Šodien mums visiem ir brīvi pieejams internets,
kurā mēs tomēr salīdzinoši brīvi varam darboties. Ir cilvēki, kas to dara ļoti aktīvi, ļoti intensīvi un kas to dara ar konkrētu mērķi. Šos cilvēkus sauc par influenceriem. Droši vien tu simts reizes jau esi dzirdējis šo vārdu, un tas ir no angļu vārda influence, kas nozīmē – ietekmēt. Protams, šādu cilvēku ietekme sabiedrībā ir liela. Viņi velta tam lielu daļu sava laika, savas dzīves, un tas viss strādā un darbojas, bet ne visi ir influenceri. Vai tu zini, cik daudzus cilvēkus ietekmē tāds parasts vidusmēra iedzīvotājs savas dzīves laikā? Vai tu esi kādreiz lasījis tādu statistiku? Droši vien to būs grūti tā saprast. Es paskatījos, un bija dažādi pētījumi un dažādi rezultāti, bet vismazākais rādītājs, viens no mazākajiem rādītājiem, ir 10 000 cilvēku, ko tāds parasts, pat varētu teikt, introverts cilvēks ietekmē zinot vai nezinot, gribot vai negribot. Tas ir bez interneta. Ja mēs pieliekam klāt internetu, darbošanos sociālajos tīklos, tad to skaitli mēs varam pareizināt ar 5, 10, 20 un, iespējams, pat vairākas reizes. Kā nu kuram. Bet, ja tu esi šeit un tu esi ticīgs cilvēks, tad tu neesi parastais vidusmēra pilsonis. Es vienmēr atceros, kad viens puisis ienāca kādā no manām grupām un viņš kļuva ticīgs, viņa dzīve izmainījās, un tad viņš stāstīja savu liecību: “Tad, kad es biju parasts cilvēks, tad es darīju tā un tā, un tad es ienācu draudzē, kļuvu ticīgs, un tagad mana dzīve izmainījās.” Tātad toreiz viņš bija parasts cilvēks, bet tagad mēs vairs neesam parasti cilvēki, mēs esam Dieva cilvēki. Mūsu mērķis ir sludināt evaņģēliju un iepazīstināt citus cilvēkus ar Dievu, un vairot Dieva valstību, kā minimums Latvijā. Bībelē ir teikts, ka evaņģēlijam ir jātiek sludinātam visā pasaulē.
Un šis Valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām [..]. (Mateja evaņģēlijs 24:14)
Lai mēs to varētu darīt efektīvi, mums ir vajadzīga tāda ļoti būtiska lieta – ietekme. Tas nozīmē, ka tev ir jābūt cilvēkam ar ietekmi. Tu varbūt esi domājis: “Es nekad neesmu domājis būt cilvēks ar ietekmi.” Tad tev ir jāsāk par to domāt. Tev vajadzētu būt cilvēkam ar ietekmi ģimenē, savā darba vietā, savā valstī, draudzē, kalpošanā un visur, kur tu esi. Būs astoņi punkti saistībā ar ietekmi.
1. Katram vienam no mums ir ietekme.
Ne visiem tā ir vienāda un ne visiem tās ir daudz, bet tā ir katram un tieši tajā vietā, kur tu atrodies, kur mēs katrs esam. Ir dabiski līderi, ir cilvēki, kuriem ir vēlēšanās un arī izteiktas spējas vadīt un, protams, var arī ietekmēt. Viņiem ir attiecīgas rakstura īpašības. Šādi cilvēki ietekmē ļoti daudzus. Mums nav tālu jāmeklē, mums ir vislabākais piemērs, ko mēs varam redzēt ikdienā, un tas ir mūsu mācītājs. Viņš ar savu kalpošanu, ar savu ticību Dievam, ar savu nodošanos ietekmē ne tikai draudzi, cilvēku dzīves vai mūsu dzīves, bet viņš ietekmē visu Latviju. Viņam ir plašs mērogs, jo viņš viens pats ietekmē visu Latviju, un mēs kopā ar viņu. Mūsu mācītājs ar Dieva spēku, ar Dieva gudrību, ar savu nodošanos, ar savu draudzi kā komandu ietekmē to, kā dzīvos, kā strādās un kā attīstīsies mūsu Latvija. Bet mums, katram vienam individuāli, un arī tev ir lielāka ietekme, nekā tu pats domā. Tu vari to izmantot labām lietām, tu vari to izmantot sliktām lietām un ne tik labām. Tu vari vispār to nepamanīt, palaist vienkārši garām, nepievērst tam uzmanību. Jebkurā gadījumā, arī pats, to neapzinoties, tu ietekmē visus tos, kas tev ir apkārt: savu ģimeni, draugus, kolēģus darba vietā, cilvēkus savā grupiņā, kalpošanā. Ja tu zvani kādam pa telefonu, ja tu sūti e-pastu, ja tu aizej uz kādu iestādi, satiecies ar cilvēkiem, kas tur atrodas, kas tur strādā, tev ir ietekme un tu ietekmē.
