Iekšējais un ārējais resurss

Būs labais šodien, un nosauksim tēmu tā: “Iekšējais un ārējais resurss”. Tie, kas ir mācījušies skolā, varbūt kādam ir aizmirsies, bet ir mācīts par enerģiju – par potenciālo un kinētisko enerģiju. Potenciālā enerģija ir tā, kas ir apslēpta konkrētā objektā. Mijiedarbībā ar kādu citu objektu vai, uzsākot kustību, šī enerģija pārvēršas kinētiskajā enerģijā. Tas nozīmē reālu enerģiju, reālu izpausmi. Potenciālā enerģija ir apslēpta, tas ir kā baterija, piemēram. Enerģija ir šajā baterijā, bet tikai tad, kad tā tiek pieslēgta, pārvēršas konkrētajā kinētiskajā enerģijā, piemēram, objekts izstaro gaismu, un tā jau ir enerģija: potenciālā un kinētiskā enerģija.

Mūsos visos ir apslēpts dievišķs resurss, ko Dievs mums katram devis. Tas ir tevī. Katram tas ir citāds. Arī Pāvils saka, ka Viņš ir devis mums dāvanas, katram ir savas stiprās puses.

Kad nu mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas, tad lai tās, ja tās ir pravieša spējas, izpaužas saskaņā ar ticības mēru, kalpošanas spējas – kalpošanā, spējas mācīt – mācīšanā; pamācīšanas spējas – pamācīšanā, kas dod no sava, lai to dara vientiesīgi, kas valda, lai dara to rūpīgi, kas strādā žēlsirdības darbu, lai dara to ar prieku. (Romiešiem vēstule 12:6-8)

Bet lai neviens netiecas pāri tam, kas nolikts, jo mēs nevaram pārvērst potenciālo kinētiskajā enerģijā vairāk nekā mūsos ir ielikts. Iekšējais un ārējais resurss: iekšējais resurss ir mentālais resurss, tas ir tavas sirds saturs, tie ir tavi ieradumi, tava vīzija, tavs domāšanas veids, tā ir tava iekšējā programma galu galā. Tas ir tas, kas tu esi. Nu nevis tas, kam tu tikai tici, bet tas, kas tu esi kļuvis iekšēji. Katrs iekšēji ir spējīgs izdarīt pat daudz vairāk, nekā viņš šodien domā. Tevī ir ļoti daudz ielikts. Mums šeit ir klubi un skolas, un kas tik mums nav. Ļoti daudz ielikts, un tā ir potenciālā enerģija un potenciālais resurss katrā cilvēkā, īpaši, ja viņš ir ilgstoši bijis pareizā vidē. Tā ir tevī, bet izpausties var tikai tad, kad tu sāc kustēties. Tad potenciālā enerģija pārvēršas kinētiskajā enerģijā jeb ārējos resursos – tu kaut ko radi. Caur to, kas esi iekšēji, tu radi kaut ko. Līdzīgi kā Dievs teica, un tapa:

Un Dievs sacīja: “Lai top gaisma.” Un gaisma tapa. (1. Mozus grāmata 1:3)

Radīja caur vārdu. Tev vajag saprast, ka mēs visi redzam pasauli un piesaistām resursus no ārpuses saskaņā ar to, kādi mēs esam no iekšpuses. Tā arī ir Jaunās Derības jēga, bet vispār ne tikai Jaunās Derības. Jaunajā Derībā uzsvars ir tieši uz mūsu iekšējo pasauli, uz mūsu iekšējo cilvēku. Vēstulēs ir rakstīts, ka mūsu ārējais cilvēks dienu no dienas sadilst, bet iekšējais atjaunojas dienu no dienas.

Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dienu no dienas atjaunojas. (2. Korintiešiem vēstule 4:16)

Atjaunojas, kļūst spēcīgāks. Ārējais resurss ir, piemēram, ka tu esi šodien atnācis uz dievkalpojumu – šeit ir dažādas tehnoloģijas, šeit ir cilvēki un struktūra. Tas ir ārējs resurss, ko lietojot, tu iegūsti savu iekšējo resursu. Savukārt, es šodien šeit lietoju savu iekšējo resursu, dalos ar tevi ar zināšanām, ar gara saturu gara spēkā, tad tas rada kaut kādas pārmaiņas reālajā pasaulē, reālas darbības un reālas pārmaiņas. Tas nozīmē, ka mums katram ir jālieto ārējais resurss, lai iegūtu iekšējo resursu. Savukārt, iekšējais resurss ir jālieto, lai radītu ārējos resursus. Ārējais resurss, piemēram, ir nauda. Tu par naudu vari kaut ko nopirkt. Es tikko lasīju ziņās, ka kāds cilvēks Latvijā ir miljonu vinnējis loterijā. Es jūtu līdzi. Es neko nezinu par šo cilvēku – kāds viņš ir, kāda ir viņa ģimene. Es zinu, ka tas ir bīstami, ja cilvēkam nav iekšējā resursa, lai šādu naudu pārraudzītu un pārvaldītu. Tas pat var pavērsties pret pašu cilvēku, ja viņš nav iekšēji tam gatavs. Bet no otras puses – kas būtu jādara ar ārējo resursu pirmkārt, ja tu nemāki ar to rīkoties? Ko teica Salamans? Ko viņš lūdza Dievam tad, kad Dāvids viņu deleģēja kā nākamo ķēniņu pār Izraēlu? Dāvids novēlēja viņam visu, arī to, ko bija sakrājis tempļa celtniecībai, arī materiālus, tāpat viņš bija sakārtojis visu valsts sistēmu un armiju. Ko Salamans lūdza? Tas savā ziņā arī ir kā loterijā vinnēt. Viņš saņēma gatavu valsti, pārvaldīt un vadīt to. Bet tu nevari vairāk, kā tu iekšēji esi.

