzās zemē un aizveda līdzi visu mantu, ko vien varēja atrast ķēniņa namā, un aizveda gūstā arī viņa dēlus un viņa sievas, tā, ka viņam neatlika neviena dēla kā vienīgi Joahass (Ahasja), jaunākais no viņa dēliem. Un pēc visa tā Tas Kungs viņu piemeklēja ar slimību viņa iekšās, kura nebija dziedināma. Tā vilkās nepārtraukti, diendienā pieņemdamās, un, kad pienāca otra gada beigas, tad notika, ka slimības dēļ viņa iekšas iznāca laukā, un viņš lielās mokās nomira. Bet viņa tauta nesarīkoja viņam tādu viņa miesas sadedzināšanu, kādu viņi bija rīkojuši viņa tēviem.” 2. Laiku 21:12-19

Jorāms nokāva savus brāļus, viņš bija slepkava. Tātad Joāsa tēvs bija ar lāstiem apkrauts cilvēks, jo kalpoja elkiem. Joāsa ģimene bija apkrauta ar lāstiem.

Pēc Jorāma Ahasja kļūst par ķēniņu. Ahasja ir Joasa tēvs. Kad Ahasja nomira, Atalja, viņa māte, redzēdama, ka dēls ir miris, nogalināja visus ķēniņa nama iedzīvotājus un pārņēma varu. Izglābās tikai Joass, jo viņu kāds paslēpa Dieva templī.

Bet Jehošeba, ķēniņa Jorāma meita, ņēma Joasu, Ahasjas dēlu, un izzaga viņu no ķēniņa dēlu vidus, kuri bija nogalināmi, un viņu ar visu aukli novietoja guļamistabā. Tā Jehošeba, ķēniņa Jorāma meita, priestera Jojadas sieva, kas bija Ahasjas māsa, viņu paslēpa no Ataljas rokas, ka tā viņu nevarēja nomaitāt. Un viņš bija apslēpts kopā ar tiem Dieva namā sešus gadus, bet Atalja valdīja pār zemi. 2. Laiku 22:11-12

Priesteris Jojada, Dieva vīrs, pieņēma Joasu savā apgādībā un audzināja viņu, kļūdams par viņa garīgo tēvu. Joasam rados bija visi iespējamie grēki un viņam bija jākļūst tādam kā viņa vecāki. Bet viņu pieņēma Jojada un rezultātā Joass kļuva par ķēniņu, kad viņam bija tikai septiņi gadi.

Un Joass darīja to, kas bija taisns Tā Kunga acīs, kamēr dzīvoja priesteris Jojada. 2.Laiku 24:2

40 gadus, kamēr valdīja Joass, Jūda tika svētīta. Tika atjaunots Dieva nams. 130 gadu vecumā Jojada nomira, pēc tam pie viņa atnāca Jūdas vecajie un vedināja mainīt politiku uz Baala pielūgsmi, un viņš tiem paklausīja. Tikko Joāss bija palicis bez sava garīgā vadītāja, viņš meklēja padomu pie bezdievjiem un pagāniem.

Un, kad viņi darbu bija pabeiguši, tad viņi nolika ķēniņa un Jojadas priekšā atlikušo naudu, un par to viņi lika izgatavot Tā Kunga namam piederumus kalpošanas vajadzībām un dedzināmiem upuriem, bļodas un citus zelta un sudraba traukus; un visu Jojadas dzīves laiku pastāvīgi nesa dedzināmos upurus Tā Kunga namā. Bet pēc Jojadas nāves nāca Jūdas vadoņi un pagodināja viņu, un ķēniņš viņus uzklausīja. Un viņi atstāja Tā Kunga, savu tēvu Dieva, namu un kalpoja ašērām un elku tēliem. Tad nāca Dieva dusmas šo viņu pārkāpumu dēļ pār Jūdu un Jeruzālemi. Tad Dieva Gars nāca pār Zaharju, priestera Jojadas dēlu, un viņš nostājās kādā paaugstinājumā tautas priekšā un sacīja: “Tā saka Dievs: kāpēc jūs pārkāpjat Tā Kunga baušļus? Tas nebūs jums par labu! Ar to jūs esat To Kungu atmetuši, un Viņš atmetīs jūs!” 2. Laiku 24:14;17-19

Joass ne tikai kļuva par Baāla pielūdzēju, bet arī nogalināja Dieva pravieti. Arī viņa senči bija nokāvuši Dieva vīrus, priesterus un praviešus. Tā tēvutēvu grēki un lāsti Joāsa dzīvē atnāca atpakaļ.

Un, kad gads bija pagājis, tad Aramas karaspēks cēlās un devās pret Joasu uzbrukumā. Un viņi ienāca Jūdas zemē un Jeruzālemē un nogalināja itin visus tautas vadoņus, bet visu savu laupījumu viņi nosūtīja Damaskas ķēniņam. Un, kaut gan Aramas karaspēks ieradās skaitā neliels, tomēr Tas Kungs viņu rokās nodeva ļoti lielu karaspēku, tāpēc ka Jūda bija atmetis To Kungu, savu tēvu Dievu; tā sīrieši kļuva Joasa tiesātāji. Bet, kad sīrieši atkal bija no viņa aizgājuši – tie viņu bija atstājuši smagi sasirgušu -, tad viņa kalpi sazvērējās pret viņu priestera Jojadas dēla izlieto asiņu dēļ un nokāva viņu viņa gultā. Tā viņš dabūja savu galu, un viņu apglabāja Dāvida pilsētā, bet ne ķēniņu kapos. 2. Laiku 24:23-25

Precīzi tie paši grēki un tās pašas sekas, kas vectēvam! Kad bija dzīvs Jojada, viņš, viņa ģimene un valsts bija svētīta. Kad nomira garīgais tēvs, Joāss pilnīgi izmainījās.