Un zini, es nesen atcerējos šādu gadījumu. Vasarā mums bija tāds ceļojums uz Kuldīgu un mēs palikām viesnīcā, kura ir viena no vecākajām, viena no pazīstamākajām un viena no dārgākajām viesnīcām tajā pilsētā. Mēs tur palikām vienu nakti. Viesnīca normāla, tīra, kārtīga, arī stils un iekārtojums normāls. Es brīnos par uzņēmumu vadītājiem, kuri neapzinās to, kādu ietekmi rada pats pirmais cilvēks, ar kuru satiekas klients vai pircējs. Tā sieviete tur sēdēja tādā villainītē satinusies, un varēja redzēt, ka viņa ir bēdīga, ka viņa ir nomākta. Varbūt viņai bija kaut kas noticis, nezinu. Viņa pat nebija cilvēks gados. Viņa mūs apkalpoja ļoti negribīgi un tā sajūta bija tāda, ka mēs viņai traucējam, nu tajā ziņā, ka viņa tur īsti nemaz negrib atrasties tajā vietā. Protams, tur viss beidzās labi, un ēdiens arī bija garšīgs. Tā jau kopumā viss labi, bet kad es atceros to viesnīcu, es atceros to sievieti. Lai es otro reizi maksātu naudu, lai es paliktu tur? Es domāju, ka es izvēlētos kaut ko citu, viennozīmīgi. Nu ja būtu pati lētākā, tad varbūt es vēl padomātu, bet tā nebija pati lētākā. Es domāju, ka viņa pat neiedomājas, kā viņa mūs ietekmē, bet tas iespaids radās par visu to uzņēmumu no viena cilvēka. Es jau nepazīstu tā uzņēmuma direktoru, es nesatieku ne apkopēju, ne kādu citu cilvēku, bet tikai šo cilvēku, un tas rada priekšstatu par to, kāds ir viss uzņēmums.
Tad, kad tu satiec neticīgu cilvēku, kuram tu stāsti par Dievu, tu esi tas pirmais priekšstats par Dievu un arī par draudzi. Viņš varētu nezināt mūsu mācītāju, viņš nezina mūsu slavēšanu, viņš nezina mūsu superatmosfēru šeit, bet viņš redz tevi. Tu viņam esi draudze “Kristus Pasaulei,” un es arī, protams. Tāpēc ir ļoti svarīgi, kā mēs attiecamies pret cilvēkiem, jo mēs viņus ietekmējam. Mēs ietekmējam uz labu vai sliktu. Es nesen lasīju tādu pētījumu par to, kādu ietekmi rada negatīva runāšana un drīzāk aprunāšana. Tur bija runa par pašu cilvēku, kurš to dara. Ja tu runā negatīvi, ja tu aprunā, tad tu ietekmē sevi un tu ietekmē savu imūnsistēmu, un tu ietekmē patiesībā, savu veselību. Tava veselība kļūst vājāka. Tas nozīmē, ka uz to, ko tu dari, reaģē katra tava organisma šūna, un tas ir svarīgi. Ja tu gribi, lai tev ir laba veselība, tad ietekmē pozitīvi gan sevi, gan citus.
2. Dievs grib, lai es lietoju to ietekmi, ko Viņš man ir devis.
Lai es to, pirmkārt, apzinos un lai es arī to lietoju. Mums ir jāatceras, ka ietekme nav dota mūsu pašu dēļ. Mateja evaņģēlija piektās nodaļas 13. un 14. pantā ir visiem ļoti labi zināma rakstu vieta.
