Ilze kopā ar savu mazo dēliņu regulāri apmeklē draudzes „Kristus Pasaulei” dievkalpojumus un mājas grupiņas.

Viņa vienmēr cenšas pastāstīt cilvēkiem par to, cik Dievs ir labs, jo ir pieredzējusi vairākas pārdabiskas dziedināšanas un citus Dieva brīnumus savā dzīvē. Viens no tādiem notika pagājušā gada rudenī. Vasaras beigās bija karsts, tādēļ birojā, kur Ilze strādāja, bieži bija ieslēgts gaisa kondicionieris vai arī atvērti logi, kuru dēļ bija caurvējš. Tā rezultātā sieviete saaukstējās. Šajā laikā viņa gatavojās doties dzemdību atvaļinājumā, lai laistu pasaulē mazuli, tāpēc cerēja, ka saslimšana nebūs nopietna, jo grūtniecības dēļ nevarēja lietot medikamentus. Taču neilgi pēc dzemdībām Ilzes veselības stāvoklis pasliktinājās un sākās grūtības elpot, sāpes un smaguma sajūta krūtīs. Viņa sāka cīnīties ar lūgšanu palīdzību un uzvarēja slimību.

„Domāju, ka esmu vienkārši saaukstējusies un tas ātri pāries. Taču neilgi pēc dzemdībām man sākās regulāras problēmas normāli elpot. Šķita, ka smoku un domāju, vai tā nav astma. Aptuveni nedēļu pēc bērniņa piedzimšanas katru dienu jutu smaguma sajūtu un asas sāpes krūtīs. Man bija ļoti grūti pieliekties vai nest kādu smagumu, jutu nespēku. Labi, ka vīrs bija paņēmis atvaļinājumu un varēja būt kopā ar mani, palīdzot aprūpēt jaundzimušo mazuli. Es varēju tikai sēdēt un zīdīt bērniņu. Vīrs man viņu pienesa un pēc tam nolika atpakaļ gultiņā, kā arī pārtina ik reizi, kad tas bija nepieciešams. Bija smagi veikt mājas darbus – uzkopt un gatavot ēst, jo sāpes krūtīs kļuva stiprākas, tās pārgāja arī uz muguru un pleciem. Man bija grūti pagriezties un veikt straujas kustības. Domāju, ka vajadzētu doties uz slimnīcu, taču es to nevarēju, jo tur neuzņem māmiņas kopā ar jaundzimušajiem. Atstāt mazo vīram arī nebija iespējams, jo bērniņu baroju pati.

Jau iepriekš, uzticoties Dievam, esmu saņēmusi dziedināšanu no vēža, un nolēmu arī šoreiz paļauties uz Viņu. Pati ikdienā lūdzu Dievu un lasu Bībeli, kur ir daudzas Rakstu vietas, kas runā par dziedināšanu. Sāku vairākas reizes dienā lūgt par to un apliecināt Bībelē teikto. Atzīstos, ārstu neapmeklēju, jo dzīvoju tālu no slimnīcas un medicīnas iestādēm. Man nebija apņēmības kopā ar jaundzimušo braukt autobusā un sēdēt ambulances uzgaidāmo telpu rindās.

Gribēju sekot Dievam uz 100%, izdarot visu, ko tobrīd varu, lai Viņam vairāk tuvotos, pat ja tas būtu ļoti grūti, tādēļ apsolīju Dievam, ja vien tikšu dziedināta, sākšu apmeklēt pilnīgi katru dievkalpojumu un mājas grupiņu. Līdz šim sakarā ar mazuļa piedzimšanu un dzīvošanu tālu no Rīgas, apmeklēju tikai katru otro dievkalpojumu. Saucu uz Dievu pēc dziedināšanas un apliecināju, ka caur Jēzu Kristu jau esmu vesela. Pēc dažām dienām pamanīju, ka sāk palikt labāk un pēc aptuveni divām nedēļām slimības simptomi bija pilnībā izzuduši. Sāpes, smaguma sajūta un grūtības elpot bija beigušās. Tas bija milzīgs atvieglojums. Es priecīgi slavēju Dievu un pateicos Viņam par šo brīnumu. Nespēks ir pārgājis un beidzot varu pati sākt rūpēties par bērniņu un nesatraukties, ka vīram būs atkal jāatgriežas darbā. Man vairs nesagādā grūtības pagriezties un veikt straujas kustības. Neilgi pēc dziedināšanas saņemšanas man tika veikta kompjūtertomogrāfija, kas uzrādīja, ka man ir pārciesta pleirīta sekas. Es esmu dziedināta un kopš tā laika veselības problēmas nav atkārtojušās. Turu savu solījumu Dievam un esmu katrā dievkalpojumā un mājas grupiņā, lai uzturētu ciešas attiecības ar Dievu. Iesaku arī citiem cilvēkiem, kas vēlas saņemt atrisinājumu savām problēmām, lūgt Dievu, lasīt Bībeli un apmeklēt draudzi. Tā jūs uzzināsiet, ka Viņš ir labs un vēlas palīdzēt ikvienam. Tas Kungs ir mans Ārsts!” tā ar prieku saka Ilze.

Ilzes Drātnieces liecību pierakstīja Laura Gruševa