Tev ir vajadzīgs savs Jojada! Pretējā gadījumā arī tu nomaldīsies un aiziesi neceļos! Tik ilgi, kamēr tu dari pa savam, Dievs nevar tevi svētīt. Dievs svētī, kad tu paklausi savam garīgajam vadītājam. Ja tu neesi mājas grupiņā, tad steidzies! Tev ir nepieciešams cilvēks, kurš tev dod padomu un palīdz. Es daudz esmu dzirdējis cilvēkus, kas saka: “Rīkošos, kā Gars vadīs.” Vēl viņi saka, ka garīgais vadītājs – tā esot kontrole. Bet, ja tu neredzi izaugsmi savā dzīvē, tad padomā, vai tev ir garīgais tēvs? Un vai tu tiešām ieklausies, ko tavs vadītājs tev saka, vai tu paklausi? Fiziskai, laicīgai ģimenei Dieva acīs ir ļoti vērtīga nozīme. Tieši tāda pati un vēl lielāka nozīme ir arī garīgai ģimenei. Ja tu ignorē savu garīgo tēvu, tam būs sekas. Jo Bībele saka, ka mūsu grēki paliek uz bērniem un bērnu bērniem. Kad cilvēki pazaudē savu garīgo tēvu, viņi sāk meklēt vainu un mīnusus citos, mācītājā, bet ne sevī.

Pirms vairākiem gadiem, kad vēl ar ģimeni dzīvojām Limbažos, kalpoju vietējā draudzē kā mācītājs. Dzīvojām piecstāvu mājā, otrajā stāvā. Jo ilgāk mēs tur dzīvojām, jo vairāk cilvēku atgriezās pie Dieva. Vispirms atgriezās kaimiņi blakus durvīs, sieviete un viņas bērni, izņemot vīru, bet arī viņš šad tad atnāca uz dievkalpojumu. Pēc tam pie Dieva nāca arī ģimene otrajās durvīs, pēc tam sieviete no augšstāva, tad sieviete no pirmā stāva, un bērni arī. Un piektajā stāvā dzīvoja baptistu ģimene. Sieviete, kas atgriezās pirmā, ļoti strauji pieauga Dievā, ātri mainījās, kalpoja, slavēja un meklēja Dievu. Viņa bija nodevusies kalpotāja, Vēlāk viņa kļuva par mācītāju, es biju viņas garīgais tēvs, viņa mani respektēja un viņas dzīve mainījās. Apstākļi ģimenē bija drausmīgi, vīrs viņu terorizēja, lietoja alkoholu, veda svešas sievietes mājās. Kaut arī viņš pāris reizes bija atnācis sievai līdzi uz draudzi, viņš bija Dieva pretinieks. Vēlāk atklājās, ka viņš bija seksuāli izmantojis savu meitu. Pēdējais piliens bija tas, ka viņš draudēja nogalināt savas meitas ar nazi rokās. Tad izsauca policiju un iesēdināja viņu cietumā. Pirms tas viss notika, es aizvedu šo sievieti pie advokāta, lai kārtotu laulības šķiršanu. Bet viņa negribēja atstāt šo cilvēku, kurš viņas dzīvi un kalpošanu darīja neciešamu. Tā bija pirmā nepaklausība. Tad sekoja nākamās. Kā tev liekas, vai suns var būt par iemeslu ģimenes sabrukšanai, pilnīgai ellei cilvēku dzīvēs? Pavirši skatoties, diez vai. Kaut arī šai sievietei ģimenē trūka līdzekļu, ko ēst, pēkšņi viņa iegādājās lielu suni. Pēc suņa viņa uz kredīta iegādājās sarkanu automašīnu, pēc tam no draudzes kases sāka pazust nauda. Pēc tam viņa vairs ar mani nekontaktējās, viņas ģimene izjuka. Tagad pati viņa ir ārzemēs, viņas vecākā meita arī dzīvo ārzemēs un maksā mammas kredītus. Lūk – pilnīgs sabrukums viņas dzīvē. Un suns tagad ir viņas slimajai mātei uz kakla un arī dažas meitas. Sarkanā mašīna stāvēja pagalmā un neviens ar to vairs nebrauca.

Ir lietas, kurās var atļaut cilvēkam kļūdīties. Bet ir lietas un reizes, kad ir jārunā skaidri. Es runāju ar šo sievieti un arī viņas vīru skaidri. Brīdināju par sekām, kas būs, ja viņi nemainīs savu domāšanu un dzīves veidu. Viņa izvēlējās nepaklausīt man, savam garīgajam vadītājam. Rezultātā – izpostīta dzīve.

Lūk, garīga tēva nozīme. Vai tev tāds ir?

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Evelīna Silarāja.