Nikotīna atkarība jeb, vienkārši sakot, pīpēšana „pielīp” nevienam vien jaunietim. Skola, kompānijas, ballītes ir vietas, kur jauniem cilvēkiem grūti noturēties pretī vienaudžu spiedienam. Lietas, kuras tiek uzskatītas par foršām un „krutām”, vēlāk ieskauj važās neskaitāmus cilvēkus, izraisot veselības pasliktināšanos un piesaistot arī citas atkarības.

Uldis smēķēt sāka astotajā klasē. Kā pats saka: „Visi draugi pīpēja, tādēļ arī es nevēlējos atpalikt.” Tomēr šis izmēģinājums vēlāk izvērtās atkarībā, no kuras Uldis nespēja tikt vaļā veselus 17 gadus. Cigaretes prasīja ne tikai upurēt kvalitatīvu sportu, kas jaunietim gāja pie sirds, bet arī naudu. Katru dienu bija jāpērk divas paciņas, bez kurām bija tik grūti iztikt. Sporta nodarbību laikā Uldis sajuta, ka nespēj izdarīt tik daudz, cik agrāk un apzinājās, ka tā ir smēķēšanas vaina.

„Basketbols un futbols bija mana sirds lieta. Gadiem ejot, sāku just, ka pietrūkt elpas un nevaru noskriet ne tos kilometrus, ne kvalitatīvi nospēlēt visu spēli!” atzīst Uldis. „Mēģināju ik pa laikam cīnīties un atmest, taču bezcerīgi. Traucēja arī apkārtējā videi, jo gan darbā, gan ģimenē visi smēķēja un, lai cik es arī nebūtu apņēmies, tas vienmēr beidzās ar to, ka paņēmu nākamo cigareti. Bija doma pat izmēģināt kādus līdzekļus pret nikotīna atkarību, taču, pakonsultējoties ar citiem, kas tos ir mēģinājuši, sapratu, ka rezultātu nebūs tik un tā.”

Gadiem ejot, kompānijas dzīvē Uldis sāka lietot arī alkoholu. Dzeršana nedēļas nogalēs izvērtās tādā mērā, ka dažreiz nebija skaidrs, kā nokļuvis mājās. Iedzeršana kļuva kā regulārs brīvā laika pavadīšanas veids ar draugiem un nereti mājās nācās iet ar nejauši sasistu galvu vai citiem ievainojumiem.

Neskatoties uz aizvadītajiem gadiem atkarību gūstā, Uldis šodien nesmēķē un nedzer. Viņš atzīst, ka nav nemaz vēlmes. Ulda dzīvē ir ienācis Dievs, kurš palīdz ne tikai atbrīvoties no ilgstošām problēmām, bet arī sakārtot dzīvi. Ja iepriekš jaunais vīrietis izjuta nemitīgu vēlmi pēc cigaretes un alkoholiskajiem dzērieniem, tad tagad nav nemaz par to jādomā.

„Dievam esmu ticējis vienmēr, taču neticēju, ka Viņš man varētu palīdzēt tikt galā ar atkarībām. Arī par Bībeli agrāk neko daudz nezināju, tāpēc priekšstats par Viņu bija diezgan vispārīgs. Vairāk par Dievu uzzināju draudzē „Kristus Pasaulei”, kur atnācu līdzi sievai. Gājām gan uz dievkalpojumiem, gan mājas grupiņām. Man ļoti patika mācītāja sprediķi, jo viņš labi izskaidroja Bībeli, kāds ir Dievs, ka Viņš spēj arī atbrīvot un dziedināt. Katru reizi bija kaut kas, kas mani uzrunāja un palīdzēja mainīt dzīvi.”

Pirmais brīnums, ko piedzīvoja Uldis, notika mājas grupiņā. Pašam par pārsteigumu, bet pēc aizlūgšanas grupiņas laikā, Uldis nekad vairs nav lietojis alkoholu – jo nav vēlmes! Ja visus šos gadus viņš nevarēja tikt galā un nebija pat nedomāja atmest, tad Dieva spēkā viņš ir kļuvis par citu cilvēku! Arī mājas grupas dalībnieki atzīst, ka katru reizi visi nespēj vien noticēt, ka redz to pašu cilvēku sēžam savā priekšā. Pēc laika notika arī draudzes trīs dienu seminārs jeb inkaunters, kura laikā aizlūdza arī par smēķēšanas atkarību. Uldis saka, ka tieši inkauntera laikā sajutis spēku un nevēlēšanos turpināt smēķēt. Atbraucot mājās atkarības simptomi sāka atkārtoties, taču šoreiz viņš zināja, ka spēj to uzvarēt. Arī savās lūgšanās Uldis apliecināja, ka atmetīs šo netikumu. Un Dievs uzklausīja! Vēlme pēc nikotīna izzuda un neatkārtojās!

Šobrīd Uldis ir nomainījis arī dzīves vietu, kas palīdz nedomāt par agrāko smēķētāju un alkohola cienītāju kompāniju, viņš aktīvi apmeklē draudzi un turpina lūgt un iepazīt Dievu. Uldis pats priecīgi atzīst: „Tagad man vairs nevajag šīs “narkotikas” un es zinu, ka tas ir Dieva pirksts! Tāpēc arī citiem iesaku – sāciet ticēt, ka Dievs ir, nāciet uz draudzi un Viņš jums palīdzēs mainīt dzīvi!”

Ulda Grabja liecību pierakstīja Kristīne Zeltiņa