Jūs esat zemes sāls [..]. Jūs esat pasaules gaišums. (Mateja evaņģēlijs 5:13-14)
Ko dara sāls? Sāls piedod garšu, sāls uzlabo un, galvenais, sāls neļauj bojāties un uzglabā produktus. Tas ir tieši tas, ko Dievs grib, lai mēs darām mūsu sabiedrībā, citādi viss sapūst. Mūsu sabiedrība ļoti bojājās. Es gan gribētu teikt, ka ir cilvēki, kuri ir ar izkropļotām vērtībām, ar izkropļotu vispār skatu uz pasauli, kuri tīšām bojā viņu. To ļoti labi var redzēt pēdējā laikā, kad viss internets ir pilns ar genderideoloģijas jautājumiem, īpaši to, ka partijas cilvēki no partijas “Progresīvie” ir izteikušies par dzimuma maiņu jauniešiem. Cilvēki vienkārši ir apmānīti, viņi ir noguruši, viņi ir apjukuši, viņi ir absolūti apmaldījušies. Tas ir tādēļ, ka šodien ir moderni – būt garīgam –, bet katrs meklē savu ceļu pie sava dieva, nu ar mazo burtu. “Katram ir savs dievs.” Un, loģiski, mēs varam redzēt šodien to rezultātu, ka nav viena atskaites punkta, nav vienas absolūtas patiesības, jo katram ir sava patiesība. Katrs rīkojas, dara un domā tā, kā viņš atrod par labu esam un katram ir savs labums, un katram ir sava taisnība. Mēs to redzam ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, un tu un es, mēs esam sāls un gaisma.
Salamana pamācībās, vienpadsmitajā nodaļā, 11. pantā no angļu valodas tulkojuma ir minēts:
Caur taisno ļaužu svētību pilsēta tiek paaugstināta, bet bezdievīgo runu dēļ tā tiek sagrauta. (Salamana pamācības 11:11, tulkojums no angļu valodas)
Zini, ka mēs varētu izdarīt daudz vairāk, ja mēs katru dienu ietu uz darbu ar apņemšanos: “Es ietekmēšu cilvēkus uz labu.” Tas nenozīmē, ka visu laiku jāsaka “Slava Dievam!” un “Slava Jēzum!” un visu laiku jārunā par Jēzu un Bībeli, un jāņem līdzi Bībele, lai visi redz, ka es esmu superpareizais, ideālais cilvēks. Mēs varam ļoti daudz veidos ietekmēt cilvēkus, bet zini, kāds ir visvienkāršākais ietekmes veids? Es domāju, maz kuri varētu to uzminēt. Tas ir smaids. Kad tu smaidi, tu zini, kas notiek? Parasti tas cilvēks tev smaida pretī. Mēs varam to izmēģināt. Pagriezies pret savu kaimiņu un pasmaidi viņam. Tev pasmaidīja pretī, pareizi? Vai ir kāds, kuram nepasmaidīja? Nu tas ir tāds īpašs izņēmums. Un tu tagad izskaties arī daudz labāk nekā dievkalpojuma sākumā. Kad cilvēks smaida, viņš ir ļoti skaists. Es domāju, ka mēs noteikti atceramies tos cilvēkus, kuri ir laipni un smaida. Nu tos otros, kuri galīgi nesmaidīja, mēs arī atceramies. Jā, mums ir jāsludina evaņģēlijs, mums ir jāliecina par Jēzu, mums tas viss ir jādara. Bet zini, kā izskatās pati pirmā evaņģēlija rindiņa, ko cilvēks lasa, pirms viņš atver Bībeli? Sastopoties ar tevi, tā rindiņa ir tava attieksme, tavs smaids, tava izturēšanās un tava ieinteresētība par šo cilvēku. Tikai pēc tam viņš izdomās, vai viņš tālāk gribēs lasīt evaņģēliju, vai negribēs to lasīt. Un tas viss ir atkarīgs no tevis. No mums ir atkarīgs, kā cilvēki nāk pie Kristus, vai negrib neko kopīgu ar Kristu.