Tad nu dod man gudrību un izpratni, ka es šo tautu varētu vadīt, jo kas gan citādi spētu šo Tavu lielo tautu valdīt? (2. Laiku grāmata 1:10)

Tas nozīmē, ka ārējais resurss pirmkārt ir jālieto, lai varētu savu iekšējo resursu papildināt, lai var lielākus resursus lietot. Savukārt, kad tavs iekšējais resurss, iekšējais potenciāls aug, tas pārvēršas kinētiskajā enerģijā – naudā un sakaros – dažādās lietās, ko tu radi ap sevi, protams, arī ieguldījumā cilvēkos. Savukārt, tas, ko tu esi radījis – arī finansiālais resurss un citi – atkal ir jāizmanto, lai bagātinātu savus iekšējos resursus. Tas teikts Bībelē, tas teikts Dieva vārdā.

Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas. (Mateja evaņģēlijs 6:3)

Tāpat arī Bībelē skaidri teikts, ka mums ar netaisnā mamona palīdzību jeb netaisnās mantas palīdzību ir jārūpējas par to, lai mūsu iekšējais cilvēks tiktu stiprināts un celts.

Un Es jums saku: darait sev draugus ar netaisnā mamona līdzekļiem, lai, kad viņa vairs nav, tie jūs uzņem mūžīgajos mājokļos. (Lūkas evaņģēlijs 16:9)

Divas cieši saistītas lietas: iekšējais un ārējais cilvēks, iekšējais un ārējais resurss. Ir jārūpējas par to, lai spertu konkrētos soļus uz priekšu, lai šī potenciālā enerģija jeb resurss, kas tevī, sāktu parādīties. Es domāju, ka daudzi, kas šeit sēž, pat neapjauš, uz ko viņi ir spējīgi. Tad, kad notiek kaut kādas īpašās situācijas, kas spiež tevi rīkoties, ir trīs veidu reakcijas. Es domāju par tādām negatīvām situācijām. Tas notiek gan dzīvnieku, gan cilvēku pasaulē. Ir tāds teiciens: “Ja sit, tad bēdz.” Vai nu cilvēks bēg, vai viņš cīnās, vai pakļaujas jeb sastingst – ir dažādas reakcijas. Tā ir arī dzīvnieku pasaulē. Kāpēc? Lai šim dzīvniekam vai cilvēkam būtu iekšējais komforts, viņš pakļaujas, lai viņam ir miers, lai nav nekāda spiediena, vai nu viņš cīnās, vai arī viņš no tā paiet malā. Un tāpat arī mums, ticīgiem cilvēkiem, ir ikdienā, kad ir kaut kādas šādas situācijas, tās spiež tevi vai nu bēgt, vai uzbrukt, vai pakļauties. Ja tu izvēlies to nedarīt un nepakļauties, un iet uz priekšu un risināt savu problēmu, īpašās situācijās tu vari pēc tam pateikt: “Es nezinu, kā es to izdarīju!” Varbūt tev ir gadījies kādreiz tā, kad ir kāda situācija bijusi, viss jau ir beidzies un tu domā: “Kā es vispār to izdarīju? Kā man tas viss sanāca?” Ja es paskatos atpakaļ uz sevi, es nezinu, kā es to esmu izdarījis. Piemēram, es nezinu, kā ir tapusi draudze “Kristus Pasaulei”. Es zinu, ka ir milzīgs darbs ieguldīts. Viss tā kā saprotami – tik, cik tu ieguldi darba, tik arī ir. Man nav saprotams, kur es ņēmu tik daudz enerģijas, tik daudz svaidījuma, arī zināšanu un gudrības, kā to visu paveikt. Saproti? Tas bija manī, un es sāku to lietot. Sākot to lietot, es mācījos no kļūdām, es spēru solīšus uz priekšu, lasīju daudz grāmatu, centos būt kopā ar pareiziem cilvēkiem pareizā laikā un pareizā vietā. Soli pa solim ir tapusi šī draudze, un tāpat arī daudz kas cits, gan par politiku runājot, gan visu ko citu.

Lai tu vēl saprastu par potenciālo enerģiju, par iekšējo un ārējo resursu. Jau pirms kāda laika iepriekš lasīju par to, ka divi aviācijas bāzes kuģi – lielākie pasaulē – precīzi nezinu, kurā virzienā tie nonāca, bet amerikāņi izsūtīja savus lielākos kuģus. Uz kuģiem bija 70 lidmašīnas, tajā skaitā “B-2”, tas nav “Bi2” krievu rokgrupa, tās ir pasaulē vienīgās tādas lidmašīnas, kas spēj nolidot līdz 19 000 km bez uzpildīšanās, analogu tām nav. Tās ir vienīgās, kas spēj nest tik lielu bumbu kravu, un tās nav redzamas radaros. Tās izskatās pēc sikspārņiem vai marsiešu kuģiem. Tās ir tehnoloģijas, tas ir militārs sasniegums, un tā ir potenciālā enerģija. Tā ir iekšā, tā snauž. Nav citu tādu ieroču, Eiropā tādu nav. Es iedomājos to jaudu. Vienkāršs dzelzs gabals, bet tajā brīdī, kad tas sāk kustēties un sāk notikt darbība, kāda jauda tiek atraisīta, un kāda rezonanse ir visā pasaulē. Potenciālā un kinētiskā enerģija. Tas, kas ir tevī, tad, kad tu sāc rīkoties.

Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm. (Marka evaņģēlijs 16:20)

Tagad es gribu izlabot vēlreiz kristīgo doktrīnu, kas ir mana šodienas sprediķa pamatā. Pamatā doktrīnā kļūda nav, bet tajā, kā kristieši to izskaidro. Tur ir nedaudz jāpaskaidro, lai varētu pareizāk saprast, ka mums ir vajadzīga ticība, lai mums būtu garīgais virziens. Ja ir runa par mūsu iekšējo saturu, par garīgo virzienu, par vērtību sistēmu savā garā jeb sirdī, par vērtību, kas atbilst Dieva vārdam, par Dieva vārdu vissvētākajā vietā – sirdī. Ja runa ir par garīgo virzienu, Dieva vārdu sirdī, tur mums vajadzīga ticība Dievam. Ja runa ir par kādiem mūsu pašu panākumiem kalpošanā, lai uzceltu grupiņu, uzceltu kalpošanu, lai nopelnītu līdzekļus, lai labi dzīvotu, lai kādus sasniegumus gūtu, ir vajadzīga ticība sev un Dievam. Šeit ir tā kļūda, ka doktrīnā izpaliek par garīgiem jautājumiem, lai Dieva vārds sirdī, mūsu ieradumos būtu garīgais virziens, tur mēs ticam Dievam, ka tieši Viņa vārds ir tas pareizais un patiesais, kam ir jātic. Bet tev ir sev jātic, lai tu dabūtu to savā sirdī. Lai uzkrātu to potenciālo enerģiju, tev jau sev ir jātic, ka tu atnāksi uz dievkalpojumu un klausīsies Dieva vārdu, ka tu atvērsi Bībeli un lasīsi to, ka tu iesi un rīkosies, ka tu kalposi. Tā arī ir tā kļūda, ka cilvēkiem nav ticības sev, jo viņi izsvītro savu atbildību. To var nosaukt arī par bezatbildību. Par visu atbild tikai Dievs. Mēs ticam, ka Viņa principi, Viņa vārds ir svēts, ka Viņa vārds ir patiesais pamats, stiprā klints un gan jau Viņš tad visu darīs.

Pavēli Tam Kungam savu ceļu un ceri uz Viņu, gan jau Viņš tad darīs. (Psalms 37:5)

Tas nozīmē, ka es pats ar saviem spēkiem, ar savu gribu pieņemu lēmumus un daru to, lai Viņa vārds būtu manā sirdī. Un arī tad, kad tas ir manī, kad es esmu nobriedis kaut kam, tas nekad neparādīsies, kamēr es nesākšu rīkoties. Tev ir jātic pašam sev, ka tu esi spējīgs rīkoties – un šis posms tiek izlaists. Simtiem un tūkstošiem cilvēku gaida, kad Dievs kaut ko darīs, bet Viņš nedarīs, kamēr tu nesāksi rīkoties.

[..] Viņš tiem deva spēku un varu pār visiem ļauniem gariem un dziedināt sērgas. (Lūkas evaņģēlijs 9:1)

Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.” [..] Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm. (Marka evaņģēlijs 16:16-18; 20)

Kur ir Dieva vadība, kur ir Dieva svētība, kur ir tas kontakta punkts ar Dievu? Kur tas notiek? Mūsu sirdīs. Ka mēs esam nobrieduši, attiecīgi ticībā un ieradumos gatavi, potenciālo enerģiju uzkrājuši, un mēs sākam rīkoties un darām ar savu gribu, mēs darām konkrētas lietas Dieva gribā, kļūstam spējīgi to darīt, un tur pats Dievs apstiprina Savu vārdu un notiek viss pēc Dieva vārda. Tur arī notiek šis kontakta punkts, un tad sāk notikt dažādas interesantas lietas. Nevar būt Gara vadība, ja tu neesi piepildīts ar Dieva Garu jeb ar Dieva vārdu. Ja tu nepārzini Dieva vārdu, tad mēs jaucam. Garā, sirdī jeb zemapziņā notiek informācijas apstrāde un met ārā nepareizu informāciju, jo tu nepareizā vidē esi. Kāds tu esi iekšēji? Tu pieņem lēmumus, tu arī rīkojies, un tāpēc nepārtraukti ir jāpiepildās ar Dieva Garu. Bībele, lūgšana, draudze, kalpošana – tās ir neatņemamas lietas, tas ir pamatu pamats. Varbūt citiem, atnākot uz draudzi, tas ir kā glābiņš, jo mājās Bībeli tā nelasa un nelūdz kārtīgi Dievu, lai būtu pārmaiņas, bet tu esi vismaz virs ūdens. Ja ir sekla kristietība, Bībeli nepazīst, no tevis netiek mesta ārā pareizā informācija. Tev jābūt iekšējam pamatam, potenciālam, lai pareizas atbildes tev izmestu.

Piemēram, man patīk fotografēt, un patīk fotografēt dabu, es tikai vakar, studējot grāmatas, uzzināju, ka dabas skati, tieši ainavas, ja tu iedod to apskatīties cilvēkiem, kas nav bijuši klāt, viņi par 20% uzlabo īstermiņa atmiņu. Ir brīži, ka tev nevajag atmiņu trenēt, var vienkārši dabas skatus vērot. Un tas ir tikai viens no aspektiem. Kad mums bija “Jaudas konference”, no rīta es nepārlasīju tos tekstus, ko gribu teikt, bet es izgāju ārā svaigā gaisā un safotografēju varavīksni, vispār man vajadzēja tā kā eksāmenam gatavoties, bet izvēlējos, jo iekšēji jutu, ka man nevajag gatavoties, bija iekšējā pārliecība – tā ir tā Gara vadība. Bet tu nevari ņemt no manis piemēru, jo varētu būt, ka neesi potenciāli gatavs. Izejot ārā, tās bija fiziskas aktivitātes, kas bija diezgan ilgi, man bija viss svaigs, visa tā informācija, ko es pirms tam biju lasījis, to visu atcerējos. Dievs apstiprina Savu vārdu. Viņš nav šķirams no vārda, tas ir veids un mehānisms, kā Dievs darbojas, kā Svētais Gars darbojas un tur var arī brīnumi notikt. Dievs nav ierobežots ne laikā, ne telpā, Dievam visas lietas ir iespējamas. Ja tu spēj ar Viņu sakontaktēt šādā veidā, tas nav prāta, bet gara līmenī, un tur var notikt brīnumi gan tev, gan citiem cilvēkiem.