3. Ja es neietekmēju citus, tad viņi ietekmē mani.
Ziniet, ir tādi divi mērinstrumenti, kuri mēra temperatūru, bet viņiem ir ļoti liela atšķirība. Viens ir termometrs, kurš tikai parāda, kāda temperatūra ir apkārtējā vidē, un otrs ir termostats, kurš parāda un nosaka, kāda temperatūra būs telpā. Viens uzrāda, otrs nosaka. Termometrs ir ļoti laba lieta, bet viņš neko neietekmē, viņš parāda reālo temperatūru. Es esmu daudz domājusi par vienu rakstu vietu, Jēzus saka:
Un, tāpēc ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs. Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts. (Mateja evaņģēlijs 24:12-13)
Mēs zinām, ka pēdējie daži gadi mums visiem un arī draudzei ir bijuši īpaši sarežģīti. Mēs esam piedzīvojuši dažādas grūtības, un es personīgi esmu redzējusi, ka diezgan daudz cilvēku, kuri neiztur pārbaudījumus, kuri netiek pāri aizvainojumiem, kuri netiek pāri grūtībām. Es esmu redzējusi, kā viņi aiziet no draudzes un galu galā, kā viņi pazaudē ticību. Daudzi no viņiem joprojām izskatās jauki un smaidīgi gan Facebook, gan Instagram, bet diemžēl viņi ir pazaudējuši pašu dārgāko – un tā ir ticība. Viens no iemesliem, kāpēc tā ir noticis, ka pasaulē netaisnība iet vairumā. Vismaz par daudziem saviem cilvēkiem es zinu, ja nebūtu šie dīvainie, trakie apstākļi, kādi mums bija, šie izaicinājumi ar populāro vīrusu un visiem šiem nesaprātīgajiem ierobežojumiem, cilvēki vēl joprojām daudzi būtu laimīgi šeit, draudzē. Tāpēc tev un man, mums ir jābūt nevis termometram, kas pielāgojas apstākļiem, kas pielāgojas temperatūrai, kas pielāgojas atmosfērai. Mums ir jābūt termostatam, kurš rada šos attiecīgos labvēlīgos labos apstākļus. Un mums ir jāpaaugstina temperatūra, un mums jābūt tiem, kuri iededzina cilvēkos Dieva uguni.
Tādēļ Tas Kungs man sacīja tā: “Ja tu piegriezīsies Man, tad Es tevi paturēšu pie Sevis, lai tu Man no jauna drīkstētu kalpot, ja tu izšķirsi patiesi vērtīgo no niecīgā, tad tu būsi it kā Mana mute, lai tie tad griežas pie tevis un nevis tu pie viņiem.” (Jeremijas grāmata 15:19, tulkojums no angļu valodas).
Tas nozīmē, lai tu varētu saglabāt to temperatūru, lai mēs varētu saglabāt uguni, tad mums ir jābūt draudzē, mums ir jāturas pie Kristus, mums ir jābūt kopā vienam ar otru, un ir jābūt kopā ar Dievu. Tikai tā tas ir iespējams, jo citādi mēs ļoti viegli varam pārvērsties vienkārši par termometriem, kas rāda to, kāda temperatūra ir pasaulē.
4. Ietekmes mērķis ir iestāties par tiem, kuriem nav šādas ietekmes.
Mēs kā draudze cīnāmies par visiem Latvijas iedzīvotājiem. Kā nesen mācītājs teica, ka mēs iestājamies arī par tiem, kuri nesaprot, arī par tiem, kuri ir naidīgi, par tiem, kuri ir noraidoši, par tiem, kuri vienkārši ir vienaldzīgi. Ir svarīgi, ka mēs kopā iestājamies par tiem, kuri patiešām par sevi nevar iestāties, un tie ir bērni un jaunieši. Par viņiem diemžēl lielā mērā iestājas Latvijas amatpersonas, kuras absolūti nedarbojas bērnu interesēs. Nesen Facebook redzēju bildīti, kura mani ļoti uzrunāja. Tur ir attēlots puisītis ar mammu, un mamma savu puisīti ģērbj karavīra formā un rokās ieliek kaujas ieroci, puisītis raud un prasa mammai: ”Mammu kāpēc man ir jāiet karot?” Mamma atbild: ”Tādēļ, dēliņ, ka mēs 20 gadus ar tēti neesam interesējušies par politiku!” Tā ir tā situācija, kādai mēs šodien esam ļoti tuvu. Ja mēs neizmantosim to ietekmi, ko Dievs mums ir devis, pirmām kārtām, pasludināt evaņģēliju un, otrām kārtām, atbalstīt savu mācītāju, kurš tagad ir ievēlēts Saeimā. Viennozīmīgi, tās sekas, ja mēs to nedarīsim, atsauksies uz taviem bērniem, un tad, kad būs jāiet karā, būs jau par vēlu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka mēs iestājamies un izmantojam to ietekmi, ko Dievs mums ir devis un iestājamies par tiem, kuri nevar par sevi nekādi iestāties un sevi aizstāvēt.