Kad esmu tagad vasarā brīvāks, tad varu vairāk laika pavadīt ar Dievu, kad saņemu arī remu, tu pārdomā, tas ir labākais laiks. Kad tu vari iziet ārā pafotografēt, pēc tam bildes publicē, tas reāli cilvēkiem bija vajadzīgs, ne visi to var izbaudīt. Un cilvēki no šiem dabas skatiem iekšēji piepildās, un tas cilvēkus ceļ. Es runāju par Gara vadību, iekšējo un ārējo resursu. Ar ārējo resursu tev jāceļ iekšējais potenciāls. Un potenciālais parādās darbībā tikai tad, kad strādā, parādās kinētiskā enerģija, tas ir reāls spēks. Ja cilvēks ir uzkrājis, sāk rīkoties un tas parādās, un daudzi cilvēki nezina, uz ko viņi ir spējīgi, ja viņi sāktu rīkoties. Tava atbildība, un tad Dievs darbojas caur tevi.

Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru. (Filipiešiem vēstule 4:13)

Ja runa ir par vērtību tavā sirdī, ticību Dievam, ka šīs vērtības ir tās, kas man ir vajadzīgas, tad tā ir tava paša griba un tava ticība, lai to dabūtu savā sirdī. Tā ir tava griba – nākt vai nenākt uz dievkalpojumu, izmantot mamonu iet uz skolu vai nē – tā ir tava problēma, ja tu to neizmanto. Tā ir mana atbildība un ticība, ka man vajag Dieva vārdu. Ja cilvēks saņem ārējo resursu, bet iekšējais resurss nav pietiekams, lai to pārvaldītu, rodas problēmas. Kad tu sāc rīkoties soli pa solītim, lai celtu savu iekšējo cilvēku, izmantojot to, ja tu dāvanu dabūji, tad lieto to priekš sevis, lai augtu un spētu saturēt to. Atceries: augot iekšēji, attiecīgi visu redzi, rīkojies, attiecīgus cilvēkus un attiecīgus notikumus pievelc, nevar notikt nekas nepareizs, ja tev iekšēji pareizi viss iestatīts.

“Ja jūs būsit Man padevīgi un paklausīgi, tad jūs baudīsit zemes svētību. [..] Bet, ja jūs pretosities un nepaklausīsit, būsit cietgalvīgi, tad zobens jūs aprīs, jo Tā Kunga mute to runājusi!” (Jesajas grāmata 1:18-19)

Svētību varēsi baudīt tad, kad tu būsi paklausīgs un kad iekšēji kļūsi gatavs, lai rīkotos saskaņā ar to virzienu, kā Dievs ir uzlicis tam būt. Īpašu Gara vadību nevajag, lai saprastu savu profesiju vai kalpošanu, tu savu vietu atradīsi soli pa solim, sapratīsi, kas labāk der, bet lai virziens ir garīgais.

Zeme pati no sevis nes augļus, papriekš stiebru, tad vārpu, tad briedušus graudus vārpā. (Marka evaņģēlijs 4:28)

Tas, kas notiek tavā sirdī, tā ir tava sirds augsne. Tas tavā sirdī notiek, jo debesis ir tavā sirdī. Tava sirds augsne nes augļus – potenciālā enerģija pārvēršas kinētiskā.

Un Viņš sacīja: “Tāpat ir ar Dieva valstību, kā kad kāds cilvēks sēklu iemet zemē un guļ un ceļas, nakti un dienu; un sēkla uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana.” (Marka evaņģēlijs 4:26-27)

Tu to zemi apkopj, bet augļus tā nes pati. Tas ir Dieva spēks, tas viss tiek uzkrāts, izmet enerģiju no tevis. Mīļie draugi, brīnumi notiek. Lasi skaļi: “Brīnumi notiek!”. Tev vajag tikai saskatīt. Man tas viss ir kļuvis it kā pašsaprotams, bet, ņemot vērā to neseno stāvokli, kādā es biju, saproti, ka tas nav joks, tā nav teorija, tik ilgi cilvēks nevar izdzīvot. Tas nav iespējams, bet es izdzīvoju. Es par to pat neko nezināju, bet tas ir brīnums. Tas ir saistīts ar šo enerģiju, kas ir tevī. Svaidījums ir Dieva enerģija, svaidījums ir tevī. Es nezinu, kā tas viss parādās. Ārsts ir ārsts, tas viss ir ļoti labi, un zāles jālieto, bet visam pašam ir jāseko līdz, ko tev vajag un ko tev nevajag, kas ir pareizi. Dziedināšana nāk no tava paša ķermeņa. Tā nāk no tevis, no paša imūnsistēmas. Man bija problēma, jo man tās vispār nebija. Tagad ir, kaut kā bišķiņ, tas skaitās. Analīzes ir viens, bet otrs – kāda ir tava garīgā imūnsistēma. Es esmu lasījis, ka cilvēks bez smadzenēm pat dzīvo. Daļa smadzeņu ir norautas, braucot motorlaivā un atsitoties ar galvu pret tilta malu, bet viņš turpina domāt un runāt. Notiek arī tādi fenomeni. “Zeme pati nes augļus.” Kad Jēzus teica Sīmanim Pēterim: “Izmet tīklus!”

Un, beidzis runāt, Viņš sacīja uz Sīmani: “Dodies uz augšu un izmet savus tīklus.” Un Sīmanis atbildēja un Viņam sacīja: “Meistar, mēs cauru nakti esam strādājuši un nenieka neesam dabūjuši; bet uz Tavu vārdu es gribu tīklu izmest.” Un, to darījuši, tie saņēma lielu pulku zivju, tā ka viņu tīkls plīsa. Un tie meta ar roku saviem biedriem otrā laivā, lai nāktu palīgā vilkt. Un tie nāca un piepildīja abas laivas pilnas, tā ka tās tikko negrima. Sīmanis Pēteris, to redzēdams, krita Jēzum pie kājām un sacīja: “Kungs, aizej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks.” (Lūkas evaņģēlijs 5:4-6)

Viņš izmeta, tā ir darbība, un viņš izvilka tādu lomu, ka tīkls plīsa, un viņš teica Jēzum: “Kungs, aizej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks.” Tas bija brīnums, un to dara Dievs. Šī ticība bija Pēterim, viņš izmeta šo tīklu. Un mums nav jāskatās tikai uz šo vienu gadījumu, bet kopumā uz kontekstu. Tad, kad tu pats sāc rīkoties, kad pats esi garīgi nobriedis.