5. Ceļš uz lielāku ietekmi ir caur kalpošanu un dāsnumu.
[..] “kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis. Un, ja kas jūsu starpā grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps.” (Mateja evaņģēlijs 20:26-27)
Ja tu kalpo dažiem cilvēkiem, tad tev būs maza ietekme, ja tu kalpo daudziem cilvēkiem, tev būs liela ietekme. Viss ir atkarīgs no tā, cik daudziem cilvēkiem tu vēlies kalpot.
Atceros, pirms vairākiem gadiem, es braucu uz Ventspili vadīt mājas grupu. Kāds no grupas cilvēka radiniekiem bija teicis, ka lai uzmanās, līderi brauc un kalpo, jo viņiem ir svarīgi, ka grupiņā ir daudz cilvēki. Jo vairāk ir grupiņā cilvēku, jo viņiem no tā ir personīgs labums, un vispār viņiem par to maksā. Īsāk sakot, jo vairāk cilvēku, jo vairāk maksā. Patiesībā tas “personīgais labums” bija tāds, es esmu privātskolotāja un tad, kad es atceļu stundas, tad es uzreiz precīzi zinu, cik naudas es zaudēju, cik tas man maksā. Tu strādā astoņas stundas parastā darbā vietā, kad tu paņem vienu brīvdienu, tad to tu tā neizjūti, cik tas tev izmaksā. Ja tu zini, ka par vienu mācību stundu tu saņem tik un tik, tev ir jāatceļ astoņas stundas dienā, tu precīzi zini, cik eiro tu esi pazaudējis. Es atcēlu stundas, lai ceturtdienas pēcpusdienā būtu Ventspilī un atpakaļ es braucu tikai piektdien. Praktiski sanāk, ka tu pats kalpo un pats par to maksā – tas ir tas “personīgais labums”. Tagad uz Ventspili es braucu tikai vienu reizi mēnesī, bet krietnu laiku pēc Ventspils es braucu arī uz Jelgavu vadīt mājas grupu katru otrdienas vakaru. Es braucu vienalga, vai ir vasara, vai ziema, vai man ir laba veselība, vai man ir slikta veselība, un tas bija katru nedēļu, vienalga vai ir auksts, vai karsts, un mājās es biju vēlu jau pēc desmitiem. Mikroautobusā, ar kuru braucu, vienmēr bija auksts un man sala kājas, bet es jau par to nedomāju. Tu redzi, ka tev ir uzdevums, ir mērķis, un tu vienkārši to dari. Kad uz vietas uzradās cilvēks, kas pats sāka man palīdzēt un vadīt grupiņu, tad es varēju atļauties slimot un palikt mājās. Šodien tur jau ir savi vadītāji, ir cilvēki, kas ir patstāvīgi un vada grupiņu uz vietas, un vairs nav jābrauc uz Jelgavu. Savā ziņā es arī saprotu tos cilvēkus, kuriem tas nekādi nav saprotams. Padomā, kā viens normāls pasaules cilvēks var kaut ko tādu saprast? Es domāju, ka mēs visi esam dzirdējuši par Māti Terēzi, viņa jau sen ir mūžībā. Viņa kalpoja bezpajumtniekiem, mirstošiem, ļoti slimiem, bezpalīdzīgiem cilvēkiem Indijā. Reiz kāds žurnālists teica, kad viņš redzēja, ko Māte Terēze dara, kā tas praktiski izskatās, ka viņa kopa slimos, nabaga cilvēkus, viņiem tārpi bija miesā, ļoti briesmīgas situācijas. Un viņš teica: “Es to nedarītu pat par vienu miljonu dolāru. Es to nekad nedarītu! Tu vari man maksāt, cik gribi, es to nedarīšu.” Es domāju, kāpēc Māte Terēze to darīja? Viņai bija tāds aicinājums, bet viņai neviens miljonus nemaksāja. Viņai vispār tur neko nemaksāja. Viņa to darīja, jo viņai bija tāda sirds. Viņa un viņas kalpošana bieži bija apdraudēta. Viņai draudēja dažādas bandas, ka viņai uzbruks un viņu nogalinās, bet viņa vienkārši citādāk nevarēja, jo tāda bija viņas sirds. Ja godīgi, bez ticības Dievam un bez mīlestības uz Dievu man arī būtu ļoti grūti rūpēties par cilvēkiem. Bez izmainītas sirds tas vispār nav iespējams. Veltīt savu dzīvi cilvēkiem, kuri bieži sagādā sirdssāpes un galvassāpes, kuri paņem manu laiku, kuri apsola un neizdara, kuri apsola un neatnāk, neceļ telefonu, kontaktos nobloķē, kuri melo, izdomā attaisnojumus utt. Es domāju, ja tu rūpējies par cilvēkiem, tev visas šīs lietas ir ļoti labi pazīstamas. Pasaules cilvēki vienkārši tādi ir, jo viņi vēl nav iepazinuši Dievu, bet es turpinu kalpot. Kādēļ? Jo es nevaru to nedarīt. Es piederu Dievam, un Viņš mani ir izmainījis. Un galu galā, Viņš ir manas dzīves Kungs. Es pati to esmu izvēlējusies. Pati es to esmu gribējusi, un es esmu par to ļoti pateicīga, jo es zinu, ka tā ir vislabākā un visskaistākā dzīve. Un es savādāk nemaz neprotu dzīvot. Lai arī, protams, tā nav vieglākā dzīve.
6. Ietekmes stūrakmens jeb pamatakmens ir uzticība.
Tu vari cilvēkus ietekmēt tikai tad, ja viņi tev uzticas. Uzticība ģimenē, uzticība dzīvesdraugam, uzticība draudzei, mācītājam, uzticība draudzes mācībai. Ja cilvēki redzēs, ka tu esi patstāvīgs, ka tu turies pie tā, ko esi sasniedzis, ka tu neatkāpies, ka tev ir stipras saknes tur, kur Dievs tevi ir ielicis, tad viņi uzticēsies. Mums katram ir jāaudzē un jārūpējas par savām stiprām saknēm. Ir kāda bildīte, kurā ir rakstīts: “Tam, kuram ir stipras saknes, nav jābaidās par vēju, jo viņu neviens nevar izraut.” Izraut no tās vietas, kur Dievs viņu ir iesakņojis un iestādījis. Saknes ir ļoti, ļoti svarīgas. Mēs noskatīsimies īsfilmu, kurā tiks atspoguļots ne tas labākais piemērs par augu, kurš ir nezāle. Viņa oficiālais nosaukums ir ‘krievu dadzis’ jeb ‘sālszāle’. Angliski šī auga nosaukums ir tumbleweed, burtiski tas nozīmē – nezāle, kas kūleņo. Ja visi augi normāli aug vienā vietā, tad šis konkrētais augs klaiņo apkārt, kūleņo. Lai gan viņš ir tāds paliels krūms, viņu rudenī var viegli aizpūst prom, jo viņš sakalst un nolūzt. Tā šis augs kūleņo un rada problēmas visur, gan uz braucamās daļas, gan pagalmos, mājās, lauksaimniecībā, un, šādi kūleņojot, viņš izkaisa savas sēklas un rada sev vēl 1000 līdzīgās nezāles. Tātad katram augam ir sava vieta, jo Dievs viņu tādu radījis, bet šī bija līdzība par cilvēkiem, kuriem nav stipras saknes, kuri nav iesakņojušies nevienā vietā. Viņi kā krievu dadzis kūleņo no vienas draudzes uz otru draudzi, no vienas darba vietas uz otru, no vienas ģimenes uz otru ģimeni, un tas pavisam nav nekas labs. Tāpēc, ja tu vēlies būt cilvēks ar ietekmi, esi uzticams un rūpējies par to, lai cilvēki tev var uzticēties.
7. Cena par ietekmi ir kritika.
Jo ietekmīgāks tu kļūsti, jo vairāk tu tiksi kritizēts. Kuram patīk kritika? Vispār jau ir ļoti labi, ja cilvēks uzklausa kritiku un mainās, tad daudz sasniegs, bet pārsvarā kritika ne visiem patīk, un tas arī ir normāli. Jēzus, visietekmīgākais līderis, sacīja: “Kad pasaule jūs ienīst, ziniet, viņa Mani papriekš ir ienīdusi.” (Jāņa evaņģēlijs 15:8) Respektīvi, ja viņa mani ienīst, viņa ienīdīs arī jūs. Tas, ka mācītajam un mums kādreiz ir nelabvēļi, kuri par mums runā sliktu, apmelo, un ir pat tādi aizgājēji, kuri cīnās pret draudzi, tas norāda tikai to, ka gan viņam, gan mums ir ietekme. Jo vairāk runā, jo lielāka ietekme. Nebaidies no kritikas, jo, kļūstot ievērojamākam, tu saņemsi vairāk kritikas.
8. Ātrākais vieds, kā ietekmēt cilvēkus, ir patikt.
Jo vairāk tu cilvēkiem patiksi, jo vairāk tu varēsi ietekmēt. Piemēram, ja tev kāds nepatīk, tu taču viņu vispār nevēlies klausīt, tu viņu nemaz neņem vērā, viņš priekš tevis ir nulle. Kā tu izvēlies filmas, ko tu skaties? Mums ir svarīgs sižets, doma, morāle, bet man, piemēram, ir īpaši svarīgi aktieri. Ja man aktieri nepatīk, kaut arī filma var būt izcila, tad es šo filmu neskatīšos. Man vienmēr ir bijis svarīgi, kāds ir mans grupiņas vadītājs, man ir svarīgi, kā man patīk mans mācītājs, ka viņš ir cilvēks, kurš patiešām tic, kuram ir svarīgas Dieva lietas, ka viņš apsola un izdara, ka viņš mīl cilvēkus, lūk, šis viss ir man svarīgi. Un šīs lietas manī rada spēju uzticēties. Mums ir ļoti dažādi temperamenti un raksturi, citas lietas, bet tās ir otršķirīgas lietas.
Kā tu vari iepatikties? Pirmā lieta, kas tev nav jādara, tev nav jāpatīk un jāizdabā visiem, jo, ja tu tā darīsi, tad tevi necienīs neviens, bet svarīgi, ka tu sāc strādāt pie tā, lai tev pašam patīk cilvēki. Tu patiksi cilvēkiem vairāk tad, kad tev patiks viņi. Kas attiecies tieši uz mani, tad es daudz labāk runājos ar cilvēkiem grupiņā vai individuāli, nekā sludinu šeit, priekšā, bet es daru arī to. Mani interesē cilvēki, un man patiešām patīk interesēties par viņiem. Man vienkārši patīk brīvi sarunāties, nepiedomājot par jautājumiem, kuri būtu pēc instrukcijas. Tas ir dabīgi. Cilvēki var būt dažādi, ar savu viedokli, lai viņi man patiktu. Es sev ik pa laikam atgādinu, ka cilvēkiem ir jāļauj būt tādiem, kādi viņi ir, necenšoties viņus pārveidot, un ka svarīgi ir fokusēties uz viņu stiprajam pusēm un labajam īpašībām. Visiem cilvēkiem ir trūkumi, nav tāda, kas būtu perfekts. Ja tev patiks cilvēki, tad tu rīkosies tā, lai patiktu viņiem, dabiski iegūsi lielāku ietekmi.
Tātad mēs izrunājam astoņas lietas par ietekmi, un tās bija:
1. Mums katram ir ietekme.
2. Dievs grib, lai mēs lietojam to ietekmi, ko Viņš mums ir devis.
3. Ja es neietekmēju citus, viņi ietekmēs mani.
4. Ietekmes mērķis ir iestāties par tiem, kuriem nav šādas ietekmes.
5. Ceļš uz lielāku ietekmi ir caur kalpošanu un dāsnumu.
6. Ietekmes stūrakmens jeb pamatakmens ir uzticība.
7. Cena par ietekmi ir kritika.
8. Ātrākais veids, kā ietekmēt cilvēkus, ir patikt.
Lai mums visiem labi izdodas, lai visiem ir brīnišķīga nedēļa. Atceries, ka tu esi cilvēks, kurš ietekmē jebkurā gadījumā, un tu pats vari izlemt, vai tu cilvēkus ietekmē uz labu, vai tu to neapzinies. Svarīgi, ka mēs apzināmies, un ar savu ietekmi, ko mums ir devis Dievs, ka mēs padarām pasauli labāku, nu vismaz mūsu Latviju. Lai Dievs tevi svētī!
Luīzes Zvejas sprediķi “Ietekmes spēks” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