Noslēpums, kas ļaužu ciltīm bija apslēpts no mūžīgiem laikiem, bet tagad atklāts Viņa svētajiem.  Viņiem Dievs gribējis darīt zināmu, cik varen liela ir šī noslēpuma godība pagānu starpā, proti, Kristus jūsos, apskaidrošanas cerība. (Kolosiešiem vēstule 1:26-27)

Noslēpums, kas bija apslēpts no mūžīgiem laikiem, tagad ir atklāts. Kāds? Kāda ir šī noslēpuma godība? Kristus jūsos. Iedomājies: “Kristus ir manī, tevī ir Kristus!” Svētais Gars ir manī. Dieva valstība ir manī.

Uz farizeju jautājumu, kad nākšot Dieva valstība, Viņš tiem atbildēja: “Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā. Nevarēs arī sacīt: redzi, še viņa ir vai tur, – jo, redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū.” (Lūkas evaņģēlijs 17:20)

Farizeji jautāja, kad nākšot Dieva valstība, kad valdīs Izraēls, kad būs savs ķēniņš, kad viss būs kārtībā, kad būs brīvība no okupantiem? Šeit nekādas “B-2” bumbas nepalīdzēs, ja paši cilvēki savu brīvību nesaņems iekšēji. Tad tas viss pēc laika atkal atkārtosies, jo brīvība sākas ar iekšējo brīvību. Jēzus atbild: “Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā. Dieva valstība ir jūsu vidū.” Nevis ārējā veidā, bet viss ir, sākot ar mūsu sirdi, tur nāk Dieva valstība.

Un, ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos. (Romiešiem vēstule 8:11)

Ar Garu, kas ir jūsos, darīs dzīvas arī tavas miesas. Šī potenciālā enerģija pāriet kinētiskā enerģijā, kas ir reālas pārmaiņas miesā. Kad tu sāc rīkoties, notiek pārmaiņas prātā, finansēs, glābtos cilvēkos, struktūrās, un tu esi radošs.

Un Es jums saku: darait sev draugus ar netaisnā mamona līdzekļiem, lai, kad viņa vairs nav, tie jūs uzņem mūžīgajos mājokļos. (Lūkas evaņģēlijs 16:9)

Tur bija līdzība par netaisno pārvaldnieku, kurš ieguva draugus pēc tam, kad tika atlaists no darba, jo viņš bija slikts pārvaldnieks. Viņš negodīgi atlaida sava kunga parādniekiem viņu parādus, lai izdabātu šiem cilvēkiem un tādējādi atrast vietu, kur palikt pēc tam, kad būs atlaists. Jālieto ir ārējie resursi, lai veidotu iekšējo resursu. Un no iekšienes tu atkal jau kaut ko vairāk radi – ārējo – un tādējādi tu atkal vairo savus iekšējos. Tas viss ir saistīts.

Tanīs dienās nāca Jānis Kristītājs un sludināja Jūdejas tuksnesī: “Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.  Jo šis ir tas, par kuru pravietis Jesaja runājis, sacīdams: saucēja balss tuksnesī: sataisiet Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas.” (Mateja evaņģēlijs 3:1-3)

Kādā veidā es varu darīt, lai Dievs var nākt? Kur Viņš var nākt? Tavā sirdī.  Atgriezieties no grēkiem – nozīmē saskaņot savu dzīvi pēc Viņa principiem, pēc Viņa gribas. Saskaņo savu dzīvi, savu sirdi, savu iekšējo potenciālu, un tad Viņš var nākt un var izpausties. Tagad dažas rakstvietas, tās ir rakstu vietas, kuras es apliecinu jau 25 gadus. Man tās nav vienīgās, šeit ir tikai dažas. Man ir uz vairākām lapām, un kad man uznāk lielā vēlme apliecināt ar rakstvietām, tad es tās ņemu.

Jo raksti saka: neviens, kas uz Viņu paļaujas, nepaliks kaunā. (Romiešiem vēstule 10:11)

Neviens nepaliks kaunā, kas uz Viņu paļaujas. Tas nozīmē, neviens, kurš no savas puses darīs visu, lai veidotu savu iekšējo cilvēku, nepaliks kaunā. Kurš to darīs? Kurš nepaliks kaunā? Es nepalikšu kaunā. Apliecini sev: es nepalikšu kaunā. Bet, ja tu savu sirdi nenoskaņosi pareizā virzienā, tad tu paliksi kaunā. Par to arī te ir rakstīts.

Jo ar vienu upuri Viņš uz visiem laikiem ir padarījis pilnīgus tos, kas tiek darīti svēti. (Ebrejiem vēstule 10:14)

Ar vienu Jēzus upuri Viņš uz visiem laikiem ir darījis pilnīgus tos, kas tiek darīti svēti. Kurš ir pilnīgs? Tu esi darīts pilnīgs. Šeit ir tā doktrīna, kura mums bieži vien klibo. Mums draudzē klibo mazāk, jo caur mūsu skolu un klubu arī daudzi cilvēki parādās no malas, un ne jau tie sliktākie cilvēki, bet kuri kaut ko ir redzējuši un bijuši, šeit var dzirdēt pavisam kaut ko citu, un tad nāk apgaismība. Cilvēkiem viss pēkšņi mainās, ieraugot to, ka pašam ir kaut kas jādara. Ticība nav kaut kas tāds, ko Dievs iedos bez tavas paša līdzdalības. “Es esmu pilnīgs” – tas nozīmē, ka tu rīkojies kā pilnīgs cilvēks.

Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. (2. Korintiešiem vēstule 5:17)

Kurš ir jauns cilvēks? Es esmu jauns cilvēks. Tad nu rīkojies tā, kā rīkojas jauns cilvēks. Es rīkojos kā jauns cilvēks, mīļais draugs. Tu rīkojies kā jauns cilvēks. Kas ir jauns cilvēks? Viņš ievēro baušļus, viņš lūdz, ir dievkalpojumos un kalpo, viņš neīd par kalpošanām, viņam pašam tas viss ir pašsaprotams. Jauns cilvēks neizlaiž dievkalpojumus. Ja viņš izlaiž, tad vēl nav pārģērbies, tāda elementāra lieta, nebūt dievkalpojumā, viņam ir neiespējama. Ir rakstīts: vienu kungu viņš ienīdīs un otru atmetīs.

Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai. (Mateja evaņģēlijs 6:24)

Neiespējami sarauties uz diviem. Jo kur ir tava manta, tur ir tava sirds. Kam pieķeras tava sirds? Kādā vidē tu esi? Tu izlaid vienu dievkalpojumu, vieglprātīgi pret to izturies, un pēc tam sākas nepareizas domas: man Dievs teica. Tev Dievs neko neteica. Tu to pats izdomāji, tā ir tava iekšējā intuīcija, kas ir radusies no nepareizas programmas, no tās vides. Parādi man savus draugus, un es parādīšu, kāds esi tu. Dieva vārds par to visu runā.

Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā, bet kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību. (Psalms 1:1-2)

Svētīgs tas cilvēks, kas nesēž paļātāju pulkā. Bet draudze ir tāda kā bāzes kuģis. Kad tu esi bijis, esi uzpildījis savu iekšējo enerģiju, tad tu vari iet un mest bumbas jebkādā vidē. Bet pēc tam nāc atpakaļ un uzpildies. Ir svarīgi uzpildīties, ir vajadzīga garīgā barība. Dieva darbība bez intensīvas, attiecīgas vides nevar būt. Tu esi jauns radījums, tā jau ir forši vai ne? Es esmu jauns radījums žēlastībā. Pareizi ir teikt, ka rīkojies kā jauns radījums. Es rīkojos, man ir saraksts ar tām īpašībām, kuras man vajag, es apliecinu šīs lietas, daru šīs lietas, cīnos par šīm lietām. Lūk, ko nozīmē jauns radījums.

Jo mēs zinām, ka no mirušiem uzmodinātais Kristus vairs nemirst: nāvei nav vairs varas pār Viņu, jo mirdams Viņš reiz par visām reizēm nomiris grēkam, bet, dzīvs būdams, Viņš dzīvo Dievam. Tāpat spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam. (Romiešiem vēstule 6:9-11)

Jēzus ir Karalis un nāvei nav varas pār Viņu. Bet zini, ko saka Bībele? Ne tikai galvā tu esi miris grēkam, tu esi miris grēkam. Apliecini sev: “Es esmu miris grēkam!” Lūk, kur ir inkaunters un svaidījums, lūk, kur ir pārmaiņas. Lūk, kur sākas Dieva darbība. Draudzē, mīļie draugi, Dievs var nākt un darboties. Ir ļoti daudz ieguldīts, ir ļoti daudz viss kas darīts un ļoti lielas pārmaiņas notiek mūsu sirdīs, jo Dieva valstība ir mūsu vidū. Tāpat spriediet arī jūs par sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam. Tu neesi formāli miris grēkam, bet tu esi miris grēkam. Jēzus saka: ko jūs tur stāstāt, tev nebūs zvērēt ne pie debesīm, ne pie zemes, nedz pie altāra? Es jums saku – vispār nebūs zvērēt. Jā ir jā, nē ir nē. Neizpildīji solījumu, tu zvērestu jau esi pārkāpis.

Jūs vēl esat dzirdējuši, ka vecajiem sacīts: tev nebūs nepatiesi zvērēt, bet Tam Kungam turēt, ko tu zvērēdams solījis. Bet Es jums saku: jums pavisam nebūs zvērēt; ne pie debesīm, jo tās ir Dieva goda krēsls, nedz pie zemes, jo tā ir Viņa kāju pamesls, nedz pie Jeruzālemes, jo tā ir lielā ķēniņa pilsēta. Tev arī nebūs zvērēt pie savas galvas, jo tu nespēj padarīt ne vienu vienīgu matu ne baltu, ne melnu. Bet jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! Kas pāri par to, tas ir no ļauna. (Mateja evaņģēlijs 5:33-37)

Tev nebūs pārkāpt laulību, tas stingri bija noteikts Vecajā Derībā.

Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt. Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī. (Mateja evaņģēlijs 5:27-28)

Bet Jaunajā Derībā teikts, ka tev nebūs iztēloties pat domās, nebūs iekārot, tu iekšēji esi miris grēkam. Tu iekšēji esi dzīvs Dieva gribai, Dieva vārdam un apsolījumiem, visam tam pozitīvajam no Dieva. Tu esi iekšēji dzīvs, lai runātu, un dzīvotu kā tāds, kam vara. Viss sākas ar spriešanu, domāšanu – no galvas sirdī. Debesis ir mūsos.

Nemelojiet cits citam, novelciet veco cilvēku un viņa darbus. Un apģērbiet jauno cilvēku, kas tiek atjaunots atziņā pēc viņa Radītāja tēla. (Kolosiešiem vēstule 3:9-10)

Kas te ir teikts? Es novelku veco cilvēku, es uzvelku jauno cilvēku. Nevis teorijā, bet realitātē sirds līmenī. Es cīnos par to sirds līmenī. Neviens nebūs ideāls, bet paldies Dievam par Viņa žēlastību. Mēs visi būtu pazuduši, ja nebūtu Dieva žēlastības. Žēlastībā mums ir mūžīgā dzīvība, bet nepārtraukti mums ir jātop svētiem. To teoloģijā sauc par svēttapšanu. Ikvienā konfesijā ir svēttapšana. Tu topi svēts – tas nozīmē, ka tu ģērb virsū visus tos labumus, ko Dievs ir apsolījis, tādas rakstura īpašības, kādas Dievs tevī grib redzēt.

Kad es Tevi pieminu apguldamies un par Tevi domāju uzmozdamies. (Psalms 63:7)

Tas nav tikai psalms, tu domā uzmozdamies par Dievu, tu piemini Dievu ejot gulēt. Sākam citādi lasīt Bībeli. Šīs ir manas rakstvietas. Man tos ir daudz, šīs ir vienas no tām, es tieku atjaunots atziņā pēc Viņa tēla.

Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. (Kolosiešiem vēstule 3:2)

Es vēršu savas domas uz augšu, es atveru Bībeli un nolieku laiku, studējot Dieva vārdu. Es atnāku uz skolu, kur intensīvi dabūju to, ko trīs gados pats nevaru dabūt. Ja tev gribās tā, tad turpini pats. Arī nav slikti, bet par lēnu. Tu to dari, tu savas domas vērs uz augšu, tu pieņem lēmumu. Tavas domas klīst, kā grib, tur ir ļoti jāpiepūlas. Es daudz esmu runājis par vizualizāciju vai vīziju. Tu zini, ka nav tik vienkārši neko iztēloties. Tu zini, ka tas ir darbs. Un tev nekā nebūs, kamēr tu neredzēsi, ja nesāksi rakstīt, uzzīmēt. Viss sākas ar to, ka tu redzi to, ko vēlies. Tu intensīvi skaties uz to, ko vēlies. Ja tu skaties tikai stulbas filmas, varbūt vēl ar kaut kādiem novirzieniem, tad tas arī izraisīs tavu vēlmi. Bet, ja tu esi pilns ar Dieva vārdu, viss ir normāli, tu arī kaut ko vari paskatīties, nav problēmu. Tu pats jūti, bet kad tā ir tava vienīgā barība, tas, ar ko tu kopā pavadi laiku arī virtuāli, tas arī tu pēc tam kļūsti. Savas domas vērsiet uz augšu!

Jo jums vajag pacietības, lai, Dieva prātu darījuši, iemantotu apsolījumu. (Ebrejiem vēstule 10:36)

Es esmu pacietīgs. Tā ir mana atbildība būt pacietīgam un gaidīt. Nu nekas nav ātri, pareizi?

Dodies cīņā uzvaras apziņas pilns, tad laimīgs būs tavs gājiens [..]. (Psalms 45:5)

Kur lai es dabūju šo uzvaras apziņu? Es veidoju sevī uzvaras apziņu, pats rūpējos par uzvarētāja paradigmu. Tu jau rūpējies par to, un tad tu dodies cīņā uzvaras apziņas pilns. Atceros, nesen no savas dzīves, ka biju krīzes situācijā, es pats sevī ieraudzīju, kas manī iekšā snauž, kāda ekstra situācijā ne tikai varu izdzīvot, bet varu tā dzīvot, tādus kalnus gāzt. Pēkšņi tādā situācijā, ka vispār pat paiet tu nevari, bet kalnus gāz. Tā ir mana paradigma, es varu. Es zinu, ka to varu, bet tas snauž manī, un gaida kaut kādus brīžus vai situācijas, tas nāk ārā, jo tā ir mana paradigma. Lai arī tu kādreiz jūties slikti un tev liekas, ka kaut kas nesanāk, atceries, tas ir tevī.

Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs. (Lūkas evaņģēlijs 10:19)

Tas nav par tavu kaimiņu, tas ir par tevi, ka vari staigāt pāri problēmām, jeb citiem vārdiem, vari atrisināt jebkādu problēmu, jo visu spēj tā spēkā, kas dara stipru. Tu vari atrisināt, tā ir tava atbildība, un pats Dievs nāk palīgā mūsu nespēkam, kā ir rakstīts.

[..] ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, – un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams. (Mateja evaņģēlijs 17:20)

Ņem lāpstu un noroc šo kalnu – tā ir tava atbildība. Tu tici, ka tas ir iespējams un ka izdarīsi visu no savas puses, un Dievs tev palīdzēs.

“[..] Tas visu spēj, kas tic.” (Marka evaņģēlijs 9:23)

Kam tic? Ne jau tikai Dievam, bet arī sev, un Dievam arī. Runa ir par tavu sirds stāvokli attiecībā pret Dieva gribu. Ticība sev par to, ka izdarīsi to, kas tev ir jāizdara, un Dievs caur to, ko tu dari, svētīs. Zeme pati no sevis izdod augļu stādus.

“Jo Dievam nekas nav neiespējams.” (Lūkas evaņģēlijs 1:37)

Man ir ticība, ka tu vari būt dziedināts. Ja tu rūpēsies par savas sirds saturu, tu vari tikt pilnībā dziedināts pat no nedziedināmām kaitēm. Un nekas jums nebūs neiespējams, jo Dievam nekas nav neiespējams. Visas lietas ir iespējamas!

“Kas cilvēkiem nav iespējams, tas iespējams Dievam.” (Lūkas evaņģēlijs 18:27)

Redzi, kur beidzās tavi spēki, tur sākās Dieva spēks. Kur tava atbildība beidzas? Tur, kur es esmu visu izdarījis, ko es varēju, un tur sākas Dieva darbība. Zini, kad kačokiem muskuļi sāk augt? Tikko kā viņi izdara par vienu vairāk nekā vakar. Sāpēs, viņi plēš muskuļu šķiedras, paceļ latiņu. Cilvēks evolucionē sportā, sasniegumi, kas bija pirms simts gadiem, tas šodien ir nekas. Cita latiņa ir šobrīd, cilvēki attīstās, izskatās, ka arī ilgi dzīvojam, medicīna tālāk attīstās. Nākamais solītis, vairāk izdari, un tad  muskuļi sāk augt. Tas ir kontaktveids ar Dievu.

Jūs vēl neesat līdz asinīm cīnījušies pret grēku. (Ebrejiem vēstule 12:4)

Konkrētu cenu neesi samaksājis, lai Dievs varētu nākt un reāli darboties.

[..] jo pats Dievs darbojas ar Savu spēku jūsos, kas ticat. (1. Tesaloniķiešiem vēstule 2:13)

Tevī darbojas pats Dievs, jo tu esi Svētā Gara templis. Es atkārtoju vēlreiz: es nevarēju būt dzīvs, tehniski es esmu dzīvs un vairāk kā dzīvs, un citus daru dzīvus. Es nesaku, ka es dzīvošu mūžīgi virs zemes, un nesaku arī, ka simts gadus dzīvošu, kas zina, Dievs deva, Dievs ņēma, kā Viņš gribēs, tā arī darīs. Bet es zinu, ka manī darbojas Dievs caur manu ticību un nevis kaut ko abstraktu, bet caur to, ka es izdaru visu no savas puses to, kas man ir jāizdara, iemācos to, kas man ir jāiemācās. Es esmu tajā vidē, kur man ir jābūt, lasu, kas man ir jālasa, speru tos soļus, kuri man ir jāsper. Iedomājies, es nekāds, galvā arī nekas daudz nebija, izdomāju, ka braukšu pa visu Latviju sludināt, brīnumus taisīšu, Dievs atbrīvos tāpat kā mani. Ko es zināju? Ka Viņš atbrīvo, ka Dievs to var, un vēl zināju, ka man ir jādara Dievam viss tieši tāpat arī priekš cilvēkiem, tāpat kā Viņš man. Es atceros, ka  uztaisīju plānu un sāku zvanīt kultūras namiem. Vēl nesen tikko biju izskrējis no cietuma. Atceros pirmos zvanus, ka bija jāsaņemas. Kas es tāds, bet tur valsts darbinieki, ierēdņi – tas man bija kosmoss. Es saņēmos un vienkārši zvanīju. Un tad, kad tu sāc zvanīt, tad aiziet viss kā pa ķēdīti, viss notiek. Kaut kur kaut kas izkrīt, kaut kas nesanāk, galu galā dievkalpojumus noorganizē visās pilsētās, salīmē afišas, izplati flaierus. Tas nozīmē izdarīt visu no savas puses, ko vien var izdarīt. Viena no manām mīļākajām rakstvietām:

Ikkatra vieta, kur jūsu kāju pēdas mīs, jums piederēs [..]. (5. Mozus grāmata 11:24)

Tātad tu sper soli, un saki: tas pieder man. Pirms sper soli, jau ticībā saki, tu jau to redzi, jau potenciāli tam esi gatavs, sper soli realitāte. Ikviena vieta, kur jūs savu kāju pēdas mīs, jums piederēs.

Neviens nevarēs pastāvēt jūsu priekšā [..]. (5. Mozus grāmata 11:25)

Kādam ir problēmas ar finansēm vai kredītiem? Lūk, jums raktstvieta:

Jo Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs, tieši kā Viņš to tev ir teicis; un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies [..]. (5.Mozus grāmata 15:6)

Tu būsi baņķieris, nevis iesi uz banku. Iedomājies, to Dieva vārds saka! Tev nav jāizdod obligāti, arī nav jābūt baņķierim. Tev visu Dievs ir devis, lai tu varētu būt finansiāli neatkarīgs. Viss ir tavā sirdī. Jo Dieva valstība ir kur? Garā un prātā, caur prātu sirdī. Dievs ir brīnišķīgs!

Jo ar Tavu spēku es sagrauju mūrus un ar savu Dievu es pārvaru vaļņus. (Psalms 18:30)

Es esmu lasījis grāmatas, kurās iesaka nelietot vārdu “es”, nedrīkst es būt, nē! Tev ir jābūt pašapziņai, savai ticībai. Jēzus prasa: kur ir jūsu ticība? Tā ir tava atbildība. Es ticu arī sev, ka es kaut ko varu izdarīt, un es ticu Dievam, caur to ko es daru, Viņš svētī, ka zeme pati izdod stādus un augļus – trīsdesmitkārtīgus, sešdesmitkārtīgus un simtkārtīgus.

Vēlreiz noslēgumā: iekšējas un ārējais resurss, iekšējs ir tevī, bet ārējais ir tas, ko tu radi apkārt sev un ko citi cilvēki ir radījuši. Tu lieto ārējo resursu lai bagātinātu savu iekšējo resursu potenciālu. Un tavā dzīvē notiek viss tas, kam tu iekšēji esi gatavs, bet tavs iekšējais potenciāls parādās tikai tad, kad tu sper mazos solīšus. Visur, kur tavas pēdas mīs, tas tev piederēs.

No divpadsmit izlūkiem, kas tika izsūtīti izlūkot apsolīto zemi, tikai divi bija gatavi to iemantot – Kālebs un Jozua. Viņi to iemantoja ar pacietību pēc četrdesmit gadiem. Kālebs un Jozua iemantoja ar pacietību, pārējie izmira tuksnesī. Viņi nebija gatavi. Vispār tā ir līdera kļūda izsūtīt cilvēkus, kas nebija gatavi redzēt to, ko viņi redzēja. Viņi nebija gatavi iemantot apsolījumus. Jaunā paaudze tika audzināta tā, lai tā būtu gatava: svētdienas skola, kristīgā mācība, Bībele, fiziski mācīti, trenēti. Un pēc četrdesmit gadiem viņi iegāja apsolītajā zemē, kur piens un medus tek. Tad, kad viņi bija tam gatavi, bet Jozuā un Kālebs bija jau tajā dienā gatavi, viņi cieta pārējās tautas grēku jeb neticības dēļ.

Es tev iedevu ļoti vērtīgas zināšanas. Un ne tikai zināšanas, es runāju to, par ko es esmu pārliecināts. Tā ir kā kodolbumba tiem, kas to saprot. Ar Dievu viss ir iespējams. Man nav nekas neiespējams, jā, mēs esam ierobežoti laikā un telpā, bet mums ir iekšēji jāgatavojas tam, kam mēs esam radīti. Un, galu galā, mēs esam radīti, lai dzīvotu mūžīgi. Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Iekšējais un ārējais resurss” